Citas ziņas

Viesturs Celmiņš: Latvijas iedzīvotājs nedomā tālāk par pusotru gadu

Irbe Treile, Numurs, 11.07.2008

Jaunākais izdevums

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

picturegallery.1d4e04dc-e7f8-4984-b4b6-f11640251336

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Kas tad ir tas, kas cilvēkus apmierina? Ja viņiem ir mazāk, viņi mazāk grib? (Pētījuma rezultāti rāda, ka ar dzīvi apmierinātākie cilvēki dzīvo Krāslavā un Dobelē – red.)

Ja cilvēkiem jautā, kas rada lielāko apmierinātību viņu dzīvē, viņi atbild, ka tās ir iespējas radoši izpausties, piemēram, piedalīties kora mēģinājumos, braukt ar velosipēdu, piedalīties publiskās telpas plānošanā, iet ar bērniem uz spēļu laukumu. Otra lieta ir izglītība – skola, augstskola, kursi, semināri, atkarībā no vecuma. Trešais ir ceļošana. Pagājušajā gadā Analītisko pētījumu laboratorija veica aptauju par apmierinātību ar dzīvi, un vislielākā vienprātība bija šajos trīs punktos. Ceturtā, izrādās, ir dzīvokļa kvadratūra, lai gan tipiskais domāšanas veids ir, ka apmierinātību nosaka transporta infrastruktūra vai slimnīca. Šie rezultāti nav unikāli Latvijai. Radošā izpausme, izglītības iespējas ir ļoti plaši pārstāvētas, pārējie rādītāji, piemēram, medicīnas pakalpojumi ir raksturīgi noteiktām vecuma grupām. Līdz ar to ir skaidrs, ko pilsēta var darīt, lai uzlabotu dzīves kvalitāti – tālākizglītība, mūžizglītība, bērnudārzi. Ja mūsu valsts ir liberāla un atvērta, varam gaidīt labākus dzīves apstākļus – tas ir, lielāku kvadratūru – , bet es par to stipri šaubos. Un ko pašvaldība var darīt, lai cilvēki varētu ceļot? Tas ir atkarīgs no tā, cik katrs pats sakrāj. Man neliekas, ka vajadzētu ieteikt katrai pašvaldībai taisīt ceļu no visām Latvijas malām uz lidostu.

Vai pašvaldības ņem vērā šos rezultātus?

Pašvaldību savienībā gāja vaļā liels tracis – kas šo aptauju ir veicis! Kad viņiem sūtījām aptaujas anketas par cilvēku iespējām līdzdarboties, bieži vien anketas nedabūjām atpakaļ, bet tagad, kad rezultāti ir publiskoti, viņi ir sašutuši. Tas gan ir atkarīgs no pozicionēšanas – ja izskan, ka Latvijā laimīgākie cilvēki ir pilsētā X... Piemēram, Diena mums lūdza rakstu par to, kurā pilsētā ir laimīgākie iedzīvotāji, bet tā ir nepareiza domāšana. Tas ir strupceļš. Latvija ir pārāk maza, lai katra pilsēta attīstītos pati par sevi. Mēs gribējām pierādīt, ka attīstība var notikt tikai tad, ja pilsētas sadarbojas. Tā ir Eiropas un pasaules iezīme. Parīzei un Londonai ir speciāli skrejceļi lidostās, lai nodrošinātu savstarpēju satiksmi, bet Latvijā pilsētas sacenšas, kuras iedzīvotāji būs apmierinātāki.

Liepāja konkurē ar Ventspili – tas ir nonsenss! Tas nav auglīgi, tās viena otrai ņem nost iedzīvotājus. Konkurences princips tirgū strādā, bet mums jau nav ar ko konkurēt. Ja divās blakus pilsētās ir sporta halles, lai gan trūkst bērnudārzu! Tas notiek nepārtraukti. Eiropas nauda ir pieejama, un katra pilsēta raksta projektus, kas dublējas, bet nenodrošina to, kā trūkst. Pilsētas attīstītājiem ir jāsadarbojas infrastruktūras un sociālās labklājības nodrošināšanā, nevis jādublē. Cilvēki būs apmierinātāki ar dzīvi neatkarīgi no pašvaldības, ja vien pašvaldība viņus nepadarīs nelaimīgus.

Kā sadarbība varētu notikt praktiski?

Starp Valmieru un Cēsīm notiek reāla intensīva iedzīvotāju kustība – nodarbinātības, izklaides, sadzīves pakalpojumu jomā. Pilsētām jāsadarbojas, lai iedzīvotājiem šo kustību atvieglinātu. Nākotnē ir paredzama tikai un vienīgi koncentrācija, nevis izkliede. Otrs paradokss ir – mēs sakām, ka jāsadarbojas, to paredz arī Eiropas pilsētu politika, lai koncentrētu nodarbinātību, pakalpojumus, līdzekļus, bet pašvaldības saka – nē, mums ir līdzsvarota attīstība! Bet Latvijā tas ir grūts jautājums. Mēs neesam tik turīga valsts, lai mums būtu 580 pašvaldības un 77 pilsētas katra ar savu statusu. Mēs taču esam dzīvojuši totalitārā iekārtā, kur bija jāsadarbojas, lai apietu likumu un uzbūvētu māju, dotos ceļojumā, pārdotu rozes. Tehniski mēs mākam sadarboties, zinām, kas ir blats, shēmošana. Vajadzētu taču būt iespējai, kā to izmantot pozitīvi, nevis lai tikai izsaimniekotu līdzekļus valsts pārvaldē. Bet tādu pozitīvu precedentu ir gaužām maz.

Joprojām Latvijā ir situācija, ka ir viena milzīga Rīga, kurā notiek viss, un pavisam maz citu pilsētu, kurās veidot biznesu, atrast normāli apmaksātu darbu.

Viena no socioloģijas priekšrocībām ir tā, ka tu vari sekot vēsturiskiem procesiem, saprast, «no kurienes aug kājas», otra – ka vari salīdzināt, jo visā pasaulē urbanizācija pieaug. Tur nekas nemainīsies. Rīga vienmēr ir bijusi galvaspilsēta ar starptautisku profilu, un straujas iedzīvotāju kustības apstākļos ir tikai loģiski, ka Rīga arvien vairāk kļūst par mezglu, pieturas punktu Latvijas iedzīvotājiem. Rīgai pārmet, ka tā nosūc līdzekļus un resursus no pārējām Latvijas pilsētām. Tā ir tiesa, bet Rīga arī rada 50 procentus no Latvijas IKP. Ja Rīga nebūtu paņēmusi resursus no pārējām vietām, Latvijā nebūtu vispār nekāda tirgus. Rīgas stihiskā apbūve Mārupē, uz Jūrmalas, uz Baltezera pusi, transports un pārapdzīvotība, dzīves dārdzība ir pilsētas pašreizējās problēmas, tomēr Rīga ir citu Latvijas pilsētu iespēja, nevis putnubiedēklis, kas vainīgs pie visām nelaimēm. Ja runājam par zinātni, tad pētniecības centru nevar atvērt pilsētā, kurā ir desmit tūkstoši iedzīvotāju. Ir jābūt kritiskai masai, pietiekamam daudzumam skolu absolventu, kas nākamos gadus velta, piemēram, ķīmijas studijām. Kāda iespēja, ka mazpilsētā katru gadu būs 20 – 30 ķīmijas studentu? Jābūt daudz lielākai cilvēku masai, kas sabrauc Rīgā no visas Latvijas, vēlāk nodibina pētniecības firmu un tirgojas ar ārzemēm.

Tas, ka Rīga atņem cilvēkus, nav nekāda maģija vai buršanās. Cilvēki no Oslo, kur ir ļoti augsta dzīves kvalitāte, pārceļas uz Londonu, Ņujorku vai Parīzi. Tā būs visu laiku, bet tas nav politiski izplānots fenomens, kā atsūkt cilvēkus no mazām pilsētām.

Laukos ir tīrs gaiss, bet jaunam cilvēkam tur ir ļoti garlaicīgi. Viņam vajag izdzīvot pilsētas sapni – kaut vai kopmītnē, bet viņš ir pilsētnieks. Tas notiek pilnīgi visur, un pašvaldību vadītājiem tas jāņem vērā, arī Rīgā. Jo tagad ir tā, ka daudzi Rīgā pat nepiestāj – no Cēsīm uzreiz pa taisno brauc uz Londonu, bet būtu labi, ja vispirms iegrieztos Rīgā. Ja plašai sirdij, ambiciozam cilvēkam te ir par šauru, lai brauc tālāk.

Vai mūsdienu cilvēkam ir svarīgi būt pilsētniekam?

