Vienošanās par nacionālās aviokompānijas airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību starp valdību, mazākuma akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un lielākajiem kreditoriem principiāli ir saskaņota.
Vēl tiek veikta atsevišķu normu precizēšana ar Finanšu ministriju un Valsts kanceleju, informē Satiksmes ministrija. Paredzams, ka satiksmes ministrs lūgs vienošanās galīgo redakciju iekļaut apstiprināšanai pirmdienas Ministru Kabineta ārkārtas sēdē. Pēc tam to var nekavējoties parakstīt un sākt īstenot, svarīgākos lēmumus – padomes ievēlēšanu, statūtu grozījumus, finansēšanas jautājumus, u.c., pieņemot jau otrdien paredzētajā airBaltic akcionāru sapulcē.
Tāpat otrdien varētu lemt par jaunas valdes iecelšanu. Akceptējot šo svarīgo vienošanos un pieņemot būtiskus lēmumus par kompānijas tālāku attīstību, tiks nodrošināta sekmīga airBaltic turpmākā darbība un izaugsme, norāda Satiksmes ministrija.
Jau vēstīts, ka Latvijas valstij un privātajam akcionāram BAS bija jāvienojas par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot 153 miljonus eiro (107 miljonus latu).
Kompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.
airBaltic dibināts 1995. gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009. gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.