Trešdien, 2. aprīlī, Latvijas aviosabiedrība airBaltic sāka tiešos lidojumus uz Hamburgu. "Pagājušajā gadā ieviestais lidojums uz Berlīni parādīja, ka interese par lidojumiem uz Rīgu un arī no Rīgas uz Berlīni ir lielāka nekā gaidīts. Mēs prognozējam, ka pieprasījums reisam Rīga – Hamburga- Rīga būs līdzvērtīgs. Īpaši intensīvu satiksmi starp Latviju un Vāciju paredzam vasaras mēnešos ", paskaidro airBaltic prezidents Bertolts Fliks. Sākotnēji airBaltic veiks lidojumus uz Hamburgu četras dienas nedēļā - pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās, taču lidojumu skaits pēc vajadzības var tikt palielināts. Plānots, ka nedēļā tieši pirms Eirovīzjas airBaltic paplašinās savu lidojumu plānu, lai apmierinātu delegāciju un skatītāju papildus pieprasījumu, kuri ieradīsies uz konkursu. Patlaban airBaltic ir tiešie lidojumi uz Berlīni, Hamburgu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Kijevu, Prāgu, Maskavu, Stokholmu, Tallinu, Varšavu, Viļņu un Vīni.

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Par a/s Pasažieru vilciens mašīnista izraisīto avāriju šā gada martā uz Ķeguma pārbrauktuves uzņēmums Stiga RM iesniedzis prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā par gandrīz 100 tūks. Ls.

Prasība iesniegta pret a/s Pasažieru vilciens par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar tās elektrovilciena mašīnista pieļauto kļūdu, kā rezultātā šī gada 29.martā notika vilciena un uzņēmuma kravas mašīnas sadursme. Uzņēmums no a/s Pasažieru vilciens vēlas atgūt 99,36 tūkst. Ls, liecina informācija uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

SIA Stiga RM advokāts Aldis Gobzems norāda: «Valsts policijas Rīgas reģiona un Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs ir atzinis, ka SIA Stiga RM piederošā kravas transportlīdzekļa vadītājs faktiski nav vainojams ceļa satiksmes negadījuma izraisīšanā, jo bija ievērojis ceļa satiksmes noteikumus un saskaņā ar tiem brīdinājis vilciena mašīnistu par salūzušo transportlīdzekli uz pārbrauktuves.»

Neparastas ceļojuma derības tika nolēgtas starp automašīnu, vilcienu un lidmašīnu, Kurā transporta lidzeklī būs mazākais stress 541 km garajā maršrutā Frankfurte – Berlīne. Lai gan autobraucējs uzvarēja šīs derības, taču lidmašīnas pasažieris bija visātrākais un vilciena pasažierim ekoloģiskais faktors bija visaugstākais. Derību iniciatori bija radio raidstacijas Hessische Rundfunk (HR), Freies Berlin (SFB) un vācu automobilistu klubs Automobilclub von Deutschland. Pirmdienas rīta septiņos visi testa dalībnieki (steidzīgs autobraucējs, mierīgs autobraucējs, vilciena klients un lidmašīnas pasažieris) devās ceļa no Frankfurtes raidstacijas HR uz Berlīnes raidstaciju SFB. Visi testa dalībnieki bija līdzīgi savā veselībā un apgādāti ar sirds frekvenču mērītāju, kurš noteica stresa faktoru visa ceļojuma laikā. Vilciena klientam "viskarstākais" posms bija Frankfurtes dzelzceļa stacijā, jo bija reālas iespējas nokavēt vilcienu garo biļešu rindu dēļ. Ar ICE vilciena biļeti 139,60 eiro vērtībā un vietu vilcienā pasažieris varēja mierīgi doties 5 stundu un 35 minušu garajā ceļojumā uz Berlīni. Arī lidmašīnas pasažierim stresa situācijas bija tieši pie lidmašīnas pacelšanās un piezemēšanās, kur ceļā starp abām raidstacijām tika pavadītas 3 stundas un 5 minūtes. Steidzīgais autobraucējs pēc 4 stundām bija ticis galā ar uzdoto uzdevumu, taču ceļā bija jāsastopas ar sastrēgumu un nepatīkamām apdzīšanas situācijām. Šis steidzīgais brauciens izmaksāja 200 eiro par degvielu un soda kvīti par ātruma ierobežojuma neievērošanu. Mierīgais autobraucējs ierādās Berlīnē pēc 4 stundām un 50 minūtēm, samaksājot 48 eiro par degvielu. Visu šo ceļu mierīgais autobraucējs gandrīz nemaz neiekļuva it nekādā stresa situācijā. Pēc ekoloģiskās bilances autobraucējs ir četras reizes “netīrāks” kā vilciena pasažieris un vairāk kā par vienu trešdaļu salīdzinot ar lidmašīnas pasažieri. Diemžēl autobraucējs pretstatā vilciena pasažierim ir pakļauts dzīvībai bīstamai avārijai 10 reižes biežāk bet kļūt ievainotam sešas reizes biežāk. Avots: Handelsblatt

SIA Rīgas satiksme degvielu nodrošina naftas kontrabandā iesaistīta firma, kuras piesegšanā varētu būt bijis iesaistīts bijušais valsts galvenais muitnieks Vladimirs Vaškevičs.

Ar Rīgas satiksmei nepieciešamās degvielas piegādi un uzglabāšanu nodarbojas pašvaldības uzņēmumam pilnībā piederoša SIA Degvielas apgāds (51 % Degvielas apgāda kapitāldaļas Rīgas satiksme iegādājās 2005. gada martā, bet 2006. gada septembrī kļuva par vienīgo uzņēmuma īpašnieci). Tā kā Degvielas apgādam «nebija pieredzes naftas produktu ieviešanai muitas noliktavā, uzglabāšanā un tirdzniecībā, kā arī nav nepieciešamās klientūras, tika nolemts noslēgt pilnvarojuma līgumu ar nozarē pazīstamu un pieredzējušu komersantu,» teikts Degvielas apgāda 2007. gada pārskatā. Šis komersants ir SIA OVI, kura valdes priekšsēdētājs un bijušais īpašnieks ir Vladimirs Oderovs, kuram šovasar tika piespriests piecu gadu cietumsods par apjomīgu naftas kontrabandu (prokuratūra uzskata, ka, pārdodot nelegālo degvielu, legalizēti vairāk nekā 1 milj. Ls). Šobrīd tiesas spriedums gan ir pārsūdzēts.

(Papildināta ar SM un PV komentāru.)

Situācija, kādā patlaban ir AS Pasažieru vilciens (PV), ir Satiksmes ministrijas (SM) ilgstošas bezdarbības rezultāts - SM bezatbildīgi akceptējusi šā uzņēmuma nemākulīgo darbošanos pašplūsmā un ļāvusi dzīvot pāri līdzekļiem, norāda Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole revīzijā nav guvusi pārliecību par to, ka 41,6 miljoni eiro ir iztērēti iespējami efektīvākajā veidā. Revidenti ir pārliecinājušies, ka daudzos gadījumos naudu varēja izlietot daudz racionālāk un mērķtiecīgāk. Tas būtu iespējams, ja SM, kas ir 100% AS Pasažieru vilciens kapitāla daļu turētāja un arī nozares politikas veidotāja, rīkotos kā prasmīgs un, galvenais, ieinteresēts pārraugs, norāda VK.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka uz Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem tradicionāli tiks norīkots papildu vilciens Rīga-Daugavpils-Aglona. 14.augustā papildu vilciens Nr.682 Rīga-Daugavpils-Aglona, kura sastāvā būs 3 vagoni, tiks apvienots ar vilcienu Nr.614 Rīga-Krustpils un līdz ar to no Rīgas aties plkst.15:20. Vilciena Rīga-Aglona vagoni atradīsies sastāva sākumā (pirmie 3 vagoni), savukārt vilciena Rīga-Krustpils 3 vagoni – sastāva beigās. Apvienotais vilciens kursēs atbilstoši vilciena Nr.614 Rīga-Krustpils sarakstam un Krustpilī pienāks plkst.17:41. Krustpils stacijā vilciena Nr.614 Rīga-Krustpils pēdējie 3 vagoni tiks atkabināti un vilciens 3 vagonu sastāvā (pirmie 3 vagoni) plkst.18:00 dosies tālāk uz Aglonu, ceļā apstājoties šādās pieturās: Līvānos plkst.18:36, Jersikā – 18:47, Nīcgalē – 19:01, Vabolē – 19:12, Līksnā – 19:21 un Daugavpilī – 19:37. No Daugavpils vilciens izbrauks plkst.19:50 un Aglonā pienāks plkst.20:26. No Aglonas stacijas atceļā uz Rīgu vilciens Nr.681 Aglona-Daugavpils-Rīga aties 15.augustā plkst. 16:10. Daugavpilī tas pienāks plkst.16:42 un tiks apvienots ar vilciena Nr.609 Daugavpils-Rīga sastāvu. Apvienotais vilciens, kura sastāvā būs 6 vagoni, no Daugavpils aties plkst.17:15 un, kursējot vilciena Nr.609 Daugavpils-Rīga sarakstā noteiktajā laikā, Rīgā pienāks plkst.21:10. Pēc vilciena pienākšanas Aglonas stacijā līdz Aglonas katedrālei un atpakaļ uz vilciena atiešanas laiku pasažierus pārvadās speciāli norīkoti autobusi.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 18. oktobra pārtrauks lidojumus no Liepājas uz Hamburgu Vācijā un Kopenhāgenu Dānijā.

Par to Db informēja airBaltic Liepājas birojā. airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags laikrakstam Kursas Laiks skaidrojis, ka lidsabiedrība šos reisus veic nevis ar savu, bet gan īrētu lidmašīnu, kas sadārdzina izmaksas. “Laikā, kad pasažieru pieprasījums samazinās, bet degvielas cenas pieaug, jādomā, kā samazināt izdevumus. Tāpēc uz ziemas sezonu nolemts šos lidojumus pārtraukt,” sacījis J. Vanags. Savukārt Liepājas lidostas vadība iepriekš uzsvēra, ka reisi no Liepājas uz Hamburgu un no Liepājas uz Kopenhāgenu ir nedotēti komercreisi, kuri esot labi noslogoti. Lidojumus starp Liepāju, Hamburgu un Kopenhāgenu esot plānots atsākt, kad airBaltic būs papildinājis savu floti ar jaunu lidmašīnu. Reisi varētu atsākties nākamajā vasaras sezonā. Lidojumi staro Rīgu un Liepāju ziemas sezonā gan netikšot pārtraukti.

Ungārijas lēto cenu lidsabiedrība Wizz Air no 17.aprīļa atceļ reisus no Rīgas uz Lībekas lidostu, informēja lidostā.

Lidsabiedrība oficiālā paziņojumā vakar informējusi, ka tā no 17.aprīļa pārceļ lidojumus no Lībekas uz tuvumā esošo Hamburgas lidostu. Pagaidām nav informācijas, ka tā gatavojas no Rīgas Lībekas vietā lidot uz Hamburgu. Vienlaikus lidsabiedrība informējusi, ka tā no Lībekas uz Hamburgu pārcels lidojumus uz Gdaņsku, Skopji un Kijevu.

Kā skaidro Wizz Air komunikācijas vadītājs Gābors Vāsārheji, «mēs nepārtraukti novērojam pieprasījumus visos maršrutos un mainām grafiku komerciālu apsvērumu dēļ». Viņš apstiprina, ka Lībekas lidostas finansiālo problēmu dēļ no 17.aprīļa Wizz Air novirzīs trīs reisus uz Hamburgas lidostu un veiks lidojumus uz Hamburgu no Gdaņskas, Skopjes un Kijevas. Lidojumi uz Lībeku no Rīgas tiks pārtraukti.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Šodien notiek dīzeļvilciena tehniskais izmēģinājuma brauciens jaunatklājamajā pasažieru vilcienu maršrutā Rīga – Liepāja. Pastāvīga pasažieru dīzeļvilcienu kustība maršrutā Rīga – Liepāja tiks sākta šā gada aprīļa sākumā. Izmēģinājuma brauciena laikā tiks precizēts vilciena Rīga – Liepāja – Rīga kustības saraksts. Paredzēts, ka vilciens Rīga – Liepāja pieturēs četrās stacijās – Jelgavā, Dobelē, Saldū un Skrundā. Vilciens kursēs katru dienu. No Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dīzeļvilciens Liepājas virzienā aties vakarā ap pulksten 18, bet no Liepājas stacijas Rīgas virzienā vilciens aties ap pulksten 6 no rīta. Brauciens no Rīgas līdz Liepājai ilgs aptuveni trīs stundas. Kad tehniskā izmēģinājuma brauciena laikā tiks precizēta vilciena kustība, tiks izstrādāts precīzs vilciena kustības saraksts. Vilciena kustības saraksts un braukšanas maksa maršrutā Rīga – Liepāja tiks publiski izziņota saskaņā ar likumu ne vēlāk kā desmit dienas pirms vilciena Rīga – Liepāja kustības sākšanas. Plānots, ka maršrutā Rīga – Liepāja kursēs paaugstināta komforta dīzeļvilciens ar vietu rezervāciju. Vilcienā būs ērtāki sēdekļi un nelieli galdiņi pie loga. Pasažieriem šajā vilcienā būs iespēja iegādāties kafiju vai tēju no automāta, bez maksas lasīt preses izdevumus vai skatīties TV.

Tehnisku problēmu dēļ Rīgas lidostā atgriezusies airBaltic lidmašīna, kurai bija jālido uz Hamburgu, kur to lidostā gaida arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa delegācija.

Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne pavēstīja, ka prezidenta delegācija joprojām gaida Hamburgā, bet lidostas pārstāvji informējuši, ka airBaltic lidmašīna, kas izlidojusi no Rīgas, esot atgriezusies atpakaļ tehnisku problēmu dēļ.

airBaltic birojā apstiprināja, ka lidmašīna izlidojusi, taču tehnisku problēmu dēļ tā atgriezusies lidostā. Lidmašīnas izlidošanas laiks sākotnēji bija paredzēts plkst.20.35. Pašlaik lidmašīna plāno pacelties pusstundas laikā un Rīgā ielidot 1.30 naktī.

Jau vēstīts, ka airBaltic otrdien atcēla reisus no un uz Briseli, Berlīni, Stokholmu, Tallinu un Viļņu, bet pirmdien airBaltic atcēla reisus no un uz Briseli, Berlīni, Tallinu un Viļņu.

