Jaunākais izdevums

Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir cilvēks bez vājībām un pagātnes kļūdām. Viņai nav netikumu, nav aizdomīgu draugu un nepareizas politiskās pieredības. Viņa ir cilvēks, kuram nav, ko pārmest.

Inguna Sudraba tika piesaukta, meklējot Valsts prezidentu un premjeru. Daudzi uz viņu skatās kā uz jauno politisko mesiju. Tā dēvētā vienkāršā tauta viņai raksta atbalsta vēstules un uz ielas ķer aiz piedurknes, lai sasveicinātos. Tikmēr ierēdņi Ingunu Sudrabu aizmuguriski sauc par «dzelzs lēdiju», kurai neesot emociju.

picturegallery.5c214d10-9ff6-43b8-8a6e-59b05efb6951

Pēc skandāla ap Dienvidu tiltu bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs Valsts kontroli nosauca par kāmīti, kuram ir labs PR, atšķirībā no žurkas, kas šajā gadījumā ir Rīgas dome un Dienvidu tilta projekts.

Vienīgais, ko varu pateikt visiem, kuri Valsts kontrolei vai man personīgi izsaka tādus vai citādus pārmetumus — darbs, ko veic Valsts kontrole, ir profesionāls. Mēs nevienu apgalvojumu neizsakām tukšas runāšanas vai nomelnošanas pēc. Mēs nevienam negribam iegriezt. Viss ir balstīts uz konkrētiem faktiem un dokumentiem. Tādēļ pirms sākt kritizēt Valsts kontroli, es atbildīgajām amatpersonām tomēr ieteiktu pārbaudīt visu pieejamo informāciju. Nē, no cilvēciskā viedokļa es, protams, to visu saprotu... emocijas... Nav patīkami, ja kāds norāda uz trūkumiem, nepilnībām tavā darbā. Taču fakti paliek fakti.

Tiešām nekad neesat baidījusies kļūdīties un izteikt aplamus pārmetumus?

Protams, arī Valsts kontrole var kļūdīties, var izdarīt nepareizus secinājumus. Tādēļ mums jo īpaši svarīgi ir būt pārliecinātiem, ka tie fakti, ko esam konstatējuši, tik tiešām ir paši izsmeļošākie, paši jaunākie. Mums jāzina, ka mūsu rīcībā ir bijusi visa informācija, visi dokumenti.

Bet ne vienmēr revidējamās vienības interesēs ir sniegt jums visu informāciju.

Ar to ir jārēķinās. Ja revidējamās iestādes rīcībā būs dokumenti, kas tai runā par sliktu, tad skaidrs, ka šādi dokumenti tiks slēpti. Ne jau vienmēr Valsts kontroles revidentu priekšā tiek atvērtas visas mapes un atvilktnes. Taču tas vairāk ir pašu revidentu kompetences jautājums. Revīzija nesākas ar brīdi, kad tiek atvērtas pārbaudāmās iestādes durvis, bet krietni vien agrāk. Revidentam ir jāsaprot konkrētā sfēra, jāidentificē problēmas, kas šajā nozarē varētu pastāvēt, jāizvēlas jautājumi, uz kuriem tiks koncentrēta uzmanība. Tātad — jo labāk revidents ir izpratis revidējamās struktūras darbību, jo precīizāki būs pārbaužu rezultāti.

Valsts kontrole uz revīzijām dodas ar uzstādījumu atrast kļūdas vai pārliecināties, ka viss ir kārtībā?

Nē, apriori kļūdas netiek meklētas. Nav mūsu pašmērķis paziņot, ka kaut kas ir darīts nepareizi. Taču revidents nevar sākt darbu arī ar domu, ka šeit viss noteikti ir kārtībā. Valsts kontroles galvenais uzdevums ir gūt pārliecību, ka visas darbības tiek veiktas likumīgi, efektīvi un ekonomiski izdevīgi. Mums ir jāatrod šaurās vietas, jānorāda uz likumdošanas nepilnībām, uz lietām, kas praksē nestrādā.

Es ticu, ka grāmatvedības audits Valsts kontroles revidentiem grūtības nesagādā, taču, ja jums ir jāpārbauda kāda specifiska lieta — izglītības kvalitāte vai atalgojumu sistēmas efektivitāte —, tad ir skaidrs, ka revidents nevar dažu nedēļu laikā līdz mielēm izprast to, ar ko pārbaudāmo vienību pārstāvji nodarbojas gadiem.

Tur, kur revidējamās vienības darbinieki paši ir ieinteresēti sakārtot savu sistēmu, tur Valsts kontrolei, protams, ir daudz vieglāk strādāt. Taču biežākas ir situācijas, kad mums neviens nevēlas palīdzēt un visas nianses ir jāsaprot pašiem. Bet mēs jau tādēļ nekrītam izmisumā!

Pirmkārt, specefisku tēmu izpētē Valsts kontrolei palīdz neatkarīgie nozares eksperti: būvnieki, pedagodgi. Piemēram, revidējot Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) darbību, iznomājot valstij piederošos īpašumus, Valsts kontrole pieaicināja sertificētus vērtētājus, kas definēja vidējo cenu, kāda attiecīgajā laikā figurējusi līdzīgu objektu nomas tirgū. Revīzijai tas bija vitāli svarīgi, jo tā mēs varējām salīdzināt cik adekvāta, ekonomiski izdevīga bija VNĪA noteiktā cena.

Otrkārt, revidenti pamatā ir sadalīti pēc nozaru principa, tādēļ viena grupa regulāri veic pārbaudes, piemēram, Satiksmes ministrijas sistēmā, cita — pašvaldību darbībā. Tiesa, mans uzskats ir tāds, ka ik pa laikam jāveic darbinieku rotācija, mainot viņiem uzticētos sektorus.

...jo...?

...jo pārāk ciešas saites ar revidējamo vienību atbildīgajiem darbiniekiem nav apsveicamas. Nav labi, ja Valsts kontroles revidenti saaug ar kādu jomu. Mēs visi esam tikai cilvēki.

Runājot par cilvēcisko faktoru... Valsts kontroles atzinumos bieži vien figurē tādi jēdzieni kā neprasmīga projektu vadīšana vai nekompetenta rīcība. Kur, jūsuprāt, ir robeža starp negodprātīgi, savtīgi un neprasmīgi?

Projektu vadīšanā par pamatu tiek ņemta vispārzināma, apstiprināta «labā prakse», kurai ir konkrēti parametri — projekta uzraudzība, atskaites mehānisms, konkrēti termiņi. Ja šo un citu elementu nav, iestādes vadītāja rīcība acīm redzami bijusi nekompetenta.

Bet jūs taču neticēsiet tam, ka visi Latvijas ierēdņi, kuru rīcība Valsts kontrolei rada šaubas, ir neprasmīgi. Lietas jāsauc īstajos vārdos.

Tur, kur mēs varam definēt konkrētu likumpārkāpumu, tur mēs to darām. Ja ir maksāta lieka nauda, tad mēs tā arī sakāam — izšķērdēšana. Taču, piemēram, korupcijas fakta identifikācija nav mūsu kompetence. Valsts kontrole nevar lietot terminus, kas vēl jāpierāda. Taču tas, ko mēs varam, ir lietot, piemēram, jēdzienu pastāv korupcijas riski, kas nepārprotami norāda uz lietas būtību. Valsts kontrole uzskaita katru gadījumu, kad revīzijas materiāli nonāk Ģenerālprokuratūrā, tāpat mēs sekojam līdzi tam, kas ar šo informāciju notiek tālāk, kādai izmeklēšanas iestādei tā tiek nodota. Vismaz reizi trijos mēnešos interesējamies, kā norit izmeklēšana... Taču es uz to nekoncentrējos, tas man nesniedz gandarījumu. Valsts kontroles darbu nevar mērīt notiesātajos un atlaistajos. Mūsu mērķis nav pieķert likumpārkāpēju un panākt, ka viņu ieliek cietumā. To dara tiesībsargājošās institūcijas. Valsts kontroles galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu kopumā.

Vai tā nav bīstama pozīcija? Korupcija ierēdniecībā tiek uzskatīta par normu tostarp tādēļ, ka pat tie, kurus pieķer aiz rokas, reti nonāk aiz restēm.

Iespējams, taču mans mērķis tomēr ir norādīt uz to, kas jādara citādi, kas jāmaina likumdošanā, lai šādu situāciju turpmāk vairs nepieļautu — ne konkrētajā iestādē, ne valstī.

Vai ir iespējams runāt par valsti kā tādu? Lielai daļai ierēdņu nav nedz morāli ētiskās aiztures pret koruptīvām darbībām, nedz baiļu no soda, tādēļ darbs katrā konkrētajā institūcijā vairāk vai mazāk atkarīgs no tās tiešā vadītāja. Ja priekšnieks ņem, būtu muļķīgi gaidīt, ka padotie nedarīs to pašu.

Tas, ko es gribu pateikt ikvienai amatpersonai, ierēdnim... pietiek tikai ar vienu šādu, apzinātu reizi, lai tiktu sasaistīts uz visu mūžu. Kļūdīties var ikviens, nekļūdās tikai tas, kurš nedara. Bet, ja koruptīvā rīcība bijusi apzināta, tas paliek uz cilvēka sirdsapziņas bez laika noilguma.

Tās ir divas radikāli pretējas filozofijas — apelēt pie sirdsapziņas vai draudēt ar pērienu? Kas Latvijas apstākļos ir iedarbīgāk?

Ne viens, ne otrs. Ja cilvēks nav izaudzināts līdz trīs gadu vecumam, tad 40 un 50 gados viņš pēkšņi nesāks baidīties no pēriena vai ieklausīsies sirdsapziņā. Mūsu apstākļos vienkārši ir jāgaida, kamēr nomainīsies paaudze. Zivs pūst no galvas... Kamēr Latvijas sabiedrībā — visā sabiedrībā — neparādīsies apziņa, ka ir jāstrādā valsts, tās iedzīvotāju interesēs, tikmēr nekas radikāli nemainīsies.

Tādā gadījumā jūs esat Dons Kihots.

Nē. Visus šos gadus, kopš vadu Valsts kontroli, es sevi pārliecinu, ka tā tomēr nav cīņa ar vējdzirnavām. Man apkārt ir domubiedri, kuri tāpat kā es tic ideālam un kuriem tāpat kā man ir misijas apziņa. Mans spēks ir komanda, un es ticu, ka arī daži cilvēki var mainīt lielas lietas.

Jūsu ideālisms saglabājas ar visu to, ka katra nākamā Valsts kontroles revīzija tikai apstiprina, ka Latvijā netiek skaitīti ne santīmi, ne tūkstoši, ne miljoni.

Ziniet kādēļ? Latvijā tiek būvēts, jo vajag uzbūvēt, nevis tādēļ, ka jaunajam objektam būtu jākalpo kādam konkrētam mērķim. Budžeta iestādēm ir nauda, kura jāiztērē. Punkts. Nevis nauda, kura jāiztērē, lai...

Varbūt latvieši nav labi saimnieki? Gadu simtiem latvieši bijuši kalpu tauta, kurai nekas nepieder, un, iespējams, šī ģenētiskā informācija mūsos joprojām ir saglabājusies.

Pilnīgi piekrītu. Mēs savā valstī neesam bijuši saimnieki tikpat kā nemaz. Tādēļ mēs nepazīstam valstisku domāšanu. Mūsos šī apziņa nekad nav bijusi, mums arī nav bijis, kur to mācīties. Latvieši vienmēr bijuši par, kad jāiet dedzināt muižas. Taču tad, kad jāsāk būvēt, krāt, taupīt... Katrs to sāk mēģināt darīt kaut kā pa savam, pa vienam. Latviešiem beidzot ir jāmaina domāšana, kurai jābūt par valsti.

Kā mainīt domāšanu?

Skanēs triviāli, bet, visticamāk, ir nepieciešams jauns politiskais spēks ar jaunām idejām.

Latvijas Pirmā partija, Jaunais laiks... viņu ir bijis daudz, kuri nāca ar misijas apziņu. Kur šī apziņa ir šobrīd?

Jā, vara un nauda cilvēkus pārbauda. Ne visi to iztur. Un tomēr es neredzu citu alternatīvu, kā vienīgi veidot jaunu politisko spēku, kurā apvienotos citādi domājoši cilvēki. Tie var būt tikai daži desmiti, taču ar to pietiktu, lai iekustinātu sabiedrību. Es to jūtu... kaut vai tajās vēstulēs, ko saņemu.

Jūs saņemat atbalsta vēstules?

Jā, saņemu. Man bieži nāk klāt arī uz ielas, spiež roku.

Spriežot pēc tā, kā nopūtāties, tā jums ir smaga tēma. Ingunu Sudrabu ir vēlējušies redzēt gan kā premjeru, gan kā Valsts prezidentu. Sabiedrības uzticība, kas izrādīta tik hipertrofētā formā, uzliek milzīgu pienākumu.

Es apzinos, kas viss, ko daru, ir palikts zem palielināmā stikla, tādēļ sabiedrības mīlestību uztveru kā milzīgu pienākumu. Tas, ka cilvēki man uzticas... patiesībā, tas ir milzīgs slogs. Uzticība nepārtraukti jāattaisno. Tā ir spirāle un ar katru nākamo loku no manis tiek sagaidīts arvien vairāk. Turklāt līnija starp mīlestību un naidu ir tik šaura. Es apzinos, ka lielajam atbalstam pēkšņi var sekot milzīgs naids.

Vai tas bija viens no iemesliem tam, kādēļ neizrādījāt interesi par Ministru prezidenta portfeli?

Pašos pamatos tas bija nereāls projekts. Bezpartejisks premjers nevar vadīt politiskus ministrus.

Esmu vairāk kā pārliecināta, ka jums nebūtu problēmu ar iestāšanos partijā. Ikviens politiskais spēks jūs ar vislielāko prieku redzētu savās rindās. Kura partija jums simpatizē šobrīd?

Man nav ne simpātiju, ne antipātiju ne pret vienu partiju.

Un tomēr Valsts kontroliera amatam jūs nominēja Tautas partija (TP). Kuluāros lēš, ka tieši labo attiecību dēļ ar TP nespējāt sastrādāties ar Jauno laiku, tostarp ar finanšu ministru Valdi Dombrovski un jūs bijāt spiesta aiziet no Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces amata.

Man nekad nav bijušas nekādas saiknes ne ar vienu partiju. Kas attiecas uz manis izvirzīšanu Valsts kontroliera amatam... varu tikai minēt, ka, gadiem novērojot manu darbību, šīs partijas cilvēki elementāri novērtēja manas prasmes.

Šobrīd Valdis Dombroviskis ieņem premjera posteni. Vai piecu gadu laikā saspīlējums jūsu attiecībās ir mazinājies?

Gan uz Repšes kungu, gan uz Dombrovska kungu es skatos tikai ar profesionāļa acīm. Man kā Latvijas pilsonei ir svarīgi, lai viņiem veiktos šajos svarīgajos amatos, lai viņi spētu izdarīt visu iecerēto. Savukārt no savas puses vienmēr esmu gatava viņiem palīdzēt ar padomu un pieredzi. Uzskatu, ka tas būtu nožēlojami, ja mēs sāktu kārtot savas privātās attiecības. Katrs ir cilvēks, katrs var kļūdīties, un katram var būt sava izpratne par to, kas ir pareizi. Svarīgākais ir nedarīt darbu pret savu sirdsapziņu, un tieši šī iemesla dēļ es pati pieņēmu lēmumu aiziet no Finanšu ministrijas. Tādēļ šobrīd es ne uz vienu neesmu apvainojusies.

Viens no maniem dzīves pamatprincipiem ir nenēsāt sevī ne ļaunumu, ne aizvainojumu. Ticiet man, ja kāds mani reiz ir aizvainojis, es visiem jau sen esmu piedevusi.

Tātad nav tāda cilvēka, kuram jūs nespiestu roku?

Ir. Es necienu cilvēkus ar dubulto morāli, tos, kuri acīs saka vienu, bet aiz muguras dara pretējo.

Šlesera kungam, piemēram, spiestu roku?

Šleseram?... jā, spiestu.

Pēc tam, kad satiksmes ministrs Šlesers izteica varbūtību, ka pierobežas jautājumā jūs strādājat savu draugu interesēs, izlēmāt vērsties prokuratūrā, lai aizstāvētu savu godu un cieņu. Bijāt uz viņu cilvēciski dusmīga?

Kā profesionāli mani sadusmoja tas, ka, tā vietā, lai tiktu pievērsta uzmanība Valsts kontroles revīzijai par pārkāpumiem Latvijas Pasta darbībā, sabiedrības uzmanība veiksmīgi tika novirzīta uz šo bezjēdzīgo, tukšo ķengāšanos.Taču nenoliegšu — jā, arī cilvēciski šī situācija man bija sāpīga. Vīrietis, diezgan stiprs vīrietis...tie ir nožēlojami ieroči mēģināt šādā veidā otru pazemot, nomelnot.

Patiesībā, šī situācija man bija dubultā sāpīga. Redziet, cilvēku loks, ar kuru es atļaujos satikties, jau tā ir ļoti, ļoti šaurs. Uzņemoties Valsts kontroliera pienākumus, es sev automātiski novilku robežu, kas jāievēro, izvēloties paziņas. Valsts kontroles revīziju sfēras ir tik plašas... un katru reizi kādam būtu iespēja teikt, ka Ingunai Sudrabai pastāv interešu konflikts, pārbaudot savus paziņas vai draugus.

Jūs izgājāt cauri savam mobilā telefona kontaktu katalogam, izdzēšot visus, ar kuriem vairs nedrīkstat uzturēt draudzīgas attiecības?

Ne tik brutāli, bet... Jā, mani privātie kontakti uzreiz būtiski izmainījās. Apzināti es nevienu «neizdzēsu» no savas dzīves, taču tas notika pats no sevis. Ar daudziem paziņām man iestājās pilnīgi citas attiecības.

Šis ir otrais, tātad jūsu pēdējais termiņš Valsts kontroliera amatā. Vai esat domājusi, ko darīsiet pēc tam?

Nē. Šobrīd es nevaru precīzi pateikt, ko darīšu pēc termiņa beigām. Taču skaidri zinu, ka, lai uzņemtos kādu darbu, man noteikti būs nepieciešama liela dinamika, darba dažādība, bet pats galvenais — plašuma izjūta. Plašums sasniedzamajos mērķos, domāšanā un rīcībā. Mani interesē tikai globālas lietas.

Darbs Eiropas Savienības institūcijās?

Es tiešām nezinu. Eiropas Savienības institūciju darbībā man ir ļoti daudz nepieņemamu lietu — pēc būtības un filozofijas. Šaubos, vai morāli spētu strādāt šajā sistēmā.

Vai jūs morāli būtu gatava atgriezties valsts, pašvaldību institūcijās?

Pat, ja gribētu, es to vairs nevaru. Esmu Latvijā pārbaudījusi visus un visu. Taču, nē, man tas nebūtu interesanti.

Politika?

Nekad nesaki nekad, un kaut kas man uz priekšu būs jādara. Taču, lai iestātos kādā partijā, man vitāli svarīgi būs cilvēki. Es varu būt kopā tikai ar tiem, kuriem uzticos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu kārtā iztiekot bez prēmijām, Rīgas domē strādājošajiem būtiski pieaugušas piemaksas par papildu darbu, liecina Db pētījums.

Piemaksa par virsstundu darbu, piemaksa par papildu darbu, piemaksa par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos, kam iepriekšējos gados tērēti samērā nelieli līdzekļi, šogad Rīgas domes departamentu ieņēmumu un izdevumu tāmēs ieņem nopietnu vietu.

«Iepriekšējos gados mums vispār nebija tādas piemaksas. Bija prēmijas, un ar to bija gana, lai cilvēkus motivētu darboties nevis tieši astoņas stundas, bet atsevišķos gadījumos arī vairāk. Šobrīd, kad prēmēšana ir atcelta, mēs esam situācijās, kad kādam kādu ir jāaizvieto, ir arī departamentam specifiskās jomas - plānošana, būvniecības ieceru apspriešana -, kas ir pēc darba laika ar mērķi, lai iedzīvotāji arī varētu pēc sava darba laika nākt un apspriest lietas, kas visiem kopā ir būtiskas. Šādas situācijas ir un kaut kādā veidā jāvar iestādes iekšienē nodrošināt, lai šīs lietas tiktu atbilstoši kompensētas,» Db neslēpa Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Gvido Princis. «Tāda prakse no šī gada ir, un es domāju, tas ir pilnīgi nepieciešams,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kādam zivs pircējam raizes sagādājusi veikala Maxima pārdevējas kļūda

Lelde Petrāne, 27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atdzesētas foreles nopirkšanas brīvdienās kādam jelgavniekam radušās šaubas par zivs derīguma termiņu, jo, nopērkot to 24.martā, kā produkta izlietošanas termiņš tika uzrādīts 23.marts, arī produkta izskats mulsinājis, raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Maxima, kurā zivs iegādāta, pārstāvis mierinājis – atdzesētās foreles, kas pagājušajā nedēļā tirgotas par īpašu cenu, uzturā varēja lietot arī pirmdien.

Jelgavnieks Juris zz.lv pastāstījis, ka sestdien lielveikalā Maxima Driksas ielā par akcijas cenu – 2,29 latiem kilogramā – nopircis foreli. Atnākot mājās, viņam radās šaubas par zivs derīguma termiņu, jo tā bija pārāk gļotaina, aizdomīga šķitusi arī zivs smarža. Šaubas pastiprinājis arī tas, ka ailē «Izlietot līdz» norādītais datums bija iepriekšējā diena – 23.marts. Nākamajā dienā Juris veikalam lūdzis atdot viņa iztērēto naudu, aiznesot uz tirdzniecības vietu arī nopirkto foreli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gošam, kas ir saimnieka Borisa Matčina mīlulis, ir 10 gadi, varens augums, tēraudpelēki sāni ar rudiem lāsumiem un liela, ēdelīga mute. Viņa vecākajai sugasmāsai Jamai ir jau 17, taču tā ir krietni mazāka. Viņas un vēl simtiem skaisto zivju - koiju -, kuru dzimtene ir Japāna, dzīvo Torņakalnā, ceriņu ieskautā dārziņā, kurā dobju un mauriņa vietā ierīkots baseins, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gadiem septiņpadsmit draugs divas koijas atveda no Japānas kā dāvanu. Tās pilnībā izkonkurēja Borisa tā laika vaļasprieku - akvāriju veidošanu. Sākās cītīgs izziņas un studēšanas periods. Tiem, kas sāk nodarboties ar šīm skaistajām zivīm tagad, ir vieglāk, jo ir kam prasīt padomu, viņš nosmaida. Papildus koiju audzēšanai, kam Boriss pievērsās, zaudējis darbu poligrāfijas biznesā, viņš konsultē par to audzēšanu, uzņem ekskursantus, nodrošina baseinu aprīkojumu un īsto barību. Baseinu aprīkošana kļūst par galveno ienākumu avotu, lēš Boriss, jo pagaidām koijās ir vairāk jāiegulda, nekā gūstama atdeve no to pārdošanas - vairums zivju vēl ir briešanas stadijā. Turklāt izdevumi nav nekādi mazie - lielākā daļa aiziet elektrībai, darbinot baseina attīrīšanas iekārtas, un barībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Pie Cēsīm vēl šonedēļ grasās atklāt slēpošanas sezonu; citviet gaida noturīgāku salu

LETA, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hotel Jūrmala SPA, kur saindējās zviedri, piemērots 250 latu naudas sods; zivs piegādātājs neesot vainīgs

Lelde Petrāne, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) par pārkāpumiem, kas saistīti ar pārtikas uzglabāšanu un marķējumu, SIA Hotel Jūrmala SPA ir piemērojis 250 latu naudas sodu.

Uzņēmums iepriekšējā PVD pārbaudē konstatētās neatbilstības ir novērsis.

Maksimālais naudas sods par šāda veida pārkāpumiem ir 500 lati. Piemērojot sodu, PVD ņem vērā, vai uzņēmums izprot konstatētos pārkāpumus un dara visu, lai tos novērstu. Šajā gadījumā SIA Hotel Jūrmala SPA ir atzinis un novērsis konstatētos pārkāpumus un apņēmies turpmāk līdzīgas kļūdas nepieļaut.

Kā vēstīts, PVD veica pārbaudi SIA Hotel Jūrmala SPA pēc tam, kad saņēma informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra par 16 zviedru medicīnas darbiniekiem, kuri pēc maltītes ieturēšanas viesnīcas restorānā sūdzējās par sliktu pašsajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Audzēt, laistīt, pīt bizes

Renāte Priede, speciāli Db, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santas Mazūres un Matīsa Vaišļa zāles galvas sākumā tapa pašu vajadzībām

«Ģimene liela, ir krīze, Ziemassvētki nāk, visiem vajag dāvanas – tātad jātaisa pašiem, ar minimālām izmaksām, bet ar ideju un izskatīgu,» atminas Matīss.

