Veselības ministrija (VM) iesniegusi valdībā pieprasījumu novirzīt 5,7 miljonus eiro no Latvijas prezidentūras pāri palikušajiem līdzekļiem 11 ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu saistību maksājumiem par 2015.gadu.

Lielākā summa nepieciešama Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai - 2 199 430 eiro, kā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai - 1 664 432 eiro.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai paredzēts novirzīt 889 158 eiro, slimnīcai "Ģintermuiža" - 435 913 eiro, Ludzas medicīnas centram - 204 262 eiro, bet Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram - 167 040 eiro.

Mazākas summas paredzēts piešķirt vēl piecām ārstniecības iestādēm. Aknīstes psihoneiroloģiskajai slimnīcai lūgti 96 129 eiro, Kuldīgas slimnīcai - 41 198 eiro, Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai Ainaži - 30 510 eiro, Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 13 852 eiro un Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai - 4965 eiro.

Jelgavā, Rīgas ielā 56, atvērta “1 min. klīnika”, kur pacienti kur var saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi.

“1 min. klīnika” tīkls savu darbu Latvijā uzsāka 2021. gada pavasarī un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau trīs klīnikas - Ādažos, Jūrmalā un Jelgavā.

Pacienti uz klīnikām nereti ierodas arī no attālākiem reģioniem, piemēram, salaspilieši dodas uz Ādažu klīniku, bet rīdzinieki - uz Jūrmalas filiāli.

“Tas diemžēl apstiprina to, ka mūsu valstī pastāv pieejamības problēma medicīnai. Redzam, ka šī iespēja - saņemt tūlītēju ambulatoro aprūpi - ir ļoti nepieciešama ne vien Pierīgā, bet citos Latvijas reģionos. Tagad šie pakalpojumi būs pieejami arī jelgavniekiem,” stāsta klīnikas valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

Izvēloties atrašanās vietas klīnikām, svarīgākais bijis, lai pacientiem tās ir ērti sasniedzamas pa ceļam uz darbu vai uz mājām, kā arī vienmēr ir pieejama bezmaksas autostāvvieta. Līdz ar to degvielas uzpildes staciju un lielveikalu teritorijas ir īpaši veiksmīgs koncepts, ko pierādot arī ārzemju prakse. Klīnika strādā septiņas dienas nedēļā, arī svētku dienās, no 7.00 līdz 23.00, un pacienti nepieciešamo pakalpojumu var saņemt jau tajā pašā dienā.

Baiba Rozentāle uzdevusi pārtraukt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras VOAVA veiktās ārstniecības iestāžu kontroles un līdz 7.augustam iesniegt iestādes reorganizācijas plānu un jauno struktūru.

Tādējādi tikšot paātrināta VOAVA reorganizācija, sola B. Rozentāle. «Šajā slimnīcām kritiskajā situācijā primārais ir pacientu ārstniecība, tādēļ ārstniecības iestādēm ir nopietni jākoncentrējas tikai un vienīgi līdzekļu plānošanai, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Jebkādas birokrātiskas procedūras un kontroles šajā brīdī jāpārtrauc. VOAVA galvenais uzdevums ir pamatoti un precīzi saplānot katras iestādes finansējumu, bet ar uzraudzību nodarbosies tikai viena institūcija – Veselības inspekcija,» tā B. Rozentāle.

Veselības aprūpePubliskajam un privātajam sektoram jāapvieno spēkiAdekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

VIDEO: Kur ņemt naudu veselības aprūpei? 

15. maijā portālā Db.lv bija vērojama tiešraides diskusija "Kur ņemt naudu veselības...

Latvija — Baltijā pēdējā

Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka finansējuma apmērs veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums. To, cik daudz naudas valsts tērē veselības aprūpei, pasaulē vērtē pēc trijiem parametriem — procentos no IKP, procentos no kopējiem valsts budžeta izdevumiem un cik vidēji vienam iedzīvotājam. „Veselības aprūpei piešķiramais minimālais procentuālais apjoms no IKP, ko iesaka eksperti, ir 5%, valstis ar attīstību veselības aprūpei tērē apmēram 8% no IKP, pēc valsts budžeta izdevumiem minimālais apjoms ES ir 12%, vidēji Eiropā tie ir 15%, bet Latvijā nesasniedz pat 11%,” skaidroja I. Aizsilniece. Viņa atgādināja, ka pēc OECD datiem 2023. gadā veselības aprūpei Igaunijā tērēs 2600 eiro (pērn ap 2400 eiro), Lietuvā — 2100 eiro (pērn ap 1400 eiro), bet Latvijā teju uz pusi mazāk. Arī IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā — 40 500 eiro - ir mazāks nekā kaimiņvalstīs — Lietuvā – 49 000 eiro un Igaunijā — teju 48 000 eiro. „Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma pasaulē tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, lai neļautu cilvēkiem saslimt, ilgstoši slimot, iegūt hroniskas kaites un nebūt darbspējīgiem, jo darbspējīgs cilvēks ir pienesums ekonomikai,” uzsvēra I. Aizsilniece.

Viņa norāda, ka nepietiekamais veselības aprūpes finansējums rada ietekmi uz savlaicīgu šīs sfēras pakalpojumu pieejamību. Latvijā apmēram 11% iedzīvotāju ir ar invaliditāti. „Latvija slimnīcu tēriņos pietuvojas Igaunijai un Lietuvai, kaut gan pakalpojumu tarifs, ko maksā slimnīcām Latvijā, ir zemāks nekā par to pašu pakalpojumu slimnīcām kaimiņvalstīs,” uzsver I. Aizsilniece. Viņa šo situāciju skaidro ar to, ka cilvēki Latvijā nevar savlaicīgi saņemt nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu, bet to saņem, jau esot kritiskā stāvoklī, bet smagi slimu pacientu ir daudz grūtāk un dārgāk ārstēt. „Neieguldot veselības aprūpē tik, cik būtu nepieciešams sākotnēji, vēlāk jau nākas tērēt ļoti lielas summas ārstēšanai un invaliditātes apmaksai,” tā I. Aizsilniece. Viņa atgādina, ka Latvijas veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir reformēta četras reizes atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur tas izdarīts tikai vienu reizi.

Pieaug pašatnācēju skaits

Valsts SIA Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina: slimnīca izjūt to, ka veselības aprūpe nav pieejama ārpus slimnīcas, ar lielo un pieaugušo tā dēvēto pašatnācēju — smagi slimo pacientu skaitu. Latvijā cilvēki jau tieši samaksā apmēram 40% no visiem veselības aprūpes tēriņiem, kas tāpat ir ļoti daudz salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. „Veselības aprūpes sistēmai ir jābūt gatavības režīmā, to nevar uzturēt tikai tad, kad tā būs nepieciešama, tā jāuztur ik dienu, lai tā gaidītu ikvienu pacientu un būtu pieejama tad, kad ir nepieciešama,” norādīja R. Muciņš. Viņš norāda, ka šādas sistēmas uzturēšana bez valsts finansējuma nav iespējama.

„Slimnīcai trūkst speciālistu. Latvijā ir ļoti labi attīstīts arī privātais veselības sektors, kur ir liela tiešmaksājumu ietekme, bet esam vienotā tirgū, un daudzi pakalpojumi publiskā finansējuma trūkuma dēļ tiek sniegti privātajā sektorā. Ja būtu vairāk publisko līdzekļu, tad arī publiskais un privātais sektors varētu sniegt vairāk pakalpojumu. Vislielākā problēma ir publiskajā sektorā, kur iemesls ir naudas trūkums, kas tālākā ķēdē izraisa visas pārējās problēmas,” skaidroja R.Muciņš.

I.Aizsilniece kā piemēru rāda situāciju, kad valsts kādai no lielajām slimnīcām piešķir naudu 100 magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanai mēnesī, bet reāli nepieciešami ir 150 izmeklējumi, un, kaut arī pat šim nolūkam ir atbilstoši speciālisti, kuri to varētu paveikt, taču naudas tam nav. „Veselības aprūpes pakalpojumu rindās ilgais gaidīšanas laiks pacientiem rodas tāpēc, ka nav atbilstoša finansējuma,” tā I. Aizsilniece.Ģimenes ārste, Saeimas deputāte Līga Kozlovska, piekrītot I. Aizsilnieces un R. Muciņa sacītajam par katastrofālo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, norādīja uz teju 50 milj. eiro lielu iztrūkumu kompensējamo medikamentu iegādei. „Ja pacienti, kuri nespēs par tiem maksāt, nevarēs saņemt valsts pilnībā vai daļēji apmaksātos medikamentus, tad tas būs ceļš uz bezdibeni,” prognozēja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par valsts laboratorijas pakalpojumu pieejamību, kur gada beigās paredzams deficīts 30 miljonu eiro apmērā, jo šā gada pirmajos trijos mēnešos tas jau bija apmēram 7 miljoni.

L. Kozlovska atgādina, ka Latvijā jau esam pārdzīvojuši vairākus veselības aprūpes finansēšanas modeļus — gan punktu, gan algu, gan kapitācijas (ar variācijām). Primārajā veselības aprūpē Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka par valstīm un pacientiem visizdevīgāko, vispieejamāko atzīst tā dēvēto jauktās kapitācijas modeli, kas ietver sevī valsts medicīnas sistēmu. „Nekas labāks nav izdomāts kā noteiktais procents veselības aprūpei no kopējā valsts budžeta, un tie ir vismaz 12%, lai varētu dzīvot gan pacienti, gan arī ārstniecības iestādes iepriekšējā gada līmenī,” uzsvēra L. Kozlovska. Viņa savu sacīto pamato ar RSU doktorantes pētījumu par Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas lietderību, tā novērtējumu.

K. Ketners atgādina, ka 2002.- 2003. gadā diskutēja par apdrošināšanas sistēmu, pēc tam veidoja Nacionālo veselības dienestu, tam sekoja kārtējie apdrošināšanas sistēmas ieviešanas mēģinājumi, balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vēlāk arī uz valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu daļu. Būtiskākais jautājums - vai šīs pārmaiņas ģenerē papildu naudu. Ja ne, tad jāraugās uz nodokļu pārskatīšanu, piemēram, K. Ketners 2016. gadā piedāvāja šim mērķim novirzīt divus procentpunktus no PVN, savukārt toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs - sākotnēji vienu, vēlāk trīs un vairāk procentpunktu no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksām.

Pacientam vajag pakalpojumu

I.Aizsilniece norāda, ka pacientam nav svarīgas konkrētā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja īpašumtiesības — vai tas pieder valstij, pašvaldībai, privātuzņēmējiem vai baznīcai, bet būtiski ir maksimāli ātri saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. „Valsts par veselības pakalpojuma sniegšanu var maksāt gan valsts, gan pašvaldību, gan baznīcas, gan privātuzņēmēju medicīnas iestādēm, piemēram, Vācijā ir daudzas veselības aprūpes iestādes, kuru īpašniece ir baznīca,” tā I. Aizsilniece.

Viņa pirms daudziem gadiem iestājusies pret ideju par lielo valsts slimnīcu privatizāciju, jo tās ir ne tikai sabiedrībai svarīgas, bet arī valstij stratēģiski nozīmīgas. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsver, ka nevajadzētu šķirot pēc tādas pazīmes kā uzņēmējdarbības forma vai īpašumtiesības. Tā to dara gudras valstis tepat Eiropas Savienībā. Tās slēdz līgumus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir izdevīgi to darīt un kuri var sniegt kvalitatīvu veselības aprūpi, ļoti vēlams, lai viņi iztiktu bez papildu subsīdijām — ar to apmaksas sistēmu, kas eksistē. Latvijā diemžēl ir gan ļoti labi, gan arī slikti apmaksāti (tarifi) veselības aprūpes pakalpojumiem.

„Tās privātās veselības aprūpes iestādes, kuras Latvijā sniedz pakalpojumus, iztiek no tā, ko valsts samaksā, kaut arī nereti privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus kritizē, ka tie izlasot rozīnes — savācot tos labākos, kaut arī darbojas tur, kur valsts viņiem ir ļāvusi darboties, izmantojot iepirkumu politiku,” uzsvēra M. Rēvalds. Viņš skaidro, ka privātie nesaņem ne valsts, ne kādas pašvaldību subsīdijas un arī netiek pie ES struktūrfondu līdzfinansējuma (izņemot ģimenes ārstus). „Ir jāmeklē risinājumi sistēmas iekšienē un jādara tā, lai valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēma balstītos uz to, kas skaitās tās pamats — tā ir primārā veselības aprūpe, lai tā maksimāli daudz un maksimāli kvalitatīvi sāktu pildīt tieši šo funkciju. Tas varētu samazināt spiedienu uz pārējām sistēmas sastāvdaļām, kuras ir dārgas.

Tādējādi pārskatāmā termiņā tās pārstātu spiest uz visdārgāko sadaļu, kas ir slimnīcu darbība, kur nonāk ielaistie pacienti pārāk lielā skaitā un pārslogo šo sadaļu,” piedāvāja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka nav iespējams mainīt iedzīvotāju vecuma struktūru, jo vairāk nekā 30% Latvijas iedzīvotāju ir pensijas vecumā. Lai cilvēki mazāk slimotu, lielāks finansējums jānovirza ģimenes ārstiem komplektā ar viņu kvalitatīvākiem pakalpojumiem un lielāku veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, jo īpaši, ja Latvijā veselīgais dzīves ilgums ir par 20 gadiem īsāks nekā Zviedrijā. „Tā kā privātās veselības aprūpes izdevumi Latvijā tuvojas 40% un darba devēji darbinieku veselības apdrošināšanas prēmijās ik gadu samaksā vairāk nekā 100 milj. eiro, pie tam šī summa ik gadu turpina pieaugt, tad Latvijas valdība varētu atvieglot dzīvi darba devējiem, mainot novecojušos kritērijus, kas limitē naudas daudzumu, cik drīkst iztērēt uz vienu strādājošo gadā, lai to neapliktu ar nodokļiem un samazinātu spiedienu uz valsts apmaksātu veselības aprūpes sistēmu,” ierosināja M. Rēvalds. Viņš atgādina, ka valsts attiecīgās veselības apdrošināšanas summas griestus, kurus neapliek ar nodokli, noteica pirms daudziem gadiem, kad bija citas pakalpojumu cenas (izmaksas). „Par šo ar Latvijas valdību ir runāts vairākkārtīgi, un arī šāda soļa fiskālais efekts budžetam nav milzīgs, jo īpaši, ja pretī tiek likti ieguvumi — cilvēku veselība, mazāki ārstniecības izdevumi, ātrāka sasirgušā cilvēka atgriešanās darbā, bet attiecīgu lēmumu joprojām nav,” tā M. Rēvalds.

Vajag ekonomisko izaugsmi

„Iespējams, ka atbilde par veselības aprūpes finansējuma apmēru, rēķinot attiecībā pret IKP vai budžeta izdevumiem, vai vienu iedzīvotāju, ir datos, ka 2021. gadā Latvijā nodokļu apmērs uz vienu iedzīvotāju bija 5442 eiro, Igaunijā — 7927 eiro, Lietuvā - 6449 eiro, bet ES vidēji 13 674 eiro,” tā uz jautājumu par veselības aprūpes finansējumu atbild Finanšu ministrijas Budžeta politikas plānošanas departamenta direktors, bijušais Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka ir arī šīs medaļas otra puse — kā ar šiem līdzekļiem rīkojamies, kas ir Latvijas prioritātes un kam šo iekasēto nodokļu naudu tērējam.

„Tad, kad nonāk līdz politiskajai diskusijai par izdevumiem, tad ir citas prioritātes un var atrast, kurām sfērām atvēlētais finansējums ir virs ES vidējā līmeņa un kurām tas ir ievērojami zemāks,” tā K. Ketners. Viņš atzīst, ka arī citām nozarēm ir pietiekami būtiski politiķu solījumi, tāpēc budžeta izdevumu pārkārtošana, šķiet, varētu būt ļoti sarežģīta. „Neviens nestrīdēsies, ka vidēji viena cilvēka veselības aprūpei gadā būtu nepieciešami ir 1800 — 2000 eiro, taču Latvijā cilvēks pats samaksā apmēram 40% tad, kad viņam veselības aprūpe ir nepieciešama, un pat, ja šāda nauda valstij tiktu atrasta, būtu jautājums, kur šo naudu ieguldīt — primārajā un sekundārajā ambulatorajā aprūpē vai citā vietā,” analizē K. Ketners.

Viņš norāda, ka, ieguldot primārajā aprūpē, tik daudz nebūs jāiegulda stacionāros, vienlaikus ir jautājums, vai lielās universitātes slimnīcas koordinē savu darbību ar reģionālajām slimnīcām — vai ir izveidots attiecīgs tīkls. „Beļģijā ir tīkls (hospital network), kur galvgalī ir universitātes slimnīcas, iespējams, ka uz nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju tomēr ir pārāk daudz dažādu īpašnieku struktūru, vienlaikus Rīgai nav reģionālās slimnīcas, tāpēc viss spiediens tiek vērsts pret universitātes slimnīcām,” skaidro K. Ketners. „Ja nekas nemainīsies ārējā vidē, tad iedzīvotāju skaits vecumā grupā 60+ līdz 2060. gadam pieaugs par piektdaļu, un, ja mēs neuzlabosim primāro aprūpi un cilvēki nekļūs veselīgāki, tad uz slimnīcām būs vēl lielāks spiediens pacientu skaitā pie vēl mazākas darbaspēka pieejamības, tāpēc ir būtiski rīkoties šobrīd, lai šos riskus mazinātu, pretējā gadījumā problēmas kļūs tikai vēl asākas,” uzsver R. Muciņš. Viņš atzīst, ka Rīgā universitātes slimnīcas pilda reģionālās slimnīcas funkcijas, kam atbilst 60%, bet terciāram līmenim - 30%. „Bez tam ap 5% pacientu patērē 30% no PSKUS naudas, tas ir tas superterciārais līmenis, kurā ieguldām milzu līdzekļus, jo vienas operācijas izmaksas var būt 100 000 eiro un arī vēl dārgāk, lai glābtu cilvēku, un tā notiek, iespējams, tāpēc, ka iepriekš kaut kas nav darīts pareizi,” tā R. Muciņš. Viņš norāda, ka sabiedrība noveco, bet darbaspēka pieejamība samazinās, un slimnīcas vienā brīdī var neizturēt šo spiedienu.

Papildu naudu vajag nekavējoties

Ja īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam, tad 2027. gadā nonāktu līdz 2000 eiro gadā vidēji uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kas ir absolūtais minimums, norāda I. Aizsilniece. Vienlaikus viņa atgādina, ka pēc Covid-19 pieaugusi mentālā saslimšana par 23%, kā arī saslimšana ar onkoloģiju. „Diemžēl, bet pieaugusī saslimstība neļauj tikt līdzi pat tam līmenim, kāds bija iecerēts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs,” secina I. Aizsilniece.

L. Kozlovska uzskata, ka valsts līmenī ir jābūt pēctecībai attiecībā uz iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, vēl jo vairāk, ja Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.- 2027. gadam pieņemtas tieši tā paša premjera vadībā, kurš ir arī pašlaik, mainījušies vien komandas spēlētāji (ministri). „Šī valdība veselības aprūpi kā prioritāti neizvirza, jo šogad vajadzīgi papildu 140 milj. eiro, kas spētu nodrošināt sfēras pamatvajadzības atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un nākamajā budžetā tas jau jāiekļauj kā papildu finansējums 310 milj. eiro apmērā, kam līdz 2027. gadam jāpārsniedz 900 milj. eiro,” skaidroja L. Kozlovska. Viņa atgādina, ka primārajai veselības aprūpei finansējums solīto un apstiprināto 26 milj. vietā tika piešķirts 2,5 milj., tādēļ pacienti tagad stāv rindā uz skrīningiem. „Un brīnāmies par ielaistajiem dzemdes kakla vēžiem, par zarnu vēža skrīningiem, kur mēs nevaram pacientu nosūtīt uz kolonoskopiju. Zarnu vēža slimnieki, kuru diagnozes ir apstiprinātas, 30-40% ir 3.-4.tadijā. Tas ir tas, kas valstij izmaksās daudz dārgāk,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds iespējamu problēmas sakni redz faktā, ka veselības aprūpes nozari uztver kā tērējošu nozari, jo veselības aprūpe norij milzīgu naudu.

„Mums ir jāmācās redzēt savādāk, jo veselības aprūpe savā ziņā ir ražojoša nozare, tā ražo darbspējīgu cilvēku, kurš piedalās Latvijas tautsaimniecībā un ar savu produktīvo darbu ģenerē nodokļus,” uzsver M. Rēvalds. Viņš norāda, ka Latvijā cieš no tā, ka ir pārāk maz veselīgi nodzīvotu gadu salīdzinājumā ar citām valstīm un pārāk daudz darba nespējas, kā arī pārāk augsta invaliditāte, kas liek ciest tautsaimniecībai. „Produktīvs darbaspēks nevar būt cilvēks situācijā, kad viņš ir slims, sēž darbā un domā par muguras sāpēm, domā par citām sāpēm vai kopj savu radinieku, kurš ir slims, līdz ar to pusi no sava darbalaika ražīgi nestrādā. Jautājums ir - vai mums nākotnē vajag 390 000 produktīvu darbinieku vecuma grupā no 50-70 gadiem?” spriež R. Muciņš. I. Aizsilniece steidz papildināt, ka darba nespēja ir liela problēma, jo tā rada milzīgus izdevumus no valsts budžeta, turklāt šajā laikā darbnespējīgs cilvēks nestrādā, tātad nerada arī darbaspēka nodokļus.

Sadarbības iespējas

„Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir piemēri, kuri būtībā atbilst privātās publiskās partnerības ( PPP) pazīmēm,” norāda M. Rēvalds. Viņaprāt, situācijā, kad valstij trūkst finansējuma veselības aprūpei, ir tikai loģiski izmantot to pienesumu, ko var dot privātās veselības aprūpes iestādes. „Par PPP Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus, bet realitātē ir tikai viens liels Ķekavas apvedceļa projekts, lai gan arī veselības aprūpē PPP varētu būtu, ja tas būtu jēgpilni un abpusēji izdevīgi, tā nav parazītiska,” uzsver M. Rēvalds. Viņaprāt, PPP ir potenciāls, ko varētu gudri izmantot. „Slimnīcai ir maksimāli daudz funkciju, un visu, ko vien iespējams, cenšamies iegādāties ārpakalpojumā, tostarp arī ar medicīnu saistītos pakalpojumus, taču PPP projektu klupšanas akmens medicīnā ir ilgtermiņa plānošana, jo nav iespējams paredzēt, kāda tā būs pēc 10-20-30 gadiem, bez tam vēl ir nepieciešamas zināšanas,” tā R. Muciņš.

Viņaprāt, to, ko kāds jau ir izveidojis un attīstījis, otru reizi nav jēgpilni darīt, piemēram, slimnīcai vajag sadarboties ar tikko atklāto Nukelārās medicīnas centru, nevis pašiem veidot ko līdzīgu. „PPP sevi ir pierādījusi, un ir nepieciešama savstarpējā uzticēšanās, jo PPP netiek pieļauta tikai tāpēc, ka ir satraukums par to, cik pēc tam valstij nāksies maksāt, ko apstiprina arī viens gadījums (ātrās palīdzības auto noma). Arī K. Ketnera ieskatā galvenā problēma ir ilgtermiņa plānošana, jo neskatāmies tālāk par budžetu nākamajiem trijiem gadiem. „Bremzējošais faktors ir fiskālā disciplīna un negatīvā pieredze ar dažiem projektiem,” tā K. Ketners. M. Rēvalda ieskatā pirmie soļi šajā virzienā ir ārpakalpojumi.

Datu apmaiņas rēbuss

„Problēma, ka nav vienotas informācijas platformas valsts mērogā ar medicīniskās informācijas apmaiņu starp publisko un privāto veselības aprūpes sniedzēju,” tā L. Kozlovska. Viņa atzīst, ka digitalizācija norit jau daudzus gadus, bet valsts līmenī nav šādas vienotas datu apmaiņas vietnes. „E-veselībā strādā četras pozīcijas — e-recepte, vakcinācija, nosūtījums un darba nespējas lapa, turklāt iepriekšējā valdība lēma, ka ir nepieciešami vismaz 30 milj. eiro, lai reformētu e-veselības sistēmu,” norāda L. Kozlovska. M. Rēvalds uzsver, ka sistēmai ir vajadzīga efektīva iespēja, kur apmainīties ar pacienta datiem starp visiem pakalpojuma sniedzējiem visos līmeņos, sākot ar ģimenes ārsta praksi vienā galā un universitātes slimnīcu otrā galā. „Šo procesu ir traucējuši gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi — kāds nepiedalās datu apmaiņā vai ir pārspīlēta vēlme attīstīt savas sistēmas un pārspīlēta datu drošība, kas to padara sarežģītu,” tā M. Rēvalds. Viņš kā vēl vienu problēmu min veselības aprūpes darbiniekus, kuri nespēj ievadīt datus attiecīgajās sistēmās. L. Kozlovska atgādina, ka nepārtraukti ir jāstrādā ar vismaz 3-4 programmām uz vienu pacientu, tas ir pilnīgi nevajadzīgi, un e-veselība būtu īstā vieta, kur savienot visas šīs programmas.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Tikai vienas nakts laikā sazinoties līdz šim savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem internetā tapusi iniciatīva «Lielie bērnu slimnīcai», kura šobrīd apvieno jau vairāk nekā 200 cilvēkus.

Lai mudinātu sabiedrību aktīvi ziedot Bērnu Klīniskajai Universitātes slimnīcai iniciatīvā «Lielie bērnu slimnīcai» apvienojušies visdažādāko profesiju cilvēki no visiem Latvijas novadiem.

«Bērnu slimnīcā strādā izcili un pašaizliedzīgi ārsti, rūpīgas un mīļas māsiņas, taču daudzas telpas ir novecojušas un inventārs ir nepietiekams. Ienākot Infektoloģijas nodaļā, šķiet, laiks šeit apstājies pirms desmitiem gadu. Apzinoties, cik nozīmīga ir kvalitatīva medicīnas aprūpe bērniem, novērtējot, cik daudz tās labā dara slimnīcas personāls, mēs aicinām ikvienu sniegt palīdzīgu roku Bērnu slimnīcas atjaunošanā,» savā interneta vietnē www.lielie.lv norāda «Lielie bērnu slimnīcai». Ziedojumu saņēmējs ir bērnu slimnīcas atbalsta fonds, kas nodrošina caurspīdīgu šo līdzekļu izlietošanu.

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju kompānijām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kavētie maksājumi šobrīd ir 1.5 miljoni latu. Tikai par šogad jūlijā pacientiem stacionārā sniegto neatliekamo palīdzību slimnīcai nesamaksātā nauda ir 780 tūkstoši, raksta vortāls medicina.lv.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka norādījis: «Tiklīdz saņemsim naudu par šo pacientu jau veikto ārstēšanu, mēs nekavējoties varēsim pusi no šiem parādiem dzēst, otru pusi varētu dzēst pēc mēneša, ja neatliekamā palīdzība tiktu apmaksāta». V. Boka piebilst, ka slimnīcai nav tādu iekšējo rezervju, lai, nesaņemot naudu par sniegtajiem pakalpojumiem, varētu apmaksāt medicīnas preces un medikamentus.

Rīgas Austrumu slimnīcai 2009.gada pirmajā pusē esot izdevies stabilizēt situāciju un nodrošināt to, ka kavēto maksājumu apmērs nepieaug, bet parādu dzēšanas līkne sākusi iet pozitīvā virzienā, raksta vortāls. Tomēr situācija strauji mainījās ar 1.jūliju, kad slimnīcai krasi tika samazināts valsts apmaksāto pacientu skaits, kā rezultātā izveidojās pēkšņs finansējuma samazinājums par 60%. Slimnīcai nav iespēju kā citām rūpnieciskām ražotnēm pārtraukt darbību, jo neatliekamo pacientu ārstēšanas pārtraukšana izraisa smagas cilvēciskas un sociālas sekas. Rīgas Austrumu slimnīca bez neatliekamās palīdzības ir galvenā iestāde valstī, kas nodrošina arī vēža kompleksu ārstēšanu (ķirurģiskās operācijas, ķīmijterapija un staru terapija), mikroķirurģiskās operācijas, hematoloģisko pacientu ārstēšanu, slimnīcā darbojas Toksikoloģijas un Apdegumu centri.

SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par 825,774 tūkstošiem latu iepirks medicīnisko un saimniecisko gāzu sistēmām nepieciešamās rezerves daļas, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Slimnīcai tiks piegādāts šķidrais slāpeklis, tehniskais skābeklis, tehniskais slāpeklis, acetilēns un medicīniskā oglekļa dioksīds, argons un propāna-butāna gāze, un to piegādi veiks rūpniecisko gāzu ražotāja un ķīmisko vielu vairumtirgotāja SIA Elme Messer L. Kopumā iepirkumu konkursā Austrumu klīniskā universitātes slimnīcai tika iesniegti divi piedāvājumi. Savukārt medicīnisko slāpekli, gāzi un konsoles slimnīcai peigādās SIA AGA.

Slimnīca iepirks arī kapara caurules un to savienojumus, kurus tai par 23,541 tūkstošiem latu piegādās SIA NMS Elpa, šis uzņēmums piegādās arī gāzu aprīkojuma rezerves daļas par līgumcenu 37,506 tūkstoši latu un gāzu rozetes un rezerves daļas par 16,250 tūkstošiem latu. Savukārt gāzu kontroles un trauksmes paneļus slimnīcai par 24,140 tūkstošiem piegādās SIA DSM Baltic. Šis uzņēmums slimnīcai piegādās arī gāzu rozetes un rezerves daļas.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Veselības inspekcija (VI) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konstatējusi nepamatotu finansējuma izlietojumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja inspekcijā.

Kā norāda VI, informācija šī gada janvārī nodota Ģenerālprokuratūrai, lai šie pārkāpumi tiktu izvērtēti krimināltiesiskā aspektā.

VI skaidro, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) inspekcijai sniedza informāciju par iespējamiem pārkāpumiem un neatbilstībām valsts apmaksāto magnētisko rezonanšu izmeklējumu uzskaitē. Pēc tam inspekcija veica pārbaudes ārstniecības iestādēs, tostarp Bērnu un Stradiņa slimnīcā.

Plašāku informāciju VI neesot tiesīga sniegt.

Kā aģentūrai LETA skaidroja Bērnu slimnīcas pārstāve Vita Šteina, VI slimnīcā ieradās un pārbaudīja norīkojumus, ko atnesuši pacienti, ierodoties uz izmeklējumiem, par laika periodu no 2014.gada līdz 2015.gada sākumam. Inspekcija konstatēja, ka šajos norīkojumos ir nepilnīga informācija, tāpēc VI pieņēma lēmumu, ka valstij nebija pamata apmaksāt šajos norīkojumos paredzētos pakalpojumus.

Stāvoklis ir smags, bet stabils – šo ārstu teicienu var attiecināt uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kas gadu cer noslēgt ar mazākiem zaudējumiem, nekā plānots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc pagājušā gada 8,7 milj. eiro lielajiem zaudējumiem šogad tika plānots labāks rezultāts – ap 7 milj. eiro mīnusā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga cer, ka zaudējumi būs vēl mazāki – ap 5 milj. eiro. Lai arī slimnīcas budžeta izstrāde vēl nav sākta, arī nākamgad var cerēt uz zaudējumu samazināšanos. Ja vien situācija neuzlabosies radikāli, plusus gaidīt gan ir pāragri.

DB ziņoja (31.08.), ka puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas ar mīnusiem, tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš. Apjomīgākie ir Austrumu slimnīcai. Tā ir arī lielākā slimnīca Latvijā, apvienojot sešus stacionārus, kas turklāt neatrodas vienkopus – Gaiļezeru, Latvijas Onkoloģijas centru, Biķerniekus, Linezeru, Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru.

Neviens no 570 Rīgas 1. slimnīcas darbiniekiem, ko atlaiž finansējuma dēļ, nestrādās citās Rīgas slimnīcās.

Pēc Rīgas 1. slimnīcas, Rīgas Austrumu slimnīcas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvju sanāksmes 1. slimnīcas direktors Andrejs Pavārs informēja, ka pārējām Rīgas slimnīcām nav papildus finanšu līdzekļu, lai pieņemtu darbā vēl kādus darbiniekus. Tāpēc šobrīd 570 atlaistie darbinieki vienkārši paliek bez darba, ziņo Diena.

Šāds notikumu pavērsiens ir pretrunā ar veselības ministres Baibas Rozentāles vairākkārt apgalvoto, ka īpaši Rīgas Austrumu slimnīcā trūkst speciālistu, tāpēc 1. slimnīcas mediķiem tur būs darbs. Jau vēstīts, ka 70% līdzekļu samazinājuma dēļ ne tikai tiek samazināts darbinieku skaits, bet arī ierobežota neatliekamās palīdzības sniegšana. Turpmāk pacienti tiks uzņemti tikai mēneša pirmās desmit dienas. Sanāksmē saņemts apstiprinājums no Gaiļezera slimnīcas un Stradiņiem, ka tās uzņems pacientus, kuri iepriekš tika sūtīti uz 1. slimnīcu. Savukārt Rīgas 1. slimnīca turpinās aprūpēt tos pacientus, kas uzņemti līdz 10. datumam. Db jau rakstīja, ka Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) uzskata, ka 1. slimnīcai jāsniedz neatliekamā palīdzība līdz 29. augustam un tā nedrīkst pārtraukt slimnieku uzņemšanu 10. augustā 7 no rīta, kā paziņojusi slimnīcas vadība.

Lai mazinātu pacientu parādus slimnīcām, Veselības ministrija no nākamā gada cer mazināt līdzmaksājumu par uzturēšanos stacionārā un tajā veiktām operācijām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garantiju gan tam nav. Veselības ministrijā nemaz neslēpj – salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā pacienta līdzmaksājumi par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nesamērīgi augsti, arī iedzīvotāji socioloģiskajās aptaujās norāda uz nepieciešamību medicīnas pakalpojumus padarīt pieejamākus. Tomēr cerības, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties, ir visai vājas. Veselības ministrija ir paziņojusi, ka 2015. gada budžetā tai papildus nepieciešami 95 milj. eiro, tostarp vairāk nekā 8 milj. eiro, lai nākamgad varētu samazināt līdzmaksājumu par stacionārā veiktām operācijām no 42,7 eiro līdz 21 eiro un pacientu iemaksu no 13,5 eiro līdz 7 eiro, taču budžeta vajadzības ir arī citām nozarēm. Turklāt Krievijas–Ukrainas konflikta ēnā liela daļa naudas, kas būs papildus sadalāma starp nozarēm, varētu tikt novirzīta aizsardzībai. Jāņem arī vērā varas gaiteņos sākušās runas par iespējamu jostas savilkšanu un budžeta konsolidāciju, ko Finanšu ministrija gan noliedz. Pilnībā atteikties no līdzmaksājuma par operācijām pēc Veselības ministrijas plāniem varētu 2017. gadā, taču tam nepieciešami pamatīgi līdzekļi.

Lai arī jau gadu arvien vairāk politiķu runā par ekonomikas sildīšanu un atbalstu uzņēmējdarbībai, reālajā ikdienas darbā nākas saskarties nevis ar pretimnākšanu un sapratni, bet gan jauniem šķēršļiem.

Kompānijām, kas Latvijas tirgū strādā jau ilgstoši un paguvušas nostabilizēties, šāda attieksme ir ierasta lieta, taču tiem, kas biznesu šeit uzsākuši nesen, droši vien ir liels un negaidīts pārsteigums. Savukārt uzņēmumiem, kuriem apgrozījums ir neliels, valsts pieņemtie lēmumi var kļūt liktenīgi un novest līdz pat bankrotam.

Privāto uzņēmumu darbību apgrūtinošs var kļūt lēmums, ja tiks realizēts Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras (VOAVA) ierosinājums līdz 60 dienām pagarināt rēķinu apmaksu aptiekām par kompensējamajiem medikamentiem. Tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmumiem, kas šajā gadījumā ir aptiekas, jāuzņemas daļēja valsts finansēšana, kas brīdī, kad ekonomiskā situācija ir nelabvēlīga, un katrs apgrozībā esošais lats svarīgs, ir absolūti neizprotama.

Veselības ministrija (VM) un tās aģentūras telpu īrei katru mēnesi tērē vidēji 73 tūkst. latu. Vislielākais finansējums telpu īrei atvēlēts Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) – vidēji 25 tūkst. latu mēnesī, raksta nra.lv.

VM budžeta izlietojuma dati liecina, ka VOAVA pēc valsts budžeta grozījumiem jūnijā telpu īrei iedalīti 346 300 latu gadā jeb vidēji 25 tūkstoši latu mēnesī. Pati ministrija par telpām Brīvības ielā 72 ik mēnesi īrei atliek 309 tūkst. latu gadā.

Veselības inspekcijas vajadzībām tiek nomāta platība par 111.4 tūkst. latu gadā jeb vairāk nekā 9 000 latu mēnesī. Pieticīgāk tiek maksāts par Zāļu cenu aģentūras telpu īri – 55 3000 latu gadā, Sabiedrības veselības aģentūras telpu īri – 31 800 latu gadā, Zāļu valsts aģentūras telpām, kas arī ir vistālāk no centra, – 15 000 latu gadā.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai Valmieras drāmas teātra (VDT) būvprojekta īstenošanai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Aimasa" piedāvājums ar piedāvāto līgumcenu 8 162 914,38 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Patlaban jau ir izbūvētas VDT jaunās "black box" zāles metāla konstrukcijas, un ēka pamazām iegūst jauno veidolu. Neatliekamie būvdarbi un ēkas nesošo konstrukciju izbūve, ko patlaban veic "Aimasa", tuvojas noslēgumam, un šie darbi būs izpildīti līgumā paredzētajā apjomā. Tas apliecinot, ka līguma pārtraukšana ar pilnsabiedrību "SBSC" bija pareizs lēmums.

Atlikušie būvdarbi līdz objekta nodošanai ekspluatācijā "Aimasa" būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas. Līgums ar būvuzņēmumu tiks noslēgts tuvāko nedēļu laikā.

Atklātajā konkursā atlikušo būvdarbu veikšanai piedāvājumus bija iesnieguši četri būvniecības uzņēmumi - "Aimasa", pilnsabiedrība "P un S būvniecība", SIA "Velve" un SIA "Pillar Contractor". Piedāvātās līgumcenas bija sākot no 8,2 miljoniem eiro līdz 10,3 miljoniem eiro bez PVN.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Diviem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvajā ēkā, Rīgā, Talejas ielā 1, strādājošajiem darbiniekiem ir konstatēta saslimšana ar Covid-19, apstiprināja VID pārstāvji.

Dienestā norādīja, ka inficēšanās ar Covid-19 notikusi ārpus VID telpām, un nepildot amata pienākumus.

Abas personas šobrīd atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Par šo faktu ir informēts Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas veic epidemioloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu, kuri VID darbinieki ir uzskatāmi par saslimušo personu kontaktpersonām, kurām tiks noteikti valsts normatīvajos aktos paredzētie pasākumi.

Kamēr notiek izmeklēšana, VID pēc savas iniciatīvas un izpratnes, kas var atšķirties no kompetento iestāžu viedokļa, ir apzinājis visas personas, kas bijušas kontaktā ar saslimušajiem darbiniekiem. Visiem šiem darbiniekiem līdz SPKC slēdzienam ir dots rīkojums turpināt darbu attālināti no mājām, kā arī gadījumā, ja tuvāko 14 dienu laikā parādās Covid-19 simptomi, informēt par to savu ģimenes ārstu un veikt Covid-19 testu.

Telemedicīnas platformas DoctorOnline interneta vietne un mobilā lietotne dod iespēju pacientiem piekļūt ārstiem attālināti, vienlaikus speciālisti šādi var nopelnīt.

Jau iepriekš pacienti ir zvanījuši ārstiem ārpus darbalaika un izmantojuši telefonu mobilās lietotnes, jo speciālisti ir ciešā kontaktā un konsultē arī brīvdienās; daļai ģimenes ārstu pat ir konkrētas stundas, kad pacienti var zvanīt un konsultēties pa telefonu. «Šī platforma ir veids, lai konsultācijas ārpus darba laika būtu izdevīgas abām pusēm – tādējādi pacients fotogrāfijas var sūtīt droši, saņem izrakstu par veikto konsultāciju, ar ko tālāk var doties pie cita speciālista, bet ārsts veiktos pierakstus var ielīmēt ambulatorajā pacienta kartē un saņemt naudu par konsultāciju. Viss saliekas pa plauktiņiem,» saka Santa Banga, DoctorOnline (SIA Telemedicine) attīstības projektu vadītāja.

Aizvadītajā diennaktī, veicot 2004 testus, reģistrēti seši jauni Covid-19 gadījumi, savukārt viena persona, kam bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, mirusi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Mirušais pacients bija vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem un ar vairākām hroniskām slimībām.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie ir Covid-19 slimnieku kontaktpersonas, vēl divi ir atgriezušies no ārzemēm, bet ar atlikušajiem diviem ir sākta saziņa un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Pagājušajā diennaktī izveseļojušies vēl 28 Covid-19 pacienti, kas nozīmē, ka Latvijā patlaban ir 169 aktīvi saslimšanas gadījumi. Līdz šim izveseļojušies 1163 pacienti jeb 85,1% inficēto.

Latvijā veikti kopumā 244 827 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 0,56% gadījumu jeb kopumā 1366 personām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Kopumā mirušas 34 personas, kam bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19.