Sākot no šā gada 28. marta līdz 30. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas nozīmīgas izmaiņas un trīs jauni tiešie lidojumi. Vasaras lidojumu sarakstā paredzēts, ka airBaltic lidojumus uz Berlīni, Hamburgu, Oslo, Maskavu un Kijevu veiks ar 70-vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu, līdz šim šajos maršrutos tika izmantota Fokker 50 tipa lidmašīna. Līdzīgas izmaiņas būs arī lidojumos uz Stokholmu. Sezonas sākumā rīta lidojumus uz Stokholmu, bet vēlāk arī visos pārējos, airBaltic veiks ar AVRO RJ 70. Vasaras sezonā vairākos maršrutos ievērojami tiks palielināts reisu skaits. airBaltic lidos uz Viļņu katru darba dienu, bet otrdien, trešdien un ceturtdien - divas reizes dienā. airBaltic ir palielinājis arī lidojumu skaitu uz Minsku un Vīnu, reisi tiks veikti katru darba dienu, bet uz Oslo un Varšavu – katru dienu, izņemot sestdienu. Uz Briseli airBaltic piedāvās lidojumus četras reizes nedēļā - pirmdien, trešdien, piektdien un svētdien. Savukārt, uz Tallinu airBaltic darbadienās lidos trīs reizes dienā. Tas dos iespēju cilvēkiem no Latvijas un Igaunijas veikt darījuma braucienus, veltot tam tikai dienas vienu daļu. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks trīs jaunus lidojumus: 28. martā airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Londonu, kas tiks veikti katru dienu, izņemot sestdienas. Pirmais reiss uz Dublinu būs sestdien, 3. aprīlī. Savukārt, sākot no 1. maija lidojumi uz Dublinu būs divas reizes nedēļā – otrdienās un sestdienās. Tāpat no 1. maija airBalticpiedāvās lidojumus uz Milānu trīs reizes nedēļā – otrdien, ceturtdien un sestdien. Patlaban airBaltic ir tiešie lidojumi uz Amsterdamu, Berlīni, Briseli, Hamburgu, Helsinkiem, Kijevu, Kopenhāgenu, Prāgu, Maskavu, Minsku, Oslo, Stokholmu, Tallinu, Varšavu, Viļņu un Vīni. Patlaban airBaltic nodrošina tiešos lidojumus ar divām Boeing 737 – 500, trīs AVRO RJ 70 un sešām Fokker 50 tipa lidmašīnām. Avots: airBaltic

Šī gada 20. novembrī Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāk tiešos lidojumus uz Amsterdamu, tādējādi atverot piecpadsmito tiešo maršrutu. airBaltic velta visas pūles tam, lai būtu spēcīgs reģionālais aviopārvadātājs, un piedāvātu pievilcīgus ceļošanas nosacījumus gan Latvijas, gan ārvalstu tūristiem. airBaltic prezidents Bertolts Fliks: "Mēs ļoti priecājamies par airBaltic attīstību pēdējo gadu laikā. Šī gada oktobrī airBaltic pārvadāja par 33% vairāk pasažieru nekā pērn, taču ja mēs salīdzinām ar 2001. gadu – pieaugums sasniedz 65%. Šie panākumi dod mums iespēju atklāt tiešos lidojumus uz Amsterdamu, kas ir viens no ļoti svarīgiem biznesa un tūrisma centriem, kā arī paplašināt aviosabiedrības floti ar Boeing 737." un turpina, “Boeing ienākšana airBaltic flotē dod mums plašākas lidojumu iespējas, lielāku vietu skaitu un zemākas izmaksas uz vienu sēdvietu. Pats galvenais, tas ļaus airBaltic būt konkurētspējīgai arī tad, kad biļešu cenas turpinās krist. Šo attīstības virzienu mēs jau paredzējām un tāpēc kopš pagājušā gada sākuma plānojām airBaltic flotes uzlabošanu un paplašināšanu.” Nīderlandes Karalistes Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Nikolas Bīts (Nicolaas Beets) svinīgajā reisa atklāšanā uzsvēra: "Tiešie lidojumi ir nozīmīgs solis tālākai Latvijas – Holandes attiecību attīstībai. Esmu pārliecināts, ka tas tuvinās mūsu valstis un cilvēkus, kā arī veicinās darījumu kontaktus.” Savukārt lidostas “Rīga” prezidents Dzintars Pomers atzina: "Ir liels prieks, ka Latvijas nacionālā aviosabiedrība strauji attīstās un piedāvā arvien jaunus un nozīmīgus maršrutus ceļotājiem no un uz Rīgu. No savas puses varu apsolīt, ka lidostā “Rīga” pasažierus vienmēr sagaidīs ar augstu apkalpošanas līmeni." Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Amsterdamu 4 reizes nedēļā – pirmdien, trešdien, ceturtdien un svētdien. Reisa Rīga – Amsterdama – Rīga biļešu cenu struktūra būs vienvirziena tāpat kā airBaltic lidojumiem uz Berlīni, Hamburgu, Helsinkiem, Minsku, Tallinu, Viļņu un Vīni. Biļešu cenas lidojumiem uz Amsterdamu būs no 49 LVL (ar lidostu nodevām) vienā virzienā. airBaltic lidojumus uz Amsterdamu veiks ar 70 - vietīgo AVRO RJ 70 reaktīvo lidmašīnu un lidojuma ilgums būs ap 2 stundām un 20 minūtēm. Kā jau ziņots, airBaltic 2003. gada desmit mēnešos ir pārvadājusi 276 537 pasažieru, kas ir par 26% pasažieru vairāk nekā 2002. gada attiecīgajā periodā. Laika posmā janvāris – oktobris, airBaltic ir veikusi 8372 lidojumus, kas ir 11% vairāk salīdzinājumā ar to pašu periodu 2002. gadā. Apgrozījums sasniedza LVL 27,5 miljoni, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2002. gada desmit mēnešos. Savukārt saimnieciskās darbības peļņa pieauga par 51% un sasniedza LVL 6.7miljoni. Īsi par airBaltic: AIR BALTIC CORPORATION (airBaltic) ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā, kur Latvijas valstij pieder 52.6% akciju, bet Scandinavian Airlines – 47.2% akciju. airBaltic 2002. gada apgrozījums bija 28.6 miljoni LVL, bet pārvadāto pasažieru skaits – 262 212. Patlaban airBaltic ir tiešie lidojumi uz Amsterdamu, Berlīni, Briseli, Hamburgu, Helsinkiem, Kijevu, Kopenhāgenu, Prāgu, Maskavu, Minsku, Stokholmu, Tallinu, Varšavu, Viļņu un Vīni. Avots: airBaltic

