Bavārija ir ieņēmusi vadošo pozīciju Vācijas kempingu tūrismā. Pēc Vācijas tūrisma savienības (DTV) datiem, Bavārijā 2003. gadā nakšņoja 7,4 miljoni kempingu tūristu, nākošajās pozīcijās ierindojas Meklemburga-Pomerānija (7,1 miljonu nakšņojumu), Lejas Saksija (6,6 miljoniem nakšņojumu), seko Bādene - Virtemburga, Šlēsviga – Holšteina un Reinzeme - Falca. Pavisam Vācijā 2003. gadā kempingu tūristi tika veikuši 148,5 miljonus nakšņojumu, tai skaitā arī ieskaitīti ilglaicīgie kempingu tūristi. Ilglaicīgie kempingu tūristi vien tika veikuši 73 miljonus nakšņojumu, turpretī nomas kempingu vietās tika veikti 39,5 miljoni nakšņojumu, bet ārpus kempingu vietām – 11,7 miljoni nakšņojumu. Pēc DTV datiem, Bavārijā un Lejas Saksijā ir visvairāk kempingu vietu, proti, Bavārijā – 578, bet Lejas Saksijā – 565. Turpretī Zārlandē ir tikai 37 kempingi. Pavisam Vācijā ir uzskaitīti 3 624 kempingi ar 286 000 tūristu vietām un 376 000 ilglaicīgo kempingu tūristu vietām. Bez tam kempingos tiek piedāvātas arī 12 000 nomas nakšņojumu vietas. Avots: Eiropa.lv

Tiek plānots, ka nakšņojumu skaits Austrijas viesnīcās šajā ziemas sezonā (novembris 2003 – aprīlis 2004) par 2 – 3% apsteigs iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītājus un sasniegs savu rekordu. Pozitīvās prognozes balstās uz labo sniega kvalitāti kalnos un agrajām Lieldienām. Saistībā ar pēdējiem terora aktiem Madridē Lieldienu brīvdienu tūristi varētu izvēlēties Austriju kā drošu ceļamērķi. Nakšņojumu skaits no 2003. gada novembra līdz šī gada februārim ir pieaudzis par 3,5%, sasniedzot 39,8 miljonus viesu. Lielāko ieguldījumu šeit ir devis februāra mēnesis ar 9,7% pieaugumu (15,7 miljoni nakšņojumu), tas ir rekords 10 pēdējo gadu laikā. Lielākais pieaugums bija vērojams ārvalstu tūristu vidū – 14%, kamēr iekšzemes tūristu nakšņojumu skaits samazinājās par 3,6%. Nakšņojumu skaits visvairāk palielinājās augstāko kategoriju viesnīcās (par 7,1%) un brīvdienu apartamentos (par 9,7%). No Vācijas ieradās par 18,2% vairāk tūristu, no Beļģijas - pat par 154% vairāk. Samazinājās Francijas un ASV tūristu skaits. Avots: Eiropa.lv

Pagājušajā gadā Ungārija ar 38,6 miljoniem apmeklētāju sasniedza jaunu augstāko rādītāju. Lielāka daļa tūristu bija no Rumānijas (7,4 miljoni), Slovākijas (7,3 miljoni) un Austrijas (5,6 miljoni). Vācija šajā sarakstā ar 3,2 miljoniem, ierindojās 5.vietā. Salīdzinot ar 2004.gadu, tas atbilst pieaugumam par 3,8%. Paralēli ienākošajam tūrismam, dinamiski attīstās arī nakšņojumu sfēra: Ungārijas viesnīcās nakšņojumu skaits sasniedza 19,34 miljonus (+2,3%). No šī nakšņojumu skaita, 10,7 miljoni bija no ārvalstu apmeklētājiem (+1,3%), pie kam Vācija šajā ziņā ar 3,27 miljoniem nakšņojumu bija vissvarīgākais tirgus. Vislielāko peļņu no tā guva Budapešta un Dienvidu zemienes, kur pieaugums attiecīgi bija 6,6 un 6,8%. Vidējais istabu noslogojums no 46,4% pieauga līdz 48,2%. Ļoti labus rādītājus uzrādīja aptuveni 100 Ungārijas kūrortu un wellness viesnīcas. Šajā segmentā nakšņojumu skaits pieauga par 8,7%.

Austrijas tūrisma industrija ir veiksmīgi startējis vasaras sezonā un maijā par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir palielinājis nakšņotāju skaitu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju. Viens no iemesliem ir Vasaras svētki, kuri šogad bija maijā. Nakšņojumu skaits šajā mēnesī pieauga par 5,4% jeb 6,2 miljoniem. Lai gan vietējo tūristu nakšņojumu skaits ir samazinājies par 0,1%, taču ārzemnieku nakšņojumu skaits ir pieaudzis par 9,1%. Vislielākais pieaugums bija vērojams tieši 4-5 zvaigžņu viesnīcās, proti, 9%, bet 2-1 zvaigžņu kategorijā pieauga par 2,6% un triju zvaigžņu kategorijā samazinājās par 0,2%. Privātās naktsmītnes un atpūtas mājas ieguva par 14,7% vairāk nakšņojumu kā pirms gada. Vislielākais viesu pieplūdums bija vērojams no Vācijas (5,6%), Šveices (30,2%), ASV (28,8%), Francijas (12,5%) un Lielbritānijas (9,2%), bet samazinājās viesu skaits naktsmītnēs no Itālijas (-6%). Vislielākais nakšņotāju skaita pieaugums ir Zalcburgā (14,7%). Vīnē šis skaitlis arī ir pozitīvs ar +8%. Austrijas tūrismā šī gada pirmajos 5 mēnešos nakšņotāju skaits ir pieaudzis par 3%. Avots: Eiropa.lv

Neskatoties uz pagājušā gada decembrī Vīnes naktsmītņu sektorā reģistrēto pieprasījuma samazinājumu (–1,3%), pavisam 2004.gadā Vīnē reģistrēti 8 429 nakšņojumi (+6%), kas ir rekordliels skaits. Pieprasījuma kritumu decembrī skaidro ar neizdevīgo valsts brīvdienu izvietojumu nedēļas nogalēs. Turpmāk tiek plānots stabilizēt šo 2004.gadā sasniegto nakšņojumu skaita pieauguma. Vīnē pēdējo divu gadu laikā (2003.gadā, kas arī bija rekordgads tika sasniegts nedaudz zem 8 miljoniem nakšņojumu) sasniegts pieaugums par 770 000 nakšņojumiem, kas atbilst Grācas nakšņojumu skaitam gada laikā. Kā atzīmē Vīnes tūrisma direktors Karls Zeitlingers (Karl Seitlinger), tad tiek prognozēts turpmākais pieaugums vidēji līdz 2%. Pieskaitot Vīnei tuvākos lielos reģionus kā Klosterneuburgu, Fozendorfu (Vösendorf) un Švehatu (Schwechat) 2004. gadā tika pārsniegta pat 9 miljonu robeža. Gandrīz no visām tālākajām valstīm novērojams pozitīvs tūristu skaita pieaugums. Piemēram, no ASV bija par 16% vairāk viesu, no Spānijas par 23%, savukārt no Itālijas tūristu skaits samazinājies par 5%, ko skaidro ar benzīna cenu paaugstinājumu.Pagājušajā gadā arī krietni vairāk ieradās tūristi no Ķīnas (+32%).

2004. gadā līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai un ar papildus lidojumu satiksmes atvēršanu ar dažām Eiropas galvaspilsētām, Slovēnija ir kļuvusi vieglāk sasniedzama tūristiem. Pirmajos 2004. gada 9 mēnešos ārvalstu tūristu skaits pieauga pat par 9%. Lielākā daļa, no vairāk nekā 1,4 miljoniem ārvalstu viesu, bija tūristi no Itālijas (287 539), kas ir kāpums par 9% salīdzinot ar 2003. gada to pašu laika periodu Seko viesi no Vācijas (232 984), kāpums par 4%, viesi no Austrijas (197 390), kāpums par 3%. Savukārt viesu skaits no Horvātijas samazinājās par 2%. Līdz ar zemo izmaksu lidsabiedrības EasyJet ienākšanu, strauji palielinājās tūristu skaits no Lielbritānijas (73 274), kas ir kāpums par 52%, salīdzinot ar 2003. gada to pašu laika periodu. Tāpat strauji pieauga arī tūristu skaits no Nīderlandes (+20%), no Francijas (+46%) un ASV (+30%). Nakšņojumu skaits 2004. gada pirmajos 11 mēnešos palielinājās par 1%, kas ir 4,2 miljoni nakšņojumu vai par 5% vairāk kā iepriekšējā gada tajā pašā periodā. Lielāko nakšņojumu skaitu veidoja viesi no Vācijas (755 856), kas tomēr ir samazinājums par 5%, tad seko viesi no Itālijas (730 374), kas ir kāpums par 8%, no Austrijas (666 282), kāpums par 1%. Nakšņojumu skaita ziņā stipri ir palielinājies viesu skaits no Lielbritānijas (+32%), no Francijas (+39%) un ASV (+34%).

2005.gadā Šveice piedzīvojusi labu tūrisma gadu, kas veiksmīgi turpinās arī 2006.gada sākumā. Pēc tam, kad 2005.gadā ārzemju viesi parūpējās par noslogotām viesnīcām, šī gada janvārī paši šveicieši, kā brīvdienu galamērķi izvēlējās savu dzimteni. 2005.gadā Šveici apmeklējuši 32,9 miljoni viesu. Nakšņojumu skaits viesnīcās un kūrortos pieaudzis par 2,7% salīdzinājumā ar 2003.gadu. Savukārt 2004.gadā nakšņojumu skaits bijis lielāks nekā šogad. Valsts ārzemju viesu skaits pieaudzis par 6,8%. Bet pašu šveiciešu nakšņojumu skaits salīdzinājumā ar 2003.gadu, sarucis par 2,1%. Visvairāk tūristu bijuši no Vācijas, Lielbritānijas, ASV, Francijas un Itālijas. Lai gan vācieši joprojām sastāda lielāko tūristu īpatsvaru, tomēr to skaits salīdzinājumā ar 2003.gadu, samazinājies par 2,1%. Ne Eiropas izcelsmes tūristu pieplūdums blakus ASV novērots arī no Japānas un Indijas. It sevišķi indiešu starpā, Šveice bijusi īpaši populārs galamērķis, sasniedzot 27% pieaugumu. Arī 2006.gads Šveices viesmīlības industrijā uzsācies labvēlīgā gaisotnē. Janvārī, salīdzinājumā ar 2005.gada janvāri, naktsmītnēs novērots lielāks šveiciešu, nekā ārzemnieku viesu pieplūdums. Pašu Šveiciešu atpūtnieku skaits palielinājies par 3% vairāk nekā 2005.gadā un par 4,9% vairāk nekā 2003.gadā.

Kopš jūnija sākuma, sadarbībā ar Jordānijas lidsabiedrību Royal Jordanian, Austrian Airlines Grupa piedāvā lidojumus maršrutā Vīne – Ammāna – Vīne, bet sadarbībā ar Egypt Air: Vīne – Aleksandrija – Vīne. Šobrīd maršrutā starp Vīni un Ammānu plānoti astoņi lidojumi nedēļā, bet starp Vīni un Aleksandriju četri. Ceļš no Vīnes līdz Ammānai ilgst aptuveni četras, bet līdz Aleksandrijai trīs stundas. Plānotā mērķauditorija ir gan tūristi, gan biznesmeņi. Jāpiebilst, ka šie jaunie maršruti jāuztver daudz plašākā kontekstā - ne tikai kā iespēja daudz ērtāk nokļūt no vienas pilsētas citā, bet gan vairāk kā saiknes nostiprināšana starp Eiropu un Vidējo Austrumu reģionu. Austrian Airlines Grupa šajā virzienā ir daudz strādājusi - kopš 2001. gada lidojumu apjoms uz Vidējo Austrumu reģionu palielinājies no 25 uz 69, paplašinot arī galamērķu skaitu no 7 līdz 10. Austrian Airlines lido uz: Aleppo un Damasku (Sīrija), Kairu (Ēģipte), Beirutu un Tripoli (Libāna), Dubaju (Apvienotie Arābu Emirāti), Teherānu (Irāna), Tel Avivu (Izraēla), tagad arī Ammānu (Jordānija) un Aleksandriju (Ēģipte). Austrian Airlines uz Rīgu lido kopš 1995. gada. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst aptuveni divas stundas. Reiss piedāvā arī ērtu pārsēšanos Vīnē uz tālākiem reisiem pa visu Austriju un Eiropu, kā arī uz Austrian Airlines tālajiem lidojumiem Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, kopumā – uz 130 vietām 66 pasaules valstīs. Avots: Austrian Airlines

