Zelta cena šo nedēļu sākusi ar nelielu vērtības pieaugumu līdz 1494 ASV. Tiesa gan, liela daļa analītiķu uzskata, ka īsākā termiņā zelta cenai manāmi austākos līmeņos iespējas ir visai ierobežotas, raksta Reuters.
Zelta pievilcību negatīvi ietekmējusi Grieķijas situācijas saspīlējuma mazināšanās pēc tam, kad minētās valsts parlaments nobalsoja par taupības pasākumiem. Zelta cena tradicionāli pieaug laikā, kad palielinās neskaidrība par pasaules ekonomikas izaugsmes virzienu un gūst atbalstu no tāda veida ziņām, kas liecina par izaugsmes tempu bremzēšanos.
«Pēc tam, kad Grieķija pieņēma konsolidācijas pasākumus, ir nepieciešams jauns iemesls, lai tiktu uzpirkts zelts. Šobrīd ir grūti atrast kādu katalizatoru, kas liktu zelta cenai kāpt,» spriež Phillip Futures analītiķis Ongs Ji Lings. Jāpiebilst, ka kopš šā gada 22. jūnija zelta cena ir sarukusi par 3,4%.
Analītiķis gan norāda, ka skatījums uz zelta cenas izredzēm negatīvs esot tikai īstermiņā, jo zelta cenu var balstīt ziņas par ekonomikas bremzēšanos ASV, eirozonas parādu krīze un straujāks inflācijas pieaugums Indijā un Ķīnā.
Arī tehniskie analītiķi norāda, ka šobrīd tuvāko dienu laikā ticamāks ir zelta cenas kritums līdz 1472 ASV dolāru par unci atzīmei, raksta Reuters.
Pašreiz par zemāku pieprasījumu pēc minētā liecina arī tas, ka līdz pēdējo divu nedēļu zemākajam līmenim sarukuši pasaulē lielākā biržā tirgotā zelta fonda SPDR Gold Trust rezerves.