Divi nezināmi vīrieši mēģinājuši nolaupīt valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta automašīnu, Db.lv informēja Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Kristīne Mežaraupe.

20. novembrī divi vīrieši, piedraudot ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu, mēģināja nolaupīt VUGD dienesta automašīnu Renault Megane. Kā Db.lv noskaidroja sazinoties ar K. Mežaraupi, tad automašīnu nolaupīt neizdevās, taču no mašīnas salona esot paņemta dienesta rācija, dokumenti, kredītkartes un rokas somiņa, kurā esot atradušies 2 800 LVL.

Uz Db.lv jautājumiem, kāpēc pie ugunsdzēsējiem atradās 2 800 lati, un vai automašīna ir bojāta, K. Mežaraupe atbildēja, ka pagaidām šāda informācija netiek sniegta.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Doma laukuma protesta dalībnieki pēc akcijas noslēgšanās devās līdz Saeimai, kur tai tika izsisti vairāki logi. Polcijas veidotās barjeras no doma laukuma atkāpušās jau līdz Saeimai. "Policija ir padevusies," teica LTV korespondents Jānis Geste brīdi pirms viņam tika trāpīts ar bruģakmeni.

Doma laukuma protests paraug nemierosTV3 ziņas informē, ka policija protestētājus lēnām sāk izdzenāt no Saeimas priekšas. Tika pielietota pat asaru gāze un piparu maisiņi.

„Policija koncentrē visus spēkus, lai nepieļautu, ka nemieri aiziet tālāk pilsēta un bojā arī privātos īpašumus. Mēģināsim rīkoties tā lai mazāk būtu upuru un ievainoto,” norādīja premjers Ivars Godmanis.

Patlaban informācija liecina, ka ir ievainoti ari policisti. Viena policijas mašīna ir aizdedzināta un vēl vienu ieņēmuši nemiernieki, ziņo Latvijas Televīzija.

Citgroup, kas saņēma 45 miljardu dolāru lielu finansējumu no ASV valdības fondiem plāno iegādāties jaunu lidmašīnu un pārdot tai piederošos vecākus lidmašīnu modeļus, ziņo Bloomberg.

"2005. gadā mēs pasūtījām jaunu lidmašīnu, kas ietilpst mūsu plānā samazināt bankai piederošo lidmašīnu skaitu un izmantot degvielu taupošākas lidaparātus. Atsakot pasūtījumu mums būs jāmaksā miljoni soda naudās," teikts bankas atsūtītā e-pastā Bloomberg.

Banka arī norāda lidmašīnas iegādei netiks izmantota nauda, kuru tā saņēmusi no valsts.

Bankas plānos ir iegādāties lidmašīnu Dassault Falcon 7X, kuras cena ir 50 miljoni ASV dolāru. Banka arī vēlas pārdot tai piederošo lidmašīnu Dassault 900EX, kuras cena ir 27 miljoni ASV dolāru.

Valsts policija (VP) šoruden Teikas apkaimē aizturējusi kādu aptuveni 30 gadus vecu Rīgas iedzīvotāju, kurš bija plānojis nolaupīt un nogalināt divus cilvēkus, izspiežot no tiem kriptovalūtu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, informē VP.

Septembrī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas darbinieki operatīvās darbības rezultātā pārtvēra informāciju par to, ka 1989.gadā dzimis Rīgas pilsētas iedzīvotājs plāno kādas personas nolaupīšanu. Noziedznieka mērķis bija prettiesiski iegūt cietušajam piederošos maksāšanas līdzekļus - kriptovalūtu, pārskaitot to uz citiem kriptovalūtas makiem. Pēc tam viņš plānoja nolaupīto personu nogalināt. Sava nodoma realizēšanai viņš aktīvi kriminogēnā vidē ārzemēs meklēja personas, kuras izdarīs šo noziegumu.

Par minēto faktu nekavējoties tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas - par sagatavošanos personas nolaupīšanai.

Igaunijā arestēti divi jaunieši, kuri bija plānojuši nolaupīt Olympic Entertainment Group piederošās kompānijas Olympic Casino valdes priekšsēdētāja Armina Karu ģimenes locekli, lai pēc tam pieprasītu izpirkuma naudu 240 miljonu EEK (10,8 miljonu LVL) apmērā, ziņo Igaunijas biznesa portāls Aripaev.ee.

2007. gada decembrī Igaunijas kriminālpolicija saņēma informāciju, ka kāds vēlas nolaupīt A. Karu ģimenes locekli. 21 gadu vecie jaunieši Ardo un Viljars bija plānojuši nolaupīt uzņēmēja meitu un pēc tam pieprasīt izpirkuma maksu 240 miljonu EEK (10,8 miljonu LVL) apmērā. Neviens no jauniešiem iepriekš nebija sodīts. A. Karu ir divas meitas - Ines (24) un Kati (7).

Igaunijas kriminālpolicijas šefs bija brīdinājis A. Karu un viņa ģimeni par iespējamo laupīšanu. "Šādu iespējamu draudu gadījumā ģimene tiek apsargāta, taču A. Karu ģimene šajā gadījumā nebija briesmās, jo policija ļoti ātri notvēra nozieguma plānotājus," saka kriminālpolicijas šefs Elmar Vaher.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi par plāniem lidostā Rīga būvēt jaunu angāru lidmašīnu flotes uzturēšanai, tādējādi samazinot uzturēšanas izmaksas nākotnē un kļūstot efektīvākai.

airBaltic apbūves tiesību līgumu ar lidostu Rīga parakstījusi 2020. gadā. Plānots, ka jaunā angāra būvniecība tiks uzsākta 2022. gada sākumā, bet pabeigta līdz 2023. gada beigām.

"Jaunais angārs mūsu plānos ir bijis jau gadiem ilgi kā daļa no mūsu turpmākās attīstības. Līdz brīdim, kad jaunais angārs būs pabeigts, mēs atkal būsim uz mūsu izaugsmes ceļa, nodrošinot tik nozīmīgo savienojamību starp Baltiju un pārējo pasauli, ar gandrīz divreiz vairāk Airbus A220-300 lidmašīnām nekā šobrīd. Kopš 2019. gada mēs visus lidmašīnu apkopes darbus esam veikuši paši, un mūsu flotes paplašināšanai būs nepieciešams atbilstoša izmēra lidmašīnu angārs. Pieaugot Airbus A220 klientu lokam globāli, airBaltic Rīgā spēs piedāvāt tehnisko apkopi arī citiem šī tipa lidmašīnu īpašniekiem visā pasaulē. Tas būs viens no reģionā lielākajiem un modernākajiem lidmašīnu angāriem," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.

Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu, konstatēts Naudas plānošanas centra (NPC) un AS GE MoneyBank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.

Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.

Kad runa ir par naudu, sievietes ir atbildīgākas nekā vīrieši. Sievietes biežāk cenšas izvairīties no iekļūšanas parādos un pūlas vairāk, lai kļūtu finansiāli neatkarīgas, teikts Reuters Synovate veiktajā aptaujā.

Šajā aptaujā par finanšu jautājumiem piedalījās 4 500 sievietes no 12 valstīm (Austrālijā, Brazīlijā, Bulgārijā, Kanādā, Francijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā un ASV). Identiskam skaitam vīriešu arī tika uzdoti jautājumi saistībā ar finansēm.

Rezultāti parādīja, ka aptuveni puse abu dzimumu pārstāvju atzina sievietes par atbildīgākām naudas jautājumos. It sevišķi tas ir uzskatāms Meksikā, kur šim apgalvojumam piekrīt 72% respondentu. Kaut arī 40% sieviešu daļu savu ikmēneša ienākumu lieto kredītkaršu atmaksai, 70% sieviešu atzīst, ka, lietojot vairāk nekā vienu kredītkarti, varētu nokļūt parādos, tādējādi parādot šādas iespējas apzināšanos.

