Zviedru arodbiedrības veiktā Laval un partneri blokāde ierobežojusi pakalpojumu sniegšanas brīvību, nonākot pretrunā ar ES noteiktajām pamatbrīvībām.

Latvijas un Zviedrijas pusēm negūstot vienprātību šajā jautājumā, puses vērsās EKT, lai tā sniegtu prejudiciālo nolēmumu par Zviedrijas tiesību aktu atbilstību kopienu tiesībām.

Zviedri pārspīlējuši

"Šāda rīcība, kas realizēta būvobjektu blokādes formā, ierobežo brīvību sniegt pakalpojumus, kas šajā gadījumā nav attaisnoti ar sabiedrības interesēm aizsargāt strādniekus," atzinusi EKT. Tiesa norāda, ka dalībvalstu arodbiedrībām ir tiesības veikt darbības, kas vērstas uz to, lai citu dalībvalstu uzņēmēji uzsāktu ar tām sarunas par darbinieku atalgojumu un koplīguma parakstīšanu, kurā būtu iekļauts ar arodbiedrībām apstiprinātais atalgojums un garantijas. Tomēr konkrētajā lietā EKT norāda, ka Zviedrijas arodbiedrību rīcība ir uzskatāma par tādu, kas citiem ES dalībvalstu uzņēmējiem Zviedriju padarītu par mazāk saistošu vai tādu, kas liek pārāk sarežģītus šķēršļus būvdarbu veikšanai Zviedrijā. Līdz ar to Zviedrijas arodbiedrību darbības uzskatāmas par tādām, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību ES kopējā tirgū.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni, 4.decembrī raksta laikraksts Diena.

«Cilvēkiem, kas Latvijā sēž bez darba, Zviedrijas tiesas lēmums ir mazs cerību stariņš,» uzskata advokātu biroja Sorainen partneris Ģirts Rūda.

Latvijas uzņēmumi Zviedrijā būs konkurētspējīgāki, jo varēs vest uz turieni strādāt Latvijas iedzīvotājus un nebaidīties no arodbiedrībām, kas līdz šim ir diktējušas algu līmeni.

Proti, tikko Zviedrijas Darba tiesa, līdzīgi kā iepriekš Eiropas Kopienu tiesa (EKT), atzinusi Laval un partneri tiesības nodarbināt cilvēkus par minimālo algu, nevis vidējo kā vēlējušās arodbiedrības.

«Līdz šim, lai gan robežu nebija un iebraukšana Zviedrijā bijusi brīva, tomēr reālas darba iespējas Zviedrijā ārzemniekiem nebija. Tiesas lēmums apliecina ES tirgus vienotību,» uzsvēra Ģ.Rūda.

Latvijas valsts iestādēs un struktūrās aizvadīts vistreknāko algu gads kopš neatkarības atjaunošanas - gada laikā izdevumi atalgojumiem Latvijas ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetos kopumā pieauguši par 77 miljoniem latu.

Rekordistes kopējā atalgojuma ziņā pērn ir bijušas ministrijas, kam jārūpējas par ievērojamu skaitu iekšlietu, tiesu iestāžu un izglītības darbinieku, kā arī bruņotajiem spēkiem: Izglītības un zinātnes, Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministrija kopā darbinieku atalgojumam pagājušajā gadā tērējušas vairāk nekā 340 miljonus latu – par 51 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš (kas gan ir mazāks pieaugums nekā 2007. gadā, kad šo struktūru izdevumi algām auga par 65 miljoniem latu).

Vairāk par atalgojuma pieaugumu valsts iestādēs un atalgojuma rekordistu tabulu meklējiet laikrakstā Dienas bizness.

Bieži pretējās pozīcijās esošās arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas sākušas runāt vienā balsī, lai valdība neieviestu Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto piedāvājumu nevienlīdzības mazināšanai, svētdien ziņoja LTV raidījums de facto.

FM piedāvā diferencēt ar nodokli neapliekamo algas daļu. Pašlaik ar nodokli neapliek pirmos 75 eiro. Iecere paredz piecos gados zemāko algu saņēmējiem neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 160 eiro, bet no algām virs 1500 eiro nodokļus iekasēt pilnā apmērā.

Ieceres lielākais trūkums ir tas, ka mazāko algu saņēmēji pārmaksāto nodokli varēs saņemt nākamajā gadā, iesniedzot deklarācijas. To var arī uzskatīt par sava veida valsts kreditēšanu vesela gada garumā. Šāda kārtība arī pieļauj, ka nezinātāji vai tie, kas nevarēs atgūt atpakaļ daudz naudas, deklarācijas vispār nesniegs. «Noteikti sistēma nav veidota ar mērķi iegūt budžetā papildu naudu, uz tā rēķina, ka kāds nav to paprasījis atpakaļ,» saka FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins un skaidro, ka deklarācijas nepieciešamas, lai sasummētu visus strādājošā ienākumus.

Eiropas Kopienu tiesa otrdien nosprieda, ka Zviedrijas arodbiedrību īstenotā blokāde pret Latvijas uzņēmumu Laval ir bijusi ES likumu par brīvu darbaspēka kustību pārkāpums, ziņo Forbes.

Latvijas uzņēmums – SIA Laval un Partneri 2004.gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdzot atzīt par neatļautu un pārtraukt Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību. Prasības pieteicējs uzskatīja, ka Zviedrijas Karalistes tiesību akti diskriminē ārvalstu pakalpojumu sniedzējus, kā arī nepamatoti un neproporcionāli ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai izlemtu lietu par Zviedrijas Karalistes tiesību aktu atbilstību Eiropas Savienības tiesību sistēmai, Zviedrijas Darba tiesa iesniedza EKT divus prejudiciālos jautājumus.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Lai gan arodbiedrības turpina uzstāt, ka strādājošajiem jāpalielina algas, darba devēji pret to izturas skeptiski, raksta laikraksts Dienas bizness.

Jau trešajā 2009. gada valsts budžeta projekta apspriešanai veltītajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers neatkāpās no ieceres par algu paaugstināšanu. «Visvienkāršāk inflāciju sabiedriskā un privātā sektorā strādājošajiem varētu kompensēt, palielinot neapliekamo minimumu,» tā arodbiedrību līderis, gan nenoliedzot, ka vienlaikus no valdības un uzņēmējiem tiek sagaidīts arī tas, ka tiks palielinātas nodarbināto algas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle uzsvēra, ka privātajā sektorā nodarbinātajiem inflācija nekad nav tikusi kompensēta ar algas pieaugumu, jo algas palielināšana privātajā sektorā tiek saistīta ar darba rezultātiem. Pēc viņas teiktā, LDDK veiktais pētījums liecina, ka vismaz daļa uzņēmumu nākamgad plāno palielināt savu darbinieku algas vidēji par 10 % - 11 %. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis NTSP sēdē norādīja, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir tāda, ka daļa uzņēmumu spiesta strādājošo algas pat samazināt. Uzņēmēju pārstāvji arodbiedrību uzstājīgās prasības par algu palielināšanu vērtē visai skeptiski. Tā, piemēram, uzņēmējs Vasīlijs Meļņiks teica: «Mēs arī varētu daudz prasīt, arī mums 2007. gadā daudz kas tika apsolīts, bet mēs to nedarām.»

Beidzot ir noslēgusies tiesvedība, kuras ietvaros Latvijas būvuzņēmums Laval un partneri Eiropas Kopienu (EK) Tiesā vērsās pret zviedru arodbiedrībām, un vismaz ts iznākums mūsu valstī jau ir pasludināts teju par grandiozu uzvaru. Taču šeit der pavērtēt, kas tad īsti ir noticis un kurš šeit ir vai nav ieguvējs. Un vēl - kāpēc zviedriem nebūt nešķiet, ka viņi kaut ko būtu zaudējuši?!

Vispirms jau jānorāda, ka saķeršanās ar arodbiedrībām, kas Zviedrijā allaž ir bijušas ļoti spēcīgas, turklāt tādas kļuvušas, aizstāvot tieši vietējo uzņēmēju intereses, notika nevis pirms četriem vai pieciem mēnešiem, bet gan trīs gadiem. Tātad visu šo laiku minētā kompānija bijusi spiesta ne tikai samierināties ar to, ka nevar Zviedrijā realizēt pietiekami lielu uzvaru konkursā par tiesībām būvēt skolu, bet arī rēķināties ar dažādiem izdevumiem, ko prasa tiesāšanās.

Taču vēl būtiskākas ir EK Tiesas atzinums, ka principā jau zviedru arodbiedrības ir rīkojušās pareizi, taču konkrētā uzņēmuma blokāde būtu attaisnojama tikai tad, ja tiktu apdraudēta sabiedriskā kārtība, drošība vai veselība. Respektīvi, notikušais tiesas process nebūt nav signāls citiem Austrumeiropas, tostarp Latvijas uzņēmējiem, ka viņu diskriminācija šajā Skandināvijas valstī nu ir novērsta. Nē! Tā vietā ir pateikts, ka konkrētajā gadījumā arodbiedrības vienkārši ir rīkojušās pārāk šerpi. Patiesībā tikpat labi kāda kriminālprocesa ietvaros Latvijā varētu tikt nolemts, ka, piemēram, pilsonis Bērziņš vēlās vakara stundās Rīgas centrā drīkst palaist rokas, ja viņam kaut kas ļoti nepatīk, bet konkrētajā gadījumā viņam nevajadzēja Kalniņa kungam spert ar kāju pa kuņģi.

Jaunais kolektīvais līgums starp Skandināvu aviokompāniju SAS un arodbiedrībām ļaus aviokompānijai ietaupīt lielu naudu.

Līgums cita starpā paredz, ka aviokompānijas piloti, SAS Group vadības pārstāvji un darbinieki atteiksies no algu palielināšanas 2009. gadā, tā vietā algas tiks samazinātas par 6%. Sākot ar 2009. gada janvāri savu atalgojumu par 6% ir samazinājuši arī SAS valdes locekļi.

Kā minēts SAS Group 2008. gada trešā ceturkšņa starpposma ziņojumā, vērtējot pēc būtiskākajiem kritērijiem, kopējais SAS budžeta deficīts ir mērāms ap 4 miljardiem Zviedrijas kronu (259 miljoni LVL).

«Kopš 2008. gada novembra SAS vadība un arodbiedrības rīkoja aktīvas un konstruktīvas pārrunas par kolektīvo līgumu parakstīšanu. Jaunie kolektīvie līgumi SAS grupā radīs 12% izmaksu samazinājumu, kas ir būtisks mūsu izmaksu bāzes samazinājums un nozīmīgs solis rentabilitātes mērķu sasniegšanā,» uzskata Mareks Pedersens, SAS Group reģionālais vadītājs Latvijā un NVS valstīs.

Spānijas aviokompānija Iberia panākusi vienošanos ar arodbiedrībām par jaunas zemo cenu lidsabiedrības izveidi, kas lidos īsos un vidējos maršrutos, ziņo AFP.

Vienošanās, kas ir spēkā līdz 2012. gada decembrim, panākta ar arodbiedrībām CCOO un UGT, kas pārstāv 14 750 darbiniekus, kas ir 70% no Iberia kopējā darbaspēka.

Panāktā vienošanās paredz darbinieku atalgojuma palielināšanu un garantētu darbu.

Par plānu izveidot zemo cenu lidsabiedrību Iberia paziņoja jau 2009. gada oktobrī, taču arodbiedrības ar šādu plānu nebija mierā. Panākt vienošanos ar arodbiedrībām Spānijas aviokompānijai prasīja veselu gadu.

Finansiālu problēmu nomocītā Skandināvijas lidsabiedrībai SAS izdevies noslēgt vienošanos ar arodbiedrībām, kas ļaus izvairīties no maksātnespējas, pavēstījusi aviokompānija.

SAS iecerējusi atlaist darbiniekus un samazināt savas darbības apmērus. Lidsabiedrības plānus atbalstījušas pilotu un salonu apkalpes arodbiedrības, kuru piekrišana bija nepieciešama, lai aviokompānija varētu turpināt savu reorganizāciju. Iepriekš vienošanos bija izdevies panākt ar septiņām arodbiedrībām, taču astotā atturējās dot savu atbalstu, vēsta BBC.

Pirmdienas vakarā vienošanos izdevies panākt arī ar astoto arodbiedrību, pavēstījusi SAS. Arodbiedrību atbalsts SAS reorganizācijai bija priekšnoteikums, lai lidsabiedrība varētu saņemt finansiālu atbalstu 518 miljonu ASV dolāru apmērā no Skandināvijas valstu valdībām.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) veikto pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā reģistrēto darba ņēmēju skaits šogad palielinājies gandrīz par 9 tūkstošiem un budžetam papildus aprēķināti 3.9 miljoni latu.

Cīnoties ar algu izmaksām aploksnēs VID regulāri īsteno virkni preventīvo pasākumu, lai mudinātu uzņēmumus reģistrēt savus darbiniekus un aicinot fiziskās personas reģistrēt savu saimniecisko darbību. Šī gada vienpadsmit mēnešos VID 9 888 nodokļu maksātājiem lūdzis paskaidrojumus, jo konstatēti iespējami aplokšņu algas riski, ar 1 722 uzņēmumu vadītājiem veicis pārrunas par aplokšņu algām, 1 384 fiziskajām personām, kuras veic nereģistrētu saimniecisku darbību, nosūtījis uzaicinājumus reģistrēties kā nodokļu maksātājiem, kā arī organizējis 1 160 izglītojošus seminārus nodokļu maksātājiem.

2009. gada 3. ceturksnī jau otro ceturksni pēc kārtas pieaudzis darba ražīgums stundā - gada laikā par 11.4%.

Tā informē Latvijas Banka, atgādinot, ka tādējādi viens no galvenajiem iekšējās tautsaimniecības nelīdzsvarotības cēloņiem – iepriekšējos gados uzkrātā plaisa starp algām un darba ražīgumu – pašlaik strauji mazinās, tādējādi atjaunojot tautsaimniecības konkurētspēju un radot pamatu ekonomikas aktivitātes atdzīvināšanai.

3. ceturksnī arī turpināja mazināties vienības darbaspēka izmaksas, kas rāda, ar kādām darbaspēka izmaksām tiek saražota katra IKP «vienība». To ietekmējis gan stundas darba ražīguma pieaugums (darba stundā vidēji tiek saražots vairāk), gan vienas stundas darbaspēka izmaksu mazinājums (gada laikā – par 3.9%, darba samaksai sarūkot par 6.4%).

«Šī bija ļoti ilgstoša un smaga diskusija ar arodbiedrībām,» intervijā Latvijas radio apgalvoja premjerministrs Valdis Dombrovskis, komentējot valdības lēmumu atļaut prēmēt 16 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekus.

