Saeimā apspriestais priekšlikums palielināt sodu par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu nav Vitronic iniciatīva un informāciju par priekšlikumu palielināt sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu Vitronic saņēma no masu informācijas līdzekļiem, tā portālam rus.db.lv norāda Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs, minot, ka «autovadītājiem, kas ievēro atļauto ātrumu, nav pamata bažīties par lielākiem sodiem, zaudētāji būs tie braucēji, kam ātruma pārkāpšana ir ierasta prakse».

Jau vēstīts, ka, lai mazinātu aizdomas par fotoradariem kā līdzekli, kas pilda privātā ierīču ieviesēja kabatu, Saeimā tika iesniegti likuma labojumi, kas paredzēja nepiemērot naudas sodu, pārsniedzot 10 km/h, tā vietā iztiekot ar brīdinājumu, tomēr bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta arī iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Valsts Policijas iecere paredz, ka naudas sodi katrā grupā varētu tikt celti par desmit latiem, turklāt brīdinājums kā sods būtu iespējams vien ātrumu pārsniedzot līdz desmit kilometriem stundā.

«Mūsu uzņēmums nav Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis un nav iesaistīts likumprojektu izstrādē. Esam tikai viens no posmiem ķēdē, kuras mērķis ir rūpēties par satiksmes drošību uz ceļiem un kuru izveidoja LR valsts iestādes, kas nodrošina kārtību ceļu satiksmē – Valsts un pašvaldību policija, CSDD, Latvijas valsts ceļi, pašvaldības u.c., norāda S. Borisovs, vairākkārt uzsverot, ka Vitronic tikai nodrošina fotoradaru izvietošanu Valsts policijas norādītajās vietās un izpilda visus Valsts policijas norādījumus par šo iekārtu darbību. 

S. Borisovs skaidro, ka fotoradari var nozibsnīt arī tad, ja autobraucējs ātrumu nav pārkāpis, piemēram situācijās, kad paralēli (tajā pašā vai pretējā virzienā) «godīgajam» transportlīdzeklim brauc pārkāpējs, un zibspuldze nostrādā, fiksējot tā ātrumu. Vēl zibspuldze mēdz nostrādāt arī tad, kad radars tiek ieslēgts un notiek tā saucamā sistēmas darbības pašpārbaude - automātiski tiek testēti visi ierīces moduļi, tai skaitā zibspuldze, stāsta S. Borisovs.

Runājot par radarus apkalpojošajiem darbiniekiem, uzņēmuma valdes loceklis norāda, ka projekta sākumā, pērnā gada rudenī, ir bijuši divi gadījumi, kad darbinieki tika administratīvi sodīti par automašīnas novietošanu neatļautā vietā. Vienā no šiem gadījumiem policijas pārstāvji gan bija paši kļūdījušies un lēmums tika vēlāk atcelts. « Fotoradarus apkalpojošie darbinieki gluži kā zem palielināmā stikla ir sabiedrības uzmanības fokusā», norāda Vitronic Baltica valdes loceklis.

Jau iepriekš vēstīts, ka aptuveni 90% gadījumu braukšanas ātrums tiek pārsniegts robežās līdz 10 kilometriem stundā, savukārt, ja šādus pārkāpumus fotoradari vairs nefiksēs, visticamākais būtiski samazināsies to uzstādītāju peļņa. Pastāv iespēja, ka sodus piedāvāts palielināt tieši tādēļ. Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš gan šādu iespēju noliedzis: «Mēs nedrīkstam skatīties uz to, kurš tad tur pelnīs, kurš nepelnīs, tādu situāciju nedrīkst pieļaut. Mums ir svarīgi – ir izglābtas cilvēku dzīvības vai nav izglābtas cilvēku dzīvības, ja galvenais slepkava ir ātrums, pie ātruma neesam ķērušies gandrīz desmit gadus.»

Līgumā ar policiju noteikts, ka radaru uzstādīšana privātajam partnerim izmaksās vairāk nekā 11 miljonus latu, jau šogad soda naudās valsts bija iecerējusi saņemt nepilnus piecus miljonus latu. Patlaban gan  joprojām nav uzstādīts neviens stacionārais fotoradars, vien saskaņoti pirmie projekti. Turklāt par jauno radaru fiksētajiem pārkāpumiem protokolos piespriestas soda naudas 490 tūkstošu latu apmērā - proti, plānu izpilde gaužām atpaliek.

Auto žurnālists Pauls Timrots uzskata, ka pašreiz nebūtu īstais brīdis palielināt sodus, jo tas atkal radītu kārtējās aizdomas par fotoradaru uzstādīšanas mērķi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra