Finanses

Viens lēmums pārvilka svītru vairāku nozaru plāniem

SIA Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Aigars Smiltāns, 16.02.2009

Jaunākais izdevums

Problēmas tūrisma nozarē ir tādas pašas, kā šobrīd visur. Ir pazudis viens patērētāju segments — tas, kas guva vieglu peļņu no nekustamā īpašuma darījumiem, un, cik viegli tā nauda nāca, tik viegli to arī tērēja.

Papildus tam, protams, cilvēki tagad arī pietaupa uz priekšdienām, jo nav jau zināms, vai pēc mēneša būs darbs un vai varēs atļauties kaut ko vairāk. Ja parādās lieki līdzekļi, tad cilvēki ar lielāko prieku dodas uz ārzemēm, lai atslēgtos no vietējās vides un notikumiem.

SIA Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Agris SmiltānsJa raugāmies uz ienākošo tūrismu, tad būtībā ar vienas vakara sēdes lēmumu mūsu Ministru kabinets pārsvītroja nākotnes plānus vairākām industrijām vienlaicīgi: viesnīcām, ienākošā tūrisma firmām un tūroperatoriem, kā arī citām saistītajām nozarēm, piemēram, restorānu un suvenīru tirdzniecības biznesam. Tika palielināts PVN, un mēs atkal kļuvām dārgāki, cenu ziņā nedraudzīgāki. Līdz ar to mēs vairs nevaram tik veiksmīgi pievilināt ārzemju tūristus.

Manuprāt, mums vēl aizvien ir jāturpina valsti popularizēt kā kopumu, jo Latvijai nav neviena tik specifiska vai pārāka produkta, kas nebūtu Somijai, Igaunijai, Lietuvai vai Vācijai. Tūristiem interesants ir kaut kas nebijis, vēl nepieredzēts un neizdzīvots. Patiesībā primārais tūristu galamērķis ir mūsu pilsētas. Joprojām ļoti maz ir to, kas brauc noteiktos specifisku interešu ceļojumos — vai tie būtu putnu vērotāji vai kultūras baudītāji. Tiesa, pēdējo skaits pieaug, jo, piemēram, ļoti labi pasaulē ir izskanējusi ziņa par mūsu operu, un cilvēki zina, ka var braukt šeit uz operas svētkiem vai vienkārši uz nedēļas nogali. Maz ir arī dabas tūristu, un viņiem parasti nav vajadzīgas nekādas īpašas ekstras — viņi ielido, dodas uz lauku naktsmītnēm un tur arī dzīvo, baudot klusumu, mieru un dabu. Pasaulē arvien populārāks kļūst spa tūrisms, taču pie mums valsts šo industrijas daļu neatbalsta, tāpēc visas iniciatīvas un attīstība ir notikusi uz privātuzņēmēju personīgā rēķina. Kalnu slēpošanā mēs, protams, nevaram konkurēt, tāpat kā nevaram konkurēt ar Somiju un Zviedriju attiecībā uz zvejotmīlētājiem, jo tur šie dabas resursi ir ļoti labi saglabājušies, bet mums, pateicoties maluzvejniekiem un nesaprātīgajiem makšķerniekiem, esam savus ūdensresursus patukšojuši. Arī pludmales nav izeja — tur pretī ir Spānija vai Dubaija ar saulainu laiku.

Tāpēc mums ir jāmeklē kāds zelta vidusceļš. Man patika ideja popularizēt Latviju kā valsti, kurā gribas atgriezties. Emocionāli piesaista arī klipiņš «Skan kā Latvija». Ir jāatrod kādi vizuālie tēli, kas piesaista. Vai arī, ja runājam tīri par mārketingu, tad kardinālāks ceļš, kā popularizēt valsti, ir atrast kaut ko ekstrēmu, kas būtu ārā no regulārajiem rāmjiem, ar ko mēs varētu sevi pieteikt un izskanēt citās krāsās, nevis klasiskajā variantā.

