Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Šī gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijā iebraukuši ievērojami mazāks skaits viesstrādnieku no Austrumeiropas. Piemēram, valsts dienvidrietumu reģionā šī gada pirmajā ceturksnī iebraukuši par 60% mazāk viesstrādnieku no Austrumeiropas valstīm nekā pērn attiecīgajā laika periodā, ziņo BBC.

Pērn pirmajā ceturksnī Lielbritānijas dienvidaustrumu reģionā iebraukuši 4 255 viesstrādnieki no Austrumeiropas. Tas ir par 60% vairāk nekā šogad pirmajos trīs mēnešos, kuru laikā strādāt uz minēto vietu ieradās 1 635 Austrumeiropas iedzīvotāji.

Tiek lēsts, ka viesstrādnieki Lielbritānijā joprojām dod ievērojamu ieguldījumu valsts ekonomikā. Tas skaidrojams ar to, ka viesstrādnieki maksā nodokļus un strādā zemas kvalifikācijas darbavietās, kurās Lielbritānijas iedzīvotāji parasti nevēlas strādāt.

2009. gada pirmajā ceturksnī ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji mājup uz Latviju nosūtījuši 69.3 milj. Ls, kas ir nedaudz mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad tā dēvētās repatriētās naudas kopapjoms sasniedza 69.6 milj. Ls.

To liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances dati, no kuriem gan var secināt, ka repatriētās naudas apjoma pieauguma strauju kritumu lielā mērā nodrošinājis fakts, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos manāmi pieaugušas uz Latviju pārskaitītās atlīdzības jūrniekiem, proti, to kopējais apjoms pieaudzis no 16.4 milj. Ls 2008. gada pirmajā ceturksnī līdz 23 milj. Ls 2009. gada pirmajos trīs mēnešos.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Ainiņa no kādas lielas govju fermas Anglijā, kurā pārsvarā strādā viesstrādnieki, bet maiņas vadītājs ir latvietis. Kādu dienu fermas saimnieks paziņo, ka viņam nepieciešami darbinieki veterinārijas nodaļā.

Bariņš viesstrādnieku piesakās, un viņiem tiek noorganizēti dažu nedēļu kursi, pēc kuriem fermas saimnieks iegūst sertificētus apsēklotājus. Bez liekas birokrātijas darba tirgus reaģē uz pieprasījumu. Un tagad iedomājieties Latviju šādā situācijā. Cik ilgs laiks paietu, lai, pirmkārt, izveidotu apmācības programmu, lai to akreditētu, lai radītu noteikumus, kas šo programmu pieskatīs? Tik ilgs, ka jādomā, vai vieglāk nav studēt veterināriju augstskolā. Bet pēc studijām augstskolā diez vai šaura specializācija fermā absolventu interesēs. Viņš būs pārāk daudz sevī ieguldījis naudas un laika.

Ir tik daudz profesiju Latvijā, kurās prasām neadekvāti ilgas studijas. Prasām, lai vismaz 16 gadus no savas dzīves cilvēks sēdētu skolas solā. Pretī bieži iegūstam apstulbušu absolventu, jo vēlmes nesakrīt ar iespējām. Augstskolas diploms nav brīvbiļete uz labu darbu, pēc tā iegūšanas viss tikai sākas. Piemērs no dzīves – kāda universitātes absolvente pēc studijām pieteicās uz biroja administratores vietu, augstākā izglītība, protams, bija viena no prasībām. Viņa nezināja, ka pirmajā dienā būs jāsāk ar kafijas krājumu papildināšanu. Četrus gadus studējot, par to neviens lekcijas nelasīja, neviens nestāstīja, ka jāsāk patiešām būs no nulles.