Vienlaikus viņš noraidīja pieņēmumu, ka prasība ļaut prēmēt darbiniekus būtu koalīcijas partneru spiediens, lai izdabātu to biedriem, kas atrodas kapitālsabiedrību amatos. V. Dombrovskis uzsvēra, ka sākotnēji bijis prasīts atļaut prēmēt 26 uzņēmumu darbiniekus, un 16 uzņēmumi esot kompromiss, ko izdevies panākt Finanšu ministrijai ar arodbiedrībām. Db jau rakstīja, ka pēc mēnesi ilgām diskusijām valdība otrdien vienojās, ka to uzņēmumu sarakstā, kur būs atļauts maksāt prēmijas, būs 16 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Ministri lēma, ka materiāli stimulēt darbiniekus drīkstēs visos četros Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmumos, trīs Latvenergo koncerna uzņēmumos, Latvijas Valsts mežos, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, Starptautiskajā lidostā Rīga, Latvijas Autoceļu uzturētājā, Latvijas Gaisa satiksmē, Latvijas pastā, Getliņi Eko un Rīgas ūdenī.

Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš ceturtdien, 9. oktobrī, Luksemburgā vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu un tieslietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par iekšlietu politikas jautājumiem, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

Padomes sēdes ietvaros ministriem bija padziļināta diskusija par ārvalstu kaujiniekiem, kā to augustā noteica Eiropadome. Diskusijas mērķis bija sniegt politiskas norādes tālākai virzībai divos jautājumos – pasažieru datu reģistrēšana un robežkontroles mehānismi uz Šengenas ārējās robežas. Ministri arī vienojās par nepieciešamo rīcību, lai paātrinātu jau spēkā esošo pasākumu ieviešanu praksē. R. Kozlovskis kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojās paātrināt Pasažieru datu reģistra izveidi, lai ar tā palīdzību laicīgi identificētu potenciāli radikalizētus ārvalstu kaujiniekus, novērstu organizēto noziedzību un terorismu. Ministri vienojās par stratēģiskas pieejas attīstīšanu migrācijas plūsmas pārvaldībai, kā arī uzklausīja atbildīgo dienestu informāciju par paveikto migrācijas plūsmas kontroles uzlabošanā.

Vadošā koalīcija pirmdien, 26.jūnijā vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers stāstīja, ka koalīcija vienojās par nodokļu reformas modeli, kas ceturtdien, 29.jūnijā, tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

«Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis,» informēja Kučinskis.

Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju. Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums.

Lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu, koalīcijas partneri vienojās, ka šis finansējums tiks rasts, paceļot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas.

Lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Piemēram, ja personas ienākumi gadā būs 22 000 eiro, tad par 20 000 tiks maksāta pazeminātā IIN likme - 20%, bet par 2000 eiro - 23%.

Līdzīgi tikšot iekasēts IIN no summas, kas pārsniedz 55 000 eiro.

Kučinskis uzskata, ka zaudētāju, ieviešot diferencētu IIN likmi, nebūs. Tādi nebūs arī lielo algu saņēmēji, kuru ienākumi pārsniegs 55 000 eiro gadā, jo tiks atcelts solidaritātes nodoklis.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija vienojās diferencēt IIN likmi 20%, 23% un 31% apmērā.

Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%.

Koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālisti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Tokyo City atklājuši aplokšņu algu un nelegālās nodarbināšanas pārkāpumus, aģentūrai LETA pastāstīja raidījuma vadītājs Guntis Bojārs.

LTV aģentūru LETA informēja, ka no nākamās pirmdienas, 25.septembra, raidījums Aizliegtais paņēmiens uzsāks piecu raidījumu sēriju ar nosaukumu operācija Tokija, kas būs vērojama LTV kanālā katru pirmdienas vakaru plkst.19.30.

Raidījumu sērijas laikā varēs vērot, kā piecu mēnešu garumā Aizliegtā paņēmiena žurnāliste kā trauku mazgātāja iefiltrējās vienā no lielākajiem Rīgas ēdināšanas uzņēmumiem Tokyo City.

Aizsega laikā atklāti tādi pārkāpumi kā darbinieku atalgojuma izmaksa aploksnēs, oficiāli neuzskaitītas darba stundas, kā arī nelegāla studentu no Uzbekistānas un Bangladešas nodarbināšana. Izmeklēšanas gaitā iesaistījies arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu policija.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.