Vīnes pilsētā pašvaldības departaments nodarbojas ar komercdarbību – savā vīna darītavā ražo un ar peļņu tirgo vīnu, savukārt Latvijā nekas tāds nav iespējams, vēl trakāk, piemēram, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži kokzāģētavu pieprasa slēgt

Tāda dubultā morāle izveidojusies divās Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētās – Vīnē un Rīgā. Izrādās, Austrijā pašvaldības tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomikas pamatiem, tāpēc tās var veidot un pārvaldīt arī savus rūpnieciskos un komerciālos uzņēmumus. Tipisks piemērs šajā ziņā ir Austrijas galvaspilsēta Vīne, kurā uzņēmējdarbības veidi tiek organizēti ar speciālu pašvaldības departamentu palīdzību. Vienā no tiem – 49. departamentā, kas nodarbojas ar mežsaimniecības un lauksaimniecības jomu pārvaldību, – viesojās arī DB, ieraugot interesantu ainu – Vīnē no saimnieciskās darbības viedokļa iespējams ir daudz kas tāds, kas Latvijā un Rīgā ir liegts. Savulaik skandalozu reakciju izsauca kādas iestādes atzinums, ka lauku pašvaldība nedrīkst bezdarbniekiem likt ravēt dārzeņu vagas, no kurām iegūto ražu pēc tam tās pašas pašvaldības trūkumcietēji saņem savās pārtikas pakās, bet Vīnē pašvaldība pati audzē dārzeņus un iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties gan šo lauku apkopšanā, gan izaudzētās produkcijas apēšanā. Iespējams, Latvijā darbojas padomju laiku atstātais mantojums attiecībā uz izpratni, komplektā ar zināšanu trūkumu par to, kas un kā notiek citviet, tāpēc par katru cenu ir jāapkaro pašvaldību vēlme apsaimniekot savu īpašumu un no tā gūt maksimāli iespējami labāko atdevi (ne tikai un vienīgi peļņas nolūkā, bet arī tāpēc, lai būtu pašu iedzīvotājiem ekonomiski pieņemamas attiecīgā pakalpojuma vai preces cenas, kā arī vēl viens svarīgs aspekts – darba vietas). Tieši uz šo norādīja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums, par ko DB jau rakstīja 11.12.2017.

