Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ārvalstu tirgos ir pieprasījums pēc Latvijas zivīm, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

«Pēc mūsu zivīm ārvalstīs ir pieprasījums. Pagājušajā gadā Latvijas zvejnieki eksportēja 114 000 tonnu zivju uz 45 valstīm. Tā nav viena, divas vai trīs valstis, uz kurām eksportējam, tās ir 45 valstis, uz kurām tiek eksportētas Latvijas zivis,» uzsvēra Voits. Pēc viņa teiktā, produkcija tiek realizēta galvenokārt Eiropas valstīs, un kvalitātes ziņā Latvijas zvejnieku produkcija šajā reģionā ir konkurētspējīga.

Latvijas zvejnieki arvien vairāk iegulda investīcijas pārstrādē, pēc iespējas zivis dziļāk apstrādājot zivis un tādējādi radot produkcijai pievienoto vērtību, jo ierobežotās zvejas kvotas liedz kāpināt realizācijas apmērus eksporta tirgos. «Mēs šogad pilnībā apgūsim nozvejas kvotas. Cik mums ir ļauts, tik mēs zvejojam, bet kvotu dēļ nevaram zvejot tik, cik gribam. Tāpēc katra zvejas firma mēģina dabūt maksimālo labumu no nozvejotajā zivīm, veicot pirmapstrādi, zivis sālot, saldējot un citādi apstrādājot,» teica Voits.

Portugāles pludmalē, kur dienas gaišajā laikā pulcējas tūkstošiem atpūtnieku un tūristu, vēl pirms saulrieta tiekas pensionāri, lai dotos zvejā.

Sesimbras ciemā, aptuveni 40 kilometru attālumā uz dienvidiem no Lisabonas, zvejnieki cenšas gūt papildus ienākumus, nepārkāpjot Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dabas parka regulas, un iegūt papildu līdzekļus finanšu krīzes laikā. Pašlaik likumdošana atļauj zvejot šajā pludmalē tikai rīta pusē - no pulksten sešiem līdz pulksten deviņiem, turklāt tikai trīs dienas nedēļā. Tādēļ pirms atpūtnieku pūļa ierašanās zvejnieki jau ir prom.

Zvejošana palīdz pensionāriem papildināt pensiju kas ir vidēji 200 – 300 eiro. Pensionāri zvejo, izmantojot īpatnēju zvejošanas tehniku ar tīkliem – «xavega», savā blogā raksta ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Hosē Manuels Ribeiro (Jose Manuel Ribeiro).

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

Zvejnieki plinti krūmos par brīvu nemet - lai arī kuģu sagriešana par Eiropas naudu turpinās, jūras zelta smēlēji attīstās, raksta Dienas bizness/Lietišķā Dienā.

Pēdējos desmit gados Latvijas zvejas flote (neskaitot piekrastes zvejniekus) jau sarukusi teju trīs reizes, un tuvākajā laikā paredzēts no spēles izņemt vēl aptuveni 30 kuģu, taču zvejnieki nepadodas un mēģina noturēties kvotētajā Eiropas zivju tirgū.

«Nākotne ir drūma. Tāpēc, ka nozare ir ar lielu risku, jo esam atkarīgi no kvotām, taču gribam noturēt pozīcijas un floti atjaunot,» pauž Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits.

Uz to gan nevarot cerēt tik drīz, jo, visticamāk, Eiropas ierēdņi to neļaus uzreiz pēc 2013. gada, bet gan tikai tālajā 2020. gadā. Šobrīd jaunu zvejas kuģu būve netiek atļauta, taču, ja arī to varētu darīt, pašmāju zivsaimniekiem tas nebūtu pa kabatai, jo jauna vidēja zvejas kuģa izmaksas, pēc pieticīgākajām aplēsēm, varētu būt ap 800 tūkstošiem latu, modernāka - ap 1,1 miljonu latu, bet tāljūrā bez pieciem miljoniem Ls neiztikt. Arī banku finansējums tiek piešķirts tikai uz septiņiem gadiem, taču šajā laikā lielākas investīcijas neesot iespējams atpelnīt. Statistika liecina, ka kopumā līdz šā gada 1. maijam sagriešanai vai izmantošanai citiem mērķiem nodoti 82 kuģi, par to zvejnieki saņēmuši 10,9 miljonus latu.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija" valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Nozvejas kvotas izdosies apgūt, šajā ziņā nekādu problēmu. Apgūsim tās 100%. Arī pagājušogad apguvām nozvejas kvotas gandrīz pilnībā, teica Voits.

Viņš atzina, ka pērn Latvijas zvejniekiem tāpat kā to kolēģiem citās valstīs bija problēmas ar mencu kvotu apguvi. "Katru gadu mencu nozvejas kvotas samazina. Ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm ir problēmas ar mencu kvotu apguvi - nākotnē mencu zvejniekiem ar to zveju varētu būt diezgan problemātiski nopelnīt naudu," sacīja Voits, piebilstot, ka šo problēmu varētu atrisināt tikai izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Voits pastāstīja, ka Latvijas zvejniekiem šis gads ir iesācies samērā labi. Nozvejai laika apstākļi līdz šim bijuši pieņemami. Šogad tāpat kā katru gadu ir periodi, kad stiprā vēja dēļ nevar doties jūrā, bet Latvijas zvejnieki pie tā jau ir pieraduši. "Katru gadu vētras ir bijušas un būs. Esam pie tām pieraduši, vētras ir ieplānotas mūsu darba grafikos un tās mums netraucē," teica biedrības valdes priekšsēdētājs.

Eiropas telpas zivsaimniecību atbildīgo ministru sanāksmei oktobra beigās var sekot kārtējais kuģu griešanas vilnis – ne visi zvejnieki būs spējīgi pārdzīvot 30% brētliņu zvejas samazinājumu.

Vairākums Latvijas zvejniecības kompāniju specializējas uz konkrētu zivju sugu. Mencām pašlaik plāno līdz 15% nozvejas pieaugumu nākamajam gadam, un to zvejnieki var berzēt rokas. Savukārt reņģu un brētliņu rūpalu sagaida smags kritums, ko pat mencu pieaugums nekādi nekompensēs, raksta Neatkarīgā.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits piekrīt, ka konceptuāli zvejas samazinājums ir neizbēgams, jo zivju krājumi pēdējos 10 gados smagi patukšoti. Ik gadu pasaules ūdeņos nozvejoti 90 miljoni tonnu zivju. Taču D. Šmits par nepareizu uzskata Eiropas Komisijas radikālismu kvotu samazināšanā, pēc būtības neanalizējot, cik zivju ir katrā konkrētā vietā.

Zvejnieku saimniecība Staģis1 Buļļu salā kļuvuši par teju pēdējiem mohikāņiem, kas vēl nodarbojas ar zvejniecību.

Z/s Staģis1 saimnieki Ausma un Juris Dančauskis uzsver, ka zvejniecība dod iztiku visai ģimenei – pietiekot gan maizītei, gan sviestam. Tomēr kopumā valstī zvejnieku kļūst arvien mazāk. Par to liecina fakts, ka, gatavojot publikāciju uz tradicionālajiem zvejnieku svētkiem, Dienas Biznesam tikai ar grūtībām izdevās sameklēt kādu jūras zelta smēlēju, kurš būtu gatavs runāt ar presi. Piemēram, Lapmežciemā tika norādīts, ka neviens vairs nezvejojot, bet Rojā un Engurē sarunas atteica.

Buļļu salā ierodamies ap astoņiem no rīta, kad zvejnieki jau dodas mājup ar lomiem. Saule gabalā un Buļļupes piestātnē zvejniekus sagaida ne tikai saimniece Ausma un Dančausku dēls Oskars, kas ir liels palīgs darbos, bet arī apkārtējo māju kaķi. Kā vēlāk skaidro Juris, minkāni jau pazīstot laivas motora troksni un ir kaujas gatavībā sagaidīt kārotos jūras gardumus. Laivā gozējas galvenokārt brangi brekši, tāpat nozvejoti zandarti, butes, raudas un asari, ko krastā izceļ otra ģimenes atvase – dēls Kārlis.

Zvejnieki un makšķernieki, kuri izmanto Liepājas ezeru, tikušies ar amatpersonām, lai izteiktu savu viedokli par iespējamiem grozījumiem Zvejniecības likumā, kas skar iekšējos ūdeņus.

Ar zvejniekiem tikās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis.

Saeimā patlaban norisinās diskusijas par grozījumiem Zvejniecības likumā, kā rezultātā saņemti vairāki satraukti zvani no vietējiem makšķerniekiem un zvejniekiem, lūdzot iespēju diskutēt par šo jautājumu ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

«Likuma izmaiņas vairāk attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, jo ar to ir problēmas visā valstī. Mums visiem rūp, lai zivis pietiktu ne tikai šodien un rīt. Nozveja iekšējos ūdeņos ir pārāk liela, jo nav noteikti limiti. Tādēļ ir svarīgi rast kompromisu starp makšķerniekiem, zvejniekiem un atpūtniekiem,» sarunā sacīja Dzintars Kudums.

2021. gads Latvijas zivsaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem aizvadīts ar mainīgām sekmēm, konkurējot ar 12 citām valstīm, kuru zvejnieki zvejo Baltijas jūrā.

Eiropas Komisija labprāt atbalsta robotizāciju, bet zvejas flotes atjaunošanai un jaunu kadru piesaistei līdzekļi jāmeklē pašiem, sarunā Dienas Biznesam pauda biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija (NZRO) valdes priekšsēdētājs un biedrības Latvijas Zivsaimnieku asociācija (LZA) izpilddirektors Viesturs Ūlis.

Sagriezti 10 mencu zvejas kuģi

“Jau kopš 2016. gada ir informācija par austrumu mencas biomasas samazināšanos. Zvejnieki, kas bija specializējušies mencu zvejā, vērsās Asociācijā ar lūgumu kompensēt radušos zaudējumus. Asociācija iesaistīja Zemkopības ministriju un BIOR zinātniekus,” vēsturi ieskicēja V. Ūlis. Darba rezultātā 2021. gada 18. februārī tika izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja mencu zvejojošo zvejas kuģu sadalīšanu un kompensācijas gan zvejas kuģu īpašniekiem, gan zvejniekiem, kas bija nodarbināti uz mencu zvejas kuģiem. Zvejas flotes sabalansēšanas rezultātā tika sagriezti 10 zvejas kuģi. Patlaban Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zveju veic 42 zvejas kuģi.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Papildināts

Kriminālvajāšanai Liepājā nodots kādas zvejniecības firmas valdes priekšsēdētājs, kuru tur aizdomās par to, ka viņš izkrāpis no Eiropas Savienības struktūrfondiem 340 tūkstošus latu. Izmeklēšanā ir vēl kāda krimināllieta, kur no valsts budžeta izkrāpti 400 tūkstoši, kā arī realizēta naudas legalizācija aptuveni miljona latu vērtībā.

2009. gada 5. janvārī, vēl Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldē, uzsākts kriminālprocess par to, ka 2006. gada maijā, iespējams, iesniedzot viltotus dokumentus Lauku atbalsta dienestā Rīgā, kādas SIA, kuras darbības virziens ir zvejniecība, valdes priekšsēdētājs izkrāpis Eiropas Savienības struktūrfonda projekta finansējumu vairāk nekā 340 tūkstošu latu apmērā. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs iesniedzis VID Kurzemes reģionālās iestādes izziņu, kurā norādīts, ka uzņēmumam nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu. Taču izmeklēšanā noskaidrots, ka tas neatbilst patiesībai.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Zivju patēriņš pasaulē aug, ražotājiem jāstrādā pie inovatīviem produktiem

Pēc Krievijas tirgus aizvēršanās gan pašmāju zvejnieki, gan zivju pārstrādes uzņēmumi aktīvi strādā pie inovatīvu produktu ieviešanas un jaunu tirgu apgūšanas. Kā liecina zivsaimniecības gada konferences Izaicinājumi nozarē un pievienotās vērtības radīšana zivju produktiem dalībnieku teiktais, jaunu noieta tirgu atrašana nav viegls process, bet citas iespējas nav, lai nozare varētu pastāvēt un attīstīties. Turklāt jārēķinās, ka zivju un citu jūras produktu patēriņš pasaulē aug, līdz ar to ir laba motivācija ieviest aizvien jaunus produktus un domāt par to dažādošanu.

Latvijas zvejnieki ir kļuvuši konkurētspējīgāki nekā pirms pieciem vai sešiem gadiem, un nākotnē nozares konkurētspēja aizvien pieaugs, konferencē pauda Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācijas valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits. I. Voits paredz, ka nākotnē zvejnieku konkurētspēja uzlabosies vēl vairāk, bet vidējā nozveja pieaugs pie mazāka kuģu skaita.

Ventspilī par 700 tūkstošiem latu uzbūvētā zvejas osta zvejniekiem nav piemērota un kalpo vienīgi kā krasta nostiprinājums un vides objekts.

Zvejnieki jauno zvejas ostiņu, kas izveidota iepretī jūras vārtiem, vērtē kā pilnīgi aplamu. Kad pūš ZR vējš, viļņi atsitas pret krastu un veido rezonansi ar nākamo vilni, tādējādi veidojas milzīgas šļakatas, raksta Ventas Balss. Nozares pārstāvji ironizē, ka tagad Ventspilī ir jauns tūrisma objekts – pašiem savs geizers.

Lielākā vējā viļņi šļakstoties pat kapteiņdienesta ēkas logos. Tādā vietā turēt savas zvejas laivas ir neprāts, apgalvo zvejnieki. Viņi šo projektu, kas paveikts par finansējumu, domātu zivsaimniecības attīstībai, vērtējot kā nevajadzīgu naudas izmešanu. DB jau rakstīja, ka jauno zvejas ostu projektējusi SIA Jūras projekts.