Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Veikalu tīklu Rimi un Elvi pārstāvji Db.lv pastāstīja, ka tā sauktais Ziemassvētku drudzis pagaidām vēl nav sācies, taču pagājušās nedēļas beigās veikalā Stockmann atzina, ka sakarā ar Ziemassvētku tuvošanos jau beidzies dāvanu iesaiņojamais papīrs.

Uz biznesa portāla Db.lv jautājumiem atbild SIA Rimi Latvia pārstāve Zane Eniņa:

1. Kad Jūsu pārstāvētajos veikalos parādījās produkti/preces, kas saistītas ar Ziemassvētku svinībām?

Pirmās Ziemassvētku preces, piemēram, eglīšu rotājumi un svecītes Rimi veikalos pārdošanā ir kopš 1. novembra. Plašāks Ziemassvētku preču sortiments būs pieejams no 4. decembra.

2. Vai šobrīd jau ir novērojams Ziemassvētku drudzis vai tā tuvošanās, proti, vai vērojams izteikts pārdošanas apjomu kāpums?

Šobrīd ir vērojams pārdošanas apjomu kāpums, bet tas ir saistīts ar Rimi dzimšanas dienas akciju, Mārtiņdienu un Lāčplēša dienu, nevis ar Ziemassvētku tuvošanos.

Swedbank pētījums par iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu iegādes plāniem rāda, ka pieeja dāvanu pasniegšanas priekam šogad kļuvusi radošāka. Plānojot svētku budžetu, lielākā daļa (52%) respondentu atzīst, ka šogad plāno mainīt dāvināšanas paradumus, meklējot jaunus veidus, kā iepriecināt ģimeni un draugus.

Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa savus svētku tēriņus plāno – 83% respondentu norādījuši, ka šogad atvēlējuši noteiktu summu Ziemassvētku dāvanu iegādei. Tikai 17% iedzīvotāji norādījuši, ka vispār neplāno savus izdevumus. Sievietes ievērojami biežāk (52% sieviešu pret 30% vīriešu) norādījušas, ka sagaidot svētkus tomēr plāno proporcionāli vairāk līdzekļu tērēt dāvanām ģimenei vai draugiem, kā arī svētku galdam (19% sieviešu pret 5% vīriešu).

Swedbank: Dāvanas šogad radošākas“Savā ikdienā pārliecinamies, ka iedzīvotāji arvien vairāk plāno savus izdevumus, un arī Ziemassvētku laiks nav izņēmums. Tiesa, dāvināšanas paradumi mainās un kļūst pārdomātāki, par ko liecina šīs aptaujas rezultāti. Domāju, ka ekonomikas apstākļi ļauj cilvēkiem vairāk uzmanības pievērst tieši tādiem dāvinājumiem, kam varbūt nav liela materiāla vērtība, taču kas spēj pārsteigt ar sirsnību un izdomu, ” saka Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Sniedzam ieskatu dažos no Ziemassvētku pasākumiem Rīgā, Jūrmalā un Liepājā laikā no 23. līdz 28. decembrim.

Rīga Ziemassvetku pasakumu kalendars Riga, Liepaja un Jurmala

Līdz 29. decembrim Doma laukumā un Līvu laukumā

Katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00

23. decembrī no 11.00 līdz 20.00

24. decembrī no 11. līdz 15.00

27. un 28. decembrī no 11.00 līdz 20.00

Latvijas Mākslas akadēmijā

Studentu mākslas darbu tirgus JARMARKA (Ieeja bez maksas)

23. decembrī plkst. 16.00

Anglikāņu baznīcā

Ziemassvētku koncerts ŠAI SVĒTĀ NAKTĪ (Ieeja bez maksas)

Piedalās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija KNĪPAS UN KNAUĶI

23. decembrī plkst. 19.00

Kamēr Rīgas dome plāno tērēt miljonus reklāmas kampaņai, lai kļūtu par Ziemassvētku pilsētu, Lielbritānijas medijs The Times izveidojis topu, kurā iekļauti 20 Eiropas labākie šā gada Ziemassvētku tirgi. Tallina šajā sarakstā minēta kā pirmā, bet Rīga tajā pat nav iekļauta.

Timesonline šīs dēvē par labākajām vietām, kur iegādāties dāvanas un baudīt tradicionālo svētku tirgu gaismas.

Britu medijs iesaka kurp doties pēc Ziemassvētku sajūtas; Rīgu pat nepieminIGAUNIJA

VĀCIJA

Berlīne, 23. novembris - 31. decembris: Vācija ir klasisks Ziemassvētku tirgu galamērķis, ir simtiem, no kuriem izvēlēties. Galvaspilsētā vien ir ap 60 tirgiem.

Ķelne, 27. novembris - 23. decembris: Šeit ir seši Ziemassvētku tirgi, lielākais notiek Neumarkt.

84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plānot Ziemassvētku mielastam tērēt līdz 50 latiem, liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tostarp puse jeb 50% iedzīvotāju plāno Ziemassvētku cienastam tērēt 21 – 50 Ls, 34% - līdz 20 Ls.

Savukārt 11% aptaujāto norādījuši, ka prognozē Ziemassvētku cienasta izmaksas 51 – 80 Ls apmērā, bet 3% - 81 – 100 Ls apmērā. 2% Latvijas iedzīvotāju tam plāno tērēt simts un vairāk Ls.

Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju šogad Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt līdz 50 latiem, tostarp 24% aptaujāto dāvanas paredzējuši iegādāties vērtībā līdz 20 latiem, bet 36% norādījuši, ka tam domā tērēt 21 līdz 50 latiem. Viena piektdaļa jeb 20% minējuši ka Ziemassvētku dāvanām paredzētā summa ir no 51 līdz 80 latiem, 9% aptaujāto norādījuši, ka gatavojas tērēt no 81 līdz 100 latiem, bet viena desmitā da'ja respondentu jeb 10% šogad Ziemassvētku dāvanām plāno izdot vairāk nekā 100 latu.

Pieeja dāvanu pasniegšanas priekam šogad kļuvusi radošāka. Plānojot svētku budžetu, lielākā daļa (52%) iedzīvotāju atzīst, ka šogad plāno mainīt dāvināšanas paradumus, meklējot jaunus veidus, kā iepriecināt ģimeni un draugus, liecina Swedbank pētījums par iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanu iegādes plāniem.

Tie iedzīvotāji, kuri šajā gadā plāno mainīt dāvināšanas paradumus, norādījuši, ka vienojušies ar ģimeni un draugiem par dāvanām bez lielas materiālas vērtības – pašdarinātiem apsveikumiem, kārumiem, priekšnesumiem (atbildi norādījuši 17%). Vēl, plānojot līdzekļus Ziemassvētkiem, iedzīvotāji norādījuši, ka noteikuši cenas limitu dāvanām (atbildi minējuši 15% respondentu), ka dāvanas šogad saņems tikai bērni (atbildi minējuši 11%), vai arī ka veikta izloze, kuram ģimenes loceklim vai draugam dāvana jāpasniedz (atbildi norādījuši 3% respondentu).

Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa savus svētku tēriņus plāno – 83% respondentu norādījuši, ka šogad atvēlējuši noteiktu summu Ziemassvētku dāvanu iegādei. Tikai 17% iedzīvotāji norādījuši, ka vispār neplāno savus izdevumus. Sievietes ievērojami biežāk (52% sieviešu pret 30% vīriešu) norādījušas, ka sagaidot svētkus tomēr plāno proporcionāli vairāk līdzekļu tērēt dāvanām ģimenei vai draugiem, kā arī svētku galdam (19% sieviešu pret 5% vīriešu).

Rūķupes Ziemassvētku vecītim, kas jau ilgus gadus darbojas Pāvilostas novada Ziemupē, uzradušies kolēģi, kas ciemiņus gaida Latgalē un Vidzemē. Lai arī aktivitātes tiek piedāvātas jau laicīgi, interese nav tik liela kā gribētos. To ietekmē lietainais un drūmais laiks.

Svētkiem velta muzeju

Ziemassvētku vecīša rezidencei Raunas novada Drustu pagasta Pļavnās šī būs tikai otrā darbības sezona. Pērn tā pēdējos sagatavošanās darbus pabeidza īsi pirms atklāšanas. Biedrības Ziemassvētku vecīša rezidence valdes priekšsēdētājs Igors Āboliņš stāsta, ka ideja izaugusi no personīgas aizraušanās, veidojot kolekciju par Ziemassvētku un Jaunā gada tēmu.

"Sākumā no miskastes paglābu ļoti daudzas atklātnītes, kas veltītas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Sāku krāt," viņš atceras. Pēc tam radās interese, kādēļ Ziemassvētku vecīti dēvē tieši tā, kurā laikā tas aizsācies un kad šis svētku simbols pārtapis par Salatēvu. Pircis preses senus izdevumus, kas izdoti decembrī. Palēnām klāt nākuši rotājumi un viss pārējais.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem izraisa stresu, pirkumi tiek veikti ātri un bez saraksta. Ziemassvētku dāvanas tiek pirktas pēdējā brīdī, paļaujoties uz sajūtām. Paradumi liecina par liekiem tēriņiem, tādēļ eksperti iesaka, kā mainīt ikdienas iepirkšanās paradumus un pieeju Ziemassvētku dāvanām.

Sešās valstīs Čehijā, Ungārijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā un Latvijā GE Money Bank izpētījis iedzīvotāju iepirkšanās paradumus ikdienā (pārtika, dzērieni, mājsaimniecības preces) un Ziemassvētkos.

32% Latvijas iedzīvotāju un 32% čehu ikdienas iepirkšanās kopumā izraisa stresu, bet toties nav izveidojusies atkarība no iepirkšanās, kamēr Krievijā no tās ir atkarīgs teju katrs ceturtais iedzīvotājs. Starp visām valstīm, Latvijā iepirkšanos visvairāk uztver kā lieka laika tērēšanu. Līdzīgos uzskatos ir arī 27% čehu un 26% poļu, bet Krievijā un Rumānijā to uztver vairāk, kā hobiju un atslodzi.

Ikdienā iepērkamies bieži, ātri un bez saraksta

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Lai arī valsts ekonomiskais stāvoklis ir sarežģīts, un lielākā daļa iedzīvotāju izdevumus cenšas samazināt, Ziemassvētku pirkumiem – nedz dāvanām, nedz svētku galdam – nauda netiks taupīta. Tā liecina veikalu tīkla Maxima novembrī veiktā aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa jeb 86% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanas plāno pirkt arī šogad, taču apdāvināmo loks samazināsies līdz ģimenes locekļiem un tuvākajiem radiniekiem. Vairāk nekā puse aptaujāto dāvanās plāno iztērēt 20 līdz 100 latus, un tikai 14% - vairāk nekā 100 latus.

Gandrīz puse jeb 49% no visiem respondentiem, kas nolēmuši dāvanas pirkt arī šogad, plāno to darīt lielajos tirdzniecības centros, savukārt 51% aptaujāto Ziemassvētku dāvanas meklēs lielākajos veikalu tīklos.

Par spīti nestabilajam ekonomiskajam stāvoklim, teju divas trešdaļas jeb 62% aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka negrasās taupīt naudu arī Ziemassvētku galda klāšanai, tieši pretēji – 64% aptaujāto plāno iegādāties produktus, kurus ikdienā atļauties nevar. Puse no visiem aptaujātajiem Ziemassvētku galda klāšanai plāno atvēlēt vismaz 20 līdz 60 latus.

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Valmieras pilsētas Ziemassvētku egli 30.novembrī iedegs Pasaules galvenais Ziemassvētku vecītis no Lapzemes. Šādu pārsteigumu bērniem sagādājusi Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras Kultūras centrs, Pilsētas Galerija Valleta un Valmieras uzņēmēji, informēja Valmieras pilsētas pašvaldība.

Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā, kas norisināsies laukumā starp Valmieras Kultūras centru un Pilsētas Galeriju Valleta, piedalīsies ne vien Ziemassvētku vecītis no Lapzemes, bet arī Valmieras Lielo masku teātris, iesaistot klātesošos rotaļās un citās aktivitātēs, tāpat iecerēti bērnu sarūpēti priekšnesumi.

''Šogad Valmierā viesosies Pasaules galvenais Ziemassvētku vecītis, turklāt Ziemassvētki ir laiks, kad brīnumi piepildās, tādēļ Valmieras pilsētas pašvaldība un Valmieras Kultūras centrs aicina bērnus no 15.novembra līdz 25.novembrim rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. Vēstulēs bērni varēs atklāt arī kādu nelielu, klusu vēlēšanos. Visus vēstījumus nodosim Ziemassvētku vecītim no Lapzemes,'' informēja Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāja vietniece Anita Upeniece, piebilstot, ka vēstules varēs sūtīt Valmieras pilsētas pašvaldībai (Lāčplēša iela 2) vai Valmieras Kultūras centram (Rīgas iela 10) ar norādi Ziemassvētku vecītim. Vēstules būs iespējams arī personīgi iemest speciāli šim nolūkam paredzētās kastītēs, kas atradīsies Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvajā ēkā Lāčplēša ielā 2 un Valmieras Kultūras centra ēkā Rīgas ielā 10.

Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī, salīdzinot trīs Baltijas valstis, visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji, liecina pētījums.

Decembris ik gadu ir mēnesis, kad iedzīvotāji visā pasaulē ne tikai cenšas padarīt vēl nepadarītos darbus, bet arī aktīvi nododas Ziemassvētku dāvanu pirkšanai saviem tuvajiem. SEB Unibankas un E-Spy veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanu iegādi lielākoties sāk plānot tikai decembrī un šajā gadā vairāk nekā puse respondentu šim mērķim plāno iztērēt aptuveni tikpat, cik 2006. gada nogalē, attiecīgi 56% Latvijā, 64% Igaunijā un 60% Lietuvā.

Ziemassvētku iepirkšanās drudža baudīšanu un dāvanu iegādi pēdējā brīdī visvairāk plāno Latvijas iedzīvotāji – 14% no visiem respondentiem. Savukārt aptaujas rezultāti Igaunijā un Lietuvā norāda, ka pēdējā brīža pirkumus plāno tikai attiecīgi 8% un 9%. Sievietes daudz laicīgāk plāno Ziemassvētku dāvanu iegādi nekā vīrieši – jau novembrī dāvanas iegādājas 29% sieviešu un 20% vīrieši, decembra sākumā – 43% sieviešu un 38% vīriešu, decembra nogalē – 10% sieviešu un 14% vīriešu, savukārt pēdējā mirklī dāvanu iegādi veic 9% sieviešu un 23% vīriešu.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Pirms Ziemassvētkiem pieaugs dāvanu karšu pārdošanas apjoms, prognozē vairāku tirdzniecības centru apsaimniekotājs SIA Linstow Center Management. Savukārt uzdāvinātās dāvanu kartes nākamgad vairāk izmantošot izklaidei.

«Dāvanu karte ir lietderīga dāvana šajā ekonomikas situācijā Latvijā, tādēļ prognozējam dāvanu karšu pārdošanas kāpumu. Dāvanu karte ir viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām, ko vēlas saņemt Latvijas iedzīvotāji,» pauda Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. To apliecinot t/c Mols pasūtītais pētījums. Aptauja liecina, ka viskārotākā dāvana, ko vēlas saņemt 26% sieviešu ir dāvanu karte no kādā veikala vai tirdzniecības centra, dāvanu kartes izvēlas arī 19% no aptaujātajiem vīriešiem.

Saistībā ar kinoteātra atvēršanu tirdzniecības centrā Alfa, pieaugs izklaidei izmantoto dāvanu kāršu apjoms. Varētu arī pieaugt par ikdienas un pārtikas precēm tērēto līdzekļu apjoms, — pieļāva Evija Majevska.

Teju katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi Ziemassvētku dāvanu iegādei ir izmantojis kredītu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Kā atzinusi lielākā daļa vai 78% respondentu, iegādājoties Ziemassvētku dāvanas saviem tuviniekiem, visbiežāk viņiem ir noteikts aptuvenais budžets dāvanu iegādei, un šīs summas ietvaros viņi arī izvēlas un iegādājas preces vai pakalpojums. 9,1% aptaujāto budžetu dāvanām plāno, jau ļoti savlaicīgi atliekot naudu - pat, ja gadās iegādāties kādu dārgāku dāvanu, decembra ģimenes budžets no tā necieš. Taču gandrīz katrs desmitais vai 9,3% no Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka ne vienmēr izdodas iekļauties pieejamajā budžetā un vismaz reizi ir nācies izmantot aizdevumu, lai iegādātos kārotās svētku dāvanas saviem tuviniekiem.

«42,4% aptaujas dalībnieku atklāja, ka ļausies Ziemassvētku iepirkšanās drudzim un dāvanas iegādāsies pēdējā brīdī. Nereti šis ir stresa pilns process - dāvanas nepieciešamas, neskatoties ne uz ko, tostarp uz cenu, jo nākamajā dienā jau ir Ziemassvētki, taču vairs nav palicis laika meklēt dažādas dāvanu alternatīvas. Tādēļ esam novērojuši, ka decembrī cilvēki biežāk izmanto arī karšu overdraftu sniegtās iespējas,» stāsta DNB bankas Privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš. Viņš gan piebilst, ka nav svarīgi - tiek aizņemta maza vai lielāka summa, tas jādara atbildīgi, katram pašam kritiski izvērtējot, kādas būs iespējas aizdevumu atdot.

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)