Eiropas Savienībā (ES) 2011.gadā katra ceturtā nāves gadījuma iemesls bija vēzis, bet Latvijā - katra piektā, liecina Eurostat dati.

Latvijā 2011.gadā, zaudējot cīņu ar vēzi, nomira 5890 cilvēki, kas veido 20,6% no visiem nāves gadījumiem. Tas ir ceturtais zemākais īpatsvars starp ES valstīm.

Aizvadītajos desmit gados 28 valstīs, kas tagad veido ES, mirušo cilvēku skaits kopumā mazliet samazinājies - par 0,5%, bet vēža izraisīto nāves gadījumu skaits pieaudzis par 6,3%.

Vislielākais no vēža mirušo īpatsvars no visiem nāves gadījumiem 2011.gadā reģistrēts Nīderlandē - 31,9% no mirušajiem, bet vismazākais Bulgārijā - 15,6% no 2011.gadā mūžībā aizgājušajiem.

Lietuvā no vēža mirušo īpatsvars veido 19,9% no visiem nāves gadījumiem, kas ir trešais zemākais rādītājs, bet Igaunijā - 23,8%, kas ir septītais zemākais rādītājs.

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50 tūkstošus sieviešu Latvijā.

"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Sodam par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir jābūt lielākam nekā ieguvumam no tās. Sodiem ir jābūt tādiem, kas risku neattaisno, ja nepieciešams, tas var būt arī cietumsods. Ēnu ekonomika un korupcija ir kā vēzis, kas saēd sabiedrību, tā rezultātā trūkst naudas izglītībai, veselībai, ceļiem, tam, kas nepieciešams normālai sabiedrības funkcionēšanai, intervijā laikrakstam Diena norāda Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreasens.

Fragments no intervijas

Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību piesaistīt ārvalstu investīcijas. Kā Latvija var būt interesanta investoriem, kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai ārvalstu uzņēmēji vēlētos investēt Latvijā?

Tūlīt pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Baltijas valstis atguva savu neatkarību, ļoti daudzi ārvalstu uzņēmēji šeit saskatīja biznesa iespējas un vēlējās investēt. Tagad visās trīs Baltijas valstīs ir redzami vieni un tie paši investori, piemēram, banku sektorā un mazumtirdzniecībā, kas šajā reģionā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, – Statoil, Rimi, Swedbank un citi. Tad sekoja finanšu krīze un nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas neveicināja jaunu investīciju pieplūdumu. Tagad no krīzes jūs esat atguvušies un ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, kas atkal var piesaistīt ārvalstu investorus. Galvenais izaicinājums visām trim Baltijas valstīm manā skatījumā ir apturēt emigrāciju – darbaspēka aizplūšanu. Jāpiebilst, ka daudzi strādnieki no Baltijas strādā arī Norvēģijā, īpaši būvniecībā, un veic ļoti labus darbus. Taču jūsu ekonomikai ir svarīgi, lai būtu pieejami jauni, strādīgi darbinieki. Ļoti svarīgi ir izveidot labu izglītības sistēmu, lai ārzemju uzņēmumi zinātu, ka šeit ir pieejams izglītots un gudrs darbaspēks. Jums Rīgā un Pierīgā vēl ir gana daudz vietu, kur var būvēt gan birojus, gan rūpnīcas, kur investori var izvērsties. Taču jābūt darbaspēkam. Baltijas valstīs arī algu līmenis ir daudz pievilcīgāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Protams, konkurēt ar zemām algām nav pašmērķis, taču ārzemju kompānijām, kuras domā par eksportu, tas ir nozīmīgs faktors. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu investori vairāk orientējās uz vietējo tirgu, bet tagad pārsvarā uz eksportu, kur izmaksas ir svarīga konkurētspējas sastāvdaļa. Taču jāteic, ka pēckrīzes periodā investīciju apjomi ir sarukuši visā eirozonā, ne tikai Baltijā, bet es paredzu, ka jau drīzumā gaidāms to pieaugums.

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Miljardieris, slavenais ASV investors Vorens Bafets (Warren Buffett) vēstulē akcionāriem atklājis, ka viņam diagnosticēts prostatas vēzis, ziņo BBC.

Kompānijas Berkshire Hathaway boss norādījis, ka vēzis, kas šobrīd ir sākumstadijā, atklāts parastā veselības pārbaudē.

81 gadu vecais Bafets informējis, ka no jūlija vidus viņam divus mēnešus ik dienu tiks veikta apstarošana.

Smagā slimība Bafetam diagnosticēta 11. aprīlī.

Kā informē BBC, šis ir izplatītākais vēža veids vīriešu starpā, šogad ASV varētu tikt atklāts vairāk nekā 241 000 jaunu saslimšanas gadījumu.

Savā vēstulē Bafets gan norādījis, ka jūtas lieliski - it kā ar veselību viss būtu kārtībā, un viņa enerģijas līmenis esot 100 procenti.

«Ja mans veselības stāvoklis mainīsies, es akcionāriem to darīšu zināšu nekavējoties,» apgalvojis Berkshire Hathaway boss. «Galu galā, protams, tas notiks. Bet es ticu, ka tā diena vēl ir tālu,» viņš piebildis.

Kalifornijas štata zvērināto tiesa pirmdien piespriedusi ASV higiēnas un veselības aprūpes preču kompānijai Johnson & Johnson samaksāt 417 miljonus dolāru sievietei, kura apgalvo, ka viņai kompānijas uz talku bāzēto produktu dēļ izveidojies vēzis pēdējā stadijā.

Šī lieta ir viena no vairākiem tūkstošiem prasību pret kompāniju, kurās tā apsūdzēta, ka nav brīdinājusi patērētājus par vēža briesmām, ko rada talks tās produktos.

63 gadus vecā Eva Ečeverija kompāniju iesūdzēja pagājušā gada jūlijā. Viņai izveidojies vēzis pēc Johnson & Johnson uz talka bāzēto sieviešu higiēnas pulveru lietošanas vairāku desmitgažu garumā.

Johnson & Johnson paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs.

«Mēs pārsūdzēsim šīsdienas spriedumu, jo vadāmies pēc zinātnes, kas atbalsta Johnson's Baby Powder drošību,» pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Līdz šim zvērināto tiesas piespriedušas Johnson & Johnson samaksāt kopumā 307 miljonus dolāru līdzīgās lietās par talku kompānijas produktos.

Reformu partijas līderim, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram Briselē veiksmīgi noritējusi otrā operācija, portālu Diena.lv informējusi Reformu partijas pārstāve Daiga Holma.

Operācija veikta ceturtdien. D. Holma sacījusi, ka ārstējošais ārsts vēlāk informēs partijas līderi, cik ilgi vēl būs jāuzturas slimnīcā.

Kā vestīts, V. Zatlers trešdien devās uz ārzemēm, kur viņam bija paredzēts veikt vēl vienu operāciju, jo ārstu konsīlijs uzstādīja papildus diagnozi.

V. Zatlers iepriekš pastāstīja, ka viņam konstatēta reta saslimšana, kas saistīta ar asinsvadu veidojumu mugurkaula kanālā. Tā kā Latvijā ārstiem nav pieredze šādu slimību ārstēšanā, viņi ir sazvanījušies ar kolēģiem Briselē, kuri rekomendējuši tūlīt veikt operāciju.

V. Zatlers teicis, ka tieši šīs saslimšanas dēļ viņš ir nonācis ārstu rokās, un tikai tad viņam ir konstatēts arī prostatas vēzis.

Tā dēvētajā oligarhu lietā joprojām nevienam nav piemērots aizdomās turamā statuss, apgalvo bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, paužot pārliecību, ka «oligarhu lieta» izgāzīsies un tas esot tikai laika jautājums, kad drošības iestāžu personām, «kuras piedalījās šajā politiskajā pasākumā», nāksies atvainoties par to, ka viņas ir kļūdījušās un ka noticis pārpratums.

Šlesers norāda, ka apmēram piecus gadus viņš strādāja valdībā un viņam nebija tiesiskās imunitātes pret kratīšanu vai citām operatīvās izmeklēšanas darbībām. «Ja es būtu darījis kaut ko nelikumīgu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki varēja nākt un pārbaudīt,» sacīja Šlesers. Nekas tamlīdzīgs neesot noticis, un arī vēlāk viņam ilgākus laika posmus imunitātes nebija, un, «ja kāds gribēja nākt, kratīt un kaut ko pārbaudīt, bija visas iespējas bez jebkādiem ierobežojumiem», sacīja Šlesers. Bijušais politiķis uzsvēra, ka tajos astoņos mēnešos, kurus viņš nostrādājis 10.Saeimā, viņš bija dziļā opozīcijā. «Ko tad es biju pēkšņi izdarījis tādu, ka steidzami vajadzēja iet un kratīt manu dzīves vietu?» jautāja Šlesers.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Sīrijas un Irākas džihādistu grupējums Islāma valsts finansējumu saņem virtuālajā valūtā Bitcoin, atsaucoties uz informācijas avotiem antidžihādistu koalīcijā, vēsta Japānas ziņu aģentūra Kyodo.

Islāma valsts saņem ievērojamu finansējumu no izejvielu, arī naftas un dabasgāzes, tirdzniecības. Turklāt naudas operācijas un pārskaitījumi tiek veikti virtuālajā valūtā.

Parasto bankas kontu izmatošanu varētu viegli izsekot, pat ja līdzekļi būtu izvietoti vairākos kontos. Tomēr, ja tiek operēts ar kriptovalūtu Bitcoin, nav iespējams fiksēt finansējuma avotus un tos pilnībā likvidēt.

Tas, ka Islāma valsts finanšu operācijas tiek veiktas, izmantojot Bitcoin, varētu nozīmēt, ka grupējumam naftas cenu krituma dēļ radušās grūtības ar finansējumu, norādīja aģentūras sarunbiedrs.

Islāma valsts ir sagrābusi plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, pasludinājusi tur «kalifātu» un pastrādājusi neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.

AS Latvijas valsts meži (LVM) pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas valstij piederošās meža zemes, un LVM pārvaldīšanā esošajās zemes platībās ir arī ievērojamas teritorijas, kurās atrodami kūdras resursi. Šobrīd grūti pateikt, cik to ir, bet LVM eksperti ir sākuši šī jautājuma izpēti. piektdien raksta laikraksts Diena.

Runājot par kūdras ieguvi, LVM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas vadītājs Austrumvidzemes mežsaimniecībā Inārs Dreimanis stāsta: «Sākot runāt par purvu, svarīgi izprast, kā tiks vērtēts šis dabas veidojums, jo nav atrodams vispārpieņemts vienots šī termina definējums. Katras zinātnes un nozares speciālisti uz purvu skatās no sava rakursa, izceļot vienu vai otru purvam raksturīgo pazīmi vai īpašību. Piemēram, purvu var identificēt gan ar tā pārmērīgo mitrumu, gan kūdras slāni un kūdras iegulu, gan arī ar purvam raksturīgo augu segu, tās īpatnībām un struktūru.» Purvu varētu nosaukt par kūdras purvu, ja tas saistīsies ar purva kūdras nogulumiem, to izmantošanas praktiskajiem apsvērumiem.

Latvijas Jūras medicīnas centrs investēs 1,11 miljonus eiro Radioloģijas nodaļas būvniecībā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Turpmāko gadu laikā ieguldot vēl papildu līdzekļus dažādu medicīnas iekārtu iegādē un speciālistu apmācībā, centrs uzsāk inovatīvu ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centru Austrumeiropā.

Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Baltijas līmenī vienīgā Radiofarmācijas laboratorija.

Projekta mērķis ir veicināt onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, tādējādi veicinot onkopacientu kvalitatīvas un darbspējīgas dzīves pagarināšanu.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6 000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām saslimšanām. Augstās mirstības dēļ Latvija katru gadu zaudē aptuveni par 3,9% vairāk darbspējīgu cilvēku, nekā tas ir vidēji Eiropas Savienībā. Tas liecina par vēža diagnostikas un terapijas pakalpojumu aktualitāti. Līdz ar LJMC projekta īstenošanu Latvijas iedzīvotājiem konkrētas grupas onkoloģiskie izmeklējumi būs finansiāli pieejamāki, kā arī nebūs jāmēro ceļš uz citām Eiropas valstīm.

Lielo legālo algu saņēmējus diskriminējošā likumdošanas norma piedzīvojusi fiasko, bet varas greizā valsēšana ar solidaritātes nodokli meklē jaunus ritmus

Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Atsperoties uz šiem teikumiem Satversmē, valdības sociālie partneri uzstāj uz solidaritātes nodokļa atcelšanu. Kopš tā pieņemšanas biezējušie neapmierinātības dūmi liecina, ka nodokļa īsais mūžs ved uz atteikšanos no tā vai, kas ir ticamāk, kādām tā modifikācijām. Solidaritātes nodokļa likums pompozi stājās spēkā tikai šā gada 1. janvārī, kad bija guvis Saeimas atbalstu. Praktiskā dzīve uz delnas izlika faktus par tā jēdzīgumu. Uzņēmēju peltā nodokļa iekasēšanas plāns nepildās, kā cerēts, un līdz ar tā ieviešanu nodokļa maksātāju skaita profilam atbilstošo personu skaits, pēc Finanšu ministrijas apkopotās informācijas, sarucis par 20% (pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras datiem – pat par 30%), tā saņēmējiem meklējot un atrodot iespēju uz galvas uzmesto nodevu apiet. Valsts vara radīja jauno nodokli kā iespēju ar kuplāko algu saņēmēju piežmiegšanas palīdzību īstenot kārtējo valsts maka brutālu pildīšanu uz kāda kabatas rēķina jebšu, ietērpjot valdības leksikai piemērotākos vārdos, veikt valsts budžeta ieņēmumus palielinošos pasākumus.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Anglijā negaidīti mirušās latvietes Astrīdas Jankovskas meitas stingri apņēmušās noskaidrot mātes patieso nāves cēloni. Ārsta noteiktais nāves cēlonis tuviniekus nepārliecina, vēsta laikraksts Diena.

Arī fakts, ka ārstējošais ārsts mēģina atrunāt tuviniekus no nāves cēloņa ekspertīzes noteikšanas, uzticamību Lielbritānijas medicīnas personālam neviešot. Tikai palielina aizdomu ēnu, ka ģimenes pieņēmums - māte saindējās, strādājot ar ķimikālijām, - varētu būt patiess, pārliecinātas meitas. Uz Angliju peļņā aizbraukušās pirmspensijas vecuma sievietes darbs bija saistīts ar ziedu griešanu, informē laikraksts.

Šajā nedēļā meitas cerot saņemt ekspertīzes rezultātus, kas bažas apstiprinās vai arī ne. Nelaiķes meitas arī vērsušās ziedot.lv ar lūgumu palīdzēt pārvest mājās mammu. Vajadzīgā nauda esot gandrīz savākta.

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

«Domāju, ka cilvēki līdz galam nespēj novērtēt veselības nozīmi. Viņi ir gatavi daudz vairāk tērēt dzīvokļiem un automašīnām, nevis investēt savā veselībā un veikt nepieciešamās preventīvās darbības,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka SIA PharmIdea, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

«Veselīga dzīves veida pamatā ir ēšana, fiziskās aktivitātes, sevis izglītošana un trenēšana, lai varētu tikt galā ar ikdienas stresu. Visas sensācijas veido negatīvā informācija. Ja pieņem, ka informācijas lauks ir baseins, mēs katru dienu peldam cauri baseinam, kas ir pilns ar mēsliem. Tāpēc ir jāspēj atbrīvoties no dienas laikā uzkrātās negatīvās informācijas, no stresa, kas beigās rezultējas psihosomātiskajās slimībās, kuņģa čūlā vai paaugstinātā asinsspiedienā. Attīstītajās pasaules valstīs cilvēki daudz vairāk pievērš uzmanību ne tikai savai veselībai, bet arī sevis sakārtošanai ikdienā. Tāpēc viņi ir veselīgāki, dzīvo ilgāk. Arī vēzis tur visbiežāk ir hroniska slimība, šie slimnieki strādā un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi,» skaidro V. Skrīvelis.

Vairāk nekā 10 000 cilvēku portālā "Manabalss.lv" parakstījušies par iniciatīvu "Brīvu izvēli pilngadīgiem cilvēkiem! Par e-cigarešu aromātu saglabāšanu", informē Beztabakas Produktu Asociācija.

Līdz ar to tā būs jāizskata Saeimā. Vairāk nekā 10 000 cilvēku, kas parakstījuši iniciatīvu, aicina Saeimu neaizliegt elektronisko cigarešu aromātus, bet tā vietā ieviest mērķtiecīgus risinājumus cīņā pret nelegālo tirgu, kā arī izglītot sabiedrību par veselīgām izvēlēm.

Pretēji sabiedrībā radītajam priekšstatam, e-cigarešu industrija nav ieinteresēta, ka tās produktus lieto jaunieši. Beztabakas produktu asociācija vairākkārt aicinājusi noteikt tirdzniecības aizliegumu jauniešiem līdz 21 gada vecumam, kā arī nopietni pievērsties šā aizlieguma kontrolei. Industrijas mērķauditorija ir cilvēki, kas apzināti atsakās no tabakas lietošanas. Kā liecina daudzi jauni pētījumi, parasto tabakas cigarešu smēķēšana ir veselībai daudzkārt kaitīgāka nekā e-cigaretes. Un pieaugušiem cilvēkiem ir tiesības brīvi izvēlēties, tostarp - lietot e-cigaretes ar vai bez aromātiem.

Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) jau no pavasara būs iespējams veikt vēža diagnostiku (neiroendokrīnie audzēji, prostatas audzēji, metastatiskais kaulu vēzis u.c.), izmantojot vienu no mūsdienu precīzākajiem izmeklējumu veidiem – pozitronu emisijas tomogrāfu un datortomogrāfu (PET/CT), liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

LJMC šobrīd uzsācis jauno iekārtu uzstādīšanu topošajā Radioloģijas nodaļā, kas būs viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas un terapijas centriem Austrumeiropā. Kopējā iekārtu vērtība ir 1,4 miljoni eiro. Sadarbībā ar Kodolmedicīnas klīniku ir izveidota arī Radiofarmācijas laboratorija. Tas veicinās onkoloģisko izmeklējumu un ārstniecības pakalpojumu pieejamību Latvijā un tuvākajā reģionā, kā arī ļaus attīstīt valsts un privātā sektora sadarbību medicīnas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem.

Jānis Birks, LJMC valdes priekšsēdētājs: «Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl visā pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci. Pēdējo 10 gadu laikā onkoloģisko slimību terapijā ir sasniegti ievērojami panākumi, tomēr Latvijā mēs pagaidām atpaliekam ne tikai Eiropas līmenī, bet arī Baltijā. Tādēļ LJMC, investējot lielus resursus Radioloģijas nodaļā, nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem jaunākās izmeklēšanas metodes, kas ļauj konstatēt pat ļoti niecīga izmēra (~3mm) ļaundabīgos audzējus, slimības recidīva un metastāžu gadījumus.»

No 47 Gerkens & Co veikaliem šobrīd ir palikuši vairs tikai četri, arī to dienas ir skaitītas. Uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmis restartēt savu biznesu un tirgoties ar dārgajiem itāļu zīmoliem, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mani veikali būs lētākie no dārgākajiem, intervijā apgalvo R.Gerkens. Dienas Bizness bija pirmais preses izdevums, kuram viņš sniedza interviju, tas notika 1992. gada aprīlī.

Fragments no intervijas

Jūsu individuālais uzņēmums Gerkens & Co bija pirmais privātuzņēmums, kas reģistrēts Latvijas uzņēmumu reģistrā. Savulaik tas bija viens no plaukstošakajiem uzņēmumiem valstī. Kā Jūs nonācāt pie sava biznesa?

Ja precīzāk, sākotnēji tas bija izveidots ar speciālu Ministru padomes atļauju. Man tolaik bija lielas caursišanas spējas. Ja es varēju pie padomju varas, pie komunistiem atvērt bāru... Tas kā es to dabīju gatavu, lai paliek noslēpums, to es negribu stāstīt. (Smaida.) Esmu bijis viens no pirmajiem kooperatoriem valstī. Problēma bija, ka likums atļāva ne mazāk kā trīs īpašniekus, kas pēc populārās Krilova fabulas nozīmēja, ka vajadzēja, lai būtu gan šķuka, gan ļebeģ, gan rak (līdaka, gulbis un vēzis). Ja es vilku pa labi, tad tie citi vilka pa kreisi. Tā biznesā diemžēl nevar. Visiem vienādi bija 33% daļas, it kā visi bija vienādi priekšnieki. Es cīnījos un meklēju iespēju kā uzņēmumu noreģistrēt tikai uz sevi.