Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

Premjers Ivars Godmanis sācis izstrādāt jaunu, grandiozu plānu ekonomikas attīstīšanai. Premjers plāno Latviju izveidot par naftas lielvalsti, jo vēl padomju laikos augstu tika novērtētas Latvijas naftas kontinentālā šelfa iegulu perspektīvas.

Par naftu, kas it kā atrodama Baltijas jūrā, tiek runāts sen un daudz. Iegūti pat lietiskie pierādījumi, kas ieguvuši E6 numerāciju izpētes laikā 1970. gadā. Tiesa, padomju laikos tika nolemts nepārvērst Baltiju Kuveitā. Dodot priekšroku PSRS teritorijā esošajām naftas iegulām. Naftas esamību apliecināja arī 1996. gadā veiktās izpētes. Pēc dažādiem izpētes rezultātiem secināts, ka jūrā atrodas vismaz 200 miljoni tonnu naftas.

Pēdējo četru gadu laikā Latvijā izdotas desmitiem licenču naftas iegūšanai šelfā, taču šajā jomā joprojām nav skaidrības no likuma puses. Par visperspektīvāko kvadrātu tiek uzskatīta vietas, kas atrodas tieši pie Latvijas Lietuvas robežas, un strīdi, kuram ir tiesības uz naftu šajā apgabalā, ilgst jau 15 gadus. Nafta arī ir vienīgais iemesls kāpēc abas valstis joprojām nav ratificējušas jūras robežas. Tiesa, ģeologam Astrīdam Freimanim ir cits izskaidrojums. „Viss izstrādes process līdz pirmās tonnas iegūšanai aizņemtu 6 līdz 7 gadus, bet vienas Saeimas sasaukums ilgst tikai četrus gadus,” spriež ģeologs.

Baltkrievijas naftas kompānijas SIA Oil Logistic pārstāvis Vladimirs Demidovs Baltijas ekonomikas forumā apstiprināja, ka notiek pārrunas par iespēju transportēt Venecuēlas naftu pa cauruļvadu no Ventspils uz Baltkrieviju.

Viņš gan norādīja, ka šis neesot vienīgais transporta veids, kas tiekot apspriests, proti, pastāvot vēl iespēja transportēt pa dzelzceļu un caur Odesas ostu. Patlaban tiek vestas pārrunas ar Ventspils un Rīgas ostu pārstāvjiem.

Pašreizējās Baltkrievijas valdības vizītes ietvaros Latvijā šis jautājums tiekot apspriests.

Jāatgādina, ka Novopolockas naftas pārstrādes uzņēmuma Naftan ģenerāldirektors Vjačeslavs Jakuševs iepriekš arī norādīja, kaVenecuēlas naftu uz Baltkrieviju visizdevīgāk būtu nogādāt pa cauruļvadu no Ventspils.

Baltkrievijas transporta ministrs Ivans Šķerbo Baltijas ekonomikas forumā atzina, ka šobrīd viņi naftas kravas ved caur Odesas, Tallinas un Klaipēdas ostām, taču tā kā apjoms ir 10 milj. tonnu gadā, visizdevīgākais transporta veids būtu cauruļvads.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi jau 9,1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 5 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgā laikposmā pirms gada. Naftas un naftas produktu kravas uz termināli tiek transportētas pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

Šā gada astoņos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrāvusi pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādāto dīzeļdegvielu - 6,6 miljonus tonnu. Pa dzelzceļu transportētā dažādu marku autobenzīna pārkraušanas apjoms 2007.gada janvārī-augustā sasniedzis 1,3 miljonus tonnu, savukārt 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu pārkrauti no jūras. Pa jūru piegādāto kravu struktūrā lielākais īpatsvars ir naftai - 0,7 miljoni tonnu.

Augustā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu: pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 0,9 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, pa dzelzceļu transportētais 0,1 miljons tonnu autobenzīna un

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta

termināls 2007. gada septiņos mēnešos ir pārkrāvusi 7,96 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, un tas ir par 4,4 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

2007.gada janvārī-jūlijā vislielāko īpatsvaru SIA Ventspils nafta termināls pārkraušanas apjoma struktūrā veido pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela, kuras kopapjoms šajā laikposmā sasniedzis 5,7 miljonus tonnu. Šā gada septiņos mēnešos uzņēmumā pārkrauti arī 1,2 miljoni tonnu autobenzīna, kas uz termināli transportēts pa dzelzceļu, bet 1 miljons tonnu naftas un naftas produktu pārkrauts no jūras. Pa jūras ceļu uz termināli visvairāk piegādāta nafta - vairāk nekā 0,6 miljoni tonnu.

Šī gada astoņos mēnešos pa dzelzceļu pārvadāti 36.305 milj. tonnu kravu, kas ir par 4.9 % vairak nekā attiecīgajā periodā pērn. Visvairāk šajā laikā pārvadāti naftas un naftas produti - 14.304 milj. t, taču to apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu sarucis par 8.9 %. Savukārt otra lielākā kravu veida - ogļu pārvadājumu apjomi pieauguši par 17.4 % un pārvdāti 10.321 milj. t ogļu. Par 6 % vairāk pārvadāti arī minerālmēsli un astoņos mēnešos pa dzelzceļu transportēti 4.863 milj. t šīs kravas. Par 32.7 % vairāk pa dzelzceļu astoņos mēnešos pārvadātas arī minerālvielas, kuru apjoms sasniedzis 1.623 milj. t. Savukārt melno metālu pārvadāju apjoms pieaudzis par 3.1 % un pārvadāti 1.174 milj. t. Lielākā daļa (75 %) no pa dzelzceļu vestajām kravām - 27.255 milj. t vestas caur pieostas stacijām. Sauszemes tranzītā pārvadāti 3.609 milj. t, bet iekšzemes pārvadājumos 1.511 milj. t kravu. Vairāk kā 80 % no pa dzelzceļu pārvadātājām kravām veidoja masveida kravas - ogles, minerālmēsli, nafta un naftas produkti.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Meklēs risinājumus kombinētajiem pārvadājumiem Latvijā.

Interreg programmas ietvaros īstenojamā projekta mērķis ir apkopot labāko praksi Baltijas jūras reģiona valstīs, īstenot vairākus pilotprojektus, konstatēt problemātiskās vietas un jautājumus, prezentēt to visu Eiropas Komisijai, kā arī izstrādāt rekomendācijas vietējiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp ministrijām, aģentūrām, par kombinētā transporta veicināšanas Baltijas jūras reģionā projektu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Hamburgas ostas iniciētajā projektā kā partneri ir, piemēram, Lietuvas dzelzceļš (LtDz), Gdaņskas Universitāte, zviedru, somu, dāņu valsts aģentūras vai pašvaldības, kā arī Starptautiskā Ceļu un dzelzceļu kombinētā transporta apvienība (UIRR), bet kā asociētais partneris – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūras projektam Rail Baltica izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

LatRosTrans brīvas rokas izmantot naftas vadu gāzes transportēšanai, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ir atcelts Daugavpils tiesas 2010. g. 7. decembra aizliegums SIA LatRosTrans (LRT) pārvietot tehnoloģisko naftu, tā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lēmumu saprot uzņēmuma valdes loceklis Igors Stepanovs, kamēr vēl nav saņemts tā pilnais teksts. Intervijā DB viņš stāsta par LRT plāniem attiecībā uz naftas vadu, kā arī atklāj, ka jau iepriekš izsūknētā nafta pērnā gada decembrī pārdota.

Ko nozīmē Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas lēmums?

Pilns tiesas lēmums būs pieejams piektdien. Galvenais ir tas, ka tiesa atcēlusi aizliegumu LRT veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai, tomēr pieļauju, ka kaut kādi ierobežojumi pastāvēs. Taču nekādu ierobežojumu nav rīkoties ar cauruļvadu un lemt, vai nafta tur paliek vai tiek pārvietota citur.

Naftas izsūknēšana no SIA LatRosTrans (LRT) piederošā cauruļvada ir nepieciešama, lai nodrošinātu cauruļvadu sistēmas drošu konversāciju.

To, reaģējot uz satraukumu, ko izraisījušas ziņas, ka SIA LatRosTrans sācis izsūknēt naftu no sev piederošā cauruļvada, paziņojis uzņēmums.

«Ja kādam patiešām rūp naftas tranzītbiznesa saglabāšana un attīstība Latvijā, tad satraukties vajadzētu nevis par naftas izsūknēšanu jeb izspiešanu no LRT cauruļvada, kas ir normāls tehnoloģisks process un vērsts uz uzņēmuma aktīvu saglabāšanu un attīstību, bet gan par vienīgo, Latvijā esošo uzņēmumu, kurš nodrošina naftas un naftas produktu transportēšanu pa maģistrāliem cauruļvadiem,» paziņojumā norādījis LRT valdes loceklis Igors Stepanovs.

«Par Ventspils naftas vadu interese ir lielāka nekā par iespēju naftu vest pa dzelzceļu, tāpēc esmu uzdevis izvērtēt, kādas ir iespējas naftas vadam, lai Venecuēlas naftu varētu plūdināt no Ventspils ostas uz Baltkrieviju.»

To intervijā avīzei Diena saka jaunieceltais satiksmes ministrs Uldis Augulis. DB jau rakstīja, ka 16. – 17. novembrī Uldis Augulis plāno vizīti uz Krieviju, lai runātu par Latvijas tranzītbiznesam būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā par Venecuēlas naftu. «Tur ir problēma, kā pagriezt naftas plūsmu uz otru pusi, ar spiediena izmaiņām. Ventspils pusē spiediens bijis ne tik liels, un, lai pumpētu otrā virzienā, ir vajadzīgs lielāks spiediens. Jautājums ir, cik drošs ir cauruļvads, lai to varētu darīt,» skaidro U. Augulis.

Viņš atzina, ka, ja baltkrievu pusei būs izdevīgi, tad viņi virzīs šis kravas caur Latviju. «Nākamais – lai arī tiem, kas šeit uz vietas investēs un veiks pārbūves, būtu izdevīgi,» piebilda satiksmes ministrs. Pēc ministra rīcībā esošās informācijas, kaut kādas sarunas par izmēģinājuma kravām caur Ventspili notiekot visu laiku. Runas par Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi uz Satiksmes ministrijas darbu pēc savas iecelšanas amatā U. Augulis nodēvē par baumām. «Ar Ventspili runāju tāpat, kā ar citām pašvaldībām. Nevaru izdalīt vienu pašvaldību vai vienu ostu. Mums jāattīsta viss vienkopus un vienlaikus. Tās, pirmkārt, ir trīs lielās ostas, otrkārt, septiņas mazās ostas. Ostu infrastruktūra ar visiem pārvadājumiem valstī ir jāattīsta vienmērīgi un līdzvērtīgi,» uzsver U. Augulis.

Žozē Morinju pilnajā vārdā (José Mário dos Santos Mourinho Félix) bijušais Londonas futbola kluba Chelsea treneris ierindojies pasaules vislabāk apmaksāto futbola treneru saraksta pirmajā vietā. Žozē Morinju gada alga ir 7 miljoni GBP, ziņo lussorian.com.

Viņam seko Manchester United treneris Alekss Fērgusons (Alex Ferguson), kura gada alga ir 4 miljoni GBP, savukārt pasaules bagātākā futbola kluba Real Madrid treneris Fabio Kapello (Fabio Capello) ierindojies tikai trešajā vietā, ālga saņemot 4 miljonus GBP.

10 bagātākie futbola klubu treneri pasaulē:

1. Portugālis Žozē Morinju, bijušais futbola komandas Chelsea treneris saņem 7 miljonus GBP;

2. Skots Alekss Fērgusons, futbola komandas Manchester United treneris saņem 4 miljonus GBP;

3. Itālis Fabio Kapello, futbola komandas Real Madrid treneris saņem 4 miljonus GBP;

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais projekts par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli, kas paredz plānveida veselības aprūpes saņemšanu sasaistīt ar veselības nodokļa nomaksu.

Koncepcija paredz Latvijā izveidot jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts veselības obligāto apdrošināšanu. Paredzēts noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas tiktu nodalītas no šobrīd spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (likme tiks precizēta likuma izstrādes laikā). Tādējādi iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielinātos. Paredzēts jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli ieviest no 2014.gada otrā pusgada.

Koncepcijas realizācijai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu finansējums, pakāpeniski nozares budžetam līdz 2020.gadam sasniedzot 4,5% no iekšzemes kopprodukta.

British Petroleum (BP), kura iegūst naftu Azerbaidžanā, paziņojusi, ka visi naftas un gāzes vadi, kas šķērso Gruziju tranzītā, pārtraukuši darbu drošības nolūkos, vēsta newsru.com.

Vremja novostej saista šo informāciju ar Vidusāzijas energonesēju problēmām eksporta koridoru izveidē, kas apietu Krieviju. Naftas vadi nebija bojāti karadarbības rezultātā (Baku – Tbilisi – Džeihanas naftas vads nedarbojas sprādziena Turcijas iecirknī dēļ).

BP naftu eksportē pa alternatīviem maršrutiem: pa Baku – Novorossijskas naftas vadu un pa dzelzceļu līdz Batumi ostai. Taču ne viens, ne otrs maršruts nevar aizstāt BTD un Baku - Supsas naftasvadus, kuru caurlaidība ir 50 milj. un 15 milj. t gada laikā. Šajā situācijā naftinieki spiesti izejvielu sūknēt glabātavās, palielināt tās transportēšanu pa dzelzceļu un mēģināt vienoties ar Krieviju par papildu apjomu transportēšanu caur naftas vadu Baku – Novorossijska. Transņeftj gatava palielināt caursūknēšanas apjomus divas reizes, par vairāk nekā 80 tūkstoš tonnām mēnesī, bet vēlāk vēl kā minimums divreiz.

Jūrmalā straujāk ir samazinājušās cenas vecākām neremontētām savrupmājām bez ērtībām, kā arī vienģimeņu ēkām, kas atrodas Pumpuru – Vaivaru rorajonā, teritorijā starp dzelzceļu un upi, sarēķinājusi kompānija Arco Real Estate.

Cenu samazinājums šajā segmentā pērn bijis 35 – 55 %, bet 2010.gada tālāks cenu kritums nav konstatēts. Salīdzinoši neliels un samērā noturīgs piedāvājums ir dārgo īpašumu sadaļā – ēkas ar zemi jūras vai upes tuvumā. Kaut gan darījumu skaits ir niecīgs, piedāvājuma cenu samazinājums ir 25 – 35 % pret 2008.gada beigu cenām.

Vislielākais cenu samazinājums bija Vaivaru – Dubultu rajonā aiz dzelzceļa, kur vidējā darījumu summa jaunām dzīvojamām ēkām ar platību ap 200m² ar zemes gabalu ap 1500m² šobrīd ir 150 – 180 tūkstoši eiro, kas faktiski ir līdzīga vidējām, šāda raksturojuma dzīvojamo māju cenām Mārupē, taču, ņemot vērā Jūrmalas dabas faktorus un salīdzinoši labo infrastruktūru, šī mikrorajona pašreizējās cenas varētu būt zem teorētiskās tirgus cenas, spriež Arco Real Estate speciālisti.