Tas, cik lielā mērā tiks ceļots pa iekšzemi, atkarīgs arī no vietējiem uzņēmējiem. Cik viņi būs mantkārīgi, cik ātri gribēs dabūt atpakaļ investīcijas. Taču šis nav pareizais ceļš. Pasaulē normāla prakse ir tā, ka jebkurai tūrisma infrastruktūrai — labs piemērs ir Taizeme — ir jāveido ilgtermiņa attiecības ar tūristu. Viņu nevajadzētu aptīrīt pirmajā atbraukšanas reizē, bet ļaut aizbraukt prom ar domu, ka tur bija labi, tur es braukšu vēl un ieteikšu arī saviem draugiem. Taču daudzi mūsu uzņēmēji, arī Rīgā, strādā pēc principa "taisam naudu tūlīt uzreiz, un vienalga, kas būs rītdien".

Latvija var būt konferenču rīkošanas vieta, un pagājušais gads, tāpat kā 2007. gads, šai ziņā bija ļoti veiksmīgs. Šis gads pagaidām ir diezgan neprognozējams; iespējams, dažas rezervācijas tiks atteiktas, un dažas nāks klāt, jo ir novērojama tāda tendence, ka konferences un kongresu norisi piesaka arvien īsākā laika posmā pirms notikuma. Agrāk šādiem pasākumiem gatavojās gadu, bet šobrīd ir bijušas situācijas, ka kongress 250 dalībniekiem jāsagatavo 2–3 mēnešu laikā. Tas maina tirgu, un mēs skatāmies uz to ar lielu potenciālu. Pie mums var nokļūt ļoti vienkārši, lidsotai ir laba kapacitāte, tāpat arī viesnīcām. Tiesa, grūtāk ir ar vietu, kur organizēt šos liela mēroga pasākumus, tāpēc ar cerību skatāmies uz Rixport, kas tiek būvēts pie lidostas. Tur būs iespējams organizēt pasākumus līdz pat 5000 dalībniekiem, būs papildu jaunas viesnīcas un ļoti vienkārši noorganizēt šādu pasākumu. Infrastruktūra to atļauj.

Citu nozaru cilvēkiem nereti šķiet — nu ko tas tūrists mums dod: atbrauc, apčurā Brīvības pieminekli un viss. Nē, tas ir tikai tas ārišķīgākais. Konferenču un kongresu tūristi patiesībā atstāj trīs, četras un piecas reizes vairāk naudas nekā parastie tūristi. Viņi maksā dārgāk par viesnīcām, izmanto lielāku komplekso piedāvājumu. Nodarbināti ir vairāk cilvēku, jo ir vajadzīgi vairāki gidi, tāpat transports, viesnīcas un ēdināšana; viņi vairāk atļaujas tērēt suvenīriem un citiem iepirkumiem, jo braucienu bieži vien apmaksā kompānijas.

Protams, ceļošana un reklāmas ir divas pirmās izmaksas, ko parasti apcērpj un uz kā ietaupa. Taču tas ir neapdomīgi. Jo, tiklīdz tu pazūdi no skatuves, tā tavu vietu ieņem kāds cits. Tas ir jāņem vērā. Ir jāturpina sevi reklamēt ar minimāliem budžetiem, jāatrod jaunas iespējas un reklamēšanās veidi. Citādi tavs vārds pazudīs no patērētāja ausīm, arī uzticība kādam zīmolam šobrīd vairs nav tik liela, un patērētājs paņems to, kam būs labāka cena.

Tāpat ir jāpadomā, vai tiešām vajag apcirpt darījumu braucienus, jo šad tad viens brauciens, kurā investē 500 - 700 - 1000 latu, var nest krietni vien lielāku atdevi. Turklāt ir jāsaprot, ka peļņu ne vienmēr var saņemt uzreiz pirmajā gadā. Atgriezeniskie ieņēmumi uz ieguldījumu bieži vien atnāk otrajā–trešajā gadā, taču ir jāturpina uzturēt kontakti, īpaši ārzemēs, jo, tiklīdz kompānija pasaka: nē, mēs nebrauksim, mums ir krīze, —atradīsies kāda cita, kas ieņems inertās kompānijas vietu. Tirgū ir jābūt aktīvam, lai uzturētu kontaktu, visu laiku atgādinātu par sevi un tādā veidā aicinātu uz jauniem darījumiem, jaunām darbībām.