Latvijas būvniecības nozarē ir katastrofāls profesionāļu trūkums, jo Latvijā nav palicis daudz tādu cilvēku, kuri profesionāli spētu veikt tiem uzticētos pienākumus, norāda Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Viņš skaidro: «Par to, ka šī būs ļoti nopietna problēma, esmu runājis jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, norādot, ka tehniku iepirkt iespējams vismodernāko, bet mūsu galvenais uzdevums ir valstī noturēt cilvēkus. Tas nav izdevies un tagad valstij priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – meklēt ceļus, lai aicinātu šos cilvēkus mājas.»

Pēdējo divu gadu laikā būvniecība Latvijā piedzīvojusi straujāko kritumu starp visām tautsaimniecības nozarēm. Ļoti daudzi būvobjekti esot vai nu pavisam apturēti, vai arī uz kādu laiku iesaldēti. Bankrotējuši ir vairāki simti būvniecības uzņēmumu, tajā skaitā arī virkne TOP 10 kompāniju.

Aizbraukušie tautieši iecirtuši robu darba tirgū, un pašlaik darbaspēka izsīkums vērojams vairākās nozarēs; izskan aicinājumi ievest viesstrādniekus gan no bijušajām PSRS valstīm, gan no eksotiskām zemēm

«Lauksaimniecība jau ilgstoši izjūt darbaspēka nodrošinājuma problēmu. Īpaši aktuāli tas ir dārzeņkopības un augļkopības sektorā. Daudzi dārzkopji jau pagājušajā gadā ar grūtībām novāca ražu, jo nebija, kas strādā,» DB apgalvo biedrības Zemnieku saeima (ZSA) valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. «Kamēr saimniecības nebūs spējīgas samaksāt konkurētspējīgu atalgojumu, tikmēr situācija neuzlabosies, tāpat kā jebkurā citā nozarē. Kā saimniecības padarīt spējīgas atalgot labu un kvalitatīvu darbinieku – tas jau ir daudz kompleksāks jautājums,» papildina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Nacionālo bibliotēku palīdz celt arī viesstrādnieki. Būvniecības uzņēmums RBSSKALS vismaz pieciem Bulgārijas strādniekiem izsniedzis darba apģērbu un viņi sākuši darboties, Latvijas avīzei pastāstījis viens no Nacionālās bibliotēkas celtniekiem.

Viņš arī piebilst: «Mēs esam satriekti – kur ir solītais patriotisms, ka Nacionālo bibliotēku, valsts lepnumu, būvēs paši latvieši? Kāpēc ir jāaicina viesstrādnieki, ja valstī bez darba ir vairāk nekā 200 tūkst. cilvēku?»

Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns nenoliedza bulgāru strādnieku algošanu, tomēr laikrakstam neatbildēja uz jautājumu, cik liels ir viņu atalgojums salīdzinājumā ar šīs profesijas Latvijas darbinieku saņemto algu un vai nebija iespējams šīs profesijas darbiniekus atrast mūsu valstī.

«Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vadības un būvniecības komandā patlaban ir iesaistīti vairāki ārvalstu profesionāļi, tostarp itālieši, spāņi un bulgāri, kurus algojam konkrētu betonēšanas un veidņošanas darbu izpildei. Nav noslēpums, ka patlaban būvniecības darba tirgū ir krīzes situācija un labākie profesionāļi devušies peļņā ārpus Latvijas, tomēr Gaismas pils ir ļoti svarīgs projekts, un mēs nevaram atļauties iesaistīt šīs būves celtniecībā nekvalificētu darbaspēku,» norāda M.Saukāns.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Uzņēmēji, kas negrib vai nespēj maksāt darba tirgum atbilstošas algas, vienkārši būs spiesti aiziet no tirgus, tāpat kā tie, kas nevar samaksāt par elektrību vai telpu īri, intervijā laikrakstam Diena pauda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Lielajās pilsētās atrast strādājošos nevajadzētu būt problēmai – ar nosacījumu, ka darba devējs gatavs maksāt darba tirgus situācijai atbilstošu algu. Ļoti muļķīgi ir piedāvāt algu zem darba tirgus līmeņa un brīnīties, ka neviens nenāk strādāt,» vaicāts par to, vai Latvijā nākotnē aizvien vairāk pietrūks strādājošo un tāpēc varētu augt viesstrādnieku skaits, teica ekonomists. «Nevar taču aiziet uz veikalu un lūgt, lai iedod kaut ko par pusvelti, tā tas nenotiek, un šis pats likums attiecas arī uz darbinieku atrašanu,» skaidroja P. Strautiņš.

«Runājot tieši par viesstrādniekiem, jāsaka, Latvija ir mazs darba tirgus, kurā vienmēr bijis un būs grūtības atrast strādājošos ar specifiskām profesionālajām iemaņām, tāpēc viesstrādnieki Latvijā bijuši un būs vienmēr. Viesstrādnieki ir arī profesionāļi, kuri var piedāvāt tādas zināšanas un iemaņas, kādu nav Latvijas speciālistiem,» norādīja ekonomists.

Taivānā pēc otrdien notikušās tilta sabrukšanas atrasti seši bojāgājušie, ceturtdien paziņojušas varasiestādes.

Dzīvību zaudējušie bija zvejnieki, kas Taivānā bija ieradušies kā viesstrādnieki - trīs filipīnieši un trīs indonēzieši.

Otrdienas rītā sabruka lokveida tilts Naņfangao, Taivānas austrumu krastā. Mirklis, kad tilts sabrūk, fiksēts novērošanas kameru ierakstos.

Video redzams, kā autocisternai gandrīz izdodas šķērsot tiltu, kad tas iebrūk ar visu autocisternu, sadragājot vismaz trīs zvejas kuģīšus, kuros atradās zvejnieki.

Sabrūkot tiltam, ievainoti tika vismaz 12 cilvēki - autocisternas šoferis, deviņi viesstrādnieki un divi krasta apsardzes darbinieki.

Taivānas Ārlietu ministrija izteikusi līdzjūtību cietušajiem un viņu tuviniekiem un piedāvās «nepieciešamo palīdzību upuru ģimenēm no Taivānas».

Kāds no bijušajiem Latvijas premjeriem savulaik ieteica tautai mācīties svešvalodas, konkrētāk - angļu valodu. Šobrīd situācija ir mainījusies - modē atkal nākusi vācu valoda, turklāt noteikta daļa iedzīvotāju nebūt nav mudināmi to apgūt.

Iemesls tam ir gauži prozaisks - savu darba tirgu no 1. maija beidzot atvērs Vācija, un daļa Latvijas iedzīvotāju to redz kā iespēju nodrošināt sev kvalitatīvāku dzīvi.

Protams, cilvēka dabā ir uzskatīt, ka labi ir tur, kur manis nav. Ir dzirdēti daudzi dažādi veiksmes stāsti par cilvēkiem, kas savulaik devušies strādāt uz Īriju vai Angliju un kuriem tur izdevies nopelnīt diezgan pieklājīgas naudas summas. Šobrīd situācija nav tik viennozīmīga. Redz, bezdarba problēma krīzes iespaidā pastāv visā Eiropā, un viesstrādnieki nebūt vairs netiek gaidīti ar atplestām rokām. Tas, ka Vācija atver savu darba tirgu, vēl nebūt nenozīmē, ka šajā lielvalstī nu ir aicināti visi latviešu bezdarbnieku tūkstoši. Atliek vien pavērtēt, kas šajā kontekstā notiek Rietumeiropā kopumā. Arvien biežāk tiek runāts tieši par ārvalstu bezdarbnieku problēmu, nereti ir situācijas, kad cilvēki aizbrauc strādāt tālu prom no mājām, bet jau pēc dažām dienām meklē atgriešanās ceļu, savukārt, piemēram, Nīderlande ir likusi skaidri noprast, ka tiem ārzemniekiem, kuriem nav pastāvīga darba, būtu pēdējais laiks doties prom. Tādējādi braukšanu uz ārzemēm nevajag uzskatīt par panaceju labākai dzīvei.

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Pēc laikrakstā Talsu Vēstis publicēta raksta par SIA Melnsils zivju apstrādes cehu reģionālā laikraksta redakcijā vērsušās trīs bijušās ceha darbinieces. Viņas apgalvojušas, ka darbinieki tiekot atlaisti, neievērojot likumdošanu.

Savukārt uzņēmuma vadība iepriekš laikrakstam klāstījusi, ka krīzes dēļ jāatsakās no strādnieku vadāšanas uz darbu ar autobusu, tāpēc daļai darbinieku izmaksātas kārtējās algas un avanss, piedāvāts noformēties par bezdarbniekiem. Uzņēmuma izpilddirektors laikrakstam atzinis, ka cehā joprojām strādā viesstrādnieki no Bulgārijas.

«Novembrī mājās tikām turētas jau kādas divas nedēļas — nedēļu pirms un pēc 18. novembra svētkiem — jau tad uzņēmuma vadība runāja, ka varētu būt visādi un ar darbu būs grūti," stāstījušas strādnieces. 1. decembrī viņām paziņots, ka no nākamās dienas vairs nekursēs darbinieku autobuss, bet pēc pāris dienām saņēmušas darba uzteikumu. "Interesējāmies gan pie advokāta, gan darba inspekcijā — tur paskaidroja, ka šajā gadījumā, ja neesam brīdinātas, darba devējam mums ir jāizmaksā kompensācija. Izpilddirektors teica, ka kompensāciju nebūs, bet, ja aiziesim ar labu, tad trīs reizes mēnesī mēs varbūt tikšot aizvestas uz darbu,» Talsu Vēstīm stāstījušas bijušās darbinieces. Strādnieces bijušas gatavas braukt ar personīgo transportu, ja tām kompensētu degvielu, dažas strādnieces bijušas ar mieru dzīvot SIA Melnsils kopmītnēs, bet saņēmušas atbildi, ka uzņēmumam strādnieki nav vajadzīgi. «Neesam vēl saņēmušas visu algu par oktobri (no 200 latiem šobrīd saņemti 145 lati), kā arī par novembri, mums nav avansu. Ja no 5. decembra esam atlaistas, pēc likuma jābūt naudai pārskaitītai. Mīļā miera labad piekritām no darba aiziet uz savstarpējās vienošanās pamata un iestājāmies bezdarbniekos. Darbu zaudēja desmit cilvēku. Kad septembrī pārskaitīja algu tikai 30 latus, tad piedraudējām oktobrī trīs dienas streikot — tad arī bija vienīgā reize, kad izmaksāja visu algu uzreiz. Zinām, ka produkcija noliktavā uzņēmumam nestāv — viss saražotais ir aizgājis! Taču, kad jautājam, kur nauda paliek, uzņēmuma vadība atbild, ka maksājot līzingus, bet, mūsu skatījumā, tā tiek novirzīta citur, un strādnieki algas nesaņem,» savu viedokli izteikušas darbinieces.

"Latvijā nav vajadzīgi jauni piena pārstrādes uzņēmumi, jo piena ražošana mums jau tā ir gana sadrumstalota, un mēs ražojam pienu gandrīz divas reizes vairāk nekā patērējam."

Šādu viedokli paudis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš norāda, ka 800 tūkstoši tonnu piena, kas ik gadu tiek saražots Latvijā, ir daudz par daudz vietējam patēriņam un nozīmē, ka vismaz puse ir jāeksportē, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos grūti izdarāms. "Mēs nevaram atļauties ražot vēl vairāk piena un vēl vairāk sadrumstalot piena ražošanu, jo tas piena nozari vilks tikai dziļāk purvā," norāda Jānis Dūklavs.

