No rītdienas, 2. aprīļa Izdevniecība Rīgas Viļņi mainīs sava zīmola identitāti, stiprinot korporatīvo identitāti kā plaša profila izdevumu izdevējs. No šīs nedēļas uz visu žurnālu vākiem parādīsies jaunais logo, apliecinot konkrētā žurnāla piederību vienai mediju grupai.

Tas darīts, jo ticis secināts, ka nepieciešams atdalīt līdzšinējo uzņēmuma identitāti no viena žurnāla identitātes. Izdevniecības nosaukums pārāk ilgi cilvēkiem esot asociējies ar viena žurnāla nosaukumu, lai gan šobrīd tā izdod 12 žurnālus, un nākotnē plānoti vēl vismaz 2-3 jauni projekti. Pārvērtības piedzīvos gan tikai izdevniecības zīmola identitāte – izdevniecības nosaukums manīts netikšot.

Zīmola identitātes maiņa seko pēc īpaši aizvadīta finanšu gada, kas bijis visveiksmīgākais uzņēmuma vēsturē. "Esam būtiski palielinājuši uzņēmuma galvenos finanšu rādītājus, turpinot kvalitatīvu, peļņu nesošu izaugsmi, kas nodrošina mūsu konkurētspēju ilgtermiņā," informē SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone. Izdevniecības Rīgas Viļņi kopējais apgrozījums 2007.gadā sasniedza jaunu rekordu – vairāk nekā 4,3 miljonus latu, kas ir par 31% jeb par 1 miljonu latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa pērn pārsniedza 300 tūkstošus latu, kas bija par 262% vairāk, salīdzinot ar 2006.gadu.

Latvijas Banka papildinājusi viena lata monētu daudzumu apgrozībā, trešdien laižot klajā vienlatnieku ar laša attēlu, kurā iekalts gadskaitlis 2007, Db.lv informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Gadskaitlis arī ir vienīgais, kas šo monētu atšķir no līdz šim lietošanā esošajām 1 lata monētām ar laša attēlu. Tātad turpmāk apgrozībā būs šādas gan ar 1992., gan ar 2007. gadu datētas monētas.

Monētas mākslinieki ir Gunārs Lūsis un Jānis Strupulis.

Pakāpeniski palielinoties skaidras naudas daudzumam apgrozībā, kā arī naudas zīmēm fiziski nolietojoties, ik pa laikam nepieciešama naudas zīmju, tai skaitā monētu, krājumu atjaunošana un papildināšana. Vienlatnieku ar laša attēlu krājums tiek papildināts pirmo reizi kopš 1992.gada. Jaunais vienlatnieks ar lasi kalts Francijas kaltuvē Monnaie de Paris un tā tirāža ir septiņi miljoni monētu.

2007. gada sākumā apgrozībā bija 22.0 milj. 1 lata monētu, gandrīz visas - ar laša attēlu. Kopš 2001. gada 1 lata monētu klāstu divreiz gadā papildina īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas, kuru skaits ir samērā neliels - līdz šim kopumā četri miljoni. Tas ir pietiekami, lai monētas nonāktu pie cilvēkiem, kuri tās vēlas uzglabāt kā numismātisku vai mākslas vērtību, bet apgrozībā parādītos reti.

Bonnier grupa kļuvusi par 5 amerikāņu izdevumiem bagātāka, nostiprinot savas pozīcijas specializēto žurnālu jomā.

No Hachette Filipacchi Media U.S. (HFM U.S.) zviedru Bonnier grupa iegādājusies Popular Photography, Flying, Boating, Sound & Vision un American Photo, tādā veidā papildinot savu jau gandrīz 50 dažādu specializēto žurnālu kolekciju. Tas ir trešais Bonnier grupas lielākais pirkums pēdējo mēnešu laikā. Pērnā gada septembrī Bonnier iegādājās māmiņām domātus žurnālus Parenting un Babytalk, bet decembrī divus niršanai veltītus žurnālus Scuba Diving un Sport Diver.

Šī gada janvārī Financial Times arī ziņoja, ka, iegādājoties 18 žurnālus no ASV izdevēja Time Inc., Bonnier grupa kļūs par lielāko ASV žurnālu izdevēju ar 350 milj. ASV dolāru apgrozījumu.

Pieci pasaules vadošie izdevēji – Conde Nast, Hearst, Meredith, News Corp. un Time – paziņojuši, ka strādā pie universālas platformas izveides, ar kuras palīdzību varēs publicēt laikrakstus un žurnālus digitālā formātā.

