Decembrī Ciemakukulī piparkūkas veido aptuveni 10 -15% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt no korporatīvo klientu pasūtījumu apjoma piparkūkas Ziemassvētku laikā aizņem 80 – 90%. Ciemakukuļa saimniece norāda – šeit netiek ceptas kūciņas, kas sastāv no «pulverīša un ūdens».

Uzņēmumi, kas Ziemassvētkos apdāvina savus darbiniekus vai viņu bērnus, nereti uz piparkūkām virsū vēlas attēlotu kompānijas logo, tāpat Ciemakukuļa korporatīvie klientu izdoma tiek demonstrēta, izvēloties dažādu formu piparkūkas. Piemēram, kāds uzņēmums šogad pasūtījis piparkūkas traktora formā, savukārt ar zirglietām saistīts uzņēmums pasūtījis šūpuļzirdziņu formas piparkūkas. Šogad zirgu formas piparkūkas ir sevišķi iecienītas, jo, ja seko Ķīniešu kalendāram, nākamais gads būs Zirga gads. Tomēr, tā kā Latvijā 2014. gads sāksies «eiro zīmē», tiek pasūtītas arī ar eiro tematiku saistītas piparkūku formas, stāstīja Ciemakukuļa zīmolu veikalu īpašniece Zanda Kozlovska.

Pagājušajā svētku sezonā AS Laima Baltijas valstu tirgos realizējusi Ziemassvētku produktu sortimentu par 2,8 miljoniem latu, kas par 14% pārsniedz attiecīgos 2006. gada rādītājus, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Latvijā realizācijas apjomi pieauguši par 11%, Lietuvā par 26% un Igaunijā par 24%. Kopumā Latvijas un ārvalstu tirgos uzņēmums realizējis Ziemassvētku produkciju par 3,2 miljoniem latu, kas par 17% pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus.

“Produkcijas realizācijas apjomu pieaugums šajos svētkos bijis mērenāks. Saldumi joprojām ir ārkārtīgi populāri, taču cilvēki sākuši rūpīgāk apdomāt savas izvēles. Jāatzīst, ka pamatā to ietekmējis inflācijas un pārtikas cenu straujais pieaugums 2007. gadā,” sacīja Normunds Ozoliņš, AS Laima valdes priekšsēdētājs.

Latvijā jau tradicionāli vispopulārākie bijuši Sveramie piparkūku cepumi, kuru realizācija pieaugusi par 57% sasniedzot 283 tūkstošus latu. Otrajā vietā liķiera konfektes Prozit un trešajā vietā piena šokolādes konfekšu asorti Laima.

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

Šogad svētku tēriņi ir vidēji par trešdaļu lielāki nekā pērn, liecina tirgotāju novērojumi. Patēriņa pieaugums var nest līdzi inflācijas kāpumu. Salīdzinot ar 2005.gadu, no 20 % līdz 31 % palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri dāvanām plāno tērēt vairāk par 50 Ls, liecina TNS Latvia veiktais pētījums. No tiem 18 % iedzīvotāju varētu iztērēt 51 līdz 100 Ls, bet vēl 13 % - vairāk par 100 Ls.

Var audzēt inflāciju

"Protams, svētku laika iepirkšanās var veicināt inflāciju, jo tās pamatā jau ir tas, ka sākam pirkt vairāk, bet pretī nav adekvāts piedāvājums," skaidro Banku augstskolas asociētā profesore Margarita Dunska. Mūsu veikali diemžēl mēdz spekulēt, ceļot cenas ja redz, ka pircēji arī par dārgākām cenām no pirkumiem neatteiksies, viņa norāda.

No otras puses, svētku laikā daudzi veikali piedāvājot atlaides, kas varētu mazināt iepirkšanās un patēriņa drudža ietekmi uz inflācijas rādītājiem, norāda Banku augstskolas asociētā profesore.

Statistikas dati apliecina, ka arī pēdējo gadu decembros inflācija nav atkāpusies, 2005. gadā šis rādītājs bija 7 %, bet vēl gadu iepriekš - 7.3 %, bet runājot par šī gada nogali - inflācijas kāpums sākās jau novembrī un eksperti norādīja, ka inflācijas pieaugumu gada beigās veicins ne tikai iepirkšanās bums, bet arī augošās siltuma un citu pakalpojumu izmaksas.

Šajā pirmssvētku piektdienā portāls db.lv ciemojas Ķeipenē, kur uzņēmumā IK Ķeipenieši top piparkūkas.

Piparkūku cepšana un garnēšana piparkūku cepējas Ilzes Andriksones ģimenē jau aizsākās tālajos 70. gados, kad to darīja viņas vecmāmiņa. Tālāk amatu pārmantoja I. Andriksones mamma Silvija un viņas māsa Maija. Piparkūkas tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos.

«Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5 – 6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā un interesantākā nodarbošanās, tad vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness. Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu savas tantes Maijas vadībā, sāku taisīt savus lielākos un nopietnākos darbiņus,» piebilst I. Andriksone.

Ilzes Andriksones uzņēmums Ķeipenieši cep tuvā un tālā apkārtnē izslavētās Ķeipenes piparkūkas .

Piparkūku galvenā cepēja Ilze Andriksone savu arodu vecmāmiņas vadībā sāka apgūt pagājušā gadsimta 70. gados. «Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5–6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā nodarbošanās, vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness,» stāsta Ilze. Tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos. «Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu,» atklāj Ilze.

Ķeipenes piparkūkas noteikti var pielīdzināt gleznām, jo tiek ceptas dažādas formas – sirsniņas, pūces, mašīnas un pēdiņas, (speciāli podologu izlaiduma kursam). Tas vēlāk iepaticies arī citiem un pārtapis standarta piedāvājumā, galvenokārt glazūru dēļ. Neparastas piparkūkas labprāt pasūtot kolektīvām dāvanām. Aizraujošajā piparkūku greznošanas procesā viņa saredz iespējas, kā nākotnē paplašināt uzņēmumu – nevis cept vairāk, tādējādi varbūt apdraudot receptes noslēpumu, bet iekļauties lauku tūrismā, piedāvājot radošās darbnīcas.

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Šogad Ziemassvētku našķis - piparkūkas dažiem ražotājiem sadārdzinājušās pat par 25 % salīdzinājumā ar pērno gadu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Savukārt lielākā daļa atzīst, ka cenas nav augušas, lai nesabojātu iedzīvotājiem svētku prieku jau tā spiedīgajos finanšu apstākļos.

Ietekmē izmaksas

Saka, ka nemaina

Citi konditori piparkūku cenas gan nav kāpinājuši. Iļģuciema maiznīcas konditorejas piedāvātais piparkūku brīnums šogad iegādājams tādā pašā cenā kā pērn vai pat nedaudz lētāk, apgalvo uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Fraimane. Fasētās piparkūkas 200 g iepakojumā maksājot ap 2 Ls un līdzīga cena bijusi arī pērn. Piparkūku cenu nav mainījusi arī Mārtiņa beķereja. Uzņēmuma SIA Pērse L.L.K. ražošanas vadītājs Dins Kalniņš atzīst, ka līdzīgi kā pērn tā ir 6 Ls/kg (ieskaitot PVN). Lai gan vienubrīd miltu cena strauji pieaugusi, patlaban tā nedaudz samazinājusies, līdz ar to nav pamata audzēt produkcijas cenas. D. Kalniņš atzīst, ka lielākoties piparkūku cepšana ir roku darbs un tā kā darbaspēka izmaksas veido lielāko daļu, tad cena produktam ir atbilstoša. SIA Lāči pasūtījumu pieņēmēja Ausma Dudina Db norādīja, ka tai piparkūku produkcijai, kas patērētājiem jau ir pazīstama, cenas ir līdzīgas iepriekšējā gada cenām. Savukārt jaunajiem piparkūku izstrādājumiem cenas ir par pāris santīmiem zemākas. Db.lv jau vēstīja, ka šogad SIA Lāči Ziemassvētku produkcijas klāstu palielinājuši par 55 %. Šogad maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Jāpiebilst, ka konditoru piedāvātā piparkūku mīklas cena vidēji ir 2 Ls/kg.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, maizes ceptuve Lāči ir palielinājusi svētku produkcijas klāstu par 55% un kā īpašo svētku piedāvājumu kompānija izgatavojusi jaunu un nebijušu konditorejas izstrādājumu Piparkūku namiņš, kas savā būtībā ir ne tikai svētku gardums, bet arī rotaļlieta, ko pats var izveidot, saliekot kopā vairākas piparkūku plāksnītes, informē uzņēmuma mārketinga vadītājs Atis Blinds.

„Lai iepriecinātu savus pircējus svētkos, mēs centāmies radīt kaut ko jaunu, oriģinālu un ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. „Kā jau svētkos mēs īpašu uzmanību pievērsām tieši saldumiem un konditorejas izstrādājumiem, radot gan pilnīgi jaunus produktus, gan izveidojot jaunas garšas jau esošajiem gardumiem. Īpaši gandarīti esam par jauno produktu Piparkūku namiņš, kuru tāpat kā konstrukcijas klucīšus ir iespējams pašiem salikt kopā, lai uzbūvētu mājiņu. Manuprāt, tā var būt lieliska dāvana ikvienam Ziemassvētkos!”

Kā galvenos produktus, ko Lāči ir ieviesuši uz šiem svētkiem, ir jāmin piparkūkas, kas ir izstrādātas pēc īpašas svētku receptes un tiks piedāvātas par draudzīgāku cenu. Speciāli ir izstrādāts arī Ziemassvētku kēkss un kēkss ar šokolādes gabaliņiem un ruma garšu. Enerģijas maizes ar valriekstiem un augļiem ir radītas speciālā Ziemassvētku iepakojumā, kas ir izmantojamas un pasniedzamas kā mazas un jaukas dāvanas, toties piparkūka kastītē Laimīgā poga ir veidota gan kā gardums, gan kā rotājums eglītē, gan arī kā dāvana, ietverot īpašu novēlējumu. Visi šie produkti un Piparkūku namiņš ir jau pieejami visos lielākajos veikalu tīklos Latvijā un Lāču tirdzniecības vietās. Lai radītu cilvēkiem labāku svētku noskaņojumu, maizes ceptuvē Lāči un to tirdzniecības vietās ir atvērta Piparkūku darbnīca, kurā ikvienam kopā ar ģimeni ir iespēja kārtīgi izbaudīt īstu piparkūku cepšanu, nodarboties ar to apgleznošanu, piedalīties piparkūkas namiņu konstruēšanā, kā arī iesaistīties citās svētku atrakcijās. Tāpat arī Lāču izklaides pasākumu nodaļa piedāvā iespēju maizes ceptuvē iepazīties ar maizes cepšanas senajām tradīcijām un izcept pašiem savu maizes kukulīti svētku galdam.

Šogad veikalu plauktos piparkūku mīkla ir vidēji par 10% lētāka nekā pirms gada.

Par to norāda lielveikalu tīkls IKI. Piparkūkas tradicionāli ir viens no pirmajiem vēstnešiem par svētku tuvošanos, un veikalos tās ir nopērkamas jau kopš novembra beigām. Ja līdz svētkiem priekšroka tiek dota jau gatavām piparkūkām, tad decembra vidū aktīvi tiek pirkta vietējo ražotāju gatavotā mīkla.

Pircēji atzīst, ka pašu ceptas piparkūkas ar savu smaržu mājās ienes īstu svētku gaisotni. IKI veikalos tiek piedāvātas trīs pašmāju ražotāju – Lāču, Ventspils maiznieks un Floras piparkūku mīklas.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Iknedēļas Valsts prezidenta Valda Zatlera un premjera Valda Dombrovska (JL) tikšanās laikā šonedēļ amatpersonas arī pasniegušas viens otram dāvanas.

Saņemto dāvanu V. Zatlers uzreiz pēc saņemšanas neatvēra un nezināja, kas tajā atrodas, tāpēc arī pēc tikšanās žurnālistiem sīkākus komentārus nevarēja sniegt.

Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa norāda, ka Dombrovskis prezidentam uzdāvinājis piparkūkas, bet Zatlers valdības vadītājam - kompaktdisku ar fotogrāfijām, kurās atspoguļotas viņu abu divpusējās tikšanās.

Premjera preses sekretāre Līga Krapāne Diena.lv klāsta, ka piparkūkas nav pašu ceptas, bet tās esot no maizes ceptuves Lāči.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Pirmsskolas vecuma bērniem jebkas, ko gatavo ātrās ēdināšanas kompānija McDonalds, garšo labāk, liecina pētījums, kura autors ir Stanfordas universitātes pētnieks Toms Robinsons, raksta CNN.

Pētījuma gaitā bērniem bija jānogaršo dažādi McDonalds ēdienu paraugi, kas bija iepakoti oriģinālajā McDonalds iepakojumā un iepakojumā bez marķējuma (to saturs bija identisks). Nemarķētā iepakojuma saturs garšas testā vienmēr zaudēja.

Pētījumā piedalījās 63 bērni vecumā no 3 līdz 5 gadiem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem. T. Robinsons ir pārliecināts, ka pētījuma rezultāti neatšķirtos arī, ja pētījums būtu veikts ar bērniem no ģimenēm ar augstāku ienākumu līmeni.

No 63 bērniem, kas piedalījās pētījumā, tikai divi apgalvoja, ka nekad nav ēduši McDonalds restorānos, savukārt apmēram viena trešdaļa no viņiem McDonalds restorānos ēd vismaz reizi nedēļā.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Attīstīties arī krīzes laikā Mārtiņa beķerejai palīdz īres cenu kritums un darbaspēka pieejamība.

Rīta pusē pērn atvērtā Mārtiņa beķerejas konditoreja Vaļņu ielā ir vēl patukša — Latvijā pagaidām vēl nav izveidojusies tradīcija no rīta pirms darbadienas sākuma doties dzert tēju un nobaudīt kādu smalkmaizīti, taču Mārtiņa beķerejas īpašnieks Mārtiņš Kalniņš ir pārliecināts, ka ar laiku tas būs ierasts arī Rīgā. Kopš 2006.gada Mārtiņa beķereju tīkls attīstījies, katrs gads pabeigts ar stabilu peļņu, pat sākoties ekonomiskajai krīzei. Septiņu tirdzniecības vietu — konditoreju — tīklā ik dienas tiek izceptas 15 000—16 000 bulciņu, pīrāgu, kliņģeru, kūku un citu izstrādājumu. Viss, kas gatavots Mārtiņa beķerejā, garšo arī īpašniekam pašam, un viņš ir pārliecināts, ka tādēļ to labprāt ēdīs arī citi — gan labos, gan sliktos laikos.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

«Prodexpo» ir Krievijā lielākā pārtikas un dzērienu izstāde, kas šogad norisinās jau 26. reizi. Izstāde notiek Maskavā no 11. līdz 15. februārim, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku no 69 valstīm.

Izstādē piedalās arī Latvijas šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums «Orkla Confectionery & Snacks Latvija», iepazīstinot ar zīmolu «Laima» un «Selga» jaunumiem.

«Krievija ir mūsu lielākais eksporta tirgus, līdz ar to «Prodexpo» izstāde ir nozīmīga platforma, kurā prezentēt mūsu sortimentu esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, kā arī iepazīties ar tendencēm un aktualitātēm tirgū. Šogad mēs izstādē prezentējam «Laimas» jauno piena šokolādes līniju «Mad Milk», «Maigums» zefīrus, «Prozit» konfektes un eksporta konfekšu kārbas, kā arī citus «Laimas» tumšās un piena šokolādes saldumus. Papildu tam iepazīstinām arī ar «Selga Nature» līniju,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

Ekonomiskie apstākļi strauji mainās, tāpēc uzņēmumiem šodien jo īpaši aktīvi jādomā, kā sasniegt savu gala patērētāju tur, kur viņš atrodas. Proti, ir jāiet tur, kur atrodas auditorija, nevis jāgaida, kad tā atnāks pie tevis.

Pagaidām šis projekts ir vēl sākuma stadijā, un pārdošanas apjomi tradicionālus distribūcijas ceļus vēl neaizstās, toties visvērtīgākais ieguvums ir mārketinga aspekts: trīs minūšu laikā pēc Laima Prozit konfekšu ievietošanas Amazon tirdzniecības vietnē, google indeksējis šos atslēgvārdus, pozicionējot meklēšanas rezultātu pirmajā vietā.

R. Laķis uzskata, ka šis ir ļoti būtisks arguments, veicinot produkta nonākšanu līdz patērētājam, neatkarīgi no atrašanās vietas, neaizmirstot aspektu, ka Latvija ir ļoti mazs tirgus, tāpēc iziešana starptautiskā tirgū ražotājiem ir ļoti nozīmīga, un šis ir viens no veidiem, kā to veicināt.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, informē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane.

LTA informē, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces.

Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, informē LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.