Transports un loģistika

Zviedri atver mājas lapu «Estonia» katastrofas piemiņai

Aivars Mackevics [email protected], 02.09.2004

Jaunākais izdevums

Šodien, 1.septembrī tiek atvērta mājas lapa internetā, kas veltīta prāmja Estonia katastrofas atcerei. Adresē www.estoniasamlingen.se tiek prezentētas atziņas un citi dati par šo negadījumu (zviedru valodā). Jāatgādina, ka 1994. gada 28. septembrī kuģa katastrofā bojā gāja 852 cilvēki. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Estonia katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku

LETA--BNS, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rīgas Motormuzeja eksponāti festivālā Dzintara Volga 2010

Aldis Zelmenis, 16.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Motormuzeja vēsturiskie sporta spēkrati piedalīsies atjaunotajā autosporta festivālā „Dzintara Volga 2010”, kas no 17. līdz 19 septembrim norisināsies Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (BKSB). Pasākuma programmā paredzēti izbraucieni ar vēsturiskajiem sporta automobiļiem un to izstāde.

No Rīgas Motormuzeja zelta krājumiem sacensībās startēs:

ESTONIA – 16 M

Sacīkšu automobilis, kurš savulaik tika būvēts bijušās PSRS formulas klasei – 2 un bija viens no populārākajiem PSRS. To nelielā sērijā ražoja laika periodā no 1971.g. līdz 1974. gadam un tās spēka agregāts oriģināli bija Moskvičs – 412 motors.

Bet, lai sacīkšu auto labāk ripotu, daudzos bijušās PSRS auto klubos sporta spēkratu pārbūvēja, uzstādot Žiguļa vai vēl jaudīgāka auto motoru. Sacīkstēs ESTONIA - 16 M startēja līdz 80.gadu vidum, izcīnot uzvaras 25 dažādos PSRS čempionātos šosejā pa apli un iegūstot 7 zelta, 7 sudraba un 8 bronzas medaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: vairums interneta mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti

Madara Laicāne, Db, 29.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slimības lapu apmaksas tēriņi pieaug kosmiski

Māris Ķirsons kopā ar R. Spakovsku, V. Lēvaldi, 31.08.2007

A/s Latvijas Finieris padomes locekle Monika Ciula: «Ir nekavējoties jāveic slimības lapu apmaksas reforma, saīsinot darba devēju apmaksāto darbinieku slimības laiku, un ieviešotstingrāku uzkaiti par slimības lapām.»

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada I pusgadā darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši vairāk nekā visā 2005. gadā kopumā.

To liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Uzņēmēji prognozē, ka darba nespējas lapu apmaksai šogad nāksies tērēt ap 40 milj. Ls, kamēr pērn - 26.64 milj. Ls, bet 2005.g. - tikai 20.34 milj. Ls. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk to konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 15 - 25 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir dubultojusies. Daži aptaujātie pat pieļāva, ka tie liecinot par kādām epidēmijām Latvijā un to, ka darbinieki kļuvuši slimīgāki, jo darba algas pieaugums neesot tik liels. «Valstī nav kārtīga saimnieka, jo šajos miljonos latu ir ne tikai uzņēmēju, bet arī valsts un pašvaldību nauda,» secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņasprāt, šajos miljonos ir paslēpta nelietderīgi izmantota nauda ne tikai biznesam, bet arī nodokļu maksātājiem. «Šie cipari tikai vēlreiz liecina par to, ka darba devēja apmaksāto darbinieka slimības dienu skaits ir jāsaīsina, un valstij jāsper reāli soļi simulantu apkarošanai,» norāda E. Egle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija vadīs izmeklēšanu saistībā ar jaunu informāciju par prāmja Estonia katastrofu

LETA--BNS, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais krāšņo lapu birums priecē dabas mīļotājus, bet sagādā rūpes apsaimniekotājiem un privāto māju īpašniekiem

Lielāko daļu lapu Rīgā savāc SIA Rīgas meži daļa Dārzi un parki, kas veic pilsētas parku un skvēru sakopšanu. Kopējā apsaimniekojamā platība ir 252,79 ha, kurus veido 105 dažādi objekti. Atsevišķi tiek izdalīts Mežaparks (395,08 ha), kura kopšanai ir atšķirīgi noteikumi, salīdzinot ar pārējām teritorijām. Lapas tur netiek vāktas, bet gan sapūstas dziļāk mežā. Dārzi un parki informē, ka atsevišķs finansējums lapu vākšanai netiek izdalīts, taču, ņemot vērā lielo darba apjomu, sezonas laikā tajā ir iesaistīti teju visi 120 uzņēmuma darbinieki. «Lapas un cita biomasa tiek vesta uz atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Getliņi EKO. Tas veic atsevišķu uzskaiti tikai sadzīves atkritumiem un biomasai, tāpēc izdalīt aizvesto tonnāžu ar lapām ir neiespējami, jo biomasu veido nopļautā zāle, zari, lapas,» skaidro Dārzu un parku Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze. Nordeķu parkā, Uzvaras parkā un Maskavas dārzā atrodas pagaidu lapu novietnes, no kurienes tās tiek pārvietotas uz Getliņu poligonu brīžos, kad tehnika ir mazāk noslogota teritoriju uzkopšanas darbos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn darba devēji slimības lapu apmaksai darbiniekiem tērējuši par 48.3 % vairāk nekā 2006. g. un tiek lēsts, ka šogad šie tēriņi būs 50 milj. Ls.

Tā prognozē uzņēmēji, uzzinot Centrālās statistikas pārvaldes datus par darbnespējas lapu apmaksai tērēto naudu 2007. gadā. Jo dārgāks Latvijā kļūst darbaspēks, jo arvien iespaidīgākas summas slimības lapu apmaksai spiesti tērēt uzņēmēji un arvien sarūk viņu konkurētspēja. Vēl vairāki aptaujātie uzņēmēji pat bija pārsteigti, jo šos ciparus nevarot izskaidrot ar darba algas pieaugumu, kas pērn un šogad ik gadu audzis 25 - 35 % apmērā, kamēr darbinieku slimības pabalstos izmaksājamā summa ir pieaugusi par teju vai 50 %. Uzņēmēji atzīst, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan daudz garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Elektrības tirgus virināšana politiķu apmierināšanai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece Twitter: @LivaMel, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma Latvijā atstāta novārtā

Db.lv, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meelis Liivak kļūst par Re&Solution Estonia izpilddirektoru

, 05.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamo īpašumu un finanšu konsultāciju uzņēmums Re&Solution paziņo, ka par uzņēmuma izpilddirektoru Igaunijā ir iecelts Meelis Liivak (41).

Finanšu un nekustamo īpašumu jomā Meelis Liivak darbojas jau vairāk kā 15 gadu. Iepriekš Meelis Liivak ir vadījis nekustamo īpašumu investīciju uzņēmumu Baltic Property Trust Estonia (2003-2006), ir bijis Hansapank Estonia Investīciju un korporatīvā departaments direktors un ieņēmis vadošus Hansabank markets Estonia amatus korporatīvo pakalpojumu jomā (1992-2003).

Re&Solution Estonia izpilddirektors izglītību ir ieguvis Tallinas Tehniskajā universitātē un papildinājis zināšanas Igaunijas Biznesa skolā, Svinburnas tehnoloģiju universitātē (Melburna, Austrālija) un pašlaik pabeidz studijas Helsinku ekonomikas un biznesa administrācijas skolā (Somija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu pārtraukt izmeklēšanu nogrimušā prāmja Estonia lietā, ziņo lenta.ru.

Ministru kabinets noklausījās pēc kārtas ceturto atskaiti, kuru prāmja Estonia nogrimšanas iemeslu izmeklēšanas gaitā sagatavojusi šim nolūkam speciāli izveidota komisija, un secinājusi, ka pašreizējā informācija nespēs sniegt pilnvērtīgas atbildes par prāmja nogrimšanas iemesliem. Saistībā ar šo lēmumu komisija tika likvidēta.

Pēdējā atskaitē par prāmja Estonia bojāejas galvenajiem iemesliem tika minētas kuģa nepilnīgās konstrukcijas un nepateicīgie laika apstākļi. Šī atskaite apstiprina jau 1997. gadā izdarītos secinājumus, kuros bija teikts, ka prāmis bija nogrimis defekta dēļ priekšējā vizierī, kurš neizturēja smagos laika apstākļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Igaunijā tūrisma zīmols aprij miljonus

, 28.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts kontrolē esošais institūts Enterprise Estonia nolēmis ieguldīt zīmola Welcome to Estonia attīstībā 2 miljonus kronu (89.8 tūkst. latu), atsaucoties uz Ohtuleht, vēsta BBN.

Enterprise Estonia zīmolu vadītājs Leiti Mandmets norāda, ka nolemts turpināt attīstīt zīmolu Welcome to Estonia, kurā 2001. un 2002. gadā ieguldīti 13 miljoni kronu (584 tūkst. latu). Pēc viņa teiktā, tieši ieguldītā nauda ir galvenais iemesls, kāpēc nolemts nesākt jauna zīmola attīstību, bet izmantot iegūtos izpētes rezultātus un turpināt Welcome to Estonia konceptu.

Pērn zīmola Welcome to Estonia attīstībai tika tērēts 1.1 miljons kronu (45 tūkst. latu).

Db.lv iepriekš ziņoja, ka Igaunijas mūzikas zvaigzne Hanna Idla (Hannah Ild) centās iekarot Lielbritānijas tirgu, izmantojot bezmaksas avīzi, kuras galvenais raksts bija par to, ka Igaunijas vēstniecība Hannu Idlu ir nominējusi par Igaunijas tūrisma kampaņas reklāmas seju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji grib slimības lapu apmaksas reformu

Māris Ķirsons, [email protected], 67084410, 06.08.2007

Latvija no Igaunijas un Lietuvas būtiski neatšķiras ne pēc klimatiskajiem apstākļiem, ne pēc iedzīvotāju veselības stāvokļa, tāpēc nav skaidrs, kāpēc kaimiņvalstīs darba devēja apmaksāto darbinieku slimības dienu skaits ir būtiski mazāks nekā Latvijā. Ainārs Pauniņš, SIA Re&Re valdes priekšsēdētājs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14 dienu garais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš Latvijas uzņēmējus padara konkurētnespējīgus salīdzinājumā ar kaimiņvalstu uzņēmējiem.

To liecina aptaujātie darba devēji. «Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad pie teju vai vienādām izejvielu un darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, produkta vai pakalpojuma pašizmaksa Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā vai Lietuvā,» secina a/s Latvijas Finieris (LF) padomes locekle Monika Ciula. Viņa norāda, ka augstāka pašizmaksa Latvijā ir saistīta nevis ar zemāku darba ražību, tehnoloģisko bruņojumu vai vēl ko citu, bet gan 7 reizes garāku darbinieku slimības lapu apmaksas laiku un tā izmaksām. Darba devēji iestājas par to, lai Latvijā slimības lapu apmaksas termiņi uzņēmējiem tiktu pielīdzināti Igaunijai un Lietuvai, kur valsts sāk maksāt no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā tikai no 15. dienas, jo no uzņēmuma kopumā tiek iekasēti nodokļi, kuri ir paredzēti šiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit: Politiķu spēlēšanās ar elektrības tirgus atvēršanas datumu neatrisinās cenu kāpumu

Nozare.lv, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgas zinātnieki izveidojoši pasažieru kuģa Estonia bojāejas simulatoru un atklājuši, kāpēc kuģis kopā ar 852 pasažieriem 1994. gadā nogrima Baltijas jūrā, ziņo Spiegel.de.