Lielākajai daļai mūsdienu jauniešu patīk dzīvot pilsētās, bet ir daļa, kam patīk dzīvot tikai megapolēs. Es kādu laiku dzīvoju Ņujorkā. Ja ņem vērā, cik maza ir dzīvojamā platība, cik liela dzīves dārdzība un cik ilgs laiks jāpavada ceļā no mājām uz darbu, skolu vai slimnīcu – pēc šiem parametriem Ņujorka nav vilinoša, bet ir lietas, kas cilvēkiem tur šķiet tik pievilcīgas, ka viņi gatavi dzīvot par 1000 latiem mēnesī 18 kvadrātmetros, ir lepni un to nemainītu ne pret ko. Varbūt viņi pat dzīvo uz kredīta vai vecāku rēķina, bet Ņujorkā! Ir gan arī cilvēki, kas kādu laiku nodzīvo pilsētā un grib atgriezties laukos, to mēs redzam ar apbūvi, kas notiek ap Rīgu. Pētījumi rāda, ka latviešiem patīk, ka viņiem ir māja laukos, bet krievu kopiena identificē sevi tikai ar pilsētām. Nākotnes sabiedrība būs pilsētnieciskāka, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka tā būs laimīgāka, jo pilsētai ir daudz visādu slimību – pārkairinātība, nervozitāte, konflikti, nepieciešama liela paškontrole. Tas viss cilvēku izpumpē.

Vai esi veicis kādus pētījumus, kas attiecas uz izmaiņām Rīgas vizuālajā telpā?

Neesmu. Neesmu arī manījis, kopš esmu atgriezies Rīgā, ka par šo tēmu tiktu veikti analītiski pētījumi. Tas neko labu nerunā, ņemot vērā, cik vērienīgi projekti tie ir. Kopā ar Jaunrīgas attīstības aģentūru mēs veicām pētījumu par Andrejostu – kāda Rīga varētu izskatīties pēc 20 gadiem un kāda veida telpa Rīgai būtu vajadzīga. Rīgas vecpilsētai ir tās pašas problēmas, kas visām ostas pilsētām – vēsturiski centrā izveidojusies tirdzniecība, vēlāk bankas, bet, ostas funkcijām izmirstot, tai ir jābīdās tālāk, jo ir par dārgu aizņemt šādu vietu ar konteineriem. Ostas teritorija ir nost no acīm, un bieži vien, kad tās funkcijas beigušās, kāds ašais tur ātri uzceļ biroju ēkas, kas ir apdzīvotas tikai astoņas stundas dienā. Bet nākotnē Andrejsalai vajadzētu būt ar 24 stundu nozīmi – blakus birojiem jābūt dzīvojamām ēkām, izklaides un kultūras infrastruktūrai. Latvijas iedzīvotājiem visticamāk tur dzīvot nepatiks, bet noteikti brauks imigranti, jo mums ir demogrāfiskā krīze un paši ar nodokļiem galā netiksim.

Kā tu skaties uz izmaiņām, kas notiek Rīgas telpā? Vai to ir pietiekami daudz? Vai tās ir racionālas, cilvēkiem vajadzīgas?