Atgādina par sevi

Ar galvām ir apdāvināti visi bērni, radi, draugi un kolēģi. «Ja mums neizdotos iecerētais un galvas negūtu popularitāti, mums būtu ap 1000 dāvanu,» atceras Matīss. Tomēr dāvana bijusi tāda, ko nebija kauns pasniegt, tagad to jau iegādājas draugi, lai dāvinātu tālāk.

Zāģskaidu ģīmis ar zaļo frizūru ir samērā vienkāršs produkts, interesants, ilgi paliek atmiņā, vismaz tik ilgi, kamēr audzē. Pirmās galvas, kā atceras abi tās autori, bijušas visai primitīvas, produkta dizains tapis vēlāk. Apmēram pusgadu pēc zāles galvu debijas Ziemassvētkiem Santa nolēma pievērsties nopietnāk dizaina izstrādei, radot tēlus, noformējumu un iepakojumu, pašus apmierinošu gala rezultātu sasniedzot vēl apmēram pusgada laikā. Nebija tik viegli ģīmīšus uztaisīt. «Viens no mūsu personāžiem ir meitenīte – plikpaurainu meitenīti padarīt sievišķīgu – tas bija izaicinājums,» saka Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas neiroķirurgi veic unikālu operāciju, plašu galvas kausa defektu aizvieto ar 3D implantu

Dienas Bizness, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgi veikuši Latvijā unikālu operāciju, kuras laikā pacientei plaša galvas kausa defekta novēršanai tika pārstādīts trīsdimensionāls implants, lai aizvietotu trūkstošo pieres kaulu.

Tik smagas komplikācijas 30 gadus vecā sieviete ieguva pēc tam, kad pirms trim gadiem, strādājot Vācijā, viņai plīsa galvas asinsvada aneirisma. Neskatoties uz invazīvās radioloģijas iespējām, kas ļauj šādas patoloģijas ārstēt ar saudzīgām metodēm un ievērojami mazāku traumatismu, Vācijas klīnikā pacientei tika veikta plaša ķirurģiska operācija, kuras laikā, lai piekļūtu patoloģijai galvas smadzenēs, tika atvērts galvas kauss, noņemot pieres kaulu. Diemžēl pēc operācijas atliktā kaula fragments veiksmīgi nepiedzija.

Jau esot Latvijā jaunā sieviete ar sūdzībām par ilgstošiem izdalījumiem no brūces vērsās pie Rīgas Austrumu slimnīcas neiroķirurgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris dienām vienā no interneta portāliem lasīju kāda advokāta mēģinājumu atbildēt uz jautājumu «Kāpēc Latvijā ir krīze?». Izrādās, ka visās likstās ir vainīgs darbaspēks – nemotivēts, neieinteresēts, neproduktīvs utt..

Nabaga kundziņš esot lielveikalā saskāries ar kādu neieinteresētu darbinieci, kā arī viens ārsts nakts vidū neesot pacēlis klausuli. Ak, šausmas! Tiešām jūtu līdzi cienītajam advokāta kungam, tas tiešām ir ļoti bēdīgi, ka pārdevēja nevīžo paklanīties kunga priekšā.

Bet, ja nopietni, šādi te un līdzīgi snobisma piesātināti rakstiņi mediju telpā parādās visnotaļ bieži. Pirms pāris mēnešiem viens sabiedrisko attiecību «eksperts» uzrakstīja kādu bēdu stāstu par slinko, neproduktīvo un bezcerīgi nožēlojamo Latvijas darbaspēku.

Visus šos viedokļus vieno doma, ka problēmu cēlonis slēpjas iedzīvotājos, darbaspēkā, kurš ir nemotivēts, neinovatīvs, neproduktīvs, slinks, kūtrs utt..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis tests jāveic vienatnē, godīgi atbildot uz jautājumiem. Ar testa atbildēm nav jādalās, var pat nevienam nestāstīt, tikai izvērtēt, vai atbilde apmierina vai sajūsmina. Tests ir pavisam vienkāršs – nepieciešams atbildēt uz 7 jautājumiem, tiem piekrītot vai nepiekrītot.

1. «Šodien ir piektdiena, tāpēc pēc plkst. 14.00 tāpat nevienu vairs nevar sazvanīt.»

2. Raksturojot jaunu darbinieku, paud savu viedokli, ka neko labu jau nevar sagaidīt.

3. «Lai klients atgrieztos, ir nepieciešamas labākas cenas!»

4. Atbildot uz telefona zvanu mirkli pirms darba laika sākuma, tu teiktu: «Zvaniet vēlāk, tagad vēl nestrādājam.»

5. «Ar šādiem nodokļiem vispār neko nevar sasniegt!»

6. «Man ir bijušas TĀDAS iespējas!»

7. «Neteikšu komplimentus, lai tik otrs nesadomātos.»

Ja kaut uz vienu no jautājumiem atbildēts pozitīvi (jeb pēk-pēk), tad sanāk, ka tevī ir pīles pazīmes. Jo vairāk pēk-pēk atbilžu, jo lielāka pīle. Ja visas atbildes ir noliedzošas, apsveicam – tu esi ērglis!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zviedrus saindējusī viesnīca izglītos piegādātājus

Dienas Bizness, 27.09.2012

Sasauktajā preses konferencē Viesnīca Hotel SPA Jūrmala nebaidījās viesus cienāt ar zivi. Šoreiz ar lasi.

Foto: Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs apzināmies, ka ikviens produkts vai pakalpojums, ko saņemam no trešajām pusēm, ir daļa no mūsu pakalpojuma, līdz ar to tikai kopā ar saviem piegādātājiem spējam nodrošināt viesnīcas pakalpojumu visaugstākajā kvalitātē,» preses konferencē skaidro viesnīcas Pārdošanas un Mārketinga departamenta vadītāja Kristīne Štāla.

Jau vēstīts, ka zviedru preses uzmanības lokā šonedēļ ir četrzvaigžņu viesnīca Hotel Jūrmala SPA. Tās restorāns ar ēdienu saindējis 42 zviedru medicīnas darbiniekus, kuri pagājušajā sestdienā Latvijā atradās komandas saliedēšanas ceļojumā un konferencē.

Tāpat uzņēmuma vadība sola konsultēsies ar Pārtikas un Veterināro dienestu, mazinot iespējamību šādai situācijai atkārtoties. PVD Pārbaudes laikā no apgrozības tika izņemti uz vietas sasaldēti gaļas izstrādājumi un zvejas produkti, kuriem nebija nodrošināts atbilstošs marķējums un nosakāms derīguma termiņš. Tika konstatēti arī higiēnas prasību pārkāpumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pludmalē, iepretim glābšanas stacijai, izskalota iespaidīga lieluma zivs. To pamanījuši iedzīvotāji, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

No krasta līdz glābšanas stacijai zivi atgādājuši glābēji. Tā ir bijusi gana smaga - ap 70 kilogramiem, tāpēc tika pārvietota ar kvadracikla palīdzību.

Gan sastaptie glābēji, gan iedzīvotāji spriež, ka tā ir zobenzivs. Zivs tiks nodota pētnieku rokās un ievietota saldētavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Suši restorānā Kabuki

Žanete Hāka, 11.09.2015

Suši pagatavošanai vislabāk izvēlēties cietākus rīsus vai rīsus, kas konkrēti domāti suši pagatavošanai. Speciālizētie rīsi ir smalkāki, apaļāki un daudz labāk salīp, gatavojot suši. Uzvārītos rīsus vienmērīgi aplej ar jau gatavu rīsu etiķi, un tad ar viļņveida kustībām apmaisa ar koka lāpstiņu. Atdzesē rīsus līdz istabas temperatūrai.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Grand Scenic ir kļuvis par divpadsmito Renault modeli, kas neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos ieguvis augstāko novērtējumu – piecas zvaigznes.

Renault drošību ir izvirzījis par vienu no prioritātēm, un šobrīd Renault ir vienīgais autoražotājs, kurš neatkarīgajos EuroNCAP drošības testos maksimālo vērtējumu ir ieguvis 12 modeļiem. Jaunā Renault Grand Scenic virsbūve veidota tā, lai tā absorbētu enerģiju, samazinot virsbūves deformēšanās pakāpi un pasargājot pasažieru dzīvības. Tas apvienojumā ar trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēmu (SRP3) garantē ļoti augstu drošības līmeni.

Trešās paaudzes Renault ierobežojuma un aizsardzības sistēma (SRP3) sevī ietver dubultos priekšējo drošības jostu aizsargmehānismus (neļauj ķermenim strauji kustēties uz priekšu), sēdvietu svara kontrolētājus (samazina drošības jostu radīto spiedienu uz ķermeni), kā arī jaunākās paaudzes drošības spilvenus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šī ziema kalnu īpašniekus ar sniegu un salu nelutina, pēdējo dienu nelielā gaisa temperatūras pazemināšanās likusi tiem sarosīties. Dažos no kalniem jau tiek pūsts sniegs un, iespējams, apmeklētājiem tie tiks atvērti jau šajās brīvdienās.

Atpūtas komleksā Milzkals, kas atrodas Tukuma novadā, sniega pūšana turpinās jau otro dienu. Tā pārstāvis Viesturs Ošenieks DB norāda, ka veicas diezgan labi, un, ja pieturēs gaisa temperatūra mīnus trīs, četri grādi, tad, iespējams, jau rītvakar, 23.decembrī, tiks atvērtas divas trases. Patlaban uz kalna uzpūsta aptuveni 10 centimetru bieza sniega kārta.

Arī Lemberga hūtē, kas atrodas Ventspilī, jau kopš 21.decembra notiek sagatavošanās darbi, lai varētu sākt uzņemt apmeklētājus. Tur šogad uzstādīts arī jauns dzesētājs, kas ūdens temperatūru ar gaisu atdzesē par diviem līdz trijiem. Iekārtas šobrīd tiek darbinātas ar mazāko jaudu, bet kopumā sniegu pūš pieci sniega pūtēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vairākas slēpošanas trases Latvijā nedēļas nogalē plāno sākt darbību

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsolīs kopumā divdesmit ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagonus, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoles noteikumos norādīts, ka tiks izsolīti ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagoni - motorvagoni, galvas vagoni un piekabes vagoni (pavisam 20 vienības), kuriem ir izbeigta ekspluatācija.

Izsoles otrajā pielikumā norādīts, ka tiek izsolīti pieci ER2 sērijas elektrovilcienu piekabes vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena piekabes vagonam ir 15 510 eiro, bet lielāka - 24 446 eiro.

Tāpat tiek izsolīti 11 ER2 sērijas elektrovilcienu motorvagoni, kur mazākā izsoles sākumcena motorvagonam ir 15 406 eiro, bet lielākā - 51 997.

Papildus tiek izsolīti arī divi ER2 sērijas elektrovilcienu galvas vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena galvas vagonam ir 37 896 eiro, bet lielākā - 49 739 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kad jaunrade sastop biznesa pasauli: tehnoloģiju pārnese un tās nozīme mūsdienās

Dienas Bizness, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās tehnoloģijas, intelektuālais īpašums un tehniskā jaunrade ir nonākusi 21.gadsimta ekonomikas un biznesa vadības uzmanības centrā teju visur pasaulē. Zinātnieki un pētnieki, entuziasti un uzņēmēji ir būtiskākais stūrakmens, uz kā balstās pētījumi un jaunie izgudrojumi, kas palīdz sasniegt vēl nepieredzētas virsotnes tehnoloģiju pasaulē. Jaunākās tehnoloģijas tiek iepazīstinātas ar biznesa pasauli, kurā tiek pārdoti tādi produkti, kuru mērķis ir atvieglot ikdienas dzīvi ne tikai mūsu mājās, bet gandrīz jebkurā nozarē, un šajā procesā nozīmīga loma ir tehnoloģiju pārnesei.

Taujāts par tehnoloģiju pārnesi biznesa vidē un to nozīmi mūsdienās, Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors un vadošais pētnieks, Dr.sc.comp. Modris Greitāns skaidro, ka pētniecība ir naudas pārvēršana zināšanās, t.sk. tiek radītas jaunas tehnoloģijas, kas parāda potenciālās iespējas, ko ar tām var izdarīt. No tā izriet, ka tehnoloģiju pārnese ir process, kurā šīs zināšanas, tehnoloģiju potenciālās iespējas tiek izmantotas jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanā, līdz ar to faktiski radot pamatu zināšanu pārvēršanai naudā, kur bizness tiek balstīts uz jaunajiem produktiem un pakalpojumiem. Visstraujāk tehnoloģiju ienākšanas process notiek tieši elektronikas, informācijas tehnoloģiju, ka arī farmācijas, mašīnbūves, autobūves, medicīnas, u.c. nozarēs, kuras kalpo kā veiksmīgi tehnoloģu pārneses piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jelgavas pilī LLU darbiniekam uz galvas uzkrīt glezna; K-Rautā – stienis

Dienas Bizness, 08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija sākusi divas pārbaudes lietas par gadījumiem, kad darba vietās strādājošajiem uz galvas uzkrituši un traumas radījuši priekšmeti, portālu zz.lv informējis inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.

Pirmdien Jelgavas pilī kāds 39 gadus vecs darbinieks ar lauzni veicis remontdarbus, kuru laikā izāķējusies un viņam uz galvas uzkritusi viena no trim netālu no ēdnīcas esošajām lielformāta gleznām.

Viņam radīts smadzeņu satricinājums, vīrietis ik palaikam zaudējis samaņu, un sākotnēji ātrās palīdzības mediķi pieļāvuši, ka strādniekam galvā radies asinsizplūdums.

LLU direktors Andrejs Garančs notikušo apstiprinājis, bet piebildis, ka darbinieks, kam tikusi pārsista galva, šodien tikšot izlaists no slimnīcas. Viņš izdevis rīkojumu pārbaudīt notikušā apstākļus. Pēc LLU skaidrojuma saņemšanas, izvērtējot arī negadījuma seku nopietnību, darba inspekcija, savukārt, lems, vai tai jāveic izmeklēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šodien Ķeguma HES ūdenskrātuvē tika ielaisti 20 000 sīgu mazuļi, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes zivjaudzētavā, informē uzņēmumā.

Šogad Daugavas baseina ūdenstilpnēs kopumā būs ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļi un kāpuri. To ielaišana sākās pavasarī, kad Daugavā pie Mangaļsalas notika lašu mazuļu ielaišana. Maijā izlaida līdaku kāpurus, jūnijā – nēģu kāpurus, jūlija sākumā vienvasaras lašu mazuļus un līdaku mazuļus, savukārt tagad ir pienākusi kārta sīgu mazuļu izlaišanai. Vēl Daugavas baseina ūdenstilpnēs ir plānots izlaist jūlija beigās un augusta sākumā zandartus un septembrī vimbas.

Ezera sīga ir lašu dzimtas saldūdens zivs, kura dzīvo lielākajā daļā Latvijas ūdens tilpņu. Ezera sīga pieskaitāma pie makšķernieku mērķa zivīm. Zivs populācija Latvijas ūdens tilpnēs ir maza un tāpēc tiek veikta mākslīga tās pavairošana.

Komentāri

Pievienot komentāru