Kopš jūnija sākuma, sadarbībā ar Jordānijas lidsabiedrību Royal Jordanian, Austrian Airlines Grupa piedāvā lidojumus maršrutā Vīne — Ammāna — Vīne, bet sadarbībā ar Egypt Air: Vīne — Aleksandrija — Vīne. Šobrīd maršrutā starp Vīni un Ammānu plānoti astoņi lidojumi nedēļā, bet starp Vīni un Aleksandriju četri. Ceļš no Vīnes līdz Ammānai ilgst aptuveni četras, bet līdz Aleksandrijai trīs stundas. Plānotā mērķauditorija ir gan tūristi, gan biznesmeņi. Šie jaunie maršruti jāuztver daudz plašākā kontekstā -—ne tikai kā iespēja daudz ērtāk nokļūt no vienas pilsētas citā, bet gan vairāk kā saiknes nostiprināšana starp Eiropu un Vidējo Austrumu reģionu. Austrian Airlines Grupa šajā virzienā ir daudz strādājusi — kopš 2001. gada lidojumu apjoms uz Vidējo Austrumu reģionu palielinājies no 25 uz 69, paplašinot arī galamērķu skaitu no 7 līdz 10. Austrian Airlines lido uz: Aleppo un Damasku (Sīrija), Kairu (Ēģipte), Beirutu un Tripoli (Libāna), Dubaju (Apvienotie Arābu Emirāti), Teherānu (Irāna), Tel Avivu (Izraēla), tagad arī Ammānu (Jordānija) un Aleksandriju (Ēģipte)! Jaunais galamērķis —Jordānijas galvaspilsēta Ammāna tēlaini tiek raksturota kā «zaļā rīta miglā tīta mirgojoša austrumu pērle», kas jau gadsimtiem ilgi slavena ar saviem tekstilizstrādājumiem, filigrānajiem zelta un sudraba darinājumiem, kā arī inkrustētiem kokgriezumiem, metālkalumiem. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Savukārt Aleksandrija, kas ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta, tiek dēvēta par «Vidusjūras pērli». Maķedonijas Aleksandra 331.gadā dibinātā pilsēta asociējas ar dažādām lietām — vienu no 7 pasaules brīnumiem, Farosas bāku, slaveno Aleksandrijas bibliotēku, kā arī Kleopatras un Marka Antonija mīlas stāstu. Austrian Airlines uz Rīgu lido kopš 1995. gada. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst aptuveni divas stundas. Reiss piedāvā arī ērtu pārsēšanos Vīnē uz tālākiem reisiem pa visu Austriju un Eiropu, kā arī uz Austrian Airlines tālajiem lidojumiem Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, kopumā — uz 130 vietām 66 pasaules valstīs. Minimālais pārsēšanās laiks, kas tiek piedāvāts, ir viens no īsākajiem - nereti tas ir tikai 25 — 30 minūtes!

Pasaulē lielākās un svarīgākās pilsētas ne vienmēr ir labākās vietas, kur dzīvot. Tādi faktori kā augsts noziedzības līmenis vai satiksmes noslogotība var pasliktināt dzīves kvalitāti. Tātad, kuras ir labākās pilsētas pasaulē, kurās dzīvot?

CNBC izveidojis 15 pasaulē labāko pilsētu sarakstu. Tā pamatā ir konsultāciju uzņēmuma Mercer šā gada dzīves kvalitātes pētījums.

1. Vīne, Austrija

Iedzīvotāju skaits: 1,7 miljoni

Vīne ir viena no trim galvaspilsētām, kas ierindojusies Top 10.

Raugoties no iedzīvotāju skaita, tā ir lielākā pilsēta Austrijā. Tā ir arī valsts kultūras, ekonomikas un politikas centrs. Vīne ieņem pirmo vietu pasaulē kā konferenču galamērķis un katru gadu piesaista lielu tūristu skaitu.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Vīnē, pašā vecpilsētas sirdī 10. septembrī atklāts pirmais Stenders veikals, informē Latvijas Republikas vēstniecība Austrijas Republikā.

Latvijas vēstnieks Austrijā Edgars Skuja savā apsveikuma uzrunā atzīmējis Stenders kosmētikas veiksmes stāstu, kā arī atzinīgi novērtējis Stenders zīmola nozīmi Latvijas atpazīstamības veicināšanā ārvalstīs, tai skaitā arī Austrijā.

Uz īpašnieku Sintijas Čibirevas un Štefana Altenburga ielūgumu piedalīties veikala atklāšanā, esot atsaucies liels skaits austriešu mediju, biznesa un sabiedrības pārstāvju.

Stenders pašreiz ir 228 veikali 22 pasaules valstīs. Austrijā darbojas divi veikali - Zalcburgā un Vīnē. Nākotnē tiek plānota vēl vairāku veikalu atvēršana Vīnē.

Veikala atrašanās vieta - Tuchlauben 22, Vīnē.

Austrijas tūrisma nozarei 2003. gads ir bijis atkal veiksmīgs, piemēram, nakšņojumu skaits attiecībā pret 2002. gadu ir palielinājies par 1%, sasniedzot 117,9 miljonus nakšņojumu. Pēc Austrijas statistikas pārvaldes datiem, ienākošo tūristu skaits ir palielinājies par 2,8%, sasniedzot 28,1 miljonus. Līdz ar to pavisam nedaudz tika pārsniegts līdzšinējais rekords, kas tika sasniegts 1995. gadā. Visvairāk tūristu ieradās no Vācijas, proti, 19,5 miljoni, kas ir par 1,1% vairāk nekā pirms gada, taču vāciešu uzturēšanās laiks Austrijā bija īsāks (52,8 miljoni nakšņojumi/-1,4%). Seko paši austrieši, kuri ir iecienījuši atpūtu savā valstī (31,6 miljoni nakšņojumi/+1,9%), nīderlandieši (8,5 miljoni nakšņojumi/+3,5%) un šveicieši (3,5 miljoni nakšņojumi/+7,7%). Turpretī ievērojami samazinājās tūristu skaits no ASV (1,2 miljoni nakšņojumi/-6,9%), ko Austrijas tūrisma nozarē strādājošie saista ar amerikāņu bailēm lidot. Avots: Eiropa.lv

Karību Viesnīcu Asociācija (KVA) ir paziņojusi, ka 2004. gads Karību jūras valstu reģionā ir bijis tik veiksmīgs kā nekad. Tūristu skaits pieaudzis par 6% sasniedzot 21 miljonu nakšņojumu skaitu. KVA ģenerāldirektors Aleks Sanguinetti (Alec Sanguinetti) cer, ka šī tendence turpinās arī 2005. gadā. Kā iemeslus šim pieaugumam Sanguinetti min pastāvīgi pieaugošo piedāvājumu skaitu “nišu sektorā”. Netiek investēts tikai pludmaļu kūrortu un visaptverošu piedāvājumu izveidē, kā tas tiek darīts Kubā, Dominikas Republikā un Bahamās. Pieprasījums pēc maziem modes veikaliņiem, ekoviesnīcām, kā arī niršanas, burāšanas un golfa inventāra Bonairas, Kurakao un Barbadoas salās arī ir diezgan liels. Laika posmā no 2004. gada janvāra līdz septembrim pēc Karību Tūrisma Organizācijas datiem nakšņojumu skaits pieaudzis par 8,3% sasniedzot 16,82 miljonus. Tomēr, pēc vētras nestajiem postījumiem, tūristu skaits Jamaikā, Kaimanu un Grenadas salās samazinājies.

Pēc Ļubļanas tūrisma pārvaldes datiem, Slovēnijas galvaspilsētā šogad ievērojami ir palielinājies tūristu skaits, proti par 16% vairāk nekā pagājušā gadā. Kā galvenais iemesls, kāpēc tūristi apmeklē Ļubļanu, tiek minēta pilsēta kā droša, notiek dažādi brīvdabas pasākumi, draudzīgi cilvēki, kā arī pilsēta var lepoties ar plašo svešvalodu pielietojumu un informācijas pieeju dažādajām iespējām. Tā kā 2005. gadā paredzēts sagaidīti vēl vairāk viesu, jau tagad tiek veikti vairāki sagatavošanās pasākumi jaunajai sezonai. Tiek plānots veicināt kultūras, piedzīvojumu un azartspēļu tūrismu. Laika posmam no 2005 – 2008 gadam izstrādātas tūrisma attīstības stratēģijas galvaspilsētā, tādejādi cerot piesaistīt jaunas mērķgrupas. Īpašu uzmanību pievēršot jaunākiem viesiem, ģimenēm un pensionāriem, pretēji iepriekšējai biznesa tūrisma prioritātei, kas jau ieņēmusi nozīmīgu vietu Ļubļanas tūrisma dzīvē. Valsts galvaspilsēta kļūst arvien atpazīstamāka starptautisko kongresu rīkotāju aprindās. Pilsētā katru gadu tiek noturēti vairāk kā 30 starptautiskie kongresi, kuru dalībnieku skaits vidēji bijis 100 – 500 un vairāk Tādejādi pilsēta pieskaņojas pasaulē esošajām tendencēm rīkot mazus vai vidēja lieluma kongresus. Kongresu dalībnieki sastāda gandrīz 40 000 nakšņojumu, kas ir aptuveni 10% no visu nakšņojumu skaita Ļubļanā. Šogad klāt nāks vēl divās jaunas viesnīcas, kurās būs iespējams rīkot kongresus, proti, “Domina Grand Hotel”, kā arī “Hotel Mons”.

Dānijas Kempingu padome ziņo par nakšņojumu skaita pieaugumu arī aukstajā gada laikā pēdējos trīs gados. Kempingi ziemas laikā Dānijā kļūst arvien pieprasītāki, kā rezultātā pieaug arī kopējais gada nakšņojumu skaits. No Dānijas 510 kempinga vietām 111 ir atvērtas arī ziemas mēnešos. Pavadīt laiku kempingā ziemā nenozīmē izdzīvošanas treniņu, bet gan lētu iespēju pavadīt dažas brīvdienas prom no mājas. Dzīvi kempingā visu gadu var baudīt, apmetoties no aukstuma izolētā kempinga treilerī vai mājiņā. Tā saucamie “Hytter”, mazas, ērtas koka mājiņas divām līdz sešām personām, tagad ir arī aprīkotas ar virtuvi un vannas istabu. Ziemas kempingos ierīkotas dažādas brīva laika pavadīšanas vietas, piemēram, peldbaseini, saunas, atpūtas un spēļu telpas, bērnu laukumi. Tomēr jābrīdina, ka pakalpojumu kvalitāte un iespējas kempingos ziemas mēnešos nav tik augstā līmenī, kā pierasts vasaras sezonā. Dažos kempingos, kas darbojas visu gadu, no novembra līdz martam pat nepieciešama iepriekšēja rezervācija. Lai ziemas kempings izdotos, tam nepieciešamas atbilstošs inventārs. Ziemas auto treilera teltij vajadzētu būt ar mazu platību un slīpu jumtu, kas ir daudz labāka par vasaras telti, tādejādi labāk pasargājot no vētrām un sniega. Nedrīkstētu aizmirst līdzi paņemt sniega lāpstas, vislabāk no gumijas. Svarīgas ir arī baterijas un pietiekoši garš kabelis, lai tas sniegtos līdz elektrības sadaļas skapim. Protams, arī apkurei vajadzētu būt kārtībā. Priekšroku ieteicams dot karstā gaisa pūšamajām apkures iekārtām, jo tās novērš kondensācijas ūdens rašanos. Ja nav uzpildīta tīra propāngāze, gāzes padeve sala laikā var tikt traucēta. Dānijā gan balonos tiek uzpildīta propāngāze, bet tas netiek darīts visās valstīs. Pie mīnus grādiem arī jāuzmanās, lai neaizsaltu kanalizācijas un ūdens padeves caurules. Lai mazinātu ledus veidošanos, ūdens tvertnē var nedaudz pievienot spirtu vai sāli. Dānijas kempingu sarakstā ir 111 kempinga vietas, kas darbojas visu gadu, dažās ir nepieciešama savlaicīga rezervācija. Arī Dānijas autoceļu kartēs norādītas kempinga vietas ar to kontaktinformāciju. Sīkāka informācija: www.visitdenmark.com

Latvijā galvenie pircēji ir ārvalstu tūristi, sasniedzot 70% no kopējā nakšņojumu skaita. Uz reģioniem gadā aizplūst ap 300 tūkst. ceļotāju.

Divi populārākie valsts tūrisma galamērķi aizvien ir Rīga, kas piesaista 77% ārzemju viesu, un stabilu tirgus daļu iemantojusi arī Jūrmala – 8,5%. Bet šoreiz vairāk par to, kur paliek 300 tūkst. atlikušo ārzemnieku ( 14,5%), kuri nenakšņo galvaspilsētā un Jūrmalā. Ar savu vērojumu dalās Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers kontekstā ar prognozēto 2013. gada valsts nozīmes vadlīnijās.

Galvenie reģionālie tūrisma galamērķi, kam izdevies piesaistīt lielāko ārvalstu tūristu skaitu, ir Baltijas jūras piekraste visā tās garumā. Vēl arī Gaujas nacionālais parks, Bauskas un Rundāles novadi pie tranzītceļa Via Baltica. Tāpat jāuzsver starptautiskās lidostas Rīga tiešā tuvumā esošie novadi, īpaši Mārupe. Izceļamas arī lielās pilsētas ar ievērojamāku viesmīlības pakalpojumu koncentrāciju. Visas šīs teritorijas nozīmīgi kāpinājušas kopējo tūrisma apjomu, kas pilnībā atbilst 2013. gadā veidotajai prognozei par tūrisma eksporta konkurētspējīgākajām teritorijām, kas tika publicētas valsts tūrisma attīstības pamatnostādnēs.

2018. gadā Latvija bija visstraujāk augošais galamērķis Eiropā, jo pērn tūristu skaita un nakšņojumu pieaugums sasniedza 8%, kas bija lielākais pieaugums Eiropā, informēja Ralfs Nemiro, ekonomikas ministrs.

Latvijas naktsmītnēs tika apkalpoti 2,8 miljoni tūristu, no tiem 1.9 miljoni ārvalstu viesi, kas ir 8 % vairāk nekā 2017. gadā. «Esmu lepns ar valsti, kurā dzīvoju un kuru bieži apceļoju, jo Latvija ir unikāla un spēj pievilkt arvien vairāk tūristus kā īsts magnēts - pērn Latvijā bija lielākais tūristu skaita un nakšņojumu pieaugums Eiropā. Tūrisma nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo sniedz vairāk kā 4% ieguldījumu valsts IKP,» uzsvēra R. Nemiro.

Viņš stāstīja, ka Latvijā ir daudz aizraujošu galamērķu, kas slēpj līdz šim neatklātas vietas un spēj sagādāt pārsteigumus. «Mūsu uzdevums ir no šīm neatklātajām vietā un pārsteigumiem radīt vilinošus tūrisma produktus, lai piesaistītu arvien jaunus ceļot gribētājus un radītu viņos vēlmi uzkavēties ilgāk, iepazīstot arī Latvijas reģionu daudzveidīgo tūrisma produktu piedāvājumu,» pauda ekonomikas ministrs.

Pagājušā gadā austrieši tika veikuši 13,5 miljonus atpūtas ceļojumus (sākot ar vienu nakšņojumu) un ceļojumu iegādei izdevuši 12,6 miljardus eiro. Kā liecina Austrijas statistikas pārvaldes dati, tad 51% austriešu tika izvēlējušies atpūtu paši savā valstī. No kopējo izdevumu apjoma tieši 3,5 miljardi eiro tika tērēti atpūtas ceļojumiem Austrijā, bet 9,1 miljardi eiro ārvalstu ceļojumiem. Vairāk kā puse no visiem atpūtas ceļojumiem attiecas uz personu galvenajiem brīvdienu ceļojumiem ar četriem un vairāk nakšņojumiem (59,3%), bet attiecīgi īso ceļojumu apjoms sastāda 40,7%. Austriešu visiecienītākais ceļojumu mērķis 2003. gadā bija Itālija (gan galveno, gan īslaicīgo ceļojumu mērķa vietu izvēlē). Īsajos ceļojumos austrieši labprāt devās arī uz Vāciju, kā arī Ungāriju, Čehiju, Horvātiju un Slovēniju. Turpretī garāku ceļojumu veikšanai iecienīta vieta 2003. gadā izrādījās Horvātija, kurai seko Grieķija, Spānija, Vācija un Turcija. Austrijas statistikā papildus tiek uzskaitīti arī darījumu ceļojumi. Papildus atpūtas ceļojumiem austrieši (vecumā virs 15 gadiem) tika veikuši 3,9 miljonus komandējumu un darījumu ceļojumus ar vismaz vienu nakšņojumu. Visvairāk darījumu ceļojumu tika veikti Austrijas valsts robežās (55%), bet ārvalstu darījumu ceļojumi sastāda attiecīgi 45%. Darījumu ceļotāju izdevumi sasniedz nedaudz vairāk kā 2 miljardus eiro, kur viena trešā daļa tika izdoti Austrijā (0,7 miljardi eiro), bet divas trešdaļas ārvalstīs (1,4 miljardi eiro). Gan iekšzemes ceļojumos, gan ārvalstīs galvenokārt darījumu ceļotāji tika veikuši vismaz trīs nakšņojumus (85,7% iekšzemes ceļojumos un 71,3% ārvalstu ceļojumos). Visbiežāk austrieši darījumu braucienos 2003. gadā tika devušies uz Vāciju (41,3%), ar lielāku atkāpi seko Itālija, Šveice, Francija, Čehija un Lielbritānija. Avots: Eiropa.lv

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.