Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Pašreizējā likumdošana nosaka: ja persona gūst ienākumus Īrijā un šajā valstī nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) summa ir mazāka nekā IIN summa, kura aprēķināma šim pašam ienākumam saskaņā ar Latvijas likumu, iesniedzot ikgadējo ienākumu deklarāciju, personai starpība ir jāiemaksā Latvijas budžetā.

Aprēķinātā IIN Latvijā parasti ir mazāka, ja valstī, kurā tiek maksāts IIN, ir zemāka IIN likme un/vai lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, kā tas ir arī Īrijas gadījumā. Rezultātā veidojas situācija, kas stimulē mūsu valsts pilsoņus pēc iespējas ātrāk kļūt par citas valsts nodokļu rezidentiem, un tajā, manuprāt, Latvija pilnīgi noteikti nav ieinteresēta. Īrijā piemērojamā nodokļu likme ir 20%, šim skaitlim pieaugot līdz ar ienākumu palielināšanos.

Nav pareizi, ka Latvija vēlas uzlikt papildu maksu par to, ka persona strādā citā valstī. Protams, ir labi, ka valdība par šo lietu ir satraukusies, jo minētā problēma pastāv jau sen. Viens no risinājumiem ir ieviest attiecīgas korekcijas nacionālajā likumdošanā, nosakot papildu normas, kas samazina maksājamo nodokli, ja šāds nodoklis jau tiek maksāts citur.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Īrijā pērn reģistrējušies 2195 iebraucēji no Latvijas, viesstrādnieku skaitam turpinot samazināties jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas apkopotie dati.

2010.gadā darbam Īrijā reģistrējās 3134 Latvijas iedzīvotāji, bet 2009.gadā 3919 un 2008.gadā 3727 iebraucēji no Latvijas, vēsta Īrijas latviešu ziņu portāls Baltic Ireland.

Kopumā Īrijā 2011.gadā reģistrēti 67 840 iebraucēji no citām valstīm, salīdzinot ar 69 039 iepriekšējā gadā.

2011.gadā Latviju iebraucēju skaita ziņā pārspēja astoņas valstis - Polija ar 8087 imigrantiem, Lielbritānija ar 7423, Brazīlija ar 4939, Rumānija ar 3841, Lietuva ar 3555, ASV ar 2705, Francija ar 2664 un Spānija ar 2604 iebraucējiem.

Kā liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas dati, laika posmā no 2000.gada jūnija līdz 2011.gada decembrim Īrijā personas kods (PPS) piešķirts 48 031 Latvijas iedzīvotājam.

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļu atšķirību dēļ latviešiem, kas devušies strādāt uz Īriju, atgriešanās mājās maksās 5% no viņu nopelnītās naudas Īrijā, vēsta Latvijas Radio.

Dodoties strādāt uz Īriju, daudzi Latvijas iedzīvotāji par šādu nosacījumu nebija dzirdējuši, tāpēc tagad ir sašutuši, un, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, tur strādājošie Latvieši steidz kļūt par Īrijas pilsoņiem.

Deklarēt savu dzīvesvietu Īrijā tur dzīvojošie latvieši dodas ne tikai individuāli, bet pat grupās. Kādas Īrijas rietumu pilsētā dzīvojošajiem latviešiem vietējā latviešu biedrība ir noorganizējusi tikšanos ar vēstniecības pārstāvjiem, sniedzot iespēju nodeklarēt savu dzīves vietu Īrijā. Līdzīgu praksi plāno pieņemt arī citas latviešu biedrības Īrijā.

Šāda situācija ir pretrunā ar vēlmi atgriezt mājās Īrijā un citās zemēs strādājošos latviešus, norāda Latvijas Radio.

Līdz pievakarei Īrijā, Dublinas iecirknī, 11.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 508 cilvēki.

Pārējos divos iecirkņos, kas atrodas Īrijā, līdz pēcpusdienai bija nobalsojuši vēl kopumā aptuveni 200 cilvēki, aģentūrai LETA pastāstīja Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Buša.

Buša vērtēja, ka līdz plkst.12 vēlētāju aktivitāte bijusi samērā neliela, bet pēc tam piedzīvots lielāks pieplūdums. Viņa prognozēja, ka atlikušajās stundās cilvēki turpinās nākt. Daļa iedzīvotāju zvanījuši, lai noskaidrotu, līdz cikiem strādās iecirknis.

Viņa prognozēja, ka vēl 100-200 cilvēki līdz iecirkņa slēgšanas laikam nobalsos, tādējādi aktivitāte kopumā varētu sasniegt vai pat pārsniegt pērnā gada līmeni, kad Īrijā vēlēšanās piedalījās 817 cilvēki.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB) vairākkārt vērsušies Īrijā dzīvojušie Latvijas iedzīvotāji, kurus Īrijas ceļu policija ir bargi sodījusi par braukšanu ar Latvijā reģistrētu un apdrošinātu transportlīdzekli, dažkārt to pat aizturot, liecina sniegtā informācija medijiem.

Tādēļ LTAB brīdina tos Latvijas iedzīvotājus, kas devušies peļņā uz Īriju ar Latvijā reģistrētu transportlīdzekli un tur apmetušies uz dzīvi ilgtermiņā, ka transportlīdzeklis būtu jāpiereģistrē saskaņā ar tās valsts likumdošanu. Respektīvi, pēc trīs mēnešu uzturēšanās Īrijā automašīnu nepieciešams pārreģistrēt vietējā ceļu satiksmes direkcijā, bet obligāto civiltiesisko transportlīdzekļu apdrošināšanu iegādāties pie Īrijā reģistrētajiem apdrošinātājiem.

Ar līdzīgām problēmām saskaras viesstrādnieki arī Lielbritānijā.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Tā nav Īrijas ceļu policijas vēršanās tikai pret Latvijas iedzīvotājiem, bet viesstrādniekiem kopumā – arī poļiem, ungāriem, lietuviešiem, kuru skaits pēdējo septiņu gadu laikā ievērojami pieaudzis, veidojot pietiekami lielu Īrijas iedzīvotāju daļu. Līdz ar to strauji pieaudzis arī viesstrādnieku izraisīto ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars, kas mudinājis Īrijas amatpersonas vērsties ar daudz stingrākām sankcijām pret viesstrādnieku pārkāpumiem ceļu satiksmē, tai skaitā arī par transportlīdzekļa nepārreģistrēšanu un pareizas apdrošināšanas neesamību. Tai pat laikā stingrā likumdošana vienādi attiecas arī pret Īrijas iedzīvotājiem."

Igaunija, salīdzinot ar 18 citām valstīm, ir viena no valstīm, kurā ir lielākais nodokļu slogs mazu algu saņēmējiem, savukārt Īrija šajā ziņā ir priekšpēdējā vietā. Pretēja situācija iezīmējas, ja aplūko nodokļu slogu bagātajiem - tad Igaunija atrodas saraksta lejasgalā ar mazāko nodokļu slogu, bet Īrija - augšgalā, liecina kompānijas UHY pētījums.

Cilvēks, kura atalgojums ir ekvivalents 25 tūkstošiem ASV dolāru gadā, Igaunijā pēc nodokļu nomaksas var paturēt 78,1% nopelnītā, bet Īrijā - 95,7%. Savukārt 200 tūkstošus ASV dolāru pelnošs cilvēks Igaunijā var sev paturēt 76,3% naudas, bet Īrijā - 56,0%. Latvija šajā sarakstā nav iekļauta.

Baltoties uz šo pētījumu, britu mediji sūdzas, ka Lielbritānijā, salīdzinot ar lielajām ekonomikām, ir vieni no augstākajiem nodokļiem gan mazo algu, gan lielo algu saņēmējiem.

Tā, piemēram, belfasttelegraph.co.uk norāda, ka šajā valstī ir septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna mazāk nekā 25 tūkstošus ASV dolāru gadā. Tajā ir arī septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus ASV dolāru gadā.

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

Laipnākie pakalpojumu sniedzēju darbinieki no Baltijas valstīm strādā Latvijā. Šī īpašība ir pamanīta un novērtēta 92% gadījumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītāju - 63%, ir nopietni uzlabojies, liecina pērn veiktais pētījums par vislaipnāko klientu apkalpošanu, informē Dive Latvija.

Vidējais rezultāts pasaulē ir 82%, bet kaimiņvalstīs - Lietuvā 79% un Igaunijā 91%.

Kā laipnākie klientu apkalpošanas speciālisti tika atzīmēti izklaides, viesmīlības, mazumtirdzniecības, kā arī finanšu sektorā strādājošie darbinieki.

Kas attiecas uz sasveicināšanos un klienta pamanīšanu, tad šajā ziņā Igaunija ieņem līdera pozīcijas -90%, salīdzinājumā ar Lietuvu 80% un Latviju 79% gadījumu.

Latvijas vispieklājīgākie darbinieki strādā finanšu nozarē, bet zemākos rezultātus ir ieguvuši izklaides un mazumtirdzniecības nozarēs strādājošie.

Attiecībā uz papildu pārdošanas rādītājiem Latvija ir uzlabojusi savu rezultātu un pasaules mērogā ierindojas labāko četriniekā ar 66%. Visaktīvāk papildu produkti tiek piedāvāti finanšu un izklaides nozarē, bet visretāk mazumtirdzniecībā.

Latvijā 46% autovadītāju braucot runā pa mobilo telefonu bez brīvroku sistēmas, 32% ēd, bet 22% spēj apvārdot ceļu policistu tā, ka nav jāmaksā nedz soda nauda, nedz tiek saņemti soda punkti, liecina GE Money Bank veiktais pētījums.

Bet 19% rumāņu mēdz flirtēt ar citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, Latvijas autovadītāji ir mazliet kautrīgāki – to darītu 10%. Ungārijā, savukārt, 11% sieviešu mēdz krāsoties pie auto stūres, taču Rumānijā tikai 2%.

Nervozākie braucēji ir Čehijā – 30% no tiem, vadot auto, satraucas, it īpaši braucot pa pilsētu. Ungārijā auto vadīšana satrauc 18%, bet Latvijā 22% respondentu. Turklāt 69% čehu braucot lamājas uz citiem autovadītājiem vai garāmgājējiem, neatpaliek arī Latvijas un Vācijas autovadītāji – attiecīgi 67% un 55%, kamēr vispieklājīgākie rumāņi (24%).

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma, starptautisko finanšu palīdzību saņēmusī Īrija pārdevusi valsts parādzīmes, tādējādi atgriežoties obligāciju tirgū. Īrijai izdevies piesaistīt 500 miljonus eiro lietu finansējumu, teikts valdības paziņojumā.

Īrija pārdevusi trīs mēnešu parādzīmes ar likmi 1,8 procentu apmērā. Valsts valdība cer, ka veiksmīgā atgriešanās jau šogad ļaus sekmīgi pārdot vidēja un ilga termiņa obligācijas.

Kā norāda Financial Times – Īrija bauda pieaugošu investoru uzticēšanos, ko sekmējusi valsts apņēmīgā pieturēšanās aizdevuma programmas noteikumiem, kā arī aizvadītās nedēļas Eiropas Savienības (ES) samitā izlemtais, kas ļautu Dublinai pārstrukturizēt savus parādus.

Īrija bija spiesta lūgt starptautisko aizdevumu 2010. gadā, kad sabruka tās īpašumu tirgus. Krīzes rezultātā valsts valdība bija spiesta iepludināt bankās 64 miljardus eiro. Ar parādu pārstrukturizāciju Īrija vēlas samazināt valsts parādu, kas pašlaik sasniedzis 108% no IKP.

SEB Unibanka ir iesniegusi Latvijas Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijai, kā arī Īrijas finanšu regulatoram paziņojumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu Īrijā, Db.lv informēja bankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols. Latvijas iedzīvotāji no Īrijas uz Latviju gadā pārskaita līdz 300 miljoniem eiro.

Saņemot apstiprinājumu no minētajiem finanšu uzraugiem, šā gada decembrī darbu uzsāks SEB Unibankas Īrijas birojs, stāstīja bankas pārstāve Agnese Gribuste. Līdz ar to SEB Unibanka ir pirmā banka Latvijā, kas sniegs atbalstu Īrijā strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem finanšu pakalpojumu saņemšanā.

A. Ozols skaidro: "Vairāk kā 30 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji, to vidū arī SEB Unibankas klienti, šobrīd ir devušies strādāt uz Īriju, lai finansiāli nodrošinātu savas ģimenes, iegādātos, izremontētu vai iekārtotu Latvijā mājokli, iespējams iegādātos arī auto. Ik mēnesi Īrijā ierodas vēl vidēji 700 Latvijas iedzīvotāju. Neskatoties uz to, kurā valstī mūsu klienti strādā, SEB Unibankai un SEB grupai ir svarīgi nodrošināt klientam nepieciešamos finanšu pakalpojumus. Šobrīd, lai veiksmīgi apkalpotu klientus, SEB grupa darbojas jau 20 valstīs, no decembra darbu uzsāk arī mūsu birojs Īrij."

Jauno Eiropas Savienības (ES) valstu imigranti Īrijā strādā ar daudz lielāku produktivitāti nekā Īrijas vietējie iedzīvotāji. Jauno ES valstu imigrantu produktivitāte ir vidēji 93%, savukārt kopējās Īrijas sabiedrības produktivitāte ir 63%, atsaucoties uz pētījumu, raksta Irish Independant.

No kopējā skaita ES imigrantu, kas ir 110 500, 103 000 ir Īrijā strādājoši imigranti no 10 ES valstīm, kā Polija, Latvija u.c., kas ES pievienojās 2004. gadā, liecina Īrijas Centrālās statistikas biroja dati.

Arī cilvēki no citām pasaules valstīm, kas strādā Īrijā ir produktīvāki (68%).

Kopā Īrijā strādā 278 000 ārzemju iebraucēji, no kuriem lielākā daļa ir no Polijas (55 076). Imigranti no Latvijas Īrijā ir apmēram 11 105.

Pārsvarā Īrijā strādājošie imigranti ir vecumā no 25 līdz 45 gadiem.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Pērn t.s. repatriētā nauda sasniegusi jau 268,3 milj. Ls jeb 2,4 % no iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas informācija.

Šī gada pirmajā ceturksnī Īrijā, Lielbritānijā un citās valstīs strādājošie Latvijas rezidenti mājup nosūtījuši 72 milj. Ls.

Nopelnītais - kredītiem

Latviete Inga Strauta, kura jau trešo gadu dzīvo un strādā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, stāsta, ka liela daļa nopelnītā tiek izmantota kredītmaksājumu segšanai.

Neilgi pirms došanās uz Lielbritāniju viņa kopīgi ar dzīvesbiedru iegādājusies māju netālu no Rīgas, bet vēlāk - arī divus dzīvokļus Valkā.

«Kad atbraucam, arī patērējamies tiem pašiem mērķiem, kam citi Latvijas iedzīvotāji: pārtika, izklaides, dakteri. Jānis vēl papildus naudu dod mammai un veic iemaksas par sevi privātajā pensiju fondā. Naudu uz Latviju mēs nesūtām, jo pārskaitījums ir diezgan dārgs, tāpēc cenšamies reizi divos mēnešos atbraukt paši un tad arī vedam skaidru naudu,» tā I. Strauta.

Iebraucēji, kuri Īrijā ieradušies nesen un slikti runā angliski vai pat nerunā angliski nemaz, tagad darbu Īrijā var atrast tikai pāris dienas nedēļā, vēsta BBC.

BBC raksta par kādu darba ņēmēju - 24 gadus veco Henriku, kurš Īrijā strādā jau septiņus gadus. Viņš labi runā angliski un viņam ir regulārs darbs celtniecībā. Redzot šādus veiksmīgus piemērus, uz Īriju devušies daudzi viņa tautieši, bet tagad situācija esot mainījusies.

Henriks strāstījis, ka viņam joprojām maksā labi - 85 eiro dienā. Ja viņš papildus strādā arī vakaros un nedēļas nogalēs, dzīvot varot labi.

«Taču šajās dienās viņš ir izņēmums,» akcentē BBC.

«Šis ir sliktākais laiks, kādu es esmu redzējis Īrijā,» viņš stāstījis.

BBC raksta, ka agrāk ieceļotāji no Brazīlijas Īrijā tika aktīvi nodarbināti, piemēram, gaļas kombinātos, kur tie darīja netīru un nepatīkamu darbu, ko vietējie nevēlējās darīt. Brazīlieši bija nodarbināti arī lauksaimniecībā, mazās rūpnīcās, būvlaukumos, bērnu aprūpē un veikalos. Lielākā daļa no viņiem runāja tikai portugāļu valodā, bet drīz spēja apgūt minimālas angļu valodas zināšanas.

Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, laikrakstam Neatkarīgā apliecinājusi Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Kopumā par krievu valodu kā otro valsts valodu Īrijā parakstījušies 282 Latvijas pilsoņi, bet Lielbritānijā – 493. Šī aktivitāte vairākkārt pārsniedz to, kas konstatēta iepriekšējās parakstu vākšanās. Piemēram, par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem Īrijā parakstījās 77, bet Lielbritānijā 45 cilvēki, savukārt par grozījumiem Satversmē, kas paredz atlaist Saeimu (2008. gada pavasaris) Īrijā parakstījās 75, bet Lielbritānijā 107 balsstiesīgie, liecina CVK apkopotā informācija.

«Runājot par lielo aktivitāti Dublinas iecirknī, jāsaka, ka pārsvarā tomēr nāca parakstīties krievu tautības cilvēki, turklāt – organizēti, un tas liek domāt, ka Īrijā pieejamajos krievu valodā rakstošajos medijos un sociālajos tīklos bija piestrādāts pie reklāmas,» Neatkarīgajai norādījusi portāla balticireland redaktore Laima Ozola. Viņa piebildusi, ka neba tikai krievvalodīgie bijuši aktīvi uz parakstīšanos. «Īrijā ir daudz ģimeņu, kurās latvietis vai latviete par dzīvesbiedru ir izvēlējies cilvēku no kādas bijušās PSRS republikas – ukraini, moldāvu, baltkrievu vai lietuvieti. Daļa no šiem latviešiem parakstījās par krievu valodu kā otro valsts valodu,» sacījusi L. Ozola.

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.