Sagaidot Lieldienu brīvdienas martā, Latvijas aviosabiedrība airBaltic piedāvās pasažieriem iegādāties 1000 vienvirziena biļetes par 2 latiem un 1000 vienvirziena biļetes par 5 litiem uz vairākiem airBaltic veiktajiem tiešajiem lidojumiem no Rīgas un Viļņas. Pasažieri varēs iegādāties 2 LVL* un 5LTL (bez lidostu nodevām) vērtās vienvirziena biļetes lidojumiem no Rīgas un Viļņas tikai internetā no 3. februāra līdz 5. februārim. Minētās biļetes varēs izmantot lidojumiem akcijas laikā no 19. marta līdz 29. martam. Lieldienu akcijas piedāvājums būs spēkā airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Amsterdamu, Berlīni, Briseli, Hamburgu, Helsinkiem, Ķelni, Londonu, Štutgarti un Vīni. Savukārt, Lietuvā šis piedāvajums ir spēkā airBaltic lidojumiem no Viļņas uz Berlīni, Hamburgu, Londonu, Minheni, Oslo un Vīni. Līdzīgas akcijas airBaltic rīkojusi jau agrāk – par godu Valentīna dienai, Valsts svētkos 18.novembrī un vecākiem, ceļojot kopā ar bērniem. *Biļetes cena ar lidostu nodevām 19 LVL. Avots: AirBaltic

Vasaras lidojumu sezonā, kas ilgst no 28. marta līdz 30. oktobrim, Latvijas aviosabiedrība airBaltic papildināja savu gaisa floti ar vēl vienu Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu un veiks būtiskas izmaiņas flotes izmantošanā. Trešā Boeing 737-500 lidmašīna pievienojās airBaltic flotei un 12. aprīlī veica savu pirmo reisu maršrutā Rīga-Londona. Aviosabiedrība ir parakstījusi nodomu protokolu par ceturtās Boeing 737-500 lidmašīnas iegādi. Vasaras sākumā airBaltic flotē kopumā būs trīspadsmit lidmašīnas, no kurām četras - Boeing 737- 500, trīs - AVRO RJ70 reaktīvās lidmašīnas un sešas – Fokker 50 tipa lidmašīnas. Tādējādi aviosabiedrības flotē ir pietiekams daudzums lidmašīnu, lai nodrošinātu regulāros lidojumus gan no Rīgas, gan no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Kopumā airBaltic veic lidojumus 28 maršrutos, deviņpadsmit maršrutos no Rīgas un deviņos – no Viļņas. Jaunums ir tas, ka sākot no 1. jūnija airBaltic lidojumus uz Stokholmu, Prāgu un Vīni veiks ar 120 –vietīgo Boeing 737-500. Kā jau ziņots iepriekš, vasaras sezonā lidojumi uz Berlīni, Hamburgu, Oslo, Maskavu un Kijevu veiks ar 70-vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu, līdz šim šajos maršrutos tika izmantota Fokker 50 tipa lidmašīna. Lidojumus no Viļņas uz Berlīni, Dublinu, Hamburgu, Kopenhāgenu un Ķelni airBaltic veiks ar Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu, bet lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu un Vīni- ar Fokker 50 tipa lidmašīnu.