Trešdien mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia prezentēja pētījumu par patērētāju izvēli Latvijā - kādus produktus, pakalpojumus un zīmolus patērētāji atpazīst, lieto, izvēlas, iegādājas un plāno iegādāties.

Patēriņa pētījuma TNS Atlas™ 2007.gada pavasara pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas vīrieši vismaz 4-6 reizes nedēļā lieto rupjmaizi (78 %), baltmaizi (73 %), tēju (71 %), augu eļļu (60 %) un kartupeļus (56 %). Savukārt Latvijas sieviešu lietotāko pārtikas produktu TOP5 ierindojas tēja (76 %), rupjmaize (74 %), augu eļļa (69 %), garšvielas (62 %) un baltmaize (58 %). Interesanti, ka sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši vismaz 4 līdz 6 reizes nedēļā lieto augu eļļu, garšvielas un svaigus dārzeņus.

Visplašāk lietotais baltmaizes un rupjmaizes zīmols Latvijā ir Hanzas maiznīcas . Šī zīmola maizi kā savu pēdējā iepirkšanās reizē pirkto maizi visbiežāk norāda gan vīrieši (rupjmaize – 27 %; baltmaize – 30 %), gan sievietes (rupjmaize – 25 %; baltmaize – 29 %).

Ņemot vērā, ka mūsu kaimiņos - Igaunijā – vīrieši pelna par vidēji 30.3% vairāk nekā sievietes un Eiropas Savienības (ES) valstīs šī atšķirība ir vidēji 17.4%, tad Latvijā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība ir salīdzinoši neliela, proti, mūsu valstī vīrieši pelna par vidēji 15.4% vairāk nekā sievietes.

Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība ir vislielākā Igaunijā (30.3%) un Austrijā (25.5%). Savukārt vismazākā atšķirība atalgojumam atkarībā no personas dzimuma ir Itālijā (4.4%) un Maltā (5.2%), taču šajās valstīs ir relatīvi zema sieviešu dalība darba tirgū. Tā liecina ES veiktais pētījums, tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai 8. martā.

"Šīs situācijas risināšanai nepieciešama rīcība visos līmeņos un dalību no visiem, kurus šī situācija uztrauc, sākot no darba devējiem un arodbiedrībām un beidzot ar nacionālajām institūcijām un ikvienu iedzīvotāju," norādījis ES komisārs sociālajos jautājumos Vladimirs Špidla.

Vīrieši uzkrājumiem novirza lielākas summas nekā sievietes, secināts GE Money Bank pētījumā.

Sievietes dod priekšroku skaidrai naudai un biežāk izmanto īstermiņa uzkrājumu veidus, bet vīrieši – grib pelnīt procentus, tādēļ nogulda ilgtermiņā.

Vīrieši uzkrājumiem ik mēnesi atvēl lielākas summas nekā sievietes. Piemēram, 14 % mēnesī uzkrāj 36-50 latu, 10 % - 51-100 latu. Sieviešu vidū šie rādītāji attiecīgi ir 10% un 8%.

Savukārt sievietes ir vairāk nodrošinātas īsākam laikam, paliekot bez regulāriem ienākumiem, 42 % sieviešu ar jau izveidotajiem uzkrājumiem pietiktu labākajā gadījumā mēnesim, vīriešiem šis procents ir mazāks – 32 %.

Pētījuma dati liecina, ka vīriešiem jau ir uzkrāts ilgākam laika periodam – 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19 % un 4 %, norāda GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

Dubaijas lidostā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) ir faktiski iestrēgušas desmitiem privāto lidmašīnu, kas saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas oligarhiem, ziņo laikraksts "The Wall Street Journal".

