Par Eiropas Savienības naudu uzceltais pirmais un vienīgais Latvijas bīstamo atkritumu poligons Zebrenes pagastam nesis bonusā vismaz 2 milj. Ls
Pēc Eiropas Savienības prasībām tapušais un Kohēzijas fonda finansētais, vairāk nekā 8 milj. eiro vērtais Zebrenes bīstamo atkritumu poligons, svinīgi nodots ekspluatācijā, pielicis punktu apmēram 10 gadu garai šī poligona tapšanas vēsturei. Nerunājot par valstisko labumu, jo līdz šim bīstamie atkritumi tikuši glabāti pagaidu noliktavās, ieguvējs jūtas arī pats Zebrenes pagasts. Sākumā zebrenieši bijuši kategoriski pret poligonu, bet gan pagasta padomes deputāti ņēmuši lietu savās rokās, savākts nepieciešamais 60% iedzīvotāju atbalsts, lai varētu piedalīties konkursā.
«Mēs apsvērām, kas mums par poligona ierīkošanu būs un rezultāts neizpalika — kā kompensācija mums tika pilnībā sakārtota ūdenssaimniecība, kanalizācija, modernizēta siltumapgāde, noasfaltētas vairākas ielas, ierīkoti gājēju celiņi un apgaismota galvenā iela. Līdz ar to jūtamies vinnējuši vismaz par 2 miljoniem latu,» Db stāstīja Zebrenes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Andiņš. Viņš piebilda, tā kā poligons tapis pēc visām mūsdienīgām Eiropas Savienības prasībām, tas ir drošs un nekādā veidā neapdraud ne vidi, ne tuvīnos iedzīvotājus. Vienīgais, ko V. Andiņš nožēlojot, ka pēc teritoriālās reformas, kad Zebrenes pagasts pievienots Dobeles novadam, diemžēl visi nodokļi, tai skaitā dabas resursa nodokļi, kas pašvaldībai būtu ienesusi 10 latus par katru bīstamo atkritumu tonnu, tagad nonāks Dobeles novada kopējā kasē, no kā Zebrene visticamāk neko nesaņemšot.
Zebrenes bīstamo atkritumu poligons sevī varēs uzņemt ap 9000 t atkritumu gadā, tas paredzēts 20 gadu ekspluatācijai. «Galvenokārt atkritumi poligonā nonāks no uzņēmumiem. Tiem ir ļoti stingri kritēriji un pārsvarā tie būs pelni, sodrēji, izdedži, aktīvā ogle, dažādi filtra materiāli un dūņas. Atkritumu radītājs arī segs poligona uzturēšanas izmaksas pēc tā apsaimniekotāja noteikta tarifa,» tā Db pastāstīja Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras direktors Māris Bremšs. Viņš piebilda, ka vismaz tuvākajā laikā Latvijā šis noteikti paliks vienīgais šāda veida poligons, «ja vien radikāli kas nemainīsies un neuzplauks spēcīga rūpniecība,» tā M. Bremšs.