Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumi un to ražošana ir viena no Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas tēmām (prioritātēm), Latvijas Aviācijas domnīcas brokastīs Db.lv norādīja Latvijas Aviācijas Asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šai aviācijas apakšnozares tālākai attīstībai ir svarīga gan TGK pakalpojumu un to ražošanas institucionālā sistēma, gan TGK pakalpojumu pieejamība un to ražošana. Tā kā Latvijā ir liels TGK attīstības potenciāls, tostarp intelektuālie resursi TGK pakalpojumu pieejamības un kvalitātes paaugstināšanai, ir jārada sistēma, kas veicina uzņēmējdarbības vides attīstību un mazina birokrātiskos šķēršļus. Tāpat jāizveido nepieciešamā tiesiskā un institucionālā sistēma, kā arī valsts atbalsts nozares attīstībai un vietējā tirgus vajadzību nodrošināšanai.

Pēc viņa teiktā, attīstoties tehnoloģijām un palielinoties bezpilota gaisa kuģu pieejamībai, to pielietojums civilajā sektorā ar katru gadu ievērojami pieaug. Patlaban ikviens var iegādāties dronu ar vienkāršu vadības sistēmu un augstas kvalitātes sensoriem, lai to izmantotu darba un personiskajām vajadzībām. Tai pašā laikā pilnībā legālu bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai šobrīd nepieciešami vairāki saskaņojumi un procedūras, kas realitātē nav atbilstošas komercdarbības videi. «Pārāk laikietilpīgie procesi un neskaidri noteiktās procedūras rada situāciju, ka uzņēmumi, kas piedāvā bezpilota gaisa kuģu pakalpojumus, lielākajā daļā gadījumu nav spējīgi tos nodrošināt nepieciešamajā laikā, vai dara to, pārkāpjot normatīvajā regulējumā noteiktās prasības,» atzīmēja A. Kokars.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) izveidojusi bezpilota gaisa kuģu jeb dronu e-pakalpojumu portālu e.caa.lv, kurā aicina reģistrēties visus bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantus un tālvadības pilotus.

Portālā varēs iesniegt dokumentus, būs iespēja nokārtot pārbaudījumus attālināti, kā arī vienuviet būs pieejamas izsniegtās atļaujas.

Dronu lietotājiem, kuri pilotē vairāk nekā 250 gramus smagu dronu, jāreģistrējas CAA bezpilota gaisa kuģu e-pakalpojumu portālā. Reģistrācija obligāta arī tiem lietotājiem, kuru izmantotā drona masa ir mazāka par 250 gramiem, bet tas nodrošina video vai foto uzņemšanu. Bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (lietotājiem, kuru vārdā tiek veikts lidojums) drons jāmarķē ar reģistrācijas numuru, kas tiks saņemts e-pakalpojumu portālā pēc veiksmīgas reģistrācijas.

To nosaka spēkā stājušies grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas grozīti atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par bezpilota gaisa kuģiem. Jaunais regulējums attiecas uz visiem bezpilota gaisa kuģu lietotājiem, neatkarīgi no veikto lidojumu mērķa vai bezpilota gaisa kuģa masas un izmēra (t.sk. rotaļlietām).

Šogad būtiski palielinājies izsniegto atļauju skaits bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, pārsniedzot visā 2018. gadā izsniegto atļauju skaitu. Vienlaikus nedaudz samazinājies pieļauto pārkāpumu skaits, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) dati.

2019. gada septiņos mēnešos izsniegtas 92 atļaujas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Tas ir par 59 % vairāk nekā visa gada laikā pērn, kad tika izsniegtas 58 atļaujas. Vienlaikus vēl astoņos gadījumos atļauja tika atteikta. Tajos bezpilota gaisa kuģu lidojums lielākoties bija paredzēts lidlauku apkārtnē. Atteikuma iemesli bija novēlota pieteikuma iesniegšana atļaujai vai tas, ka CAA nekonstatēja spēju veikt pieņemami drošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. 2018. gadā visa gada laikā šādu pašu iemeslu dēļ bija atteiktas piecas atļaujas.

To, ka tālvadības piloti arvien godprātīgāk ievēro viņiem noteiktos noteikumus bezpilota gaisa kuģu lietošanā, apliecina ne vien pieaugošais pieteikumu skaits atļaujām, bet arī fakts, ka šogad ir nedaudz samazinājies CAA izskatīto administratīvo pārkāpumu lietu skaits.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Nodibina Tālvadības gaisa kuģu asociāciju; izstrādā noteikumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc martā Rīgā notikušās tālvadības gaisa kuģu sistēmām (angliskais saīsinājums RPAS) veltītās konferences nozares attīstība nav stāvējusi uz vietas. Nule kā nodibināta Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) organizēta darba grupa sadarbībā ar nozares spēlētājiem izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai bezpilota lidaparātu lietotājiem RPAS izmantošanas spēles noteikumi kļūtu saprotami. Kopējais Eiropas Savienības (ES) regulējums šajā jomā gaidāms orientējoši 2017. gadā.

Izglītot sabiedrību

Galvenais iemesls tam, ka asociācija dibināta šobrīd, ir tas, ka RPAS kļūst populārāki un, tehnoloģijām attīstoties, aizvien vienkāršāk lietojami un plašāk izmantojami, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā bezpilota lidaparātu izmantošanu nevis ierobežot, bet panākt, lai to lietošana būtu droša, lai neciestu ne pats lidaparāts, ne trešo personu manta un vēl jo mazāk kāds cilvēks. Tā kā RPAS lietotāju kļūst arvien vairāk un pieaug dažādu jautājumu skaits, nozares spēlētāji nonākuši pie slēdziena, ka komunikācija ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA gādā par civilās aviācijas drošību) būtu vienkāršāka, ja to nedarītu katrs interesents atsevišķi, bet gan vienota organizācija. Tas, ka asociācijas dibinātāju skaitā ir tikai piecas personas, bijis tīri tehnisks risinājums, lai šo biedrību varētu ātrāk un vienkāršāk reģistrēt.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Reaģējot uz sabiedrības bažām par būtisku apdraudējumu civilās aviācijas drošumam, veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tiešā starptautiskās lidostas "Liepāja" skrejceļa tuvumā, valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Par minēto pārkāpumu liecinājušas bildes sociālajos tīklos, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

Sociālo tīklu lietotāji aizvadītās nedēļas nogalē vērsa CAA uzmanību uz kādu sociālā tīkla profilu, kurā ir izvietotas ar bezpilota gaisa kuģi (dronu) uzņemtas bildes Grobiņā. Bilžu uzņemšanas vieta atrodas starptautiskās lidostas "Liepāja" tuvumā, kur civilās aviācijas gaisa kuģi veic nosēšanos un pacelšanos.

Lidojumi ar droniem šajā vietā ir pilnībā aizliegti, jo rada augstu risku civilās aviācijas gaisa kuģiem. Pārliecinoties, ka CAA pēdējā laikā nav izdevusi atļauju dronu lidojumiem šajā teritorijā, CAA uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu.

Sākotnēji godprātīgo tālvadības pilotu un CAA komentāri par nedrošas gaisa telpas izmantošanu sociālā tīkla lapā tika dzēsti. Pēc arvien aktīvākas sabiedrības iesaistīšanās, norādot uz pieļautajiem pārkāpumiem, piektdienas vakarā bildes un lapa sociālajā tīklā tika dzēsta. Tomēr jānorāda, ka CAA jau bija ieguvusi sākotnējos pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Sagatavoti normatīvo aktu grozījumi tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) lietošanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau nākamā gada janvārī valsts sekretāru sanāksmē varētu izsludināt Satiksmes ministrijas virzītus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu lidojumi, Dienas Biznesam norādīja Civilās Aviācijas aģentūras (CAA) Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vadītāja Aivita Ļubļina-Goldmane. Viņa piebilst, ka noteikumu saturs gan vēl var mainīties, ja citas ministrijas vai nevalstiskās organizācijas paudīs argumentētus viedokļus.

Normatīvajā aktā iestrādāts ap 70% Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (TGA) interesējošo jautājumu, taču nav atrunāta, piemēram, gaisa kuģu sertificēšana un pilotu licencēšana, ko vajadzētu atrisināt nākamā gada laikā, norāda asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols. Viņaprāt, noteikumi biznesa darbību neierobežo, bet vieš skaidrību par to, kas nepieciešams, lai varētu izmantot RPAS. Plašāku sabiedrības informēšanu par gaidāmajām izmaiņām asociācija varētu veikt, kad noteikumi būs pieņemti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas plāniem, Eiropas Savienības līmeņa bezpilota gaisa kuģu tiesiskā regulējuma kopums varētu tikt pieņemts līdz 2017. gada beigām, minēts MK noteikumu anotācijā.

Otrdien, 25.augustā, Ministru kabinets (MK) atcēla vairākas normas, kas paredzēja veikt nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu un gaisa kuģu reģistrāciju.

Atbilstoši grozījumam likumā Par nodokļiem un nodevām, kas pieņemts Saeimā 2015.gada 26.martā un stājās spēkā 2015.gada 1.jūlijā, atcelta norma, kas paredzēja valsts nodevas samaksu par gaisa kuģu un Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto kuģu un kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Ņemot vērā minēto, sagatavots un valdībā apstiprināts MK noteikumu projekts Par Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumu Nr.952 Noteikumi par gaisa kuģu, kuģu, mazo kuģu un jahtu reģistrācijas valsts nodevu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Grozījumi MK noteikumos Nr.213 Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība paredz atcelt normu par nodevas samaksu par mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju.

Pašlaik arī Latvijā tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss").

Saistībā ar to ASV Nacionālā transporta drošības pārvalde ir uzsākusi izmeklēšanu, lai konstatētu «Swiss» gaisa kuģu dzinēju darbības atteikumu iemeslu. Aviokompānija «Swiss» lidojumus ar «Airbus A220» gaisa kuģiem veic pēc to rūpīgas pārbaudes.

Vienlaikus CAA norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tika izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Pārmērīga ierobežošana drošību neuzlabos un kaitēs nozares attīstībai

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā notiekošā Rīgas Aviācijas foruma norāda pasākuma lektori.

«Arī tālvadības gaisa kuģu (dronu) segmentā Latvija atradusi nišas, kur esam līderi pasaules mērogā,» norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Latvijas prezidentūras laikā tika pieņemta t. s. Rīgas deklarācija, kas ir mugurkauls ES topošajam regulējumam dronu jomā. Forumā viena sesija tiks veltīta tam, kā attīstās tiesiskais regulējums un kā kopumā attīstās dronu nozare, iegūstot arvien lielāku komerciālu pielietojumu. Komentējot iedzīvotāju un lielās aviācijas pilotu bažas saistībā ar arvien plašāku dronu izmantošanu, viņš atzīmē, ka bīstamību rada nevis pats drons, bet lietotājs, kas to izmanto pretlikumīgiem vai nepareiziem nolūkiem. «Šeit gan neder pieeja mēģināt kaut ko aizliegt,» jo dronus var viegli iegādāties. Tādēļ ir nepieciešams tehnoloģijām atbilstošs regulējums.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Ieintersētās puses diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi. Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). Tā kā pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā nav bijis iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem, LAD uzskata, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai, un patlaban LGS sniedz atšķirīgus pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu lietotāju grupām. Runa ir par tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājumu, aeronavigācijas nodrošinājumu reģionālajos lidlaukos, vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanu un militāro aviāciju. Tāpat strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, un tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, lai droni vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi varētu izmantot vienoto gaisa telpu. Tā kā dronu izmantošana paredzēta plašam lietotāju lokam, būs nepieciešama lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, un ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

2019.gadā, neraugoties uz apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita pieaugumu, visās lidostas «Rīga» trokšņa monitoringa stacijās fiksēts gaisa kuģu radīto trokšņu samazinājums, liecina mērījumu dati par 2019.gada astoņiem mēnešiem.

Vislielākais samazinājums fiksēts trokšņa monitoringa stacijā, kas izvietota Jaunmārupē, kur 2019. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu diennakts trokšņa rādītājs ir samazinājies par 0,8 A izsvērto decibelu (dBA). Spilves un Skultes monitoringa stacijās trokšņu līmenis samazinājies par 0,6 dBA, bet Mežārēs par 0,3 dBA.

Trokšņa līmeņa samazinājumu Spilves monitoringa stacijā veicināja gaisa kuģu lidojumu procedūru izmaiņas, kas tika ieviestas ar 2018. gada 6. decembri, īstenojot lidostas «Rīga» Rīcības plānu trokšņa samazināšanai. Procedūru izmaiņas paredz, ka gaisa kuģi, paceļoties uz ziemeļiem no lidostas, veic pagriezienu par aptuveni 900 metriem vēlāk nekā iepriekš, tā rezultātā lielākā daļa gaisa kuģu lido tālāk no Spilves ciema un to radītais troksnis Spilvē ir mazāk dzirdams.

Lidosta "Rīga" šodien no plkst.18 līdz 20 Jaunmārupē, Švarcenieku muižā, Mārupes iedzīvotājiem prezentēs jauno lidostas trokšņa stratēģisko karti - dokumentu, kurā apkopota informācija par gaisa kuģu radītā trokšņa ietekmi, informē lidostas "Rīga" pārstāve Laura Kulakova.

Prezentācijas laikā lidostas "Rīga" trokšņa pārvaldības speciālists atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par gaisa kuģu troksni, kā arī tiks rosināta diskusija par iespējamiem troksni mazinošiem pasākumiem.

Kulakova norāda, ka, lai gan pašas lidostas darbība nerada būtiskas tiešas trokšņa emisijas, tomēr lidostā nosēžas un paceļas aviokompāniju gaisa kuģi, kas tās rada. Tāpēc vides trokšņa emisijas veido netiešu lidostas ietekmi uz vidi, un lidosta ir atbildīga par šīs ietekmes pārvaldību. Lai novērtētu gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās trokšņa līmeni lidostas apkaimē, ietekmēto iedzīvotāju skaitu un teritorijas un iedzīvotājus, kas ir pakļauti trokšņa robežlielumu pārsniegumiem, reizi piecos gados tiek izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss piedalās Starptautiskajā Transporta forumā (ITF), kas ik gadu norisinās Leipcigā, Vācijā un ir gada nozīmīgākais pasaules valstu transporta ministru un transporta nozares pārstāvju pasākums, informē Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Transporta foruma ietvaros A. Matīss piedalīsies ministru apaļā galda diskusijā par tālvadības gaisa kuģu sistēmu regulējuma ieviešanu un autonomajām transporta tehnoloģijām. Šī gada 5. un 6.martā Rīgā norisinājās augsta līmeņa konference, kurā galvenās Eiropas tālvadības gaisa kuģu sistēmu industrijas attīstībā iesaistītās puses vienojās par būtiskākajiem principiem, kā jāveido Eiropas regulējums, lai, sākot no 2016.gada, Eiropā varētu plaši izmantot šos gaisa kuģus.

Tāpat ministrs piedalīsies atklātajā sesijā, kas būs veltīta diskusijām par transporta, tirdzniecības un tūrisma attīstības tendencēm, kā arī transporta ietekmes uz vidi samazināšanu. Diskusiju laikā ministri un transporta nozares pārstāvji dalīsies redzējumā par tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļa inovācijām, kā arī valdību un industrijas sadarbības modeli, lai palīdzētu izveidot ilgtspējīgu, savstarpēji saistītu transporta sistēmu un palielinātu tās pievienoto vērtību – pienesumu reģionu ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju mobilitātes palielināšanai, vienlaikus domājot arī par iedzīvotāju veselību, ierobežojot degvielas patēriņu un transportlīdzekļu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Rīgas lidosta sākusi izmantot trīs jaunos pasažieru gaisa tiltus no iepirkumā paredzētajiem pieciem pasažieru gaisa tiltiem.

Lidostas pārstāvji norāda, ka trīs jaunie divu posmu pasažieru gaisa tilti nodoti ekspluatācijā pērnā gada decembra beigās, janvārī tika sertificēti, un kopš janvāra beigām tiek izmantoti ikdienas gaisa kuģu apkalpošanā.

Savukārt otrajai līguma kārtai, kas ietver vienu trīs posmu un vienu divu posmu tiltu, izpildes termiņš ir jūnija beigas, tomēr patlaban lidosta ar piegādātāju aktīvi gatavo tos nodošanai ekspluatācijā līdz šā gada martam.

Tādējādi vēl divus jaunos pasažieru gaisa tiltus ikdienas gaisa kuģu apkalpošanā sāks izmantot šā gada pavasarī.

Jau ziņots, ka Rīgas lidostas iepirkumā par piecu gaisa kuģu tiltu iegādi par uzvarētāju atzīta Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.