Conde Nasti un Time daļēji izstrādātā tehnoloģija jau prezentēta, digitālā formātā izdodot žurnālus Wired un Sports Illustrated. Pagaidām gan vēl nav zināms, kas sniedz tehnoloģisko atbalstu šo digitālo žurnālu izstrādē, taču tiek lēsts, ka tā varētu būt kompānija Apple.

Patlaban plānots, ka katram interesentam būs ierīce, kurā periodiski atjaunosies tā laikraksta vai žurnāla sniegtā informācija, kuru lietotājs abonējis. Tehnoloģija tiek gatavot tāda, lai katrs izdevējs varētu saglabāt savu vizuālo un saturisko stilu.

Šādas tehnoloģijas izstrāde dos arī jaunas iespējas reklāmdevējiem, kas laikrakstos un žurnālos varēs publicēt arī reklāmas videoklipus ar skaņu.

Izdevējs SIA Zaļais circenis pārtrauc izdot bērnu žurnālus Zīlīte un Ezis, informēja izdevniecības izpilddirektore Liene Jaudzema.

Pēc Jaudzemas teiktā, šāds lēmums pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ.

«Gadiem ilgi mūs sponsorēja cilvēks no saviem privātajiem līdzekļiem, un šie līdzekļi nebija mūžīgi,» viņa atklāja, piebilstot, ka pēdējais žurnālu numurs iznācis janvārī.

Runājot par turpmāko, Jaudzema norādīja, ka izdevniecība netiks likvidēta.

«Pagaidām tiek pārtraukta žurnālu izdošana, un tad jau redzēsim, kas notiks tālāk,» sacīja izdevēja.

Tie, kas pasūtījuši žurnālus, var vērsties pie izdevēja, un nauda tiks atgriezta.

Kā vēsta informācija izdevniecības Zaļais circenis mājaslapā, uzņēmums dibināts 1996.gadā, lai privatizētu valstij piederošo Apgādu Zīlīte, kas abus žurnālus izdeva iepriekš.

Lai gan velosezona šogad izstiepusies nedaudz garāka kā citus gadus, kad novembra beigās jau zemi klāja sniegs, velosipēdu darbnīcas un tirgotāji sākuši naski piedāvāt jaunu pakalpojumu – velogarāžu, kur savu uzticamo braucamo novietot ziemas sezonā.

Princips pavisam vienkāršs – klients atved savu velosipēdu uz konkrēto vietu, samaksā par pakalpojumu un līdz pavasarim aizmirst, ka mājoklī jāatrod vieta arī velosipēdam, kas gada aukstajos mēnešos visbiežāk kalpo kā drēbju statīvs. Protams, dzīvoklī iespējams velosipēdu arī ar speciāliem stiprinājumiem novietot pie sienas vai pat griestiem, bet ne visos mājokļos tam atradīsies piemērota vieta. Turklāt gleznu no sienas taču nost nerausi, lai pāris mēnešus skatītos uz savu ciskudrilli.

Aptaujātās velodarbnīcas teic, ka pakalpojums nebūt nav ienesīgs bizness un brīva niša, bet iespēja ziemas sezonā lietderīgi izmantot savas pustukšās noliktavas un nodrošināt, ka meistariem ir darbs, jo garāžas pakalpojums tiek piedāvāts komplektā ar velosipēda tehnisko apkopi. Tas nozīmē, ka, iestājoties pavasarim, klientam vairs nebūs jālauza galva par sava braucamā savešanu darba kārtībā. Velodarbnīcas gan ir pārliecinātas, ka nākamajā pavasarī būs mazāk darba un pie to durvīm neveidosies garas rindas, jo lielākā daļa velobraucēju, kā ierasts, visu tomēr atstāšot uz pēdējo brīdi un līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem attapšoties, ka braucamo vajag tagad un tūlīt, turklāt ideālā kārtībā.

No Latvijas medijiem (ārpus interneta) 73% krievvalodīgās auditorijas visbiežāk izvēlas radio.

Tas secināts One.lv septembra aptaujā par krievvalodīgas auditorijas paradumiem mediju izvēlē. Ārpus interneta 73% krievvalodīgās auditorijas dod priekšroku Latvijas radiostacijām, 54% - Latvijas televīzijas kanāliem, 54% - Latvijas laikrakstiem, Latvijas žurnāliem - 32%.

Gandrīz puse no auditorijas izvēlas ārzemju TV kanālus, avīzes un žurnālus (Krievijas un citi) vai neizmanto šos medijus vispār,

Aptaujā secināts, ka krievvalodīgā auditorija vairāk laika (vairāk nekā 15 stundas nedēļā) pavada internetā (40% aptaujāto), radio klausās 23%, TV skatās 18%, laikrakstus lasa 2%, bet žurnālus 1% aptaujāto.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Pavasarī laikraksta Dienas Bizness maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkstošus lasītāju.

Šie dati aprēķināti laikrakstam bez pielikumiem. Pieskaitot Db nedēļas nogales izdevuma Numurs un pielikuma Saldo lasītāju skaitu, auditorija sasniedz pat 74 tūkst. lasītāju.

Db vidējā auditorija pavasarī ir 42 tūkst. lasītāju, kas ir par 8 tūkst. vairāk nekā ziemas periodā, bet maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkst., kas ir par 9 tūkst. vairāk nekā ziemā, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia preses auditorijas pētījums «Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Pavasaris 2009».

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.

Internetu pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 55% jeb 981 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā, vēsta kompānijas TNS jaunākā interneta auditorijas pētījuma Ziema 2009 rezultāti.

Vidēji 51 % jeb 918 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā internetu ir izmantojuši pēdējo 7 dienu laikā. Jāatzīmē, ka 2009. gada ziemā, salīdzinot ar 2008. gada rudeni, kopējais interneta lietotāju skaits ir palicis nemainīgs.

Ziema 2009 pētījuma perioda dati liecina, ka, salīdzinot ar pirms gada veikto pētījumu Ziema 2008, internetu vairāk ir sākuši izmantot 50 - 59 gadus veci Latvijas iedzīvotāji. 2009. gada ziemā vidēji katrs trešais jeb 33% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā pēdējo 7 dienu laikā izmantoja globālo tīmekli, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2008. gada ziemā. Jāatzīmē, ka pētījums joprojām parāda lielāko interneta izmantotāju pieaugumu vecuma grupā 30 - 39 gadi, salīdzinot ar 2008. gada ziemas periodu.

Ekspedīcija mežā ar nakšņošanu zaru būdā, skijorings aiz zirga vai pastaiga ar lamām – šādas un citas atpūtas iespējas baudāmas ziemā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziema Latvijā vēl nav iestājusies, tomēr uzņēmumi, kas piedāvā izklaides un aktīvās atpūtas iespējas gada aukstajos mēnešos, jau ir gatavi uzņemt viesus, piedāvājot gan iepriekšējos gados pārbaudītas izklaides iespējas, gan jaunumus. Konkurences apstākļos ir jāspēj būt interesantiem katru gadu no jauna. DB uzrunātie uzņēmumu pārstāvji teic, ka ziema nav klusais periods, taču šis gada posms nav tik ienesīgs kā pavasaris, vasara un rudens sākums.

Ādažu novadā, Alderu ciemā, Adventure Ride zirgu stallis ziemas sezonā piedāvā zirgu skijoringu, izbraucienus kamanās, kā arī izjādes un jāšanas apmācību. Tā ir pieprasīta visu gadu, jo turpat atrodas manēža. Protams, ziemā cilvēki priekšroku dodot izjādēm sniegotā mežā. «Zirgu skijorings jeb braukšana aiz skrienoša zirga ar slēpēm kā disciplīna bija iekļauta jau 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā ir populāra izklaide ziemeļvalstīs, bet Latvijā mēs to aizsākām 2011. gadā. Ar zirgu skijoringu radījām pieprasījumu iepriekš tirgū nepiedāvātam produktam,» stāsta SIA Adventure Ride valdes loceklis Ričards Fomrats. Šī izklaide aizraujot tos, kuriem tīk ātrums un neliela adrenalīna deva. Skijorings šī sporta veida tradicionālajā izpratnē, kad slēpotāju velk motocikls vai motorkamanas, Latvijā ir pazīstams jau vairākus gadu desmitus. Vēl aizvien ik gadu ziemā tiek organizētas sacensības, Latvijas čempionāts, netrūkst arī entuziastu, kas traukšanos uz slēpēm aiz motocikla organizē paši.

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Viens no pasaules prestižākajiem biznesa medijiem Wall Street Journal (WSJ) piekritis izmantot sociālo tīklu interneta portālu funkciju, kuras pamatā ir piedāvāt WSJ lasītājam publikācijas, kuras ir populāras viņa Facebook draugu lokā, ziņo Associated Press.

Šo funkciju WSJ nodrošinās kompānija Loomia, kas līdz šim veidoja žurnāla mājaslapas sadaļu Cilvēki, kas lasa šo... Lasa arī šos rakstus jeb People who read this ... also read these stories. Raksta labajā pusē bija sadaļa, kurā bija saites uz populārākajiem rakstiem, kurus lasījuši cilvēki, kuri novērtējuši konkrēto rakstu, kuru tajā brīdī lasa lapas apmeklētāji.

Tagad WSJ lasītājiem līdzīgā veidā tiks piedāvāti raksti, kuri ir populāri lasītāja Facebook draugu lokā. Arī šo funkciju, kas sauksies Esi redzējis šo? jeb SeenThis? WSJ nodrošinās kompānija Loomia.

No 19. oktobra līdz 13. novembrim Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) rīkos seminārus Latvijas reģionos un Rīgā, lai izglītotu tā apmeklētājus par narkotiku un citu psihoaktīvo vielu ietekmi uz veselību. Seminārā tiek aicināti piedalīties gan vecāki un jaunieši, gan izglītības iestāžu darbinieki, liecina aģentūras sniegtā informācija medijiem.

Semināru dalībnieki tiks informēti par narkotiku un citu psihoaktīvo vielu kaitīgo ietekmi uz veselību, riska faktoriem, kas saistīti ar šo vielu lietošanu, un izglītoti par jaunāko informāciju šo vielu lietošanas profilakses jomā.

Semināri notiks Valmierā (19. oktobrī), Daugavpilī (26. oktobrī), Madonā (9. novembrī) un Rīgā (13. novembrī). Šādi semināri jau notikuši septembrī Jelgavā un Kuldīgā.

Semināru tēmas: Atkarības vielu lietošana – sabiedrības veselības problēma. Iespējamie risinājumi, lekcijas lasa SVA sabiedrības veselības metodiķis, Dr. Jānis Caunītis; Atkarības veidošanās cēloņi, atkarības attīstības process un narkoloģiskās palīdzības iespējas, lekcijas lasa Dr. Inga Landsmane; Jauniešu motivēšana no atkarībām brīvam dzīvesveidam, lekcijas lasa sociālais pedagogs Viesturs Trofimovs.

Laikā, kad termometra stabiņš aiz loga rāda krietni zem nulles, svarīgi parūpēties par savu auto, it īpaši – ja esi lietotas automašīnas īpašnieks. Par to, kā jauni un lietoti auto jāaprūpē bargajos ziemas mēnešos, lasi šajā rakstā!

Viens no galvenajiem parametriem – redzamība

Lai pārvietotos droši, tev vienmēr jāredz tas, kas notiek uz ceļa. Ziemā redzamību ievērojami apgrūtina gan sniegs, gan lietus, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš vējstikla slotiņām. Pārlieku nolietotas slotiņas ne tikai nespēj efektīvi notīrīt vējstiklu, bet var to sašvīkāt. Ja vējstikla slotiņas ir bojātas, pienācis laiks tās nomainīt.

Redzamībai nepieciešams vējstiklu, logus un lampas notīrīt no sniega un ledus. Šo uzdevumu paveikšanai tev būs nepieciešama slotiņa un ledus skrāpis. Notīrīt vajag arī automašīnas jumtu – straujas bremzēšanas vai paātrināšanās gadījumā uz tā esošais sniegs var nonākt vai nu uz tava, vai aizmugurē braucošā transportlīdzekļa vējstikla.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

No 1. decembra visiem auto Latvijā pēc likuma jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, taču sniegs, sals un apledojušie ceļi nozīmē to, ka, lai veiksmīgu pārlaistu ziemu kopā ar savu automašīnu, nepieciešams papildus inventārs. Kā vislabāk aprīkot automašīnu, lai bez liekām problēmām būtu gatavs ziemai, lasi raksta turpinājumā.

Ziema jau ir klāt, kas nozīmē to, ka ir jādomā par mazlietotu auto kvalitatīvu aprīkošanu, lai kopā ar to pārziemotu. Brīžiem ziema kļūst barga un auksta, bet brīžiem snieg pamatīgi, tāpēc ir vēlams, lai mazlietota auto bagāžniekā būtu viss nepieciešamais, kas krīzēs situācijās ļautu nepalikt uz ceļa.

Kāds ir ideālais aprīkojums ziemā?

Ziema pieprasa būt uzmanīgākam uz ceļa nekā vasaras sezonā. Pirmkārt, līdz 1. decembrim ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām un tas ir jādara obligāti. Tomēr pārbaudi, vai tām ir nepieciešamais protektora dziļums un vai tās nav pārāk nodilušas, citādi braukšana ziemas apstākļos tik un tā būs sarežģīta. Tomēr jāņem vērā vēl vairāki svarīgi faktori, par kuriem uzzināsi raksta turpinājumā.

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Savā 15 gadu jubilejā Lilit izdevis 340 lpp biezu žurnāla numuru. "Šāds žurnāla numurs nebūtu iespējams bez reklāmdevēju atbalsta, žurnālā ir 145 reklāmas, kas arī ir absolūts žurnālu rekords Latvijā", norāda Ilze Ozola, izdevniecības reklāmas direktore.

Lilit latviešu un krievu versiju kopējais tirāžas lappušu skaits pārsniedzis 15 milj. lpp, kas sastāda 3 lielās kravas mašīnas, jeb vairāk nekā 50 tonnas - arī tas ir neatkarīgās Latvijas preses izdevumu rekords, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis.

Izdevniecība Lilita kopā ar tās sadarbības partneri I&L Publishing un meitas uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā izdot žurnālus Lilit latviešu, krievu un lietuviešu valodā, FHM latviešu, igauņu un lietuviešu valodā, Cosmopolitan latviešu valodā, kā arī žurnālus Copes Lietas, Latvijas Architektūra, Latvijas Būvniecība, Patron un vairākus to pielikumus. Grupas kopējais apgrozījums 2006. gadā pārsniedz 5 milj EUR, kopējais pārdoto žurnālu skaits mēnesī pārsniedz 120 000 eksemplāru, bet auditorija - gandrīz 900 000 cilvēku.

Žurnālu izdevniecība Dienas Žurnāli pirmā Latvijā ir izveidojusi īpašu aplikāciju e-vidē tieši bērnu un pusaudžu lasītāju auditorijai - tagad žurnāls Ilustrētā Junioriem pieejams arī iPhone un iPad lietotājiem visā pasaulē.

Tieši lielā interese par maksimāli ērtām žurnāla lasīšanas iespējām ārpus Latvijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem Junioriem aplikācijas izveidei.

Junioriem mobilā versija ir saturiski identiska Latvijā izdotajai drukātajai versijai, ko ik mēnesi izlasa vairāk nekā 30 000 bērnu, jauniešu, viņu vecāku, mācībspēku un citu interesentu. Galvenā redaktore Sanda Krasta uzsver: «Jauniešus nereti dēvējam par interneta paaudzi, tāpēc jaunā aplikācija būs lieliska iespēja lasīt, pētīt un darboties gan tehnoloģiski noskaņotajiem bērniem, gan viņu vecākiem un pat vecvecākiem.»

Lai lasītu Junioriem, iPhone un iPad lietotājiem jādodas uz App Store, kur savā mobilajā ierīcē jālejuplādē bezmaksas aplikācija Junioriem. Lai izmēģinātu žurnāla lasīšanu uz iPhone vai iPad, iespējams izvēlēties un bez maksas lejupielādēt vienu žurnāla numuru. Katra atsevišķa numura cena ir 2, 39 EUR, bet žurnālu iespējams abonēt, par numuru maksājot 1, 66 EUR. Pasūtīt un lasīt savā telefonā vai planšetdatorā iespējams arī iepriekšējos Junioriem numurus.

«Tā kā aptuveni desmit gadu esmu nostrādājis arī valsts struktūrās vairākos amatos un posteņos, es labi zinu, kā tur notiek lietas, un varu teikt, ka ir labi to skudru pūzni pabakstīt»

Tā intervijā DB saka Dienas Biznesa valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Maršāns.

Fragments no intervijas

Paskatoties tavu CV, ir redzams, ka savu karjeru sāki kā laikraksta Diena žurnālists. Tagad tu esi vairāku mediju īpašnieks. Var teikt, ka aplis ir noslēdzies. Kā tas izveidojās?

Es pats arī nosmējos, kad kļuvu par AS Diena padomes priekšsēdētāju un pērn arī par Dienas Biznesa un Dienas Žurnālu akcionāru: ka esmu veidojis karjeru no ierindnieka līdz ģenerālim. Sākās tas vienkārši. Kad mācījos juristos otrajā kursā, vajadzēja kaut kur piestrādāt, un es pamanīju, ka Diena meklē jaunam un nebijušam izdevumam neprofesionālus žurnālistus, kas nav izgājuši padomju laika žurnālistikas skolu. Pieteicos, un kaut kā viss aizgāja. Lato Lapsa tolaik bija reportieru korpusa vadītājs, galvenais redaktors bija Viktors Daugmalis, Sarmīte Ēlerte bija galvenā redaktora vietniece. Strādāju Dienā kopā ar vairākiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, deputātu Kārli Seržantu, arī ar Līgu Krapāni, kura vēlāk bija padomniece vairākiem prezidentiem un premjeram. Toreiz tur strādāja arī Jānis Vilnītis, kurš tagad aktīvi darbojas Jūrmalā. Bija tāds raibs kolektīvs.