Cilvēki vienmēr bijuši neapmierināti ar apbūvi. Pats fenomens nenozīmē, ka objekts ir labs vai slikts. Bieži pretestība ir tāpēc, ka cilvēkiem tobrīd ir citas vajadzības, un tie ir viņu līdzekļi, kas tiek izmantoti. Ja es esmu maksātājs, man jābūt teikšanai par pilsētu, ko mēs kopīgi būvējam. Ja mēs esam stipra sabiedrība, mēs liekam konfliktu centrā, nevis nost no acīm. Ja mums kaut kas nepatīk, mēs sakām, ar kādiem nosacījumiem varētu apbūvēt Daugavas kreiso krastu vai arī noraidām šo apbūvi vispār, ja tie ir publiskās apbūves objekti. Ja tie ir privātie, tad pilsētas domes atbildība ir izmantot mūsu kolektīvo telpu. Tas jau nav pašvaldības īpašums, tas ir mūsu kolektīvais īpašums, ko apsaimnieko pašvaldība. Mēs esam valdes locekļi, un viņi ir izpilddirektors, kam jākonsultējas ar valdi, kā izmantot zemi. Tur, kur ir pašvaldības zeme un pašvaldības līdzekļi, mēs veidojam ne vien pilsētu, bet arī pilsētbūvniecības kultūru. Mēs būvējam un pārrunājam. Esmu dzirdējis, ka topošajā park&ride pie Doles attālums no stāvvietas līdz tramvajam ir 300 – 400 metri. Protams, es varu aiziet, bet kāpēc man būtu jāiet? Tam nedrīkst pieiet tā – mēs uztaisījām, nu tad lietojiet. Tad ieguldiet vēl miljonu, lai būtu funkcionāls risinājums. Vai tad pēc tam graus nost un cels no jauna? Tas ir noziegums, ka Rīgas transporta problēmas vispār netiek risinātas. Kāpēc jau septiņpadsmit gadus neviens nespēj atrisināt veloceliņa jautājumu? Velosipēdisti no rīta var uzlikt ķiveri, noskaitīt lūgšanu un doties ceļā. Pa Rīgas centru, kur strādā lielais vairākums cilvēku, varētu pārvietoties riteņbraucēji arī lietišķos uzvalkos, tāpat kā tas notiek lielākajā daļā Eiropas pilsētu. Ir arī lietas, kas notiek stihiski, neatkarīgi no tā, vai kāds to grib. Cik maksāja dzīvoklis Antonijas ielā pirms desmit gadiem, kad tur bija tāds kontingents, ka labāk tuvāk nerādīties? Pilsētas centrā zemes cenas augs, un tas tiks apbūvēts, lai arī daudziem tas nepatīk, un tā notiek pilnīgi visur. Tikai tiem, kas apbūvē, vajadzētu rīkot publiskas apspriešanas, nevis ātri pa kluso kaut ko uzcelt.

Pilsētas dome pārmet, ka iedzīvotāji uz viņu rīkotajām apspriešanām nenāk.

Viņi to izsludina Latvijas Vēstnesī astotajā fontā, dažreiz ieliek savā mājaslapā, bet jāstrādā ar medijiem, kas ir aktuāli. Viens viņu nicināts medijs ir draugiem.lv. Man kā sociologam liekas – vai jūs māžojaties? Populārākas lietas Latvijā nav – ja jūs gribat uzrunāt cilvēku masu, runājiet caur populārākajiem medijiem.

Tāpat jārunā arī krieviski. Tas, ka valstī ir nacionālā politika, nenozīmē, ka tas cilvēks te nedzīvo un viņam nav tiesību uz publisko telpu. Kādā valodā māca skolās, ir viens jautājums, bet, ja jūs gribat kopīgi celt telpu, kurā cilvēkam jādzīvo, pasakiet arī krievu valodā. Ja jūs tiešām gribat aizsniegt cilvēkus, jārunā no populārām platformām. Cits jautājums, ja grib tikai normatīvi atzīmēt, ka tas izdarīts. Cilvēki zina, ka viņi atnāks, izteiks viedokli un tam būs tikai rekomendējošs raksturs, kas neatstās nekādu iespaidu. Vēl jāatšķir kvalitatīvs viedoklis no nekvalitatīva – ja viens atnāks un pateiks, ka grib, lai visu nojauc...

2001. gadā es strādāju ar pētījumu Es daru Rīgu par Āgenskalnu, Māras dīķi, Mārupīti, Čiekurkalnu. Cilvēku atsaucība bija ļoti liela, projekts tika labi uzsākts, bet es neredzēju nevienu apkopojumu. Man kā pilsonim ir maz laika – ja es vienreiz esmu saņēmies pateikt, kādi uzlabojumi manā rajonā vajadzīgi un nav nekādas atgriezeniskās saites, es otrreiz vairs neiešu. Tad es varu runāt ar akmeņiem, viņi atbild tikpat daudz.

Tavs viedoklis par Gaismas pils pozicionēšanu raidījumā Kas notiek Latvijā? izraisīja plašas diskusijas. Cilvēkiem priekšstats par bibliotēku ir ļoti atšķirīgs – vieni to aizstāv, citi uzskata, ka projekts ir neglābjami novecojis, vai iestājas pret līdzekļu izsaimniekošanu.

Mēs radām jaunu telpu, taisām bibliotēku un vienlaicīgi mācāmies būvniecības kultūru. Ja tā ir publiska celtne, kam līdzīga Latvijā nekad nav celta, tam jābūt ar atbilstošu iespaidu. Kā var būt, ka nav kampaņas politiskā līmenī? Ir inteliģences daļa, kas sirsnīgi aizstāv bibliotēku, bet tas, kas ir pašsaprotams viņiem, varbūt nav saprotams pārējiem. Vajag izmantot medijus un stāstīt, kāda būs bibliotēku loma 2013. gadā. Cilvēki, kas klāsta, ka tad bibliotēkām nozīmes vairs nebūs, maldās, jo sabiedrība kļūs arvien vairāk uz informāciju vērsta. Ja kāds grib ienākt tirgū, piemēram, ar jaunu veļas pulveri, viņš to izstāsta visiem, un šis produkts sevi laika gaitā atpelna. Jaunie trīs brāļi ir simbolisks nosaukums, un ne velti. Ja mums šitā iet ar vecāko brāli, kas ir visgudrākais, kā mums ies ar nākamajiem? Nevajag aizmirst, ka tā nav ne pašvaldības, ne valsts nauda, ne arī viņu zeme – mēs esam valdē! Vajag izmantot iespēju veidot būvniecības kultūru, savstarpējās saskarsmes kultūru. Ja es maksāju nodokļus, kurus nomaksāt man ir grūti, un valsts pārvalde šos līdzekļus izlieto, ar mani nekonsultējoties, es vienā brīdī aiziešu, un mani bērni šeit nemācīsies. Latvijas iedzīvotāju klusais protests ir tas, ka viņi pārstāj iet uz vēlēšanām, ka viņi gānās komentāros, ir neapmierināti ar dzīvi, kaut arī dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Viņiem nav nekādas ietekmes, un viņu balsī neviens neklausās. Ar kultūras celtnēm tā nevajadzētu būt. Ja tā būtu ārvalstu investoru nauda, tas būtu cits jautājums. Mēs nevaram būt kultūras tauta, ja tikai kopā dziedam un dejojam, bet, kopīgi kaut ko ceļot un tērējot naudu, mums kultūras nav.

Vai pētījums Latvija 2030, kas veido Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, ir pamudinājums un iedrošinājums cilvēkiem izteikt viedokli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sakarā ar Brīvības ielas posma slēgšanu 24. maijā izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē

, 19.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar asfaltēšanas darbiem Rīgā, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Ģertrūdes ielai atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam ir noteiktas šādas izmaiņas sabiedriskā transporta satiksmē sestdien, 24. maijā no plkst. 4:00 līdz plkst. 22:00.

Trolejbusi

• 4. maršruta trolejbusi – kursēs no Šmerļa pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu, no galapunkta Gaiziņa ielā pa Gogoļa ielu, Turgeņeva ielu, Dzirnavu ielu, E.Birznieka Upīša ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

• 7. trolejbusu maršruts – būs slēgts;

• 14. maršruta trolejbusi – kursēs no Mežciema pa maršrutu līdz Bruņinieku ielai, tālāk pa Bruņinieku ielu, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri līdz stacijas laukumam un atpakaļ pa Marijas ielu, Aleksandra Čaka ielu, Stabu ielu, Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, Brīvības ielu un tālāk pa maršrutu;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viestura Liguta kontā ir vairāk nekā 20 dežūru gadi intensīvās terapijas nodaļā, darbs ar studentiem, klīnikas vadīšana, vairākas grāmatas, un šogad arī — viens no augstākajiem sasniegumiem medicīnas zinātnē, publikācija New England Journal of Medicine.

Publikācija balstās uz darbu, kas veikts kopš 2003. gada, sadarbojoties vairākām Rīgas Stradiņa universitātes klīnikām un pētot intravenozo narkotiku lietotājus, kuriem novērots unikāls, iepriekš nezināms kustību traucējumu sindroms, līdzīgs parkinsonismam.

Šis sindroms tika atklāts efedrona lietotājiem, kuri šo narkotisko vielu gatavo paši, izmantojot pretklepus tabletes, etiķa esenci un kālija permanganātu. Šāda «recepte» ir izplatīta bijušās Padomju Savienības teritorijā, skaidro Viesturs Liguts. «Nelaime ir tā, ka tādā veidā vēnās tiek ievadīts mangāns, kurš izgulsnējas galvas smadzenēs un gados salīdzinoši jauniem cilvēkiem rada neatgriezenisku invaliditāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākais izaicinājums Rīgas attīstībai un konkurētspējai Baltijas reģionā ir nekontrolētā Pierīgas attīstība, uz ko savā ziņojumā par Latviju norādīja arī Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD), atzina sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