Pēc rietumvalstu sankciju noteikšanas daudzi īpašnieki pārvietoja savas lidmašīnas uz Dubaiju, bet praktiski viņiem nav iespēju lidot arī no šīs lidostas.

Pēc aviācijas datu pētniecības un konsultāciju uzņēmuma WINGX datiem 6.aprīlī Dubaijā atradās 30 privātās lidmašīnas, kurām galvenā bāzēšanās valsts bija Krievija.

Starp šīm lidmašīnām bija Krievijas oligarha Romāna Abramoviča lidmašīna "Boeing 787 Dreamliner", lidmašīna "Gulfstream G650ER", kuru uzskata par saistītu ar Viktoru Rašņikovu, lidmašīna "Embraer SA", kas saistīta ar Mihailu Gucerevu, un "Bombardier BD700 Global Express", kas saistīta ar Arkādiju Rotenbergu.

Vēl apmēram 90 citas lidmašīnas, kas piestājušas Dubaijā, ir reģistrētas dažādās pasaules valstīs un nav iespējams noskaidrot, cik no tām saistītas ar sankcijām pakļautiem Krievijas pilsoņiem.

Sestdien, 11.augustā, Ādažos, tiks atklāts jauns, sertificēts privātais lidlauks, kurā varēs vienlaicīgi uzturēties aptuveni 60 privāto, mazo lidmašīnu, Db.lv informēja SIA Avio Rīga valdes loceklis Andris Sirsniņš.

Kopējā lidlauka platība ir 17 h, tajā ir izbūvēta plaša gan pilotiem, gan lidmašīnām nepieciešamā infrastruktūra. Lidmašīnu īpašniekiem būs iespējams gan nomāt angārus savu braucamrīku novietnei, gan iegādāties tos savā īpašumā, tādēļ svarīgs vietas izvēles faktors bijis Rīgas tuvums, jo tieši galvaspilsētā pēdējā laikā ir novērojami jauni lidot gribētāji.

Lidlauka īpašnieks ir uzņēmums SIA Avio Rīga, kas Latvijā aizsācis ultravieglo lidmašīnu kustību.

SIA Avio Rīga valdes loceklis Edvīns Vansovičs uzsver:

"Tā kā mūsu bizness ir pilotu apmācība, ultravieglo lidmašīnu tirdzniecība un ražošana, tad lidlauks ir loģisks solis mūsu tālākajā attīstībā un kvalitatīva servisa nodrošināšanai mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem. "

ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" pirmdien paziņoja, ka tas janvārī uz laiku apturēs lidmašīnu "737 MAX" būvniecību apstākļos, kad tas mēģina panākt šī modeļa lidmašīnu atkalizmantošanu pēc divām aviokatastrofām.

Kompānija gan paziņoja, ka tā pašlaik neplāno atlaist strādniekus saistībā ar šo lēmumu.

"Mēs iepriekš esam paziņojuši, ka pastāvīgi izvērtēsim mūsu ražošanas plānus, ja "MAX" lidojumu aizliegums turpinātos ilgāk, nekā mēs gaidījām," teikts kompānijas paziņojumā.

"Šīs notiekošās izvērtēšanas rezultātā mēs esam nolēmuši izvirzīt par prioritāti uzglabāto lidmašīnu piegādi un uz laiku apturēt "737" programmas [lidmašīnu] ražošanu, sākot ar nākamo mēnesi."

ASV gaisa satiksmes regulatori ir paziņojuši, ka nevarēs apstiprināt šī modeļa lidmašīnu atgriešanos gaisa satiksmē pirms 2020.gada.

Lai gan lidmašīnu "Boeing 737 MAX" lidojumi visā pasaulē kopš marta ir atcelti pēc divām aviokatastrofām ar cilvēku upuriem Indonēzijā un Etiopijā, "Boeing" turpināja būvēt 40 šī modeļa lidmašīnas ik mēnesi, radot to uzglabāšanas dilemmu.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?