Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu pārtraukt izmeklēšanu nogrimušā prāmja Estonia lietā, ziņo lenta.ru.

Ministru kabinets noklausījās pēc kārtas ceturto atskaiti, kuru prāmja Estonia nogrimšanas iemeslu izmeklēšanas gaitā sagatavojusi šim nolūkam speciāli izveidota komisija, un secinājusi, ka pašreizējā informācija nespēs sniegt pilnvērtīgas atbildes par prāmja nogrimšanas iemesliem. Saistībā ar šo lēmumu komisija tika likvidēta.

Pēdējā atskaitē par prāmja Estonia bojāejas galvenajiem iemesliem tika minētas kuģa nepilnīgās konstrukcijas un nepateicīgie laika apstākļi. Šī atskaite apstiprina jau 1997. gadā izdarītos secinājumus, kuros bija teikts, ka prāmis bija nogrimis defekta dēļ priekšējā vizierī, kurš neizturēja smagos laika apstākļus.

Rīgas Motormuzeja vēsturiskie sporta spēkrati piedalīsies atjaunotajā autosporta festivālā „Dzintara Volga 2010”, kas no 17. līdz 19 septembrim norisināsies Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (BKSB). Pasākuma programmā paredzēti izbraucieni ar vēsturiskajiem sporta automobiļiem un to izstāde.

No Rīgas Motormuzeja zelta krājumiem sacensībās startēs:

ESTONIA – 16 M

Sacīkšu automobilis, kurš savulaik tika būvēts bijušās PSRS formulas klasei – 2 un bija viens no populārākajiem PSRS. To nelielā sērijā ražoja laika periodā no 1971.g. līdz 1974. gadam un tās spēka agregāts oriģināli bija Moskvičs – 412 motors.

Bet, lai sacīkšu auto labāk ripotu, daudzos bijušās PSRS auto klubos sporta spēkratu pārbūvēja, uzstādot Žiguļa vai vēl jaudīgāka auto motoru. Sacīkstēs ESTONIA - 16 M startēja līdz 80.gadu vidum, izcīnot uzvaras 25 dažādos PSRS čempionātos šosejā pa apli un iegūstot 7 zelta, 7 sudraba un 8 bronzas medaļas.

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs ar lāzerstariem veic 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraka trīsdimensiju (3D) skenēšanu.

3D lāzerskenēšanas mērķis ir izveidot vraka un tā tuvākās apkārtnes punktu mākoni, kas pēc tam ļaus izgatavot vraka 3D modeli. Tāpat tiks pētīts vraks un apkārtne jūras dzelmē, kā arī ar augsto tehnoloģiju aprīkojumu tiks pētīts nogrimušā prāmja automašīnu klājs.

Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojā informēja, ka pētniecības kuģis "Sweet", kuram ir Nīderlandes karogs, pirmdien ieradies "Estonia" nogrimšanas vietā. Darbi sākās ar aprīkojuma izmēģināšanu un kalibrēšanu. Pētniecības darbi jūrā tiks veikti nepārtraukti visu diennakti.

Biroja direktors Renē Arikass klāstīja, ka vispirms pēc iespējas detalizētāk tiks pētīts automašīnu klājs. Tehniski sarežģītajā procesā eksperti centīsies iegūt pēc iespējas pilnīgāk priekšstatu par situāciju uz šī klāja, piemēram, deformācijām, vai durvis un šahtas bijušas atvērtas vai aizvērtas.

Igaunijas valsts kontrolē esošais institūts Enterprise Estonia nolēmis ieguldīt zīmola Welcome to Estonia attīstībā 2 miljonus kronu (89.8 tūkst. latu), atsaucoties uz Ohtuleht, vēsta BBN.

Enterprise Estonia zīmolu vadītājs Leiti Mandmets norāda, ka nolemts turpināt attīstīt zīmolu Welcome to Estonia, kurā 2001. un 2002. gadā ieguldīti 13 miljoni kronu (584 tūkst. latu). Pēc viņa teiktā, tieši ieguldītā nauda ir galvenais iemesls, kāpēc nolemts nesākt jauna zīmola attīstību, bet izmantot iegūtos izpētes rezultātus un turpināt Welcome to Estonia konceptu.

Pērn zīmola Welcome to Estonia attīstībai tika tērēts 1.1 miljons kronu (45 tūkst. latu).

Db.lv iepriekš ziņoja, ka Igaunijas mūzikas zvaigzne Hanna Idla (Hannah Ild) centās iekarot Lielbritānijas tirgu, izmantojot bezmaksas avīzi, kuras galvenais raksts bija par to, ka Igaunijas vēstniecība Hannu Idlu ir nominējusi par Igaunijas tūrisma kampaņas reklāmas seju.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Zviedrija vēlas no jauna izpētīt 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vraku, piektdien paziņojušas varasiestādes.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra lūgusi atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmu caurumu tajā.

"Mēs neplānojam atcelt likumu par kapa miera aizsargāšanu, bet mēs izvērtēsim, kā likumu iespējams pielāgot, lai veiktu pētījumus, ko vēlas negadījumu izmeklēšanas aģentūra," preses konferencē paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. "Estonia" ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Zviedrija sākusi strādāt pie labojumiem likumā, kas aizliedz piekļuvi 1994.gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" vrakam, ceturtdien paziņoja Zviedrijas iekšlietu ministrs Mikaels Dambergs.

Ministrs intervijā Zviedrijas Radio sacīja, ka Tieslietu ministrija darbu pie likuma labojumiem varētu pabeigt līdz martam, un piebilda, ka parlamentā pastāv plašs atbalsts labojumu veikšanai.

Tas nozīmē, ka varbūt jau vasarā būs iespējams ienirt pie prāmja vraka, sacīja Dambergs.

Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra nesen lūdza atļauju no jauna pārbaudīt vraku pēc dokumentālās filmas atklājuma par līdz šim nezināmiem caurumiem tajā.

Pēc šiem atklājumiem Igaunija, Somija un Zviedrija paziņoja, ka veiks kopīgu izmeklēšanu, kuru vadīs Igaunija.

Papildu caurumu izpētei, iespējams, tiks izcelta arī daļa vraka, norādījusi Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Igaunijas uzņēmējdarbības veicināšanas aģentūras Enterprise Estonia finansētajā pasākumā, kas veltīts Igaunijas neatkarības atjaunošanas svinībām, uzstāsies britu dziedātājs Robijs Viljamss (Robbie Williams), vēsta laikraksts Postimees.

Koncerts notiks 20. augustā Tallinā, un R. Viljamsam tā būs priekšpēdējā uzstāšanās viņa koncerttūres «Take The Crown Stadium Tour 2013» ietvaros. Mūziķa uzstāšanās tiks filmēta, lai vēlāk veidotu videoklipu «Meet me in Tallin».

Tāpat Enterprise Estonia sarīkojusi sociālo mediju kampaņu, kuras laikā desmit britu dziedātāja fani tiks uzaicināti uz R. Viljamsa koncertu Tallinā, savukārt dziesmu starplaikos tiks atskaņoti video par Igaunijas galvaspilsētu.

Budžets, kas paredzēts pasākumam ar Lielbritānijas mākslinieka piedalīšanos, ir 300 tūkstoši eiro, un šī nauda tiks ņemta no tiem līdzekļiem, kas tradicionāli ik gadu tiek novirzīti kampaņas rīkošanai Londonā. Šogad kampaņa Londonā nenotiks. Enterprise Estonia līdzekļus pasākuma organizēšanai guvusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Pavisam nesen pašmāju tirgū bez liekas ažiotāžas ir nonācijas jaunākās paudzes korejiešu autoražotāja KIA SUV klases modelis Sorento. Jaunais auto ir pārvērties līdz nepazīšanai, turklāt izskats ir tikai redzamā daļa.