«Nopietns izaicinājums slēpjas tajā, ka Rīgas infrastruktūru - ceļus, skolas, bērnudārzus, kultūras iestādes, parkus - patērē vairāk cilvēku, nekā par to maksā nodokļus. Ir vairāk nekā 600 tūkstoši iedzīvotāju, kuri Rīgā ir deklarēti, un vēl tikpat ir Pierīgā jeb metropoles areālā, un lielākā daļa no viņiem patērē arī Rīgas resursus. Turklāt pēdējos gados mēs redzam, ka Rīgas iedzīvotāju skaits samazinās vai stāv uz vietas, bet Pierīgā ir redzama izaugsme. Taču Rīgas resursu noslodze pieaug,» sacīja Celmiņš, piebilstot, ka tas ir fundamentāls jautājums, kurš nākotnē būs jārisina, ja gribam, lai Rīga turpina attīstīties un konkurēt Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

picturegallery.443f0605-8cbb-4e85-8a11-17d369e39cfd

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgai nav jāturpina zaudēt iedzīvotājus

Jānis Goldbergs, 09.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Viesturs Celmiņš

Foto: Zane Bitere/LETA

Smadzenes izvēlas dzīvot tur, kur ir ērti. Ēkas pašas par sevi dzīvību pilsētā nerada, cilvēki to rada, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" pauž pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viņš atklāj, ko iespējams mainīt, lai Rīga neturpinātu zaudēt iedzīvotājus.

"Katru gadu Rīga zaudē tūkstošiem cilvēku. Tas notiek ne jau tāpēc, ka mums trūkst vēl viena stadiona vai iepirkšanās centra. Šie ikdienas apstākļi – darbs, mājas, darbs, skola, veikals – nav gana ērti un intuitīvi saistīti. Mums joprojām ir maz apzaļumotu ielu, mums joprojām ir maz publisko vietu, kur cilvēki var apsēsties. Joprojām pagalmi ir pilni ar automašīnām. Mums joprojām nav pietiekami daudz velojoslu, lai es ar savu meitu varētu droši aizbraukt uz bērnudārzu. Tas ir tas, ko es vēlētos redzēt tuvāko 20 gadu laikā un pārliecināt ģimeni palikt dzīvot Rīgā," viņš teic.

V. Celmiņš arī norāda: "Pirmais intuitīvais veids, kā cilvēks vai tūrists iepazīst un piedzīvo jebkuru pilsētu, ir, raugoties uz tās arhitektūru. Un, jo daudzveidīgāka un senāka tā ir, jo daudzpusīgāks priekšstats mums veidojas. Rīgā mēs ejam un redzam – lūk, ir viduslaiki, lūk, ir jūgendstils, lūk, modernisms, lūk, ne visai izdevies postmodernisms, un tas viss vien relatīvi kompaktā areālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dzīvošana Rīgā kļūst aizvien nepievilcīgāka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 0,9 % jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkstošiem.

Tas saistīts ar to, ka rīdzinieki vairumā pārceļas uz Pierīgu, īpaši uz Jūrmalu un Mārupi. Šie dati tikai apstiprina pilsētplānotāju un arhitektu sen teikto – mūsu galvaspilsēta nav cilvēkiem draudzīga. Līdz ar to tā ir viena no absolūti retajām metropolēm, kur iedzīvotāju skaits rūk. Pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš jau ir izrunājis sausu muti, vairākus gadus stāstot, ka ir nepareizi Rīgu pilnībā atdot autotransportam, ja tā vēlas piesaistīt iedzīvotājus. Rezultātā cilvēki pārceļas uz Pierīgu, katru dienu dodas uz Rīgu ar autotransportu, kas rada sastrēgumus un vairo gaisa piesārņojumu.

Diemžēl līdz šim galvaspilsētas vadībai prioritāte nav bijuši rīdzinieki. Rīgā tā arī nav nedz gājēju ielas, nedz pietiekamā daudzumā un kvalitātē veloceliņu. Arī ar tik daudz piesauktajiem park&ride nevedas. Arī sabiedriskais transports nav tāds, lai tajā gribētos pārsēsties no automašīnas. Un šeit neder atrunas, ka viena gada laikā Rīgu nevar pārvērst. Jo par to, ka galvaspilsētai ir jākļūst draudzīgākai cilvēkiem un mazajam biznesam, ir runāts gadiem. Tikai darīts gan ir ļoti maz. Toties ar plašu vērienu «šeptēšanās» ir notikusi dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Simptomātiski, ka, DB, sarunājoties ar lielu industriālo parku attīstītāju, tas paziņoja, ka strādā tikai Pierīgā un galvaspilsētā nedarbojas principiāli, jo birokrātiskās procedūras, kuras Pierīgas pašvaldībās var nokārtot pāris nedēļu laikā, Rīgā aizņem vairāk par pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visur pasaulē pilsētas aug, bet Rīga pēdējos gados sarūk. Tas ir paradokss, jo pasaules ekonomikas nākotne ir pilsētās

Tieši tajās tiek radīti 80% nodokļu, LANĪDA rīkotajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā norādīja sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Vēl nemaz ne tik sen pilsētu attīstības kontekstā runāja par vertikāliem akcentiem, betonu un stiklu, tagad dažādos lielos pilsētplānošanas un nekustamā īpašuma attīstībai veltītajos pasākumos tiek spriests par pāreju uz horizontālu attīstību, ar to saprotot zemākas būves, zaļumus, pastaigu iespējas, pārvietošanos ar velosipēdiem.

Visas pilsētas, uzņēmumi šobrīd cīnās par darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pasaule ir sapratusi, ka iedzīvotāji, cilvēki ir galvenā vērtība jebkurā ekonomikā, tāpēc tiek ņemtas vērā viņu prasības pret dzīves vidi, viņa labsajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperimentāli slēgtajās Rīgas ielās nevarēs arī piegādāt preces un atstāt automašīnas

LETA, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot iniciatīvu katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksmei slēgt kādu no Rīgas centra ielām, dienas laikā tajās būs liegts veikt arī preču piegādes, kā arī atstāt automašīnas stāvēšanai, vienlaikus ar samazinātu braukšanas ātrumu turpinās kursēt sabiedriskais transports.

Sākot ar 4.janvāri, katra mēneša pirmajā sestdienā auto transporta satiksme būs slēgta kādā no Rīgas centra ielām.

Pirmā "izmēģinājumā" piedalīsies Tērbatas iela, kura šajā dienā būs slēgta posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai.

Kā žurnālistiem stāstīja pašvaldības atbildīgās amatpersonas, privātie transportlīdzekļi Tērbatas ielu varēs šķērsot tikai Lāčplēša ielas krustojumā, kur tiks nodrošināta divvirzienu satiksme. Savukārt sabiedriskais transports turpinās savus ierastos maršrutus, attiecīgajā posmā tikai samazinot braukšanas ātrumu.

Slēgtajās ielās būs liegta arī transportlīdzekļu stāvēšana, kā arī laika posmā no plkst.10 līdz plkst.20 nebūs ļauts veikt piegādes uzņēmumiem. Stāvvietas būs slēgtas jau no 3.janvāra plkst.20.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

picturegallery.33e003a6-fe4b-49b8-bac2-651d588546eb

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Viesturs Koziols oficiāli kļuvis par sporta kluba Barons atbalstītāju, ziņo esports.lv.

«Jau par tradīciju bija kļuvis, ka Barons prezidents Ivo Zonne reizi gadā man piezvana, lai uzdotu tikai vienu jautājumu - vai neesmu mainījis domas par vīriešu basketbola atbalstīšanu,» sacīja Viesturs Koziols.

«Mūsu kluba mērķis ir neieslīgt Latvijas sportā valdošajā bezcerībā, bet gan sekmīgi turpināt strādāt, lai izcīnītu trofejas gan Latvijā, gan Eiropā. Viestura Koziola pievienošanās mūsu klubam vērtējams kā nozīmīgs morāls un materiāls atbalsts,» portālām norāda Barons prezidents Ivo Zonne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļus uzpoš, izmantojot aizdevumus

Lelde Petrāne, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.

Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Slēgs satiksmi Krišjāņa Valdemāra ielas posmā

Lelde Petrāne, 24.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar ielas seguma atjaunošanas darbiem svētdien, 28.augustā no plkst.5.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Kronvalda bulvāra līdz Kalpaka bulvārim.

