Dienas Bizness

  • 8 ceturtdiena,
    decembris

    Gunārs, Vladimirs, Gunis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8510

    USD: 1.0730

Ražošana

Zinātnieki: sastrēgumu vaininieki ir paši autovadītāji  4

Nevienam nepatīk stāvēt sastrēgumos, bet miljoniem autovadītāju visā pasaulē to nākas  darīt ik dienas. Zinātnieki  pētot šo mūsdienu problēmu, uzskaita zaudējumus un pārsteidz sabiedrību ar jauniem, šokējošiem faktiem.

Protams, sastrēgumiem par iemeslu ļoti bieži ir satiksmes negadījumi, bet pētījuma rezultāti liecina, ka biežāk transporta kustība kļūst lēna pati no sevis, bez acīm redzama iemesla. Matemātiķi no Eksteteras un Budapeštas universitātēm centās izpētīt un saprast šī noslēpumainā fenomena dabu.

Jāsaka uzreiz: viņiem tas izdevās. Sastādītais matemātiskai modelis skaidri noradīja uz to, ka cēlonis nav automašīnu daudzums uz ielām. Izrādās, ka pat ja automašīnu ir daudz, to vadītāji ir spējīgi pārvietoties ar pietiekami pieņemamu ātrumu.

Pētnieki norādīja, ka par blīvu, vai apgrūtinātu satiksmi, uzskatāma transporta  kustība, ja kilometru garā ceļa posmā patstāvīgi atrodās 15 vai vairāk atomašīnas. Kā arī pētnieki atzina, ka lielāko tiesu sastrēgumu vaininieki ir paši autovadītāji.

Pēc viena no veiktajiem zinātnieku pētījuma rezultātiem, sastrēguma rašanās shēma vai secība ir šāda:
Kāda auto vadītāja auto priekšā pēkšņi uzrodas šķērslis, kas nav būtisks, bet auto vadītājs samazina ātrumu. Viņš bremzē, bet samazina ātrumu vairāk nekā to vajadzētu darīt attiecīgajā situācijā. Vadītajam, kas aiz viņa seko, lai kompensētu reakcijas laiku, ir jābremzē daudz straujāk, bet nākamajam, vēl straujāk. Rezultātā kustība apstājas un sastrēgums sāk augt. Zinātnieki to nosauc par domino efektu, kad atpakaļ ejošais vilnis apstādina automašīnas vienu pēc otras.

Zinātnieki secināja,ka īstie sastrēgumu vaininieki ir neuzmanīgi vadītāji vai vadītāji, kam patīk pie stūres izjust pārslodzes, ātri ieskrienoties un strauji bremzējot.

Vadītāji, kuri vada savus auto saraustīti, pamatīgi apgrūtina braukšanas apstākļus citiem satiksmes dalībniekiem, tā skaidro zinātnieki. Kā arī matemātisks aprēķins pierādīja to, ka viens nervozs vadītājs ar ekstremālu bremzēšanu ne no kā var radīt  sastrēgumu, vairāku kilometru garumā.

Zinātnieki uzskata, ka problēmas risinājums ir ļoti vienkāršs, bet pagaidām gūti izpildāms praksē. Lai blīva transporta kustība neapstātos pati no sevis,visiem auto vdītājiem uzmanīgi jāseko ceļam un jābrauc pēc iespējas vienmērīgāk, neizdarot straujus manevrus. Recepte šīs slimības ārstēšanai izrādās ir pavisam vienkārša-tā mācīja braukt mūsu vectēvus un vecmāmiņas, lai gan tad par sastrēgumiem neviens neko nezināja un nerunāja. Bet šodienas satiksmes apstākļos, vienmērīgas un plūstošas braukšanas nozīme ir pierādīta ar matemātisku precizitāti.

Pētījuma autori negrasās apstāties pie sasniegtā, un tuvākajā laikā plāno izstrādāt analoģisku pētījuma modeli, lai novērtētu jaunāko elektronisko sistēmu efektivitāti -šajā gadījumā - distances automātiskas uzturēšanas sistēmu, kas uzstādīta jaunākajām automašīnām. Tās palielina braukšanas drošību, bet nav zināms, vai tās uzstādot masveidīgi visām automašīnām spēs autobraucējiem ekonomēt laiku.

Jaunākās ziņas kategorijā

Lietuvas autopārvadātāji Rietumeiropā veido atpūtas centrus saviem šoferiem

Lietuvas lielākās starptautisko autokravu pārvadājumu kompānijas sākušas Rietumeiropā veidot atpūtas centrus saviem šoferiem, ņemot vērā vietu trūkumu publiskajos stāvlaukumos un stingrākās prasības, kas izvirzītas...

Reklāma