Iemesls traģēdijai ir pārāk lielais kuģa ātrums vētras laikā. Pēc tam, kad, kuģa apkalpe, cenšoties glābt kuģi, strauji mainīja tā peldēšanas virzienu, tas apgāzās un nogrima.

Līdz pat šodienai tika uzskatīts, ka aiz vienas no lielākajām Eiropas jūras traģēdijām stāv kāda krimināla rakstura iemesls. Tika uzskatīts arī, ka kuģis bijis kāda uzbrukuma mērķis.

Ar šādiem maldīgiem uzskatiem Zviedrijas varasiestādes nolīga ekspertus no Hamburgas kuģu modeļu baseina un Hamburgas Tehnoloģiju universitātes, lai tie izveidotu kuģa Estonia nogrimšanas simulāciju.

Zinātnieki arī noskaidrojuši, ka traģēdija sākās nevis 1.14 naktī, kā tika uzskatīts līdz šim, bet gan tieši 1.00 naktī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Robijs Viljamss Tallinā ieradīsies 300 tūkstošu eiro vērtas tūrisma kampaņas ietvaros

Gunta Kursiša, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmējdarbības veicināšanas aģentūras Enterprise Estonia finansētajā pasākumā, kas veltīts Igaunijas neatkarības atjaunošanas svinībām, uzstāsies britu dziedātājs Robijs Viljamss (Robbie Williams), vēsta laikraksts Postimees.

Koncerts notiks 20. augustā Tallinā, un R. Viljamsam tā būs priekšpēdējā uzstāšanās viņa koncerttūres «Take The Crown Stadium Tour 2013» ietvaros. Mūziķa uzstāšanās tiks filmēta, lai vēlāk veidotu videoklipu «Meet me in Tallin».

Tāpat Enterprise Estonia sarīkojusi sociālo mediju kampaņu, kuras laikā desmit britu dziedātāja fani tiks uzaicināti uz R. Viljamsa koncertu Tallinā, savukārt dziesmu starplaikos tiks atskaņoti video par Igaunijas galvaspilsētu.

Budžets, kas paredzēts pasākumam ar Lielbritānijas mākslinieka piedalīšanos, ir 300 tūkstoši eiro, un šī nauda tiks ņemta no tiem līdzekļiem, kas tradicionāli ik gadu tiek novirzīti kampaņas rīkošanai Londonā. Šogad kampaņa Londonā nenotiks. Enterprise Estonia līdzekļus pasākuma organizēšanai guvusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Latvijā populārākā mobilā operētājsistēma Android; Apple zaudē savas pozīcijas

Jānis Rancāns, 13.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā populārākā mobilā operētājsistēma ir Android, savukārt populārākais mobilo ierīču ražotājs Apple, liecina starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius apkopotie dati par interneta izmantošanu mobilajās ierīcēs, tajā skaitā mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetdatoriem.

Šobrīd Latvijā vispopulārākais mobilo ierīču ražotājs ir Apple, no kura ierīcēm šobrīd tiek veikti 43% no visiem interneta lapu skatījumiem, kas veikti izmantojot mobilās ierīces. Lielākais Apple panākums gan bijis 2012. gada otrajā ceturksnī, kad no kompānijas ierīcēm tika veikti vairāk nekā 45% interneta lapu skatījumu. Gemius norāda, ka šie dati liecina, ka interneta pārlūkošanai Apple mobilo ierīču pārsvars sarūk.

Šobrīd līderim Apple strauji pietuvojusies Dienvidkorejas kompānija Samsung, kurai gada laikā Latvijā statistiku izdevies kāpināt par desmit procentpunktiem – no 20% lapu skatījumu 2012. gada pirmajā ceturksnī līdz 30% šobrīd. Trešajā vietā ar 10% ierindojas Nokia ražotās ierīces, bet tām ar 5% seko Sony un HTC ražotās ierīces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Āboltiņa piedāvās koalīcijai atlikt elektrības tirgus atvēršanu

LETA, 03.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Apsēstība ar brīvajiem energotirgiem priekšvēlēšanu mērcē

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Komentāri

Pievienot komentāru