Ziemeļeiropa ir vienīgais reģions, kas no globālās sasilšanas gūs ekonomisku labumu, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ziņo AFP.
Globālā sasilšana varētu izmaksāt Eiropas Savienībai (ES) kopumā līdz pat 65 miljardiem eiro gadā, bet paradoksālā kārtā ziemeļu tautas varētu pat pelnīt.
Ziņojumā, ko publicējis ES Kopīgais pētniecības centrs, norādīts, ka, ja 2080.gadā paredzētais klimats būtu tagad (vidējais pieaugums par vairāk nekā 2.5 grādiem pēc Celsija), bloks saskartos ar gada izmaksām 20 - 65 miljardu eiro apmērā, ko būtu jātērē tikai seku novēršanai.
Šīs izmaksas rodas no ietekmes uz lauksaimniecības sektoru, no plūdiem un krasta erozijas, iedzīvotāju pārvietošanās un tūrisma modeļu maiņas.
Kopējā lauksaimnieciskā ražošana, kā aprēķināts, samazinātos par 10%.
Plūdi ietekmētu papildu 400 000 cilvēku gadā.
Tūrisms ir vienīgais faktors, kas varētu saglabāties lielākoties neskarts ES līmenī, bet ar milzīgām reģionālām atšķirībām.
Visvairāk ciestu Spānija, Portugāle, Itālija un Grieķija, globālajai sasilšanai īpaši negatīvi ietekmējot to lauksaimniecības un tūrisma sektorus.
Centrāleiropa ciestu mazāk - to negatīvi ietekmētu plūdi, bet lielākais labums būtu no tūrisma.
Zinātnieki norāda, ka Ziemeļeiropa ir vienīgais reģions, kas gūtu ekonomisku labumu no globālās sasilšanas, galvenokārt pateicoties pozitīvai ietekmei uz lauksaimniecību. Paredzams arī tūristu skaita pieaugums.
Tomēr ziņojuma autori brīdina, ka temperatūras pieaugums varētu būt lielāks nekā viņu modeļi, negatīvi ietekmējot ikvienu.
Viņi arī uzsver, ka pētījumā nav ņemta vērā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un cita ne-ekonomiska ietekme.