Veicot revīziju Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā Latvijas Pasts, Valsts kontrole secinājusi, ka uzņēmumā ir notikusi grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagrozīšana saistībā ar autotransporta izmantošanu.

Valsts kontroles pārstāve Egita Diure informēja, ka revīzijas laikā arī konstatēti nepamatoti autotransporta izdevumi. Tāpat konstatēts, ka pasta veiktie iepirkumi nav kvalitatīvi sagatavoti un līgumu izpilde nav pietiekami uzraudzīta, pieļaujot pakalpojumu apmaksu virs līgumos noteiktajām maksimālajām summām, kā arī pārmaksājot par sniegtajiem pakalpojumiem.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka kapitālsabiedrībā tiek pārkāpti tiesību akti un bijuši nesaimnieciskas rīcības gadījumi, kas ir veicinājuši 24,5 miljonu latu zaudējumu uzkrāšanos laikā no 2005. līdz 2010.gadam. Revidenti arī konstatējuši būtiskas atkāpes no Latvijas Pasta biznesa plānā 2010. - 2014. gadam noteiktajiem izpildes rādītājiem. Savukārt Satiksmes ministrija, kā vienīgā kapitāldaļu turētāja, nav veicinājusi kapitālsabiedrības biznesa plānā noteikto mērķu sasniegšanu.

Tāpat Satiksmes ministrija nav nodrošinājusi priekšnosacījumus motivētas, ar pietiekamu laiku noteikto pienākumu veikšanai nodrošinātas un atbilstoši pienākumu apjomam atalgotas kapitālsabiedrības valdes iecelšanai, uzskata Valsts kontrole. Latvijas Pasta valdes locekļu atlasi un iecelšanu ir ietekmējuši politiski lēmumi, visiem valdes locekļiem ir noteikta maksimālā atlīdzība, neizvērtējot viņu pienākumu apjomu, kā arī dažiem valdes locekļiem tika atļauts savienot amatu ar amatiem citās institūcijās, un faktiskais darba laika ilgums, pildot abus amatus, ir bijis 16 stundas dienā.

Valsts kontrole gan nepubliskos revīzijas ziņojumā iekļautās aplēses par konstatēto pārkāpumu un nesaimnieciskās rīcības finanšu ietekmi, jo tām ir piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Šāds statuss ir piemērots arī revīzijas ziņojuma sadaļām par pasta norēķinu sistēmu, sniegto pakalpojumu pašizmaksas aprēķina pamatotību, kā arī kredītsaistību un maksātspējas analīzi.

Valsts kontrole ir sniegusi vairāk nekā 30 ieteikumus. Tos ieviešot, tiks nodrošināta tiesību aktiem un kapitālsabiedrību pārvaldības labajai praksei atbilstoša uzraudzība pār Latvijas Pasta stratēģisko mērķu sasniegšanu, kapitālsabiedrības valdes locekļu atlase un to darba organizācija, tiks pilnveidota maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības sistēma.

Jau rakstīts, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas Pasta neto apgrozījums sasniedza 27,5 milj. Ls, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 1,33 milj. Ls. Tādā pašā laika posmā pagājušajā gadā Latvijas pasta apgrozījums bija līdzīgs – 26,4 milj. latu, tomēr posmu uzņēmums noslēdza ar 0,4 milj. Ls zaudējumiem.

2011. gadā Latvijas Pasts strādāja ar nepilnu 0,7 miljonu latu peļņu, bet uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 36,7 miljonus latu. Pirms tam pēdējo reizi Latvijas Pasts ar peļņu strādāja tikai 2004. gadā.

Latvijas Pasta valdē kopš šā gada februāra darbojas Māris Kleinbergs, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī valdes loceklis Arnis Salnājs un Egons Strazdiņš, bet kopš šā gada marta - Aigars Vītols. Pirms tam, no 2011. gada sākuma līdz 2012. gadam, Latvijas Pasta vadībā darbojās Ivo Lecis, Andrejs Vīcups, Ilze Aleksandroviča, bet valdes priekšsēdētāja amatā – Aigars Vītols, liecina Lursoft dati. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra