Turpmāk par kuģošanas līdzekļa vadīšanas noteikumu pārkāpumiem administratīvi sodīt varēs arī ūdensmotociklu vadītājus.

Šādu iespēju paredz Saeimas Juridiskās komisijas pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).

Grozījumi nosaka, ka ūdensmotocikli turpmāk tiks uzskatīti par sportam un atpūtai paredzētiem kuģošanas līdzekļiem. Līdz ar to arī ūdensmotocikla vadītājiem varēs piemērot naudas sodu par braukšanu dzērumā, peldvietās, braukšanu bez glābšanas vestēm, kā arī par citiem kuģošanas līdzekļu vadīšanas noteikumu pārkāpumiem.

Plānots, ka grozījumi APK Saeimā galīgajā lasījumā tiks skatīti ceturtdien, 30.aprīlī.

Kaut arī tiesībsargs Romāns Apsītis brīdinājis par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem fotoradaru piemērošanā, bijušais Ceļu policijas šefs pārliecināts, ka policija līdz šim strādājusi likumīgi, vēsta LTV ziņu dienests.

Tiesībsarga galvenais iebildums - gadījumā, ja pārkāpumu izdarījusī persona nav transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija un sodīta persona, kas nav izdarījusi pašu pārkāpumu.

«Cik juristu, tik viedokļu. Es uzskatu, ka likumi ir sakārtoti ja ne par visiem simts, tad 99%,» atzīmē E. Zivtiņš, piebilstot, ka, viņaprāt, jautājumu par fotoradariem un sodu piemērošanu īpašniekam/turētājam varētu izšķirt Satversmes tiesa. Bijušais Ceļu policijas šefs skaidro, ka diskutēt jau var, jo Eiropā un pasaulē ir dažādi varianti, kā strādā un piemēro naudas sodus.

Vācijas policija paziņojusi, ka simtiem elektrisko skrejriteņu lietotāju zaudējuši autovadītāja tiesības par braukšanu dzērumā Minhenes alus svētku «Oktoberfest» laikā.

Pavisam svētku laikā tika pieķerti 414 cilvēki, braucot ar elektrisko skrejriteni dzērumā, un 254 tā rezultātā zaudēja autovadītāja tiesības, teikts policijas paziņojumā. 32 gadījumos policijas patruļas nepieļāva braukšanu ar skrejriteni dzērumā.

Vācijā elektriskie skrejriteņi, kas tika legalizēti tikai jūnijā, iekļauti motorizēto transportlīdzekļu kategorijā, un tāpēc normas par braukšanu dzērumā attiecas arī uz to lietotājiem.

Policija elektriskos skrejriteņus identificēja kā jaunu problēmu 16 dienas ilgo svētku laikā un aktīvi strādāja pie tā, lai svētku norises vietās to nebūtu.

«Oktoberfest» noslēdzās svētdien un tā apmeklētāji šogad izdzēruši 7,3 miljonus litru alus jeb par 200 000 litriem mazāk nekā pagājušajā gadā, paziņojuši organizētāji.

Saeimas Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma atbalstījusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), paredzot lielākus naudas sodus par braukšanu bez tehniskās apskates un īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA), informē Saeimas preses dienests.

Likumprojekts paredz, ka tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, varēs piemērot naudas sodu no 40 līdz 80 latiem. Patlaban soda apmērs ir 40 lati.

Patlaban sods neatkarīgi no transportlīdzekļa veida noteikts no 30 līdz 50 latiem.

Likumprojektā paredzēta arī atbildība par braukšanu ar tādu ārzemēs reģistrētu vieglo automobili, kura izmantošanai Latvijā nepieciešama atļauja, bet tāda nav saņemta. Transportlīdzekļa vadītājam par to paredzēts sods no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.

Tāpat likumprojekts paredz virkni grozījumu attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem vides jomā.

Aptuveni 43 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju veic pirkumus internetā esot alkohola izraisīta reibuma stāvoklī, liecina iepirkšanās piedāvājumu salīdzināšanas vietnes Kelkoo pētījums.

Ceturtā daļa no iereibušajiem pircējiem savus pirkumus izdarījuši tikai tāpēc, ka bijuši dzēruši, un piektā daļa otrā rītā nav spējusi atcerēties, ko ir nopirkuši interneta veikalā, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.

Tāpat pētījumā secināts, ka visbiežāk esot dzēruma stāvoklī tiek pirktas drēbas un apavi, kā arī datorspēles, filmas un grāmatas. Kāds no aptaujātajiem britiem pat atzinās, ka dzērumā esot iegādājies laivu.

Lielākā daļa dzērumā izdarīto pirkumu tiek veikti no 23 līdz vieniem naktī. Pētījumā secināts, ka reibumā esoši briti bijuši dāsnāki pircēji un tie arī vēlāk, vairāk nekā skaidrā esoši cilvēki, nožēlojuši savus pirkumus.

Valsts policijas ar 360 grādu kameru aprīkotais netrafaretais policijas mikroautobuss aptuveni mēneša laikā konstatējis 600 satiksmes noteikumu pārkāpumus, šodien Ceļu satiksmes drošības padomē norādīja Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Lielākā daļa pārkāpumi saistīti ar braukšanu bez laikus veiktas tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas, kā arī ar braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.

Jau ziņots, ka šogad oktobra beigās uz ielām sāka darboties ar 360 grādu kameru aprīkots netrafarets policijas mikroautobuss. Busiņā iemontētā iekārta spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Pārkāpuma izdarītājs, līdzīgi kā ar foto radariem netiek apturēts, taču vēlāk saņems pārkāpuma protokolu ar automašīnas attēlu, numurzīmi un fiksēto pārkāpumu. Ar kamerām var konstatēt visdažādākā veida pārkāpumus, piemēram, agresīvu braukšanu, telefona lietošanu, pārvietošanos pa sabiedriskā transporta joslām, pagriezienu nerādīšanu, braukšanu pie sarkanās gaismas, braukšanu bez gaismām un citus.

Automašīnu plūsma uz Latvijas ceļiem ekonomiski sarukusi par 14 %, LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Viņš norādīja, ka šim apstāklim ir saistība ar ekonomisko situāciju valstī. Savukārt, satiksmes negadījumu skaits, salīdzinot ar 2000.gadu, sarucis pat par 50%.

Savukārt aizvadītajos svētkos 128 reģistrētās autoavārijās cietuši 28 cilvēki, kas ir ļoti liels skaits, intervijā LTV1 atzina Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Viņaprāt, šāds cietušo skaits ir «stipri par daudz», tāpēc jāanalizē avāriju cēloņi. Vienlaikus viņš nepiekrita, ka avāriju iemesls būtu sliktais ceļu stāvoklis. Latvija neatrodas tuvu ekvatoram, tāpēc jārēķinās ar ziemu un jāizvēlas braukšanas apstākļiem atbilstoš ātrums. Ziemas apstākļiem ceļu segums esot normāls, norādīja E. Zivtiņš. Lielākā daļa avārijas izraisītāju esot gados jauni cilvēki vai arī tādi, kam braukšanas stāžs ir virs 30 gadiem un ir pārliecība par savu braukšanas prasmi. Lai arī svētkos avārijās «nav piedalījies alkohols», tomēr uz ceļiem aizturēti 63 iereibuši autovadītāji. Vidēji Latvijā aptuveni 5 - 9 % avāriju iemesls ir apreibinājies vadītājs, kas ir daudz, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm, kur tādu gadījumu skaits nepārsniedz vienu procentu.

Cerēto 100 fotoradaru vietā Ceļu policija šogad saņems labi ja vien desmit. Turklāt četras esošās ierīces policijai smagās finansiālās situācijas dēļ rada zaudējumus, ceturtdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Pašlaik policijas rīcībā ir četri pārvietojamie fotoradari. Tos apkalpo septiņi darbinieki. Katra pārkāpuma protokola nosūtīšana šoferim policijai izmaksā aptuveni latu. «Tātad – ja nofotografējam 2000 pārkāpēju, tas mums izmaksā 2000 latu. Bet tā nauda, kuru viņi samaksā par pārkāpumu, pie mums jau nenonāk. Tā aiziet Valsts kasē. Tādējādi, jo vairāk šoferu mēs aizturam, jo tas mums ir lielāks robs budžetā,» skaidroja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Voins.

Pagājušā gada 9. jūlijā uz ceļiem tika izvietoti četri fotoradari, kas līdz gada beigām strādājuši 252 stundas. Šajā laikā noformēti 2486 administratīvā pārkāpuma protokoli par kopējo summu 57.8 tūkstošiem latu. Šā gada janvārī noformēti jau 1823 protokoli par kopējo summu 74.9 tūkstošiem latu. Turklāt lielākā daļa no piespriestajiem sodiem jau ir samaksāti.

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem, ziņo Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati, šī gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 22,4% samazinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā vai apreibinošu vielu ietekmē.

Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš,: „Lai gan pie stūres alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaits ir samazinājies par piekto daļu, joprojām šādas rīcības rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Reaģējot uz šo faktu, tiek organizēti plaši Ceļu policijas reidi visā valsts teritorijā. Arī Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem.”

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas Vitronic interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums norāda, ka vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz - turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Tas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā.

2008. gadā Ceļu policija par braukšanu bez OCTA administratīvi sodījusi gandrīz 16 tūkstošus autovadītājus, kas soda naudās samaksājuši 837 tūkstošus latus.

Tas nozīmē, ka vidēji katru dienu 43 autovadītājiem tika piespriests administratīvais sods par braukšanu bez OCTA, liecina jaunākā Valsts policijas apkopotā informācija. Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datubāzes datiem Ceļu policija pārbauda ap 2 -3 tūkstošiem autovadītāju dienā. Valsts policijas dati arī liecina, ka 2008.gada laikā 4644 personas saņēmušas atkārtotu administratīvo sodu par braukšanu bez OCTA, soda naudās samaksājot 154.9 tūkstošus latu. „Statistika vēlreiz apliecina, ka līdzšinējie sodi par braukšanu bez OCTA nav pietiekami liels bieds autovadītājiem, lai to nedarītu atkārtoti. Tāpēc ceram, ka jau visdrīzākajā laikā Saeimā tiks pieņemtas izmaiņas likumdošanā, kas ļaus būtiski palielināt administratīvo sodu par piedalīšanos ceļu satiksmē ar transportlīdzekli, kuram nav OCTA. Priekšlikumi paredz vairāk kā divas reizes palielināt sodu apmērus,” norādīja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Paredzēts paaugstināt maksimāli piemērojamā naudas soda apmēru par braukšanu reibumā, nosakot to līdz 5000 latu, kā arī ļaut dzērājšoferus sodīt ar vadītāja tiesību atņemšanu uz mūžu.

Šādu sodu ieviešanu paredz ceturtdien, 26. februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Tomēr paredzēts, ka arī tie vadītāji, kam tiesības būs atņemtas uz mūžu, varēs tās atgūt pēc 10 gadiem ar nosacījumu, ka persona laikā, kad vadīšanas tiesības viņai ir bijušas atņemtas, nav izdarījusi administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, vadot transportlīdzekļus.

Piemērojot naudas sodus, plānots izdalīt divus jaunus līmeņus alkohola koncentrācijai asinīs. Maksimālo 5000 Ls naudas sodu paredzēts piespriest vadītājiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 2,5 promiles. Savukārt šoferiem, kuriem alkohola koncentrācija asinīs svārstās no 2 līdz 2,5 promilēm, paredzēts sods 3 līdz 4 tūkstošu latu apjomā.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Nodoklis, kuru no šā gada iekasē par dienesta auto izmantošanu personīgajām vajadzībām, tai skaitā par braukšanu uz mājām, būs jāmaksā visām valsts amatpersonām, kuras savas mašīnas izmanto šādiem nolūkiem, pēc koalīcijas sēdes atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

No valdības vadītāja teiktā varēja saprast, ka koalīcija savu vienošanos panākusi, jo dienesta mašīnu izmantošana uz mājām vai uz darbu esot papildu labums, kuru amatpersonas gūst no sava statusa, vēsta diena.lv. Tāpēc arī par to jāmaksā nodoklis.

Par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām jau janvārī no algas sešiem ministriem katram ir atvilkti 22,86 lati. Par dienesta auto janvārī kā darba devēja maksāja arī Valsts kanceleja.

No premjera teiktā šodien izrietēja, ka amatpersonām nodoklis būs jāmaksā no savas algas.

Tiesa attaisnojusi policistu, kurš automašīnu vadījis dzērumā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Policijas formā tērpto šoferi, kurš auto bija iestūrējis grāvī, pamanīja TV3 raidījuma Bez tabu. Izsauktā policija konstatēja, ka vīrieša organismā ir vairāk nekā 1.5 promiles alkohola. Policija noskaidroja, ka iedzērušais autobraucējs ir Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kinologu nodaļas darbinieks Gints Vītolnieks. Jāatzīmē, ka kinologs savu suni veda automašīnas bagāžniekā.

Tiesnese Adrija Kasakovska Vītolnieku attaisnoja, norādot, ka uzradies kāds liecinieks, kurš it kā ir vadījis grāvī nonākušo auto. «Neviens pie stūres braucot Gintu Vītolnieku neredzēja. Viņu sargā Satversmes 92. pants, jo ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu. Iespējams, patraucēja arī televīzijas klātbūtne, jo vīrietis atrunājās, ka bijis šokā no kameru klātbūtnes,» savu lēmumu laikrakstam Neatkarīgā komentē tiesnese.

Par darbībām, kuru rezultātā pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kredītiestādes varēs sodīt ar naudas sodu no 5 000 līdz 100 000 Ls.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto Kredītiestāžu likuma grozījumu redakciju, kas sagatavota otrajam lasījumam Saeimā, šādus sodus bankām varēs piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt Latvijas Banka komercbankām varēs piemērot naudas sodus līdz 5 000 Ls par ziņu nesniegšanu Kredītu reģistram vai nepamatotu Kredītu reģistrā esošo ziņu pieprasīšanu.

Valsts policija (VP) prognozē, ka ar jauno 360 grādu novērošanas sistēmu dažu stundu laikā varēs konstatēt 20 līdz 30 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, žurnālistiem pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

VP šodien prezentēja ar 360 grādu kameru aprīkotu netrafarētu policijas automašīnu, kas, neapturot transportlīdzekli, spēs konstatēt dažādus autovadītāju pieļautoss pārkāpumus.

Prezentētais transportlīdzeklis ir pelēkas krāsas «Renault Trafic dci 145» modeļa mikroautobuss, kurš pilnvērtīgu patrulēšanu sāks jau no šodienas.

Kā pastāstīja VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, 2017.gadā valdība atbalstīja Ceļu satiksmes drošības koncepciju un viens no veicamajiem pasākumiem bija specializētas sistēmas izveide, kura spēj nolasīt numurzīmes un fiksēt pārkāpumus, neapstādinot transportlīdzekļa vadītāju.

Konkrētā automašīna ir aprīkota ar četrām kamerām un mikroautobuss izvēlēts, jo tas ir augstāks par vieglajiem auto, kā rezultātā arī kameras redzamība ir labāka.

Cīņā pret „asiņaino Jāņu“ tradīciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsver – ikkatrs sabiedrības pārstāvis ir līdzatbildīgs par savu draugu, radu, paziņu atturēšanu no liktenīgas kļūdas pieļaušanas braucot apreibinošo vielu ietekmē.

Lai arī alkohola reibumā aizturēto autovadītāju skaitam ir tendence samazināties, „Jāņi – alus – stūre“ diemžēl joprojām ir ik gadu sastopama vasaras saulgriežu trīsvienība.

Pēdējo četru gadu laikā par braukšanu alkohola reibumā aizturēti vairāk nekā 63 tūkstoši autovadītāju, 95% no tiem ir stiprā dzimuma pārstāvji. Šajā laikā alkohola reibumā izraisīti 1904 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājuši 329, savukārt ievainojumus un citas traumas guvuši 2821 cilvēks.

„Mēs varam neskaitāmas reizes atkārtot, ka braukt un dzert ir slikti, taču efektīvāka šī cīņa būs tikai tad, kad katrā draugu kompānijā, katrā svinību vietā būs kāds, kurš attur un atgādina iereibušajiem drosminiekiem, ar ko var beigties viņu vēlēšanās sēsties pie auto stūres dzērumā. Ne policija, ne citas institūcijas nevar būt visur un pasargāt no traģiskās nelaimes. Vairumā gadījumu to izdarīt var tieši draugi un cilvēki, kas svinību laikā atrodas jums līdzās,“ saka CSDD direktors Andris Lukstiņs un stāsta, ka „tieši tāpēc CSDD šogad radījis īpašu „Izglāb draugu“ komplektu, kas Jāņu dienās būs noderīgs palīgs cīņā ar braukt gribošajiem dzērājšoferīšiem“.

Iepirkumos visnegodprātīgākās ir pašvaldības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieredze.

IUB nereti dzird sūdzības par pašvaldību vadītājiem, kuri nemaz neslēpj, ka viņiem ir būtiski, lai iepirkumā uzvarētu konkrēts pretendents, šodien sabiedrības par atklātību - Delna rīkotajā diskusijā par korupcijas risku mazināšanu publiskajos iepirkumos sacīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Viņa norādīja, ka vēlme piešķirt līgumu konkrētam izpildītājam visvairāk jūtams pašvaldībās, turklāt pašvaldību vadītāji «apzināti nevēlas neko zināt par iepirkumu likumu».

Gailes kritiku izpelnījās arī uzņēmēji, kuri, pēc viņas sacītā, gatavo nekvalitatīvus piedāvājumus, neievēro termiņus, veic dempingu, nepilda līguma saistības utt.

«Jauna vecuma cenza ieviešana būtu tikai patīkama formalitāte, kas labi izskanētu publiskajā telpā, jo vizuāli 18 gadīgs un 21 gadu vecs cilvēks būtiski neatšķiras. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka 21 gadu vecumā atbildības un seku izvērtēšanas slieksnis būtu augstāks nekā 16, 17, vai 20 gados,» komentējot rosinājumu veicināt stingrāku kontroli par alkoholisko dzērienu kontroli un pārdošanu mazgadīgajiem, pauž Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība (LUAVIV) un Jaunatnes Atturības federācija (JAF) ir izveidojušas iniciatīvu ar konkrētiem likumu grozījumiem par alkohola iegādāšanos un lietošanas vecuma ierobežojuma palielināšanu līdz 21 gadam.

«Mūsu valstī 18 gadīgs cilvēks ir tiesīgs balsot, nēsāt ieroci, vadīt automašīnu un arī dienēt armijā, kur jāpilda komandiera pavēles, ja tās nav noziedzīgas. Vai šajā gadījuma 18 gadīga cilvēka dzīves pieredze ir pietiekama, lai pieņemtu adekvātus lēmumus par savu rīcību? Mūsuprāt, ne jau gadu cenzs izver to, vai jaunietis pārmērīgi lietos alkoholu un kādas tam būs sekas», uzskata nozares apvienības biedri. Viņi norāda, ka «ja pašreiz nestrādā likuma paredzētas vecuma robežas, tad neesam pārliecināti, ka 21 gada vai 50 gadu robežas ieviešana mainītu situāciju par labu alkoholisma samazināšanai jauniešu vidū».

Iekšlietu ministrija sagatavojusi projektu, kas paredz nākamgad Latvijā ieviest 100 stacionāru fotoradarus, kurus uzstādīs un apkalpos privātas firmas.

Ministrija iecerējusi, ka puse no iekasētajām soda naudām tiks valstij, bet otra puse – uzņēmumiem, kam piederēs fotoradari, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

100 fotoradaru paredzēts izvietot tā sauktajos melnajos punktos, kuros pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Ceļu policijas pētījumiem notiek visvairāk satiksmes negadījumu.

«Mums pašiem nav naudas, par ko nopirkt fotoradarus. Tāpēc mums nāksies izmantot privātās partnerības principu – fotoradari būs privātfirmu īpašumā. Savukārt valsts saņems pusi no soda naudām, un, kas pats galvenais, šie fotoradari būtiski uzlabos satiksmes drošību,» laikrakstam uzsvēra iekšlietu ministre Linda Mūrniece.