Savukārt piena kooperatīviem, kuri vēlas būt īpašnieki pārstrādes uzņēmumam, Jānis Dūklavs iesaka iegādāties pašiem savu pārstrādes uzņēmumu no jau esošajiem, nevis likt cerības uz jaunas rūpnīcas celtniecību, kas ir ne tikai dārgi un laikietilpīgi, bet arī riskanti, jo ieguldītais var neatmaksāties.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pēc 1. maija Vācijā ieradīsies 100 tūkstoši viesstrādnieku, puse no tiem būs poļi, atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) aprēķiniem, raksta Die Welt.

Pirmajā maijā Vācija atvērs savu darba tirgu tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras blokā iestājās 2004. gadā, to skaitā arī Baltijas valstu iedzīvotājiem. Līdz šim Vācijā varēja strādāt tikai ar speciālām atļaujām. «Mēs paredzam, ka pēc Vācijas darba tirgus atvēršanas, tuvāko četru gadu laikā valstī ieradīsies ap 100 tūkstošiem cilvēku,» norāda EK.

No pirmā maija Vācijas darba tirgus būs pieejams Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem.

Lai gan lielākā daļa ES dalībvalstu jau ir atvērušas savus darba tirgus, Vācija un Austrija to nav darījušas līdz pat šim laikam, galvenokārt baidoties no masīva imigrantu pieplūduma. Vācija ir Eiropas lielākā un straujāk augošākā ekonomika, tāpēc viesstrādnieki tai būs ļoti vajadzīgi, norāda aģentūra AP.

Latvijā demogrāfiskās problēmas atrisināt diez vai izdosies, tāpēc jau tagad būtu jāsāk domāt par imigrantu piesaistīšanu, atzīst apvienības Saskaņas centrs (SC) premjera amata kandidāts, Rīgas mērs Nils Ušakovs, gan uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis, nevis apstiprināta SC pozīcija.

Ušakovs neticot tam, ka demogrāfisko situāciju varētu labot ar kaut kādiem speciāliem pasākumiem, ja nesamazināsies atšķirība algās starp Rīgu un Londonu un nebūs sociālās stabilitātes. «Jo cilvēkam ir svarīga ne tikai alga, cilvēkam ir svarīgi zināt, ka gadījumā, ja viņš kļūs par bezdarbnieku un šo algu nesaņems, tad par viņu kādu laiku rūpēsies valsts vai pašvaldība,» skaidroja politiķis.

«Ja redzēsim, ka šī atšķirība ir mazinājusies, tad cilvēki, pirmkārt, sāks atgriezties, otrkārt, viņiem radīsies vēlme dzīvot kopā ar bērniem. Ja mēs neattīstīsim izglītības un medicīnas sistēmu, bērnus mēs šeit daudz neredzēsim. Cilvēki būs gatavi to darīt tikai ārzemēs. Ja sakārtosim to, kas ir Latvijā, tad būs bērni un cilvēki atgriezīsies. Ja nē, tad nekādas speciālās programmas, diferencētie pabalsti, nodokļu motivācija mums nepalīdzēs,» uzsvēra SC līderis.

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

2010. gads nodarbinātībā ir iezīmīgs ar bezdarba līknes pieauguma apstāšanos un vakanču skaita pieaugumu.

Kopš 2008. gada nogales bezdarba līmenis Latvijā katru mēnesi ir kāpis, bet šā gada martā pirmoreiz noticis samazinājums - no augstākā līmeņa 17,3% uz 16,7%. Savukārt novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis noslīdējis līdz 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā likvidēts četras reizes mazāk darbvietu nekā tajā pašā periodā pērn - attiecīgi 2,7 un 10,9 tūkstoši, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Šogad visvairāk darbu zaudējuši tirdzniecībā un valsts pārvaldē strādājošie.

«Varam runāt par situācijas stabilizēšanos, nevis bezdarba samazināšanos,» skaitļus komentē NVA direktore Baiba Paševica. Izmaiņas rādītājos viņa skaidro ar to, ka lielākā daļa uzņēmumu jau ir pieņēmuši lēmumus par darbinieku skaita samazināšanu, un pašlaik tas tik lielos apmēros vairs netiek darīts.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»