-Vasaras lidojumu sezonā, kas ilgst no 28. marta līdz 30. oktobrim, Latvijas aviosabiedrība airBaltic papildināja savu gaisa floti ar vēl vienu Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu un veiks būtiskas izmaiņas flotes izmantošanā. Trešā Boeing 737-500 lidmašīna pievienojās airBaltic flotei un 12. aprīlī veica savu pirmo reisu maršrutā Rīga-Londona. Aviosabiedrība ir parakstījusi nodomu protokolu par ceturtās Boeing 737-500 lidmašīnas iegādi. Vasaras sākumā airBaltic flotē kopumā būs trīspadsmit lidmašīnas, no kurām četras - Boeing 737- 500, trīs - AVRO RJ70 reaktīvās lidmašīnas un sešas – Fokker 50 tipa lidmašīnas. Tādējādi aviosabiedrības flotē ir pietiekams daudzums lidmašīnu, lai nodrošinātu regulāros lidojumus gan no Rīgas, gan no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Kopumā airBaltic veic lidojumus 28 maršrutos, deviņpadsmit maršrutos no Rīgas un deviņos – no Viļņas. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Pasaulē nav daudz tādu aviosabiedrību, kas nepilna pusotra gada laikā ir dubultojusi savu kapacitāti, būtiski palielinot gaisa floti kā to izdarījām mēs. airBaltic avioparksir veidots tā, lai sabalansētu pasažieru vajadzības lidot komfortabli un optimizētu izmaksas, kas saistītas ar flotes izmantošanu un uzturēšanu." Jaunums ir tas, ka sākot no 1. jūnija airBaltic lidojumus uz Stokholmu, Prāgu un Vīni veiks ar 120 –vietīgo Boeing 737-500. Kā jau ziņots iepriekš, vasaras sezonā lidojumi uz Berlīni, Hamburgu, Oslo, Maskavu un Kijevu veiks ar 70-vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu, līdz šim šajos maršrutos tika izmantota Fokker 50 tipa lidmašīna. Lidojumus no Viļņas uz Berlīni, Dublinu, Hamburgu, Kopenhāgenu un Ķelni airBaltic veiks ar Boeing 737 – 500 tipa lidmašīnu, bet lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu un Vīni- ar Fokker 50 tipa lidmašīnu.

Latvijas aviosabiedrība airBaltic piedāvā pasažieriem tikai internetā jau martā iegādāties biļetes par īpašām cenām lidojumiem jūlijā un augustā gan no Rīgas, gan no Viļņas. Pasažieri varēs iegādāties 29 LVL (ar lidostu nodevām) un 39 LVL (ar lidostu nodevām) vērtās vienvirziena biļetes lidojumiem no Rīgas, kā arī 75 LTL (bez lidostu nodevām) vērtās biļetes lidojumiem no Viļņas tikai internetā no 17. marta līdz 21. martam. Minētās biļetes varēs izmantot lidojumiem laikā no 1. jūlijā līdz 15. augustam. Piedāvājums ar vienvirziena biļešu cenu 29 LVL ir spēkā airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Berlīni, Helsinkiem, Kijevu, Kopenhāgenu, Maskavu, Minsku, Pēterburgu, Oslo un Stokholmu, kā arī lidojumiem no visām minētajām pilsētām uz Rīgu. Savukārt piedāvājums ar vienvirziena biļešu cenu 39 LVL ir spēkā airBaltic tiešajiem lidojumiem no Rīgas uz Amsterdamu, Barselonu, Briseli, Hamburgu, Ķelni, Mančetru, Milānu, Minheni, Parīzi, Stambulu, Štutgarti un Vīni, kā arī lidojumiem no visām minētajām pilsētām uz Rīgu. Lietuvā piedāvājums ar vienvirziena biļešu cenu 75 LTL ir spēkā airBaltic lidojumiem no Viļņas uz Berlīni, Hamburgu, Helsinkiem, Kopenhāgenu, Minheni, Oslo un Vīni. Šis piedāvājus ir spēkā arī lidojumiem no visām minētajām pilsētām uz Viļņu.

Plānots, ka šī gada augustā Latvijas aviosabiedrība airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Minsku, piedāvājot vienvirziena biļešu cenu struktūru, sākot no 41* LVL par aviobiļeti vienā virzienā. Sākotnēji airBaltic veiks lidojumus uz Minsku 3 reizes nedēļā – pirmdien, trešdien un piektdien. Šī gada sākumā airBaltic ieviesa principiāli jaunu – vienvirziena - aviobiļešu cenu struktūru lidojumiem uz Hamburgu un Berlīni. Savukārt, no 1. jūnija, airBaltic vienvirziena cenu struktūru ieviesa arī lidojumiem uz Tallinu un Viļņu, bet no 1. jūlija – uz Vīni un Helsinkiem. Vienvirziena biļešu cenu struktūra dod iespējas pasažieriem lidot no Rīgas uz Berlīni, Hamburgu, Vīni un Helsinkiem par cenām no 49,40* latiem vienā virzienā, no Rīgas uz Tallinu un Viļņu par cenām no 33* LVL. Vienvirziena aviobiļešu cenu struktūrā biļetes cenas ir tieši atkarīga no pieprasījuma. Tātad, jo savlaicīgāk pasažieris iegādājas biļeti, jo pievilcīgāka ir tās cena. Šis cenu veidošanas modelis no pasažieru viedokļa ir daudz vienkāršāks un paredz pietiekami plašu cenu diapazonu. Būtiski ir tas, ka šī cenu struktūra neparedz uzturēšanos galamērķī no sestdienas uz svētdienu (Sunday rule). Tā arī piedāvā plašākas iespējas vienvirziena lidojumiem, kurus var kombinēt ar citiem transporta veidiem un tūrisma pakalpojumiem. * - biļešu cenās ir iekļautas lidostu nodevas. Avots: airBaltic.lv

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.

AS "Pasažieru vilciens" akcionāru sapulcē 25.janvārī apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētāja vietnieks Artis Grinbergs, savukārt par padomes locekļiem ievēlēti SM Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars un uzņēmējs Mikus Ozols.

Padome savas pilnvaras pildīs līdz atklātā konkursā tiks izvēlēti jauni uzņēmuma padomes locekļi. Konkursu uz "Pasažieru vilciena" padomes locekļu amatiem ministrija plāno izsludināt tuvākajā laikā.

A.Grinbergs ieņem Domnīcas "Certus" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pirms tam viņš strādājis par Veselības ministra padomnieku digitālās transformācijas jautājumos, Ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas jautājumos, kā arī ieņēmis citus amatus.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air turpmāk četras reizes nedēļā piedāvās lidojumus starp Viļņu un Berlīni (Tēgele), kā arī trīs lidojumus nedēļā starp Tallinu un Berlīni, ziņo BBN.

Reisus starp Viļņu un Berlīni Estonian Air piedāvās pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Šo maršrutu aviokompānija plāno apkalpot līdz šā gada 29. oktobrim.

Šogad 2. maijā Estonian Air arī uzsāks lidojums starp Viļņu un Berlīni, piedāvājot savus pakalpojumus šajā maršrutā pirmdienās, trešdienās un piektdienās. Šos lidojumus Igaunijas aviopārvadātājs plāno piedāvāt līdz šā gada 30. septembrim.