Sakarā ar ielas posma slēgšanu tiks ieviestas izmaiņas vairākos sabiedriskā transporta maršrutos:

- 1.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 3.maršruta trolejbusi no Sarkandaugavas kursēs pa maršrutu līdz Stabu ielai, tālāk pa Stabu ielu, Brīvības ielu, Brīvības bulvāri, Raiņa bulvāri un tālāk pa maršrutu;

- 5.trolejbusa maršruts būs slēgts;

- 12.trolejbusu maršruts būs slēgts;

- 19.maršruta trolejbusi kursēs no galapunkta Ziepniekkalns pa maršrutu līdz Inženieru ielai, tālāk pa Inženieru ielu, Raiņa bulvāri un atpakaļ. No galapunkta Pētersalas iela maršruts būs slēgts;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sācies 2ANNAS festivāls

, 30.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 29. janvāra līdz 20. februārim ar īpašu Eiropas un pasaules īsfilmu izlasi tūrē pa Latviju dosies Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS.

Eiropas un pasaules jauno režisoru kino programmas ietvaros 2ANNAS piedāvā noskatīties festivāla 2008. gada konkursa programmu Frīkvuda, Baltie taustiņi, līdz 16 g. vec. neiesakām un Baltijas īsfilmu skate.

izrāde tudvŠī skate ir jaunas formas un žanra meklējumi, sajaukums un šķietama nesavienojamība, pilnīgs haoss. Putukrējums gan pieredzējušiem kino profesionāļiem, gan vienkāršam ierindas skatītājam. Šajā skatē divritenis no jauna izgudrots vismaz piecas reizes.

2ANNAS Latvijā darbojas jau vairākus gadus un pa šo laiku festivālam ir izdevies apkopot ievērojamu jauno režisoru īsfilmu izlasi, prezentējot to darbus Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Krievijā, Ukrainā un arīdzan tepat Baltijas valstīs. Festivāls 2ANNAS, veidojot savas programmas, uzsvaru liek uz jaunās paaudzes kino, kas līdzās tradicionālajiem filmu veidošanas līdzekļiem meklē jaunas izteiksmes un satura formas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pašapkalpošanās noliktavas MyStorage izveidē ieguldīti 300 tūkstoši eiro

Žanete Hāka, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 300 000 eiro, Rīgā atvērta pašapkalpošanās noliktava «MyStorage», informē uzņēmuma vadītājs Normunds Celmiņš.

«Krājumu glabāšana šādā noliktavā var būt risinājums tirgotājiem, kuriem rūp efektīva resursu izlietošana. Šajā gadījumā tiem nav jāpārmaksā par lieku noliktavas telpu īri un turēšanu kārtībā, bet preces ir pieejamas jebkurā diennakts laikā. Savukārt birojiem ar aktīvu dokumentu apriti arhīvu novietošana drošā vietā palīdzēs lieki neaizkraut telpas,» skaidro Celmiņš.

Divu hektāru lielajā teritorijā ir ierīkoti piebraucamie ceļi un nodrošināta piekļuve ar smago transportu, tāpat klientiem mantu novietošanai ir pieejami palešu ratiņi un mantu pārvietošanas ratiņi, dažādu izmēru kastes, kā arī iepakošanai nepieciešamie materiāli. Noliktavas kopējā platība ir 1500 kvadrātmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar aizdevējiem vienojas neapdraudēt lata kursu

Madara Fridrihsone, Db, 09.12.2008

"Lata devalvācijas gadījumā cietēji būtu visi iedzīvotāji, kam ir kredītsaistības eiro, bet ieņēmumi — latos," uzsver AS Eko investors valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dinamo spēles apmeklē arvien mazāk cilvēku

, 27.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja kluba Rīgas Dinamo prezidents Viesturs Koziols ir optimistiski noskaņots un domā, ka ekonomiskā krīze hokeja klubu neskars, tomēr viņu bažīgu dara mazais apmeklētāju skaits pēdējās mājas spēlēs, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādījis V. Koziols, ziņo Apollo.

"Uz trešdienas spēli bija vismazākais skatītāju skaits uz Dinamo spēli kopš dibināšanas," sacīja Koziols. Viņš uzskata, ka mazais apmeklētāju skaits ir saistāms ar naudas problēmām, kādas cilvēkus šobrīd piemeklē.

V. Koziols norādīja, ka klubs varētu būt pelnošs trīs, četru gadu laikā. "Protams, mēs neesam labdarības iestāde un gribam pēc iespējas ātrāk sākt pelnīt," uzsvēra Koziols.

Komentāri

Pievienot komentāru