Latvijas uzņēmējiem Singapūra vēl ir nezināms un grūti iekarojams tirgus , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par Āzijas vārtiem dēvētajā Singapūrā patlaban sadarbības partnerus varētu atrast Latvijas uzņēmēji, kas strādā biotehnoloģiju jomā, ražo kvalitatīvu kosmētiku vai dizaina preces.

Maza, attīstīta

Singapūras teritorija ir ļoti maza – tikai aptuveni 700 km2, stāsta uzņēmējdarbības konsultants Singapūrā un kompānijas Homestead Pte Ltd valdes priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams. Singapūrai un Latvijai ir vairākas kopīgas iezīmes – agrāk tām nāciess cīnīties ar impērijām, abās ir mazs iedzīvotāju skaits, pēc neatkarības atgūšanas tām nācās saskarties ar krīzēm un kritumiem, mainot ekonomikas struktūru.

Viņš atgādina Singapūras vēsturi: 1819. gadā Lielbritānijas uzņēmums British East India Company nodibināja tirdzniecības atbalsta punktu Singapūras upes grīvā, kur toreiz atradās mazs malajiešu zvejniekciems.

Tehnoloģiju kompānijas Apple vadītājs Tims Kuks (Tim Cook) kā darba samaksu par pagājušo gadu saņēmis 378 miljonus ASV dolāru. Lielāko daļu no tās veido akcijas, ziņo BBC.

Apple valde, Kukam augustā pārņemot amatu no Stīva Džobsa (Steve Jobs), piešķīrusi viņam vienu miljonu ierobežoto akciju vienību 376 miljonu ASV dolāru vērtībā, tādējādi apliecinot uzticību viņam.

Viņa alga un prēmija - apmēram 900 tūkstoši ASV dolāru katra - veido atlikušo daļu, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Džobsam, kurš nomira oktobrī, piederēja 5,5 miljoni Apple akciju.

Džobss bija slavens arī ar to, ka viņa gada alga veidoja vien 1 ASV dolāru.

Kuks pusi no akcijām saņems 2016. gadā un pusi 2021. gadā.

Analītiķi lēš, ka Apple boss būs bijis vislabāk atalgotais vadītājs ASV 2011. gadā.

Vislabāk atalgotais vadītājs 2010. gadā bija Viacom boss Filipe Daumans (Philippe Dauman).

Āzijas lidsabiedrība Singapore Airlines pārtrauks lidojumus maršrutos Singapūra – Ņuarkas lidosta pie Ņujorkas un Singapūra – Losandželosa, kas patlaban ir pasaulē garākie un ilgākie tiešie nepārtrauktie komerciālie lidojumi.

Lidojumu minētajos maršrutos tiks pārtraukti nākamā gada beigās. Uz šādu soli aviokompāniju pamudinājušas augstās degvielas cenas, kā arī zemais pieprasījums pēc starpkontinentāliem lidojumiem, vēsta Bloomberg.

Lidojums uz Ņuarku no Singapūras ilgst aptuveni 18 stundas un ceļā tiek pārvarēti aptuveni 15,3 tūkstoši kilometru. Lidojums uz Losandželosu ir par 2,4 tūkstošiem kilometru īsāks, tomēr ilgst 18 stundas un 30 minūtes. Tas skaidrojams ar pretvējiem Klusajā okeānā, kas lidojumu paildzina. Savukārt lidojums no Singapūras uz Ņuarku šķērso Ziemeļpolu, kur lidmašīnas var lidot ātrāk.

Maršrutā Singapūra – Ņuarka patlaban ir paši garākāie lidojumi pasaulē, bet maršrutā Singapūra – Losandželosa – ilgākie, vēsta AP.

Vislabāk atalgotais televīzijas aktieris ir amerikānis Eštons Kučers, liecina žurnāla Forbes labāk pelnošo TV aktieru izveidotais saraksts. Seriāla Divarpus vīri zvaigzne aizvadītajā gadā nopelnījis 24 miljonus ASV dolāru

Otrajā vietā ieņēmis ciniskā un mizantropā doktora Hausa atveidotājs Hjū Lotrijs, kurš pērn nopelnījis 18 miljonus ASV dolāru. Trešajā vietā žurnāls ierindojis ASV televīzijas seriāla Visi mīl Reimondu galvenās lomas tēlotāju Reju Romāno. Viņš pērn nopelnījis arī 18 miljonus.

Ceturtais labāk atalgotais aktieris pērn bijis Aleks Baldvins (15 miljoni ASV dolāru), bet piektais – Marks Harmons (15 miljoni).

Forbes saraksta sesto vietu ieņēmis Tims Alens (14 miljoni), septīto - Džons Kraijers (13 miljoni), astoto - Patriks Dempsijs (12 miljoni), bet devīto, desmito un vienpadsmito, katrs ar nopelnītiem astoņiem miljoniem ASV dolāru, dala aktieri Džims Pārsons, Džonijs Galeckis un Džeisons Sīgels.

Degvielas tirgotājs Neste investēs 1,4 miljardus eiro, lai palielinātu atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti rūpnīcā Singapūrā.

Šis lēmums par ievērojamām investīcijām ir balstīts uz aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc zema oglekļa satura risinājumiem transporta un aviācijas nozarēs, pilsētvidē, kā arī polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoros globālajā tirgū.

Šīs investīcijas ļaus ievērojami paaugstināt Neste atjaunojamo produktu ražošanas kapacitāti Singapūrā līdz 1,3 miljoniem tonnu gadā, kopējo atjaunojamo produktu ražošanas apjomu līdz 2022. gadam pietuvinot 4,5 miljoniem tonnu gadā. Uzņēmuma mērķis ir uzsākt jaunās ražošanas līnijas darbību 2022. gada pirmajā pusgadā.

«Neste palīdz padarīt savu biznesu ilgtspējīgu transporta un aviācijas nozaru, pilsētvides, polimēru un ķimikāliju ražošanas sektoru klientiem, un turpinās rādīt priekšzīmi attiecībā uz atjaunojamo produktu ražošanu. Šīs investīcijas iezīmē nopietnu soli attiecībā uz mūsu rentablās izaugsmes stratēģijas realizēšanu visā pasaulē,» norāda Peters Vanakers (Peter Vanacker), Neste prezidents un izpilddirektors.

Turīgās pilsētvalsts bagātākajiem 5% nodokļos būs jādod vairāk, lai atbalstītu mazāk pelnošos , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ‒ tas ir valsts budžets. Tā acīmredzami uzskata Singapūrā, kur nacionālo neatkarību atzīmē jubilejai veltītiem fiskālajiem jauninājumiem.

Tirgum netraucē

Singapūras Republika valsts neatkarības 50. gadskārtu sagaida ar īpašiem jubilejas budžeta jauninājumiem, kas stāsies spēkā ar 2017. fiskālo gadu. Kāds nacionālā dienas laikraksta The Straits Times apskatnieks to raksturo kā Robina Huda budžetu – tas ar dažādiem fiskālajiem instrumentiem ņem no bagātajiem un dod trūcīgajiem.

Tāds risinājums var šķist paradoksāls valstij, kurā privātā labklājība faktiski ir ideoloģija. Apmēram 5,5 miljonu iedzīvotāju un 718,3 kvadrātkilometru lielā Singapūra ar IKP uz vienu iedzīvotāju 55182 USD līmenī ir viena no turīgākajām ekonomikām pasaulē. Ļoti nelielā un resursiem nabadzīgā pilsētvalsts ir pamanījusies radīt ekonomiku, kurā mūsdienās katrs piektais iedzīvotājs ir miljonārs, un tas ir, pat neņemot vērā nekustamos īpašumus.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders atvēris zīmola veikalu Singapūrā. 60 kv.m lielais veikals atrodas uz lielākās tirdzniecības ielas Orchard road, tirdzniecības centrā Plaza Singapura, pastāstīja uzņēmuma mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Veikals ir atvērts jau no 30.septembra, bet oficiālā atklāšana norisinājās 8.oktobrī. Atvērtā tirdzniecības vieta Singapūrā ir pirmais uzņēmumam piederošais zīmola veikals Āzijas reģionā. Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl vismaz divas tirdzniecības vietas. Db.lv jau vēstīja, ka novembrī plānots atvērt veikalus Portugālē un Vjetnamā.

