Transports un loģistika

Zviedrijā «cūcīgākās» mašīnas ES

Juris Kaža [email protected], 22.06.2005

Jaunākais izdevums

Zviedrijā ir «cūcīgākās» automašīnas visā Eiropas Savienībā, raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). Tiesa gan, DI pirmās lappuses lielā virsrakstā lieti kolorīto zviedru vārdu «skitigast», kas burtiski nozīme «s•dainākās.» Pētijumi liecina, ka mašīnas, ar ko brauc zviedri, ar izplūdes gāzēm izlaiž 20 % vairāk ogļekļa dioksīdu nekā ES caurmērā. Raksts tapis sakarā ar diskusijām par t.s. videi draudzīga automašīnas tipa definīciju un ar to saistītām nodokļu atlaidēm resp. paaugstinātiem nodokļiem «rijīgām» mašīnām ar netīrām izplūdēm. Gaidams, ka pieņemot nodokļu likumu grozījumus, zviedru uzņēmējiem būs izdevīgāk pirkt dienesta mašīnas ar dīzeļa dzinējiem vai tādiem dzinējiem, kas lieto alternatīvas degvielas (etanolu, biodegvielas u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.

Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.

Forbes Auto TOP 10

Koenigsegg CCX

Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;

Mašīnas cena - 930 000 USD;

Zirgspēki - 806;

Mašīnas svars - 2 601 mārciņas

No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs

Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Tehniskā monitoringa asociācija TUV (Technical Monitoring Association) veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kura ir vislabākā lietotā mašīna 2008. gadā, ziņo NEWSru.

TUV veikusi vairāk nekā 7 miljonus pārbaudes 194 dažādu marku automašīnām. Pēc šīm pārbaudēm eksperti tās ir novērtējuši pēc 160 kritