Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoram Andrim Ozolam izsniegtā pielaide darbam ar valsts noslēpumu bija spēkā līdz šā gada 10. augustam, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) lūgs A. Ozolu skaidrot, kāpēc viņš nav veicis nepieciešamās darbības, lai saņemtu pagarinājumu pielaidei darbam ar valsts noslēpumu.

EM informēja, ka LIAA direktora amata aprakstā noteikta nepieciešamība pieejai valsts noslēpuma objektiem. Viņa pienākums ir sagatavot un iesniegt dokumentus EM jaunas atļaujas saņemšanai vai esošās pagarināšanai noteikts normatīvajos aktos.

«Tikai pēc tam, kad A. Ozols ir iesniedzis attiecīgu informāciju pielaides saņemšanai EM, ministrija ir tiesīga vērsties Drošības policijā ar lūgumu izskatīt Ozola pieprasījumu saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu,» skaidroja EM.

Iepriekš A. Ozolam izsniegtā pielaide darbam ar valsts noslēpumu bija spēkā līdz šā gada 10.augustam, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem viņam trīs mēnešus pirms pielaides termiņa beigām bija jāiesniedz pieteikums pielaides termiņa pagarināšanai. Līdz šim A. Ozols nav iesniedzis EM nepieciešamos dokumentus, lai ministrija varētu vērsties Drošības policijā.

Trešdien, 1. oktobrī sākas pieteikšanās personalizētajam e-talonam.

No ceturtdienas, 2. oktobra pasažieru ērtībām speciāli aprīkotos autobusos sāks darboties četri mobilie klientu centri, kuros būs iespējams saņemt informāciju par e-talonu, kā arī bez maksas nofotografēties personalizētajai kartei.

Personalizētais e-talons jeb viedkarte ar fotogrāfiju, kas reģistrēta uz viena konkrēta lietotāja vārda, būs galvenais norēķinu veids par braukšanu sabiedriskajā transportā tiem pasažieriem, kas par braucienu saņem atlaides. Turklāt tas būs ērtākais maksāšanas līdzeklis ikvienam pasažieriem, kas ikdienā izmanto Rīgas sabiedrisko transportu un šobrīd lieto mēnešbiļetes.

Lai pieteiktos personalizētajam e-talonam, jāaizpilda un jāparaksta Rīgas satiksmes izstrādātā anketa. Taču, lai atvieglotu pieteikšanos, katrai iedzīvotāju grupai pieteikšanās process tiek organizēts īpaši.

«Esmu iepazinies ar dienesta pārbaudes komisijas veikto tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādes procesa analīzi un rīkošos atbilstoši komisijas ierosinājumam – uzsākt disciplinārlietu pret tām Centrālās statistikas pārvaldes amatpersonām, kuras bija tieši atbildīgas par visu risku adekvātu novērtēšanu un novēršanu,» norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis ziņojumu par Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) veikto dienesta pārbaudi, kas tika ierosināta pēc informācijas par to, ka trešajām personām ir iespējams piekļūt elektroniski aizpildītajām tautas skaitīšanas anketām, ziņo Ekonomikas ministrija.

Komisija ziņojumā norāda, ka tautas skaitīšanas elektroniskās sistēmas plānošana un izstrāde sākta jau 2008.gadā, savukārt šī gada sākumā sistēmai ir bijis drošības audits, kur norādītas sistēmas nepilnības. Norādīts, ka personas kodu un pases datu izmantošana tautas skaitīšanas elektroniskajās anketās varēja tikt izmantota, tomēr, ieviešot šādu autorizācijas veidu, CSP bija nepieciešams veikt papildus drošības pasākumus, piemēram, ieviest papildus paroles vai citus risinājumus.

Pirms diviem gadiem klajā nāca filma Noslēpums (The Secret), kas nu jau ir kļuvusi par īstu sensāciju visā pasaulē. Pazīstami rakstnieki, TV šovu zvaigznes, žurnālisti, filozofi un pat zinātnieki apgalvo, ka tā palīdzējusi viņiem īstenot visas savas ieceres. Šī filma iemācot senu patiesību, kā izmantot cilvēka domu spēka potenciālu.

Ja izlasīsiet šo rakstu līdz galam, jūs uzzināsiet senu noslēpumu. Šis noslēpums pārvērtīs jūsu dzīvi un ļaus to veidot tieši tādu, kādu jūs to vēlaties. Vairāk naudas? Nekādu problēmu, atliks tikai nosaukt ciparu. Karjeras izaugsme? Vienīgā robeža ir debesis.

Vairāk romantikas vai pat pastāvīgs, uzticams un mīlošs dzīvesdraugs, pēc kā tik ļoti ilgojāties? Lūk, viņš jau rezervējis galdiņu restorānā pie rozēm un norasojuša 1995.gada Clos du Mesnil šampanieša pudeles.

Turklāt tas nav nekāds joks, lēts mārketinga triks vai Esmeraldas laimes amuleta piedāvājums. Tas ir noslēpums – zināšanas par spēcīgo dabas likums visā universā –, kuru jau kopš seniem laikiem glabāja pasaules izcilākie prāti un ietekmīgākās personības. Šo noslēpumu savā dzīvē pielietoja Platons, to zināja Ņūtons un pat Einšteins. Ar šī noslēpuma palīdzību pie varas tika un turējās lielākā daļa leģendāro pasaules valdnieku. Nav nekāds brīnums, ka viņi to glabāja visdziļākajā slepenībā – tieši tādēļ to arī sauc par Noslēpumu.

Tiks mainītas sešu uzņēmuma Rīgas satiksme mobilo klientu apkalpošanas centru līdzšinējās atrašanās vietas, Db.lv informē Viktorija Kalniņa-Vladimirova RP SIA Rīgas satiksme Komunikācijas projektu speciāliste.

Klientu centri – autobusi no 23. oktobra būs pieejami:

• pie centrālās Latvijas Universitātes ēkas (Raiņa bulvārī pie krustojuma ar Arhitektu ielu);

• tramvaju galapunktā Juglā (Brīvības gatvē 409a);

• pie Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (Lomonosova ielā 1);

• pie tirdzniecības centra Origo (Stacijas laukumā 1);

• Bolderājā autobusu galapunktā (Parādes ielā 36a);

• Zolitūdē autobusu galapunktā (Jāņa Endzelīna ielā 11).

Mobilie klientu centri ir atvērti no pirmdienas līdz sestdienai, laikā no plkst.10.00 līdz 18.00. Pieteikties elektroniskajai biļetei ir iespējams arī Rīgas satiksmes biļešu kasē Brīvības ielā 191, darba dienās no plkst. 8.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols joprojām nav parakstījis amata aprakstu, rezultātā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts viņu atkārtoti aicinājis to izdarīt un devis konkrētu termiņu – amata apraksts Ozolam jāparaksta līdz 4.aprīlim, vēstīja LTV raidījums de facto. Ozols gan esot nemierā, ka viņam saskaņā ar jauno amata aprakstu nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu un šādu prasību saistot ar centieniem no viņa atbrīvoties.

Andris Ozols Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru vada gandrīz desmit gadus. Tikai šogad – marta sākumā - ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts parakstījis augstā ierēdņa amata aprakstu. Līdz šim likums tādu neesot prasījis, tagad normas mainītas un rezultātā tapis arī amata apraksts.

Ar to gan neesot mierā pats Ozols, kurš sašutis, ka «tagad tiek veidots amata apraksts nevis maniem jauniem nākotnes pienākumiem, bet šā brīža amata pienākumiem, ja nāks kādi jauni pienākumi, kuriem ir nepieciešama slepenā pielaide, lūdzu, nosauciet, ierakstiet tos amata aprakstā».

Rezultātā Ozols jauno amata aprakstu joprojām nav parakstījis, aizbildinoties, ka tas radīs nevajadzīgus budžeta tēriņus, aģentūrā ieviešot nepieciešamās prasības darbam ar valsts noslēpumu, turklāt, viņaprāt, arī bez šīs pielaides aģentūru varētu vadīt tikpat sekmīgi. Tam gan nepiekrīt ekonomikas ministrija, kas uz Ozola iebildēm vēstulē jau atbildējusi, atgādinot kādu situāciju šā gada sākumā - Ārlietu ministrija aģentūrai sūtījusi dokumentus, kas klasificēti kā konfidenciāli, taču, tā kā aģentūrā nevienam nav atļaujas ar šādiem dokumentiem strādāt, tie pārsūtīti ministrijai.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis iesniedzis atlūgumu, aģentūrai LETA apstiprināja ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) preses sekretārs Arno Pjatkins.

Ekonomikas ministre Lazdovska atlūgumu pieņēmusi.

Tā kā Reizniece-Ozola šodien ir reģionālajā vizītē Jelgavā, Pjatkins nevarēja sniegt detalizētāku informāciju par to, kādā veidā tiks izvēlēts jaunais EM valsts sekretārs un kurš varētu pildīt šos pienākumus līdz brīdim, kamēr tiks atrasts jauns EM valsts sekretārs. Detalizētāka informācija varētu būt zināma nākamnedēļ, piebilda Pjatkins.

Lazdovskis aģentūrai LETA sacīja, ka lēmumu pamest EM valsts sekretāra amatu pieņēmis pēc tam, kad saņēmis informāciju, ka viņam anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Tāpat Lazdovskis norādīja, ka viņam joprojām nav zināmi iemesli, kāpēc anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu. Šādā situācijā viņš jūtas "tiesiski bezspēcīgs". Lazdovskis gans sev nelabvēlīgo lēmumu desmit dienu laikā pārsūdzēs Ģenerālprokuratūrā.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei, šodien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Straujuma pieņēmusi lēmumu, ka Dreimane vairs nevar lemt par ar valsts noslēpumu saistītiem jautājumiem. Premjerministre norādīja, ka viņai ir pienākums šādi rīkoties, un skaidroja, ka lēmumu pieņemšana šajās lietās uzticēta Valsts kancelejas direktora vietniecei Inesei Gailītei.

Straujuma skaidroja, ka plānots veikt rotāciju, Dreimanei piedāvājot citu amatu. Tomēr jāņem vērā, ka pastāv SAB lēmuma pārsūdzības iespēja, skaidroja Ministru prezidente. Straujuma pieļāva iespēju rosināt Ministru kabinetam pilnvarot viņu pēc pārsūdzības procesa beigām veikt Dreimanes rotāciju uz citu amatu.

Valdības vadītāja norādīja, ka vēl nezina, vai ar šo rosinājumu valdībai nāks klajā rītdien.

Kukuļņemšanā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzējis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par valsts noslēpuma pielaides anulēšanu.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pieļāva, ka Kalnmeiers lēmumu pieņems jau pēc 1.jūlija, kad stāsies spēkā jaunais regulējums par pielaižu pārsūdzēšanas kārtību.

Pašlaik likums «Par valsts noslēpumu» paredz, ka SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet 1.jūlijā spēkā stāsies likuma grozījumi, kas paredz, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu par speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.

Ja Kalnmeiera lēmums būs negatīvs, tad, visticamāk, aizstāvji jau saskaņā ar jauno kārtību vērsīsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādīja Vārpiņš.

Zviedrijas mājokļa labiekārtošanas preču uzņēmums IKEA 29. augustā ieiet Igaunijas tirgū ar e-komercijas risinājumu. Lai iepirkšanās būtu ērtāka, Tallinā atvērs arī preču pasūtīšanas un saņemšanas vietu.

Tiešsaistē IKEA piedāvās aptuveni 8000 dažādu mājokļa labiekārtošanas preču: mēbeles, interjera priekšmetus, galda piederumus un citas preces. Pircējiem būs iespēja iegādāties visas preces internetā vai arī apskatīt izvēlētās lietas preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā un veikt pasūtījumu tur. Visus pirkumus būs iespējams pasūtīt uz mājām vai citu piegādes vietu, vai saņemt tos klātienē preču pasūtīšanas un saņemšanas vietā.

Aptuveni 200 preču, piemēram, spilveni, galda piederumi un citi nelieli priekšmeti, būs pieejamas tūlītējai saņemšanai. Uzreiz varēs iegādāties arī Zviedrijas pārtikas preču veikala produktus – saldumus, riekstus un citus gardumus.

Lai mazinātu šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā un atvieglotu darba devējiem ārvalstu darbinieku piesaisti uzņēmumos, Labklājības ministrija (LM) no šī gada 1.jūlija samazinās valsts nodevu par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.

Turpmāk valsts nodeva vienam ārzemju viesstrādniekam būs 35 lati gadā. Tādējādi darba atļaujas izsniegšanas izmaksas samazinās par 385 latiem, un kopējās vienas darba atļaujas izmaksas par pirmo ārzemnieka ieceļošanas gadu būs 148 lati, Db.lv informē LM Komunikācijas departamenta direktore Ilona Jurševska.

Līdz šim valsts nodeva bija 35 lati mēnesī. Samazinot nodevas apmēru tiks samazināta nevis darba devēja faktiskās izmaksas, kas saistītas ar ārzemnieka uzaicināšanu, bet gan ārzemnieka izdevumi saistībā ar nodarbinātību Latvijā un darba atļaujas saņemšanu.

Labklājības ministre Iveta Purne norāda, ka šī nodevas samazināšana nekādā gadījumā neapdraud vietējo darbaspēku, jo Latvijas iekšējais darba tirgus tiks aizsargāts un šobrīd spēkā esošie ierobežojumi netiks samazināti. Nodevas samazināšana bija būtiska, lai izlīdzinātu darba atļauju izsniegšanu izmaksas Baltijas valstīs, jo Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju darba atļaujas izsniegšanas izmaksas ārvalstniekiem līdz šim bija visaugstākās.

2.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību", kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i. Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi, atšķirībā no līdzšinējās darbības, paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars apcietināts, lai sabiedrībai aizmiglotu acis par notiekošajām nelikumībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), bet lēmums par apcietinājumu panākts, maldinot ģenerālprokuroru un tiesu – šādu pārliecību sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā paudis apcietināto Jaundžeikaru pārstāvošs zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.

Kā norādījis Dz. Jaundžeikara aizstāvis P. Rebenoks, lai arī viņa klients jau trīs nedēļas atrodas apcietinājumā, izmeklētāji nedz aizturētajam, nedz tiesai nav varējuši uzrādīt kaut vienu pierādījumu par notikušajiem likuma pārkāpumiem. Nav arī izskaidrots, kādas noziedzīgās darbības viņš veicis, par kādu pārkāpumu veikšanu tiek turēts aizdomās un kādā veidā viņš varētu traucēt izmeklēšanas darbības.

Advokāts norādījis, ka izmeklētāji Dz. Jaundžeikaru vaino valsts amatpersonas uzkūdīšanā atklāt valsts noslēpumu un saskata Krimināllikuma 94. panta (par valsts noslēpuma izpaušanu, ko izdarījusi valsts amatpersona) un 144. panta (par korespondences noslēpuma atklāšanu) pārkāpumus. «Izmeklētāju konstrukcija ir šāda: Jaundžeikars esot uzkūdījis personu, kura neesot KNAB amatpersona, lai savukārt tā tālāk uzkūdītu valsts amatpersonu izpaust valsts noslēpumu. No juridiskās konstrukcijas viedokļa tas ir absurds. Bet kontekstā ar Jutas Strīķes paziņojumiem, ka viņas vienīgās galvassāpes ir tiesu augstās prasības pret pierādījumiem, jo jāvāc pārāk daudz pierādījumu, mēs Jaundžeikara aresta gadījumā redzam, kādu pierādījumu kopumu standartu vēlētos redzēt Strīķe. Acīmredzot, lai atklātu vainīgo, viņai pietiktu tikai ar aizdomām,» situāciju raksturojis P. Rebenoks.

Valsts robežsardze (VRS) sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju (VP) no šodienas pastiprināti uzraudzīs, vai Latvijā ieceļojošas personas ir aizpildījušas elektronisko apliecinājumu vietnē "covidpass.lv".

Valsts robežsardze (VRS) plāno pārbaudīt maksimāli daudz ceļotāju, nolūkā konstatēt, vai tie ir reģistrējušies informācijas sistēmā "covidpass.lv", iepriekš žurnālistiem pastāstīja VRS priekšnieka vietnieks dienesta organizācijas jautājumos Ivars Ruskulis.

Reģistrēšanās pārbaudes uz valsts nozīmīgākajiem autoceļiem notiks 24/7 režīmā sadarbībā ar Zemessardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savukārt uz mazākas nozīmes ceļiem personas plāno pārbaudīt Valsts policija.

No 12.oktobra visiem, kuri ieceļo Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa vietnē "covidpass.lv". Tāpat atgādinām, ka personām, kas ieceļo Latvijā no valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 50, jāievēro desmit dienu pašizolācija.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Tautas skaitīšanā internetā pilnībā aizpildītas anketas par 320,48 tūkst. iedzīvotāju. Nedēļas nogalē anketas aizpildījuši 93,87 iedzīvotāji, sestdienā – 36,5, bet svētdienā – 57,37 tūkst. iedzīvotāju.

Lielākā mājsaimniecība, kuras dati ir ievadīti tautas skaitīšanas sistēmā, ir no Latgales. Tajā ir 18 personas, un tautas skaitīšanas anketas aizpildīšanai tā patērēja 3 stundas un 5 minūtes, liecina ieraksts Tautas skaitīšanas mājaslapā.

Db jau rakstīja, ka tautas skaitīšana notiks no šā gada 1.marta līdz 31.maijam, un Centrālā statistikas pārvalde piedāvā no 1. līdz 10. martam aizpildīt anketas internetā.

Pie tiem, kuri būs atstājuši savus datus tīmeklī, skaitītāji uz mājām neies, bet pārējos apciemos un iztaujās no 17.marta līdz 31.maijam.

Lai pieteiktos e –talona personalizētajām viedkartēm ar atlaidi, SIA Rīgas satiksme klientu centrā Brīvības ielā 191 anketas jānogādā līdz 10. janvārim.

Visi klienti, kas būs iesnieguši pieteikšanās anketas un fotogrāfijas līdz 10. janvārim, saņems personalizētās viedkartes braucieniem sabiedriskajā transportā līdz 1. martam, kad Rīgas sabiedriskajā transportā stāsies spēkā jaunā e-talona sistēma.Ja anketas tiks iesniegtas vēlāk, uzņēmums viedkartes izgatavos, taču pēc 1. marta. Db novēroja, ka 9. janvāra pēcpusdienā klientu centrā bija izveidojusies apmēram 10 cilvēku rinda, lielākoties studenti ar jau aizpildītām anketām un pensionāri. Klientus apkalpoja viena darbiniece, kura vairākiem anketu iesniedzējiem aizrādīja, ka fotogrāfijām ir pārāk tumšs fons, tomēr anketas pieņēma. Jau ziņots, ka 1. martā Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos stājas spēkā jaunā e – talona sistēma, un visām tām pasažieru grupām, kam pienākas atlaides braucienam transportā, jāpasūta personalizētas viedkartes.

"Sākot no 2004. gada attiecībā uz E.Gulbi ir veiktas regulāras un rūpīgas pārbaudes. Par pamatu šādām pārbaudēm kalpoja E. Gulbja amatam nepieciešamā atļauja darbam ar valsts noslēpumu," teikts Aizsardzības ministrijas komentārā par izskanējušo informāciju saistībā ar virsnieku Edgaru Gulbi.

Aizsardzības ministrija: "Pēc vakar izplatītās papildus informācijas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (SVPDD) virsnieka Edgara Gulbja izmeklēšanā, nepieciešami vairāki precizējumi par viņa dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), kā arī par personāla pārbaudēm un to efektivitāti.

Sākot no 2004. gada attiecībā uz E.Gulbi ir veiktas regulāras un rūpīgas pārbaudes. Par pamatu šādām pārbaudēm kalpoja E. Gulbja amatam nepieciešamā atļauja darbam ar valsts noslēpumu. Pārbaužu gaitā vairākkārt tikusi pieprasīta informācija Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centram saistībā ar E. Gulbja iespējamo sodāmību. Gan 2005. gadā, gan 2006. gadā saņemtās atbildes apliecina, ka par E. Gulbi IeM sistēmā kompromitējošu datu nav. Uz līdzīgiem pieprasījumiem tika balstītas arī pārbaudes par E. Gulbi, kas iepriekš tika veiktas Zemessardzē.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, «ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā». Saskaņā ar advokāta teikto iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija, taču plašāk viņš SAB lēmumu nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. «Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,» pauda Vārpiņš.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus "Noteikumi par valsts nodevu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujas sagatavošanu, izsniegšanu un darbības termiņa pagarināšanu", kas nosaka nodevas apmēru par atsevišķām procedūrām, lai transformētu lauksaimniecībā izmatojamo zemi.

Dokumentā noteikts, ka par atļaujas sagatavošanu un izsniegšanu vienkāršotai transformācijai bez meliorācijas sistēmas pārkārtošanas nodevas apjoms ir 15 lati. Savukārt 35 latu liela nodeva noteikta par pamata transformācijas atļaujas izsniegšanu vienkāršas būves būvniecībai, dīķu ierīkošanai, apmežošanai vai atļaujas izsniegšanai transformācijai ar meliorācijas sistēmu pārkārtošanu.

Tāpat par atļaujas izsniegšanu komplicētai transformācijai, tas ir, komplicētas būves vai hidroelektrostacijas būvniecībai, noteikta valsts nodeva 45 latu apmērā.

Savukārt valsts nodeva par atļaujas darbības termiņa pagarināšanu ir 10 latu. Nodevu jāmaksā pirms attiecīgās atļaujas saņemšanas vai atļaujas darbības termiņa pagarināšanas.

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, informēja SAB.

SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.

SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.

Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.

Lai ātrāk un kvalitatīvāk apkalpotu aizvien pieaugošo ceļotāju skaitu, lidostas «Rīga» Šengenas bagāžas saņemšanas zālē tiks modernizētas un pagarinātas bagāžas saņemšanas lentas.

Pēc modernizācijas palielināsies bagāžas lentu kapacitāte, ļaujot vienlaicīgi uz lentas novietot lielāku skaitu bagāžas vienību, kas ļaus ātrāk apkalpot ielidojošos reisus un samazināt bagāžas gaidīšanas laiku.

Pārbūves laikā, kas sāksies 7.oktobrī, bagāžas saņemšanas zālē tiks norobežotas aktīvo darbu zonas, tāpēc lidosta aicina pasažierus sekot norādēm, lai atrastu sava reisa bagāžas saņemšanas vietu un izeju uz atlidošanas zāli. Papildus norādēm būvdarbu laikā pasažieriem palīdzību sniegs arī lidostas darbinieki, pie kuriem nepieciešamības gadījumā varēs vērsties pēc palīdzības.

Bagāžas saņemšanas lentu pagarināšana ir viens no pagaidu uzlabojumiem, ko lidosta īsteno kapacitātes palielināšanai līdz jaunā lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma izbūvei. Uzlabojumu mērķis ir, neveicot finansiāli lielus kapitālieguldījumus, maksimāli efektīvi izmantot esošās lidostas telpas kvalitatīvai pasažieru apkalpošanai. Šovasar tika pagarinātas bagāžas saņemšanas lentas ārpus Šengenas bagāžas saņemšanas zālē.