Valdība šodien, 7. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam Sociāli ekonomiskie pasākumi.

Zvejniecības sektorā, lai sabalansētu zvejas flotes kapacitāti atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, zvejas kuģu īpašniekiem ir iespēja, saņemot Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) atbalstu, izņemt vecākos zvejas kuģus no aktīvās zvejas, vienlaicīgi nepārsniedzot Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plānā 2007. - 2013. gadam noteiktos zvejas flotes samazināšanas limitus, Db.lv informē Elīna Olante, ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente.

Kompensācijas zvejniekiem, kuru aktīvās darba gaitas jāpārtrauc no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, radīs iespēju pārprofilēties un stimulēs uzsākt darbību citā jomā ārpus zvejniecības.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem, informē ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. ZM skaidro, ka vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Lai garantētu Latvijas iekšējo ūdeņu kuģu pasažieru drošību, turpmāk pārbaudes par pasažieru kuģu atbilstību drošības prasībām būs jāveic līdz sezonas sākumam vai līdz 15. maijam, atkarībā no tā, kurš datums iestāsies ātrāk, informē Satiksmes ministrijā.

No pasažieru pārvadājumu drošības viedokļa ir svarīgi, ka pārbaude par iekšējo ūdeņu pasažieru kuģa atbilstību kuģa drošības prasībām tiek veikta pavasarī pirms pasažieru pārvadājumu sezonas sākuma, nevis pasažieru pārvadājumu sezonas beigās, piemēram, oktobrī.

Savukārt komersanti, kuri ir saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas apliecību, kas ļauj veikt kuģu būvi vai remontu, varēs veikt arī zvejas kuģu remontu. Līdz šim nebija noteikta kārtība, kādā izsniedz uzņēmuma atbilstības apliecību komersantiem, kas vēlas veikt zvejas kuģu remontu.

Šos un citus precizējumus paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kuģu drošību, kā arī grozījumi noteikumos par jūras zvejas kuģu drošību, ko otrdien, 12. janvārī, pieņēma valdībā. Minētie noteikumi par kuģu drošību ir piemērojami Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, un kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, bet kuru bruto tilpība ir mazāka par 500.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Unora nogrimšanu un turpmāk iesaka pievērst uzmanību zvejas kuģu pārslodzei.

Kā informēja JA, jūras negadījuma izmeklēšanas mērķis ir kuģošanas drošības uzlabošana un līdzīgu negadījumu novēršana nākotnē, nevis kriminālās vai materiālās atbildības noteikšana pret negadījumā iesaistītajām pusēm.

Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka gan Unoras, gan tai pašai firmai piedarošā, tāda paša tipa kuģa Bonivars pēdējā laikā pirms avārijas nodoto lomu svars ievērojami pārsniedza uz kuģa pieļaujamo zivju kravas svaru. Avāriju veicinošs faktors bija arī kuģim veiktā klāja pārbūve.

Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā ietverti drošības ieteikumi. Kuģa īpašniekiem ieteikts nodrošināt zvejas kuģu ekspluatāciju, nepārkāpjot noteiktos kuģu kravnesības limitus, kā arī jebkurus pasākumus, kas saistīti ar kuģa konstrukciju izmaiņām vai papildus aprīkojumu uz kuģa, saskaņot ar Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju.

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Eiropas Komisija (EK) ir izteikusi regulas priekšlikumu pieļaujamās nozvejas noteikšanai ES dalībvalstīm Baltijas jūrā 2017.gadam, informē Zemkopības ministrija.

Regulas projektā teikts, ka Latvijai pieļaujamā nozvejas kvota svarīgākajā nozvejā ir nozīmīgi samazināta: reņģei Rīgas jūras līcī samazinājums sasniegs 21 procentu, mencai Baltijas jūras austrumu rajonā – 39 procentus.

Latvija atbalsta regulas projekta savlaikus apstiprināšanu jau tuvākajā, 10.oktobra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības Ministru padomes sēdē, tādējādi nodrošinot ūdeņu zivju ilgtspējīgu izmantošanu un nākamā gada zvejas darbību savlaikus plānošanu.

Vienlaikus Latvija aicina ieklausīties to ES dalībvalstu viedoklī, kuru eksperti ir cieši saistīti ar attiecīgo krājumu izmantošanu un izpēti un kuru zvejnieki Baltijas jūrā zvejo.

Ārlietu ministrija (ĀM) kontaktējusies ar Norvēģijas vēstniecību, iesniedzot notu ar lūgumu atbrīvot Latvijas sniega krabju zvejas kuģi ar 30 cilvēku apkalpi.

Kā norāda ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons, izteikts arī lūgums netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām.

Viņš atsaucās uz juridisko ietvaru, tostarp 1980.gada Eiropas kopienas un Norvēģijas līgumu par zvejniecību, kas paredz, ka katru gadu puses diskutē par zvejas tiesībām, attiecībā arī uz Eiropas Savienības kuģiem, konkrētos ūdeņos, kas nav arī ES ūdeņi, nosakot arī zvejas tiesības Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos.

Tāpat viņš skaidroja 1920.gada Parīzes līgumu, kas paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem.

No mūsu puses ir svarīgi, ka sarunas vada Eiropas Komisija (EK). Mēs, ņemot vērā šo gadījumu, strādāsim Briselē ar EK, lai šo jautājumu risinātu. Divpusēji esam iesnieguši vēstniecībai notu, atsaucoties uz šiem līgumiem, nediskriminācijas principu, pieeju zvejas resursiem, lūdzot atbrīvot kuģi un netraucēt zvejniecību, kas notiek saskaņā ar starptautiskajām vienošanām, viņš norādīja.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam, informē Zemkopības ministrija.

Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Gandrīz izpildītas kvotas dēļ apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM šogad zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 3131 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 809 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai, Jūrmalas pilsētai.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā šī gada 6.jūlijā sasniedza 790 tonnas.

Tādējādi ministrija konstatē, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 809 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Tāpēc, ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, ministrija secina, ka šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 25.jūnija tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai zivsaimniecībā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumā Zvejas aktivitāšu pilnīga pārtraukšana.

Kā informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, pasākuma mērķis ir Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšana ar pieejamiem zivju resursiem, zvejas kuģus sadalot (tai skaitā, sagriežot metāllūžņos) vai nododot izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar zvejniecību.

Atbalsta pretendenti var būt zvejas kuģu īpašnieki, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja komercdarbībai zvejniecībā un kuru kuģi zvejo Baltijas jūras (arī Rīgas jūras līča) piekrastē vai aiz piekrastes ūdeņiem un ir iekļauti ZM zvejas kuģu sarakstā.

Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir 218,6 tūkstoši latu, ņemot vērā šādu zvejas kuģu skaita un bruto tilpības atlikumu: viens tīklu zvejas kuģis vairāk nekā 24 metri, kopējā kuģu bruto tilpība: 366,76 GT.

Inārijs Voits : visiem savējiem esmu paziņojis, ka izstājos no spēles. Neredzu vairs nekādu perspektīvu, tas ir laika jautājums...

Latvijas zvejas nozare iznīkst, šodien raksta nra.lv, kas norāda, ka jūlijā metāllūžņos tiks sagriezts pēdējais kuģis – Vīdāle. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents

I. Voits, zvejniekiem iesaka laicīgi pamest savu arodu un pārprofilēties citā biznesā un norāda, ka drīz zvejnieki būs spiesti pārdot firmas kopā ar visiem zvejas limitiem.

„To, ka novājinātā tirgū ienāk spēcīgāki spēlētāji, apliecina britu pieredze. Viņu ūdeņus aptuveni 60% apjomā nozvejo spāņi,” tā I. Voits. Kā rakst nra.lv, kopš 2003. gada spāņi un portugāļi interesējoties arī par iespējām zvejot Rīgas jūras līcī un citur Latvijas tuvumā. Tāpat Latvijas zvejniecībai aci uzlikuši zviedri, holandieši un īslandieši. Īslandieši šobrīd meklē iespējas vienā paketē iegādāties divus pārstrādes uzņēmumus un trīs, četras zvejas firmas, kas piegādātu izejvielas.

Tā kā Baltijas jūrā mencu zvejas resursi nav stabili, turklāt ar tendenci samazināties, plānots nodot sagriešanai metāllūžņos kuģus, kas specializējas šīs sugas nozvejā, izmaksājot kompensācijas gan kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem.

To paredz noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā Galīga zvejas darbību pārtraukšana, kuru plānots skatīt nākamajā valdības sēdē 29.septembrī.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, divu gadu laikā plānots sagriezt lūžņos piecus kuģus, ar kuriem Baltijas jūrā aiz piekrastes zonas tiek zvejotas mencas. Attiecīgi uz atbalstu pretendēs šo kuģu īpašnieki, kā arī finansiālu kompensāciju par darba zaudēšanu saņems apkalpes locekļi - zvejnieki. Līdz ar to uz atbalstu pretendēs kopumā 35 cilvēki.

Tāpat norādīts, ka kopējais pieejamais atbalsts ir 1 900 000 eiro. Šos finanšu līdzekļus ir plānots apgūt divos gados, ik gadu paredzot 950 000 eiro, tai skaitā 475 000 eiro no Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda un 475 000 eiro - no valsts budžeta.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Nākamgad nozvejas kvotas reņģēm un Baltijas jūras austrumu krājuma mencām palielinātas, bet brētliņām – samazinātas.

To paredz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sēdē Luksemburgā apstiprinātās nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2014. gadā.

«Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,» uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas, informē ministre. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bijis nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Latvijai izdevies panākt ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto.

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu atbalsta pasākumiem Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā, Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde un Uzglabāšanas atbalsts, informē LAD.

Otrās kārtas projektu iesniegumu pieņemšana minētajos pasākumos notiks no šā gada 1.marta līdz 1.aprīlim.

Pasākumā Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā pieejamais publiskais finansējums ir 8 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir akvakultūras uzņēmumu konkurētspējas un dzīvotspējas palielināšana. Pasākumā atbalstu piešķir pretendentiem, kuru investīcijas projektā ir saistītas ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu. Atbalstu par citām akvakultūras dzīvnieku sugām piešķir saskaņā ar pretendenta iesniegtu neatkarīgu tirgus pētījumu, kuru veikusi zinātniska institūcija. Atbalstu var saņemt komersanti un zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

Iegādājoties vēl vienu zvejas traleri, SIA Baņķis palielinās savas darbības apjomus unpats spēs pilnībā nodrošināt nepieciešamos izejvielu apjomus eksportam uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Gruziju.

Tā Db.lv sacīja SIA Baņķis valdes priekšsēdētājs Kārlis Kleins. SIA Baņķis ir zvejas uzņēmums, kas savu darbību uzsācis 1995. gadā. Savas pastāvēšanas laikā uzņēmums mērķtiecīgi izmantojis valsts un Eiropas Savienības piedāvāto finansiālo atbalstu darbības modernizēšanai, ierīkojot modernu zivju pārstrādi ar saldētavu, iegādājoties zvejas kuģi un nepieciešamo zvejas aprīkojumu. SEB bankas piešķirtais finansējums ļaus uzņēmumam iegādāties vēl vienu zvejas traleri un palielināt savas darbības apjomus, pilnībā noslogojot tā īpašumā esošo saldētavu. Tādējādi uzņēmums pats spēs pilnībā nodrošināt nepieciešamos izejvielu apjomus eksportam uz Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Gruziju.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.