«Singapūra ir ļoti piesātināts tirgus, pasaules labākie zīmoli sacenšas par tirdzniecības vietām. Iedzīvotāji šeit ir ļoti izlutināti ar pasaules labāko kosmētikas zīmolu piedāvājumiem, tomēr mums ir izdevies viņus ieinteresēt ar zīmola izcelsmi un augstvērtīgajiem produktiem. Pateicoties investīcijām un mērķtiecīgam komandas darbam, veiksmīgi esam sasnieguši mērķi un tagad strādājam pie tālākās attīstības Singapūrā un reģionā kopumā. Pēc veikala atvēršanas esam saņēmuši sadarbības piedāvājumus no citiem tirdzniecības centriem, kurus tuvākajā laikā izskatīsim, kā arī interesi no citām reģiona valstīm», stāsta Stenders vadītājs un valdes priekšsēdētājs Julien Laporte.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Lielbritānijā bāzētā digitālā banka «Revolut», uzsākot pakalpojumu sniegšanu Singapūrā, iegājusi Āzijas tirgū.

2018.gada laikā uzņēmums Singapūrā veica programmas testēšanu, līdz ar to jau guvis atpazīstamību šajā tirgū un lietotāju skaits sasniedzis 30 tūkstošus.

Uzņēmuma Āzijas un Klusā okeāna reģiona nodaļā, kas ir bāzēta Singapūrā, pašlaik ir nodarbināti divdesmit darbinieki un uzņēmums paredz šo skaitli palielināt līdz sešdesmit turpmāko pāris mēnešu laikā.

Tagad Singapūras iedzīvotāji var izmantot tādus pašus pakalpojumus kā lietotāji citviet pasaulē - iepirkties ārzemēs kādā no 150 valūtām, ceļojumu laikā no internacionāliem bankomātiem izņemt līdz 350 Singapūras dolāriem (230 eiro) mēnesī bez nodevu maksāšanas standarta lietotājiem, un līdz 700 Singapūras dolāriem (460 eiro) augstākās klases premium lietotājiem, kā arī pārskaitīt naudu uz ārzemēm bez komisijas maksas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle. Šobrīd BT 1 tuvojas 20 gadu pastāvēšanas slieksnim.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Jo es to nodibināju, sākumā vienpersoniski. Ir vēl pāris uzņēmuma dibinātāju, kas šobrīd strādā BT 1. Galvenais, ka šoreiz viss saskan! Darbs aizpilda visu manu dzīvi – tas ir gan hobijs, gan ikdiena. Man darbs nav apgrūtinājums. Tas sagādā baudu!

Laikā, kad Latvijā gaidāms referendums par to, vai krievu valodai būtu jākļūst par otru valsts valodu Latvijā, Igaunijas medijos lasāmas diskusijas par to, vai arī Igaunijai būtu nepieciešama otra valsts valoda – angļu valoda. Investīciju baņķieris Joakims Heleniuss (Joakim Helenius) paudis viedokli, ka šāds solis attīstītu Igaunijas ekonomiku, kā piemēru minot Singapūras ekonomikas veiksmīgo attīstību.

J. Heleniuss aicina paraudzīties uz Singapūru, kas «ir viena no pasaules veiksmīgākajām mazajām ekonomikām». Laikrakstam Aripaev viņš norādījis - «sešdesmitajos gados, kad Singapūra kļuva neatkarīga, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju bija mazāks nekā Āfrikas valstij Ganai, bet tagad Singapūras IKP uz iedzīvotāju ir augstāks nekā dažās bagātās Eiropas valstīs», citējot J. Heleniusa teikto, vēsta BBN.

Singapūra lēma par oficiālas valsts valodas statusa piešķiršanu angļu valodai «valsts agrīnā fāzē», un patlaban Singapūrā visi pārzina gan vietējo valodu, gan angļu valodu, norādīja J. Heleniuss, kas pilda arī Igaunijas nacionālās aviokompānijas Estonian Air padomes priekšsēdētāja amata pienākumus. «Mēs redzam, cik veiksmīga tagad ir Singapūra – kādēļ Igaunija nevarētu kļūt tikpat veiksmīga,» viņš norādīja.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Lai kompensētu realizācijas apjomu kritumu Dienvidaustrumāzijā, SIA Stenders strādā pie jauniem produktiem, cer audzēt muskuļus Krievijas un Eiropas tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad SIA Stenders apgrozījums būs aptuveni 7 miljoni eiro, kas ir par vienu miljonu eiro mazāk nekā pērn, peļņa netiks gūta, pat iespējami zaudējumi, informē SIA Stenders vadītājs Jānis Bērziņš. Ir sarukuši uzņēmuma produkcijas realizācijas apjomi Dienvidaustrumāzijā.

«Jau, sākot darbību Singapūrā, zinājām, ka konkrētā tirdzniecības vieta būs pagaidu risinājums, tā tika plānota kā atspēriena punkts tālākai attīstībai gan Singapūrā, gan visā Dienvidaustrumāzijā. Mums bija svarīgi nokļūt šajā reģionā, lai varētu virzīt attīstību tālāk, diemžēl viss nesanāca tik gludi, kā bija plānots. Liela nozīme bija arī Singapūras kopējo ekonomisko rādītāju kritumam, tostarp samazinājās mazumtirdzniecības apgrozījums, ko ietekmēja gan Ķīna, gan interneta tirdzniecības tempu pieaugums. Pašlaik notiek sarunas par tirdzniecības atsākšanu Singapūrā, jo nepilna gada laikā esam stiprinājuši zīmola kopējo atpazīstamību Āzijas valstīs,» stāsta J. Bērziņš.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samits Singapūras valsts budžetam izmaksājis 16,3 miljonus Singapūras dolāru (10,3 miljonus eiro), paziņojusi Singapūras Ārlietu ministrija.

Tā norādījusi, ka lielākā daļa šīs summas iztērēta drošības pasākumiem.

Šādi Singapūra ir «atbalstījusi starptautiskos centienus panākt mieru un stabilitāti Korejas pussalā», paziņojumā norādījis Ārlietu ministrijas preses sekretārs.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Singapūra arī segusi Ziemeļkorejas delegācijas izdevumus, tostarp apmaksājusi Ziemeļkorejas līdera uzturēšanos luksusa viesnīcā «St. Regis».

Vēl Singapūra no saviem līdzekļiem maksājusi par darba telpām un loģistisko nodrošinājumu žurnālistiem no visas pasaules, kas bija ieradušies atspoguļot samitu.

Jau ziņots, ka Tramps un Kims tikās Singapūrā 12.jūnijā. Samitā tika parakstīts paziņojums, kura Ziemeļkoreja apņēmās veikt denuklearizāciju, bet ASV - sniegt drošības garantijas Phenjanai.

Latvija var mēģināt atkārtot Singapūras ekonomisko brīnumu, bet tā cena ir nācijas izmiršana, saka Latvijas goda konsula Singapūrā padomnieks un Globālā Vadības foruma priekšsēdētājs Lovs Sjevs Thiams.

Singapūrā ir katastrofāla demogrāfijas situācija, ko jūs risināt ar masu imigrāciju. Bet nav jau tādas etniskas singapūriešu tautības – jūs tur esat ķīnieši, malajieši un indieši dažādās kombinācijās, un es šaubos, vai latviešiem šāds modelis patiktu. Vai labklājības čempioni noteikti kļūst zaudētāji demogrāfijā?

Atvērtās sabiedrībās sajaukšanās ir neizbēgama. Neizbēgama ir arī saistība starp ekonomisku labklājību un zemu dzimstību. Agrārajā sabiedrībā bērna dzimšana bija investīcija. Zināšanās balstītā sabiedrībā bērni ir sasodīti izdevumi. Ja tev ļoti patīk bērni, tad tev viņi ir, bet vispār tas ir ārprātīgi dārgi. Nupat ir publicēti pētījumi, ka Lielbritānijā bērna kārtīga izskološana no bērnu dārza līdz universitātes beigšanai maksā 220 tūkstošus mārciņu. Singapūrā šis skaitlis ir tuvu miljonam dolāru. Kādēļ? – Jo sešgadnieka skološana ir pat dārgāka nekā gads universitātē!

Āzijas pilsētas atrodas dārgāko nekustamo īpašumu saraksta kalngalā kopš 2005. gada un pēc pēdējās statistikas datiem pasaules dārgākie nekustamie īpašumi ir Honkongā. Savukārt zemākās nekustamā īpašuma cenas no pasaules lielākajām pilsētām ir Mumbajā, Indijā, vēsta portāls pravda.ru.

Honkongā, Ķīnā nekustamo īpašumu cenas ir par 107% augstākas nekā vidējās cenas citās desmit pasaules lielākajās pilsētās. Mumbajā, Indijā tās ir par 43% zemākas, salīdzinot ar pārējām pasaules metrapolēm, liecina nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzēja Savills sagatavotais Pasaules Klases indekss (World Class Index).

Salīdzinājumam, Honkongā nekustamais īpašums ir par 63% dārgāks nekā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, kas ierindojas saraksta otrajā vietā. Tai seko metropoles Tokija un Singapūra, kā arī Parīze. Pēdējos piecos ar pusi gados ievērojamu izaugsmi piedzīvojusi Singapūra – 2005. gadā lielpilsēta atradās saraksta septītajā vietā, bet šogad jau ceturtajā vietā.

Zviedrijas kompānijai Ikea Singapūrā izdevies pēc zirga gaļas skandāla vienas dienas laikā pārdot 250 tūkstošus liellopu gaļas kotlešu, kas ir līdz šim lielākais vienas dienas laikā pārdotais šī ēdiena apjoms, turklāt Ikea izdevies panākt, ka kompānijas kotletes kļūst par sociālo mediju sensāciju.

Liellopu gaļas bumbiņas ir viens no Ikea populārākajiem ēdieniem, un Eiropā zirga gaļas skandāla dēļ šis ēdiens no Ikea piedāvājuma februāra beigās tika izņemts. Liellopu gaļas kotlešu sastāvs ticis pārbaudīts arī Singapūrā, un pārbaužu laikā kotletes tika izņemtas no tirdzniecības arī šajā valstī. Atšķirībā no Eiropas, kotletēs Singapūrā zirga gaļa netika konstatēta, un uzticību singapūriešos Ikea izdevās atgūt ar uzviju, kombinējot divas lietas – zemu cenu un sociālos tīklus.

Pagājušās nedēļas piektdienā Ikea vienu liellopu gaļas kotleti piedāvāja nopirkt par 0,1 Singapūras dolāru, turklāt pircēji tika aicināt nofotografēt ēdienu un, pievienojot #meatballmoment, ievietot fotogrāfiju Facebook, Twitter vai Instagram. Viens no akcijas izdošanās aspektiem ir tas, ka ēdienu fotografēšana ir viena no singapūriešu «vājībām», raksta wallblog.co.uk. Tāpat Singapūras iedzīvotāji labprāt izmanto dažādus akciju un zemākas cenas piedāvājumus.

Ceturtdien piesārņotības līmenis Singapūrā sasniedzis 371 punkta atzīmi, pārspējot visus iepriekšējos rekordus, vēsta BBC.

Singapūras ministru prezidents brīdina, ka smogs no pilsētvalsts varētu neatkāpties vēl vairākas nedēļas.

Cetirtdienas pievakarē piesārņotības indekss Singapūrā samazinājās līdz 300 punktiem.

Jau ziņots, ka smogu Singapūrā un arī Malaizijas reģionos izraisījuši mežu ugunsgrēki Indonēzijā. Turklāt saistībā ar gaisa piesārņotību kaimiņvalstu atbildīgās amatpersonas paguvušas apmainīties ar asiem izteikumiem.

Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, iepriekš rakstīja AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Futbolists Lionels Mesi var reģistrēt savu vārdu kā preču zīmi, šādu lēmumu pieņēmusi ES augstākā tiesa, ziņo "BBC". Futbolistam šī juridiskā cīņa ilga deviņus gadus.

Eiropas Savienības Tiesa noraidījusi Spānijas riteņbraukšanas uzņēmuma "Massi" un ES intelektuālā īpašuma biroja EUIPO apelāciju.

"Barcelona" futbolists sava uzvārda kā sporta apģērba zīmola reģistrāciju pirmo reizi pieteica 2011. gadā, taču "Massi" apgalvoja, ka līdzība starp logotipiem mulsinās patērētājus.

Eiropas Savienības Tiesa paziņojusi, ka, ņemot vērā L. Mesi atpazīstamību, sabiedrība spēs atšķirt abus zīmolus. Līdz ar to tā apstiprinājusi ES Vispārējās tiesas 2018. gada lēmumu, ka futbolists ir pārāk labi pazīstams, lai rastos neskaidrības.

33 gadus vecais Mesi ir pasaulē vislabāk atalgotais futbolists, liecina "Forbes" aplēses.