Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.

Nav variantu

Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Reklāmas kampaņa, kas ar saukli Rītdien - zivju diena Latvijas iedzīvotājus mudina uzturā biežāk lietot zivis un zivju produktus, ir vienpusīga un rada maldīgu priekšstatu, ka zivju lietošana uzturā ir pozitīva parādība, norāda biedrība Zaļā alternatīva.

Kā liecinot pētījumi, zivju - it īpaši Baltijas jūrā iegūto zivju - ēšana var būt bīstama cilvēku veselībai. Bez tam, saglabājoties pašreizējai nozvejai, visas cilvēku uzturā lietotās zivju sugas dažu gadu desmitu laikā iznīks.

Biedrības paziņojuma medijiem teksts: "Zivju patēriņa veicināšanas kampaņa notiek projekta Zivsaimniecības nozares attīstības veicināšana ietvaros. Šo projektu realizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs sadarbībā ar partneriem, un tas tiek finansēts no Eiropas Savienības struktūrfonda Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzekļiem.

Lai gan zivis satur vērtīgas uzturvielas, zivīs uzkrājušos kaitīgo ķīmisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību var būt daudzkārt lielāka. Šī iemesla dēļ Pārtikas un veterinārais dienests 2004. gadā Latvijas tirgū aizliedza izplatīt Baltijas jūrā zvejotus lašus (1). Pasaules Dabas fonds 2005. gadā brīdināja, ka daļa no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm ir pārāk toksiskas, lai tās varētu tirgot Eiropas Savienības tirgū (2).

Reklāmas kampaņa, kas ar saukli "Rītdien - zivju diena" Latvijas iedzīvotājus mudina uzturā biežāk lietot zivis un zivju produktus, ir vienpusīga un rada maldīgu priekšstatu, ka zivju lietošana uzturā ir pozitīva parādība. Kā liecina pētījumi, zivju - it īpaši Baltijas jūrā iegūto zivju - ēšana var būt bīstama cilvēku veselībai. Bez tam, saglabājoties pašreizējai nozvejai, visas cilvēku uzturā lietotās zivju sugas dažu gadu desmitu laikā iznīks.

Zivju patēriņa veicināšanas kampaņa notiek projekta "Zivsaimniecības nozares attīstības veicināšana" ietvaros. Šo projektu realizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs sadarbībā ar partneriem, un tas tiek finansēts no Eiropas Savienības struktūrfonda Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta līdzekļiem.

Lai gan zivis satur vērtīgas uzturvielas, zivīs uzkrājušos kaitīgo ķīmisko vielu nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību var būt daudzkārt lielāka. Šī iemesla dēļ Pārtikas un veterinārais dienests 2004. gadā Latvijas tirgū aizliedza izplatīt Baltijas jūrā zvejotus lašus (1). Pasaules Dabas fonds 2005. gadā brīdināja, ka daļa no Baltijas jūrā nozvejotajām zivīm ir pārāk toksiskas, lai tās varētu tirgot Eiropas Savienības tirgū (2).

Pērn divas reizes biežāk uzņēmēji brīvās darba vietas aizpildījuši, piesaistot strādājošos no trešajām valstīm.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), kur, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, uzņēmējiem ir jāapstiprina darba izsaukumi trešo valstu pilsoņiem 2005. gadā kopumā tika apstiprināti 505 darba izsaukumi, bet 2006. gadā - jau 1058 darba izsaukumi. Arī šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, izsniegto darba atļauju skaits pieaudzis par 54 %, Db pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas politikas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

PMLP izsniegto uzturēšanās atļauju skaits darbiniekiem no ārvalstīm gan ir mazāks nekā NVA apstiprināto darba izsaukumu skaits - 2005. gadā izsniegtas 418 darba un uzturēšanās atļaujas, bet 2006. gadā - 767 atļaujas.

Nākamā gada sākumā spēkā stāsies jauni noteikumi par zivju turēšanu mazumtirdzniecības vietās. Turpmāk pircēji vairs nevarēs iegādāties dzīvas zivis. No 1. janvāra zivis mazumtirdzniecības vietās būs atļauts turēt ne ilgāk kā piecas dienas no piegādes dienas. Karpu dzimtas zivis drīkstēs turēt ne ilgāk kā septiņas dienas. Nepārdotās zivis pēc realizācijas termiņa beigām nogalinās un pārdos kā atvēsinātus zvejas produktus. Tāpat mazumtirdzniecības vietās būs aizliegts pārdot nenogalinātas zivis, būs arī aizliegts tās nogalināt vai atzvīņot, pircējam redzot. Valdība pieņēma Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātās labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas mazumtirdzniecības vietās. Jaunās prasības ļoti sīki apraksta zivju turēšanas, pārdošanas un nogalināšanas nosacījumus, tostarp paredzot, ka pircējs ārpus veikala vairs nevarēs iznest dzīvas zivis. Jaunais dokuments definēs, ka mazumtirdzniecības vietām būs jāsagādā speciāli aprīkota turēšanas tvertne ar caurtekošu un aerētu ūdeni. Tvertnes sānu virsmām būs jābūt necaurspīdīgām. Vienā tvertnē būs atļauts turēt zivis, kurām ir vienādas turēšanas prasības un zivju blīvums nedrīkstēs pārsniegt 30 kilogramus uz kubikmetru.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Kopējais darba un investīciju apjoms Upmalas biroju kompleksā Rīgā tiek lēsts aptuveni 20 milj. eiro. Vācu kompānija būvdarbu realizācijai nepiesaistīs vietējo darbaspēku, bet gan vācu speciālistus un poļu strādniekus. Šis varētu būt viens no pirmajiem gadījumiem, kad vietējās kompānijas atklātā konkursā izkonkurē ārvalstu kompānija kā projekta ģenerāluzņēmējs ar saviem strādniekiem, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem.

«Mūsu kompānija jau vairākkārt ir sazinājusies ar būvniecības kompānijām ārvalstīs un salīdzinājusi izmaksas pozīcijas ar šīm kompānijām. Latvijas būvkompānijas tiešām vairs izmaksu ziņā daudz neatšķiras no ārzemju kompānijām,» norāda būvuzņēmuma LX Grupa vadītājs Mārcis Apsītis.

Strauji mainās

Upmalas biroju projekta ģenerāluzņēmējs vācu būvkompānija MBM Bau AG šī projekta attīstītājiem Bauplan Nord esot piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus, tomēr Vācijas apmēriem šī būvkompānija esot vien vidēji liels uzņēmums, kas nodarbina 350 līdz 400 cilvēkus. Šī kompānija jau iepriekš bija realizējusi projektus Latvijā - Gētes institūta celtniecības un Vācijas vēstniecības renovācijas projektus, tomēr toreiz šī būvkompānija netika izvēlēta, balstoties uz ekonomiskiem apsvērumiem. «Kad mēs pirms trīs gadiem šeit uzsākām savu darbību, tas bija neiedomājami, ka ārvalstu kompānijas varētu uzvarēt kādā būvdarbu konkursā, jo Latvijas celtniecības industrijā izmaksas bija daudzkārt zemākas. Tomēr pēdējos gados ļoti strauji Latvijā ir kāpušas algas - sevišķi būvindustrijā, un tirgus šobrīd ir nonācis līdz tādai stadijai, ka ārvalstu kompānijas var piedāvāt tādus pašus vai pat izdevīgākus nosacījumus par vietējām kompānijām,» norāda Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink). Viņš atzīst, ka arī pašiem projekta pasūtītājiem tas bijis neliels pārsteigums, ka Latvijā šobrīd atmaksājoties strādāt arī ar ārvalstu būvkompānijām. Vācu kompānijas piedāvājums bijis par 8% lētāks nekā vietējo kompāniju piedāvājums. Lomu nospēlējuši arī citi faktori, kas bijuši par labu vāciešiem - piemēram, realizācijas termiņi un kvalitāte. «Pirms pusotra mēneša mēs jau uzsākām zemes darbus, bet pēc mēneša sāksim betona darbus,» tā J. Brinks. Bauplan Nord Latvijā būs arī citi projekti, kas vēl ir tikai izstrādes fāzē. J. Brinks neizslēdz iespēju, ka arī nākamajos konkursos labāko piedāvājumu varētu izteikt tieši ārvalstu kompānijas.

Uzņēmēji cer, ka netiks atbalstīti Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi samazināt dioksīnu normu par 37.5%, bet benzopirēna normu šprotēs - par trīs pikogramiem uz kilogramu, jo tas nozīmētu nozares sagrāvi, raksta Latvijas Avīze.

Ierosinājums samazināt dioksīnu normas draud ar to, ka no pārtikas pilnībā var tikt izslēgtas pilnīgi visas Baltijas jūrā zvejotās zivis, jo patlaban šo ķīmisko savienojumu zivīs ir vidēji 25% zem noteiktās normas. To ņemot vērā, Latvijai bezjēdzīga kļūst benzopirēna normas pārskatīšana no pašreizējiem pieciem uz diviem pikogramiem uz kilogramu. Šāda norma nozīmē, ka zivis kārbās drīkstētu likt tikai nekūpinātas. Tātad senajam Latvijas zīmolam - šprotēm eļļā - tiek gatavots nāves spriedums.

Latvijas zivrūpniecības nozarei visbīstamākais ir priekšlikums mazināt dioksīnu līmeni pārtikā.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Šodien, 30. septembrī, Liepājā atklās Zivju tirgu, kura izveidei piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.

Jaunais zivju tirdziņš izveidots Vecajā Ostmalā Promenādes zonā. Par godu šim notikumam Europa City Amrita Hotel šefpavārs Nauris Hauka gatavos un cienās tirdziņa viesus ar zivju zupu.

Tirdzniecības vieta ir izveidota kā paviljons, kas vizuāli iekļaujas apkārtējā ainavā un laikā, kad netiek izmantots tirdzniecībai, kalpos kā vides objekts.

Atklāšanas dienā zivis varēs iegādāties no SIA VIDO, kas piedāvās dažādas kūpinātas zivis, LSEZ SIA Kolumbija, kas piedāvās zivju konservus un kūpinājumus, kā arī SIA Libavas zivis un SIA Pāvilostas zivis, kas pircējiem piedāvās kūpinātas un svaigas zivis.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pēc aizlieguma atcelšanas lidojumiem uz trešajām valstīm pirmos varētu atsākt pārvadājumus uz Maskavu un Kijevu, aģentūra LETA noskaidroja kompānijā.

"airBaltic" pauda, ka lidojumi uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām jau ieplānoti, sākot ar 28.martu, kad stāsies spēkā jaunais vasaras sezonas grafiks, tomēr pastāv iespēja, ka uz Kijevu un Maskavu no Rīgas ar tiešo reisu varēs aizlidot arī agrāk.

Precīzs datums šo lidojumu atsākšanai vēl nav skaidrs, jo pašlaik vēl tiek gaidīts saskaņojums par abu reisu izpildi no atbildīgo iestāžu puses. Tiklīdz "airBaltic" saņems nepieciešamos apstiprinājumus, uzņēmums par to informēs publiski.

Tāpat lidsabiedrība no 28.marta plāno atsākt lidojumus arī uz Tbilisi, Sanktpēterburgu, Minsku un Telavivu.

Kā ziņots, valdībā otrdien tika lemts no 17.marta ļaut atsākt gaisa pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Zivju produktu izplatītājs «Salas zivis» tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 094 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tostarp kompānija plāno ieguldīt 214,997 eiro (177 684 eiro bez PVN) sešos kravas furgonos - refrižeratorā, kurus kompānijai piegādās SIA «Mūsa Motors Rīga». Tāpat uzņēmums plāno iegādāties vienu elektrisko autoiekrāvēju par 23 529 eiro (19 446 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «Baltexim LV», divas produkcijas svēršanas-marķēšanas iekārtas par 19 481 eiro (16 100 eiro bez PVN) un divu kameru vakuuma pakošanas iekārtu par 17 466 eiro (14 435 eiro bez PVN), ko uzņēmumam piegādās SIA «Dayton», kā arī vienus elektriskos palešu ratus par 9619 (7950 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «ITR».

«Salas zivis» investīciju projektus plāno īstenot līdz 2019.gada 15.februārim, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde».

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Zivju pārstrādes uzņēmumam SIA «Baltijas zivis - 97» piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde saistībā ar SIA «Baltijas zivis - 97» nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 7.aprīli uzņēmuma bija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds nepilnu 29,5 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Baltijas zivis - 97» dibināts 1997.gadā, un tas ražo salītas, marinētas, ceptas zivis dažādās mērcēs, kā arī kūpinātas zivis un zivju salātus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 154 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas.

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,331 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1504 eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 47 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 135 tūkstoši eiro.

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.