Ja runājam par izejošo tūrismu, segmenti nav īpaši pārmainījušies, taču ir pamainījusies izvēle uz šiem segmentiem. Ja agrāk atļāvās doties uz pieczvaigžņu viesnīcām un kūrortiem, kas bija all-inclusive, tad tagad tomēr skatās uz cenu un izvēlas ne tik ekskluzīvus produktus. Divi vēl aizvien labi pārdodami ir produkti Turcija un Ēģipte, kas līdz ar Krētas salu būs perspektīvākais piedāvājums arī nākamā gada laikā, jo šajos galamērķos izmaksas neaug tik strauji. Tāpat aktuāli būs īsie ceļojumi pa Eiropu — 3 līdz 4 dienas uz tām pilsētām, kur pieejami tiešie lidojumi no Rīgas. Protams, mēs nezinām, kāda būs airBaltic tālākā cenu politika, jo SAS ir pārdevis savu daļu airBaltic menedžmentam. Domāju, ka viņi būs ieguvēji, saglabājot līdzšinējo politiku, kā arī turpinot sadarbību ar ceļojumu firmām, jo tas ir papildus pārdošanas kanāls. Ja lidojumi nebūs pieejami, ļaudis atradīs citu veidu, kā ceļot — atkal kāps mašīnās, brauks ar autobusu.

Protams, cilvēki arvien vairāk gaidīs pēdējā brīža piedāvājumus. Tiesa, šajos grūtajos ekonomiskajsos apstākļos taupīgāki sāk kļūt arī produktu piedāvātāji, un tāpēc ir mazāk iespēju, ka viņi piedāvā izdevīgākus darījumus. Šis tas, protams, ir, taču ne jau tā kā 2007. gada sākumā, kad viens no tūroperatoriem gribēja iekarot sev tirgus daļu un sākās lielie cenu kari. Tādas situācijas mums vairs nebūs. Protams, mēs veidojam arī savus produktus un piedāvājumus, taču nevienai Latvijas tūrfirmai nav savas aviokompānijas vai viesnīcu ķēdes. Līdz ar to mums nav izteiktu savu produktu.

Domāju, ka tām aģentūrām, kur produktu klāsts ir ļoti plašs, piemēram, Latvia Tours, būs jāstrādā vairāk un jāpārdod vairāk, lai dabūtu to pašu apgrozījumu, jo krītas ieņēmumi no mūsu pakalpojumu maksām. Redzot to, kas notiek tirgū, mēs tās neceļam, taču vienlaikus ir izmaksas, kas pieaug. Izmaiņas tirgū lielākoties būs saistītas ar mazajām tūrkompānijām, kur strādā viens–divi cilvēki, tām būs grūtāk konkurēt. Turklāt cilvēki vairāk uzticēsies tām tūrfirmām, kas ir Latvijas Tūrisma Aģentu Asociācijas (ALTA) biedri, jo mums tomēr ir visas licences, garantijas un apdrošināšana. Jādomā, ka cietīs arī tās tūrfirmas, kas piedāvā autobusu tūres, jo no cenu un komunālo maksājumu pieauguma visvairāk cieš tieši šī klientūras daļa.

Konsolidācijas tendence bija vērojama jau 2008. gadā, kad aģentūras sāka apvienoties, pārpirkt mazākas. Tāpat, lai gan ekonomiskā situācija nav labvēlīga, parādās tendence, ka, lai arī tirgus ir mazs, ienāk starptautiskas Skandināvijas tūrisma aģentūru ķēdes, piemēram, Kaleva travel. Tiem, kam šobrīd ir plašākas kabatas — tā teikt, uzkrāta zināma tauku kārta —šis būtu pareizais periods, kad izdevīgi pārpirkt kādu aģentūru tīklu. Var arī izrādīties, ka savu darbību beidz kāda lielāka kompānija, lai pasargātu sevi un savus klientus no nepatikšanām. Konkrētu piemēru nav, bet mūsdienās var gādīties visādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

TAV: mēs ticam Rīgas potenciālam

Līva Melbārzde, 06.06.2011

"ATU" ģenerāldirektors Ersans Arkans (no kreisās) un Turcijas Transporta un sakaru ministrijas ministra vietnieks Suats Hajri Aka atklāj Turcijas lidostas operatora "TAV Airports Holding" pārstāvniecību "TAV Latvia" Starptautiskajā lidostā "Rīga".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nenožēlojam, ka tobrīd, kad vajadzēja izšķirties, investēt Rīgas vai Sanktpēterburgas lidostās, mēs izvēlējāmies Rīgu.»

To intervijā laikrakstam Dienas bizness norāda Turcijas investori Rīgas lidostā TAV Airports Biznesa attīstības un Investīciju direktors Serkans Kaptans un TAV Latvia vadītājs Guclu Batkins.

Viņi Latvijā darbojas jau vairākus gadus un šajā laika posmā ne viss ir gājis gludi, piemēram, krīze pārvilka svītru 300 milj. investīciju plāniem lidostā, kur TAV kopā ar Skonto būvi grasījās realizēt vērienīgu pārbūves projektu. Pašlaik TAV meitas uzņēmums HAVAS saimnieko lidostas Rīga beznodokļu zonā, to kapitāli pārbūvējot, kā arī ir līdzīpašnieks virszemes pakalpojumu sniedzējam North Hub Services, kas ir strauji augoša kompānija ar visai ambicioziem mērķiem- iekarot visu Baltijas jūras reģiona tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Restarts: Kas neriskē, tas necep maizi

Raivis Bahšteins, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepspēks atjaunojusi maizes smaržu Pārgaujas ugunsdzēsēju tornī, pirms diviem gadiem drosmīgi iekārtojoties maksātnespējīgās Maiznīcas Ieva vietā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valmierieši ir ieminuši stingru taciņu pēc svaigas maizes un konditorejas uz veco ugunsdzēsēju torni, kas savus vairāk nekā simtgadīgos sarkanos ķieģeļus zibina Pārgaujas rajona sirdī blakus autoostai. Pirms 20 gadiem ēka, kas bija beigusi kalpot brīvprātīgo glābēju vajadzībām, sāka pievilkties ar maizes smaržu, jo durvis vēra SIA Maiznīca Ieva ceptuve. Valmierieši atceras lodziņu, pie kura viņus apkalpoja līdz pat 2012. gadam, kad gan Maiznīca Ieva, gan tās meitas uzņēmumi Ievas maiznīca un Ievas konditoreja nonāca finansiālās grūtībās. Tās uzņēmuma īpašnieks pamatoja ar nesen piedzīvotās krīzes sekām un demogrāfisko situāciju valstī, kas uz leju nospiedusi maizes patēriņa apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādātājs SIA Izoterms reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA Ventspils metināšanas rūpnīca, kas atsāks pirms vairākiem gadiem pārtraukto rūpnīcas būvi Ventspilī.

2008. gada maijā Izoterms plānoja jau sākt darbu jaunā metālkonstrukciju ražotnē, kuras izveidošanā plānoja investēt ap 3 miljoniem latu. Ar modernākajām tehnoloģijām un iekārtām apgādātajā rūpnīcā Ventspils brīvostas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) bija plānots ražot metāla būvkonstrukcijas gan eksportam, gan vietējiem pasūtītājiem.

Uzņēmuma attīstības plāniem svītru pārvilka ugunsgrēks. Tagad nodibināta jauna juridiska persona - SIA Ventspils metināšanas rūpnīca un paredzēts pēc Jaunā gada atsākt būvdarbus, Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Kļimovs. Pavasarī iecerēts daļēji pabeigt ražotni un testa režīmā sākt ražošanu. Rūpnīcu pilnībā plānots pabeigt 2011. gada beigās, taču tas esot atkarīgs no tā, vai iekārtu pirkšanai izdosies piesaistīt ES finansējumu, norādīja V. Kļimovs. Iekārtās lēstais investīciju apjoms ir ap trim miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Maksājumi ABLV kreditoriem tiks pakļauti pamatīgai izpētei

Māris Ķirsons, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK nebija juridiska pamata atteikt ABLV Bank īpašniekiem īstenot pašlikvidāciju, taču bija nepieciešams izvērtēt ne tikai bankas finanšu stāvokli, bet arī radīt mehānismu izteikto pārmetumu pārbaudei attiecībā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) riskiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš atzīst, ka lēmuma pieņemšanas process ievilkās daudz ilgāk, nekā sākotnēji bija cerēts, jo dokumenti no bankas akcionāriem par pašlikvidāciju tika saņemti 5. martā, bet FKTK padome šādu risinājumu akceptēja 12. jūnijā. Šajā jautājumā svarīgākais ir iemesls, kāpēc ABLV akcionāri nonāca līdz lēmumam par pašlikvidēšanos – to izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojuma projekts, kas saka, ka banka ir drauds ASV finanšu sistēmai un tā apstiprināšanas gadījumā banka tiek izslēgta no ASV dolāru norēķinu zonas.

Ir runas par to, ka ne visi padomes locekļi atbalstījuši ABLV Bank pašlikvidāciju!

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalību rallijā Kurzeme 2009 apstiprinājis rekordliels pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu braucēju skaits – kopā 108 ekipāžas, kas pārstāv trīs autosporta disciplīnas – autoralliju, rallijreidu un rallijsprintu.

Pieteikšanās rallijam Kurzeme 2009 ir noslēgusies un tagad ir zināms, ka tas būs viens no apmeklētākajiem autosporta sarīkojumiem šogad, jo pulcēs 108 dalībnieku ekipāžas. Viņu vidū būs arī sportisti, kas kādu laiku nav par sevi atgādinājuši rallija aprindās, piemēram, liepājnieks Mārtiņš Būčiņš, kurš kopā ar stūrmani Renāru Franci pārstāv Liepājas rallija komandu.

Tāpat Liepājā uz starta izies vismaz divas WRC automašīnas – ar sev ierasto Mitsubishi Lancer WRC startēs Ivars Vasaraudzis/Pēteris Spredzis, savukārt igauņi Georgs Gross/Kristo Krāgs Kurzemes rallijā brauks ar Ford Focus WRC. Liepājā par neveiksmīgo startu Talsu rallijā, kur rezultātam svītru pārvilka tehniskas ķibeles ar auto turbīnu, noteikti gribēs revanšēties arī Lietuvas čempions Vitauts Šveds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Siera uzkodu ražotājs izvēršas eksportā

Sandra Dieziņa, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūpināta siera uzkodu ražotājs SIA Top Food iekaro pašmāju tirgu un tagad izvēršas eksportā

SIA Top Food ražo kūpinātus un svaigos sierus, kā arī siera uzkodas jeb snack produktus. Pirmais pasūtījums bijis pirms trīs gadiem, uz Ziemassvētkiem, atceras kompānijas vadītājs Sandijs Urtāns. «Pats nodarbojos ar mēbeļu ražošanu. 2008. gadā bija krīze, viss juka ārā, neviens vairs nebūvējās. Iepriekš strādājām ar Kolonnas veikaliem, Euroaptieku, Baltic Beach Hotel, Debesmannu, gatavojām mēbeles Rimi galvenajam ofisam. Nebraucu uz Angliju burkānus lasīt, bet aizbraucu uz Krieviju, kur savu biznesu sāku no nulles, darbojos mēbeļu jomā,» stāsta Sandijs Urtāns. Parasti no Latvijas uz Maskavu vedis maizi un alu, bet atpakaļceļā sieru, taču pēc sankciju ieviešanas 2014. gadā tas vairs nebija iespējams. Kādā brīdī gribējis sieru vest tirgošanai lielveikalu tīklos, taču sankcijas tam visam pārvilka svītru pāri. Tad sapratis, ka dvēselei vēl kaut ko vajag, un nolēmis veidot siera ražotni. Viņš neslēpj, ka siers pašam garšo un šis bizness kļuvis par sirdslietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa administratora Venta Lamstera prognozētais pesimistiskais scenārijs par Spāres dārzniecības nākotni neizrādījās ne uz pusi tik pesimistisks kā realitāte. 1. decembrī uzreiz pēc izsoles siltumnīcas sabruka, neizturot biezās sniega segas svaru, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šis piemērs parādot, kas notiek ar nekustamo īpašumu pēc tam, kad tas parādu dēļ tiek atņemts.

«Lai siltumnīcas saglabātu darba kārtībā, tās bija kaut minimāli jāapkurina – tad sniegs izkustu. Šosezon tas darīts vairs netika, un tagad šosejas Rīga–Ventspils 132. kilometrā paveras vietējo bezdarbnieku sirdis plosošs skats. Vizuāli izskatās, ka alumīnija un stikla konstrukcijai no liela augstuma uzmests varens smagums. Acīmredzot, vienam stūrim sašķiebjoties, sākusies ķēdes reakcija, un metrs pēc metra sašķīdis druskās,» informē laikraksts.

ES fondu atbalstītā siltumnīcu projekta noriets sācies jau pirmajā darbības sezonā. Iecerei audzēt zaļos lociņus svītru pārvilka holandiešu projektētā, taču Latvijas apstākļiem nepareizi izvēlētā konstrukcija. Siltais gaiss koncentrējās siltumnīcu augšējā daļā, kamēr pie zemes tas palika auksts. Masīvie ventilatori nespēja nodrošināt nepieciešamo gaisa cirkulāciju, bez kā lielas ražas nav iespējamas. Un arī izdevumi par gāzi bija neproporcionāli lieli. Aizpērn siltumnīcas sildīšanu ziemā piefinansēja galvenais nodrošinātais kreditors – banka Swedbank. Administrators stāstījis, ka 15 stundās tika nokurināti 2000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Ķirsonu saistīto SIA Dizaina projekti nosola par 3 miljoniem Ls

Sandra Dieziņa, 24.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šodienas lēmumi - nākotnes pensijas

Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Nola, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums negatīvs

LETA, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kiršteins: Latvija palaidusi garām iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus

Anita Kantāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai.

Tas teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

EM norāda, ka stiprināt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada globālās tendences, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un klimata pārmaiņas.

Bez strukturālām izmaiņām nav iespējams palielināt produktivitāti un mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Lai arī publiskās diskusijās aizvien vairāk tiek runāts par ekonomikas transformāciju, tomēr bieži vien nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem, vēsta EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Bīstamības dēļ no tirdzniecības liek atsaukt Canpol Babies zīdaiņu knupīšus

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir uzdevis atsaukt no tirdzniecības Canpol Babies lateksa zīdaiņu knupīšus, jo tajos konstatēta paaugstināta N-nitrozējamo vielu migrācija. Šīs ķīmiskās vielas ir toksiskas un var apdraudēt cilvēku veselību, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Toksiskās vielas konstatētas Canpol Babies lateksa knupīšos 12m+, kas tiek tirgoti iepakojumā pa divi. Informācija uz iepakojuma: ražots Vācijā, svītru kods 5903407231037, Cat no 23/103, CODE 0170614 (partijas kods), derīguma termiņš 2019.06. Knupīšu izplatītājs Latvijā ir SIA KOTRYNA.

PVD aicina patērētājus, kuri ir iegādājušies Canpol Babies lateksa knupīšus laika periodā no 2017. gada jūnija, pārtraukt to lietošanu.

Knupīšu izplatītājs SIA KOTRYNA brīvprātīgi apņēmies izņemt no tirdzniecības visas 2017. gadā saņemto Canpol Babies lateksa zīdaiņu knupīšu partijas ar iepriekš minēto svītru kodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Balso par labāko Kurzemē ražoto produktu

Vēsma Lēvalde, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē ražoto produktu izstādes Elementi 2013 mājas lapā Kurzemerazo.lv sākusies balsošana par Kurzemē ražotu produktu, kas šķiet visradošākais, visskaistākais, visinteresantākais un vienkārši vislabākais.

Kopumā izstādē šogad piedalās 50 dažādi produkti no visas plašās Kurzemes. Vislielāko interesi izrādījuši uzņēmēji no Ventspils un tās reģiona, kopskaitā iesniegti 25 produkti. To skaitā ir gan Ventas tilts, Mobilais fotostends, zobratu pārnesuma galda spēle, šūpuļdziesmas dziedošais Miega lācis un citi interesanti un oriģināli produkti.

Liepājnieki savukārt piedāvā iespēju iepazīties un uzzināt, kāds izskatās elektro velosipēds Blue Shock Bike vai Liepājā radīta atpūtas motorlaiva, kā arī noskaidrot, ko pārstāv Latvijas zīmols NUR un ko uzņēmums SIA Brik gatavo no veciem Sibīrijas ciedra bluķiem. Jjaunumus sagatavojusi SIA Wooly World.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mainīt plānus nav kauns, bet gan saprāta pazīme

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārresoru koordinācijas centrs patlaban veic svarīgu darbu – Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP) vidusposma izvērtējumu. Slavējama ir centra iniciatīva iesaistīt šai procesā plašu ekspertu loku, DB žurnālistus ieskaitot. Pildot izvērsto vērtējuma anketu, biju spiests kritiski pārdomāt savas laika gaitā izkristalizētās nostādnes dažādās jomās un konstatēt, kā tās ierakstās NAP uzstādījumos. Un tās ierakstās kā trekna svītra pāri NAP. Šeit un kādā turpmākā komentārā es iezīmēšu priekšlikumus, ko mums tagad iesākt.

Pozitīvi to trekno svītru var formulēt kā nepieciešamību pavilkt svītru zem NAP – ne pāri, bet zem, sasummējot secinājumus un sākot plānot kaut ko reāli daroties spējīgu. NAP principiālā problēma ir tā lineārums, lai gan mēs dzīvojam aizvien izteiktākā nelineārā ekonomikā. NAP ir pārāk daudzi skaisti un savā ziņā pareizi mērķi vienā rindiņā, un problēma ir tā, ka centrālais mērķis – ekonomikas izrāviens – ir uzstādīts par šo dažādo prioritāšu summu. Lineārums ir uzskatā, ka, pabikstot vienu, pakustēsies nākamais, tas iekustinās vēl tālāko un tad viss skaistā kritiskajā masā dos kumulatīvu efektu.

Nē, nedos, jo nelineārā ekonomikā tās lietas tā vairs nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Notikušais pavelk svītru centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza.

Līdz ar pēdējā laika notikumiem ap ABLV Bank, tiek iesaldēts arī darījumu kvartāla New Hanza projekts, otrdien preses konferencē sacīja ABLV Bank padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Skaidrs, ka notikušais pavelk svītru mūsu centieniem būvēt darījumu kvartālu New Hanza, kur bija plānots ieguldīt līdz 1 miljardam eiro, tas viss tiek iesaldēts, sacīja O. Fiļs

Patlaban jau ir pārtraukti būvdarbi, sadarbība ar apakšuzņēmējiem, un par visiem darbiem norēķināsimies, kad būs tāda iespēja, viņš uzsvēra.

Lasi Arī:

Zaudētājos var palikt pilsēta

New Hanza projektu nākotnē varētu pārskatīt

Komentāri

Pievienot komentāru