Savulaik KIA Sorento iznāciens radīja milzīgu apvērsumu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Daudzi noteikti vēl atceras, ka 2003. gadā pēc jaunā Sorento parādīšanās cilvēki bija gatavi stāties garā rindā, lai iegūtu vizuāli pievilcīgo auto, kurš kardināli atšķīrās no citiem KIA produktiem. Pieprasījums bija daudzkārt lielāks nekā piedāvājums. Savā ziņā KIA Sorento parādīšanās iezīmēja pilnīgi jaunu korejiešu ražotāja dizaina kursu, kas vēlāk izrādījās pareizs. Otrās paaudzes modelis iegūtās gudrības ir attīstījis vēl augstākā līmenī, vispirms pielabojot pamanītās kļūdas un nepilnības, kā arī pilnveidojot salona iekārtojumu un atrodot lielisku dīzeļmotoru.

Starptautiskā ziņu koncerna CNN speciālisti izraudzījušies 17 nepārdomātākos un stulbākos biznesa lēmumus un izteicienus. Pirmajā vietā ierindojies auto industrijas gigants General Motors.

Šādu godu GM izpelnījies ar mikroauto PUMA radīšanu, kas piesaistīja gana lielu sabiedrības uzmanību, tomēr jaunais auto, kas vairāk atgādina rikšu nevis automašīnu un kurā ietilpst tikai divi pasažieri, kuriem bez apstāšanās lemts nobraukt tikai 35 jūdzes (aptuveni 56 kilometri), nespēja kompāniju izglābt no bankrota – 1.jūnijā GM paziņoja mēģinājums izglābt uzņēmumu no izputēšanas nav izdevies.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Pastāv iespēja, ka līdz izstādei EXPO 2015 Milānā var netikt uzbūvēts Igaunijas paviljons, jo ir apstrīdēts tiesā paviljona būvniecības konkurss, tāpēc Igaunijas dalība izstādē ir apdraudēta.

Ņemot vērā, ka tiesas sēdes var ilgt nenoteiktu laiku, Igaunijas uzņēmējdarbības un reģionālās politikas veicināšanas aģentūra Enterprise Estonia, kas koordinē Igaunijas dalību EXPO izstādēs, apsver iespēju anulēt konkursa rezultātus, paziņoja Enterprise Estonia.

Konkursu tiesā apstrīdēja uzņēmums E&G, un tādēļ Enterprise Estonia nevar sākt līguma izpildi ar konkursa uzvarētāju Ekspodisaini.

Enterprise Estonia padomes priekšsēdētājs Ahti Kuningass norādīja, ka tiek apsvērtas visas iespējas, lai Igaunijas paviljons būtu gatavs laikus, un šobrīd labākais variants būtu uzsākt sarunas ar EXPO jau strādājošajām būvniecības kompānijām. Viņš piebilda, ka, ja nebūs iespējams atrast būvniecības kompāniju vai kādu citu risinājumu līdz janvāra vidum, tiks nopietni izskatīta iespēja atteikties no dalības EXPO.

Pēc interneta portāla Autoscout24 lasītāju aptaujas, kurā piedalījās vairāk nekā 250 tūkst. lietotāju par iecienītāko Eiropas auto vairums respondentu ir nosaukuši vācu vidējās klases modeli Opel Insignia.

Tas nozīmē, ka Opel Insignia trofeju krātuvē tas jau būs 26. nozīmīgais apbalvojums. Par automašīnas popularitāti visvairāk liecina sensacionālie pārdošanas apjomi.

Kopumā 2009. gadā ir pārdoti vairāk nekā 150 tūkst. Insignia modeļu, kas ir ievērojami vairāk nekā Opel iepriekš bija cerējis.

Citās nozīmīgākajās nominācijās, piemēram, par labāko kompaktklases modeli visvairāk balsu interneta balsojumā saņēma jaunais Alfa Romeo Mito. Bavārijas autoražotāja BMW pūrā ir divas balvas.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.