16.janvārī, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) darba vizītes Austrijā ietvaros tikās ar Austrijas ekonomikas un darba lietu ministru Martinu Bartenšteinu, kurā pārrunāja Latvijas un Austrijas divpusējās ekonomiskās attiecības un sadarbības attīstību Eiropas Savienības ietvaros, enerģētikas jautājumus, kā arī Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Kā nozīmīgākais temats abu ministru tikšanās reizē tika pārrunāta līdzšinējā un turpmākā abu valstu ekonomiskā sadarbība. Sarunas laikā K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijā ir izveidojusies pievilcīga investīciju vide ārvalstu investīcijām un Latvija sagaida investīciju pieaugumu no Austrijas, tāpēc savstarpējo ekonomisko sadarbību lietderīgi būtu veicināt tieši investīciju un ārējās tirdzniecības jomā. Šodien Latvija ar savu ekonomisko izaugsmi ir kļuvusi par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, piedāvājot sakārtotu biznesa vidi, stratēģiski ģeogrāfisko novietojumu un izdevīgas biznesa izmaksas. Abi ministri vienojās stiprināt līdzšinējo ekonomisko sadarbību. Runājot par enerģētikas jautājumiem Eiropā un iespējamo divpusējo sadarbību enerģētikas jomā, K.Kariņš uzsvēra nepieciešamību veidot integrētu ES enerģētikas tirgu, ņemot vērā, ka Krievijas un Ukrainas gāzes konflikts ietekmēja vairāku ES dalībvalstu energoapgādes drošību. Tāpat ir nepieciešams veidot kopīgas ES pozīcijas enerģētikas jautājumos attiecībā uz trešajām valstīm, kuras ir saistītas ar ES enerģētikas apgādi. Tikšanās laikā tika pārrunāta ari Ziemeļeiropas Gāzes (ZEG) vada būvniecība, kur K.Kariņš pauda viedokli: «Ņemot vērā, ka gāzes vads tiks būvēts pa Baltijas jūru, pastāv iespēja savienot to ar Latvijas lielo pazemes gāzes krātuvju kapacitātes potenciālu, kas ļautu stabilizēt gāzes piegādi ES iekšējam tirgum, šādi samazinot piegādes izmaksas, gāzes cenu un to ietekmi gala patērētājiem.» Ministrs uzsvēra, ka tādējādi tiks veicināta ES iekšējā gāzes tirgus neatkarība, integrācija un celsies konkurence. Kā trešais nozīmīgākais sarunu temats bija Austrijas kā ES prezidentūras prioritātes. Abi ministri vienojās, ka konkurētspējas jomā uzsvars būtu liekams uz labākas likumdošanas lomu, kas bija jau Apvienotās Karalistes prezidentūras prioritāte, uz šķēršļu mazināšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī jāturpina darbs pie rūpniecības politikas un iekšējā tirgus jautājumiem, it īpaši pie Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekts par pakalpojumiem iekšējā tirgū. K.Kariņš pauda viedokli, ka Latvija atbalsta pakalpojumu direktīvas pēc iespējas ātrāku pieņemšanu un norādīja, ka nākamajām Austrijas un Somijas prezidentūrām, Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams pielikt maksimālas pūles pie direktīvas pieņemšanas, un tam būs nepieciešama konstruktīva attieksme no visām dalībvalstīm. Arī M.Bartenšteins uzsvēra, ka pakalpojumu direktīvas projekts ir būtisks ES iekšējā tirgus izveidei, Eiropas konkurētspējas stiprināšanai un Lisabonas mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā ir jāizvērtē direktīvas sociālā un ekonomiskā ietekme. Tāpat tika pārrunāta Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kur K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir nozīmīgi, ka Krievija iestātos PTO un ievērotu vienotos tirdzniecības nosacījumus. Viena no Latvijas galvenajām daudzpusējo sarunu prioritātēm Krievijas iestāšanās procesā PTO ir dzelzceļa tarifu sistēmas sakārtošana, tādejādi radot vienlīdzīgus tirdzniecības nosacījumus visām PTO dalībvalstīm. Lai iepazītos tuvāk ar Latviju, tās investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgo vidi, kā arī veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību, sarunas noslēgumā K.Kariņš aicināja Austrijas ministru ar uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju. Kā zināms, laikā no 16. līdz 17.janvārim ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ir darba vizītē Austrijā. Kopā ar ekonomikas ministru vizītē uz Austriju devās arī Latvijas uzņēmēju delegācija, kurā ir pārstāvēti uzņēmēji no finanšu sektora, loģistikas, telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un pārtikas ražošanas nozarēm. 2004.gadā pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma apjoma Austrija bija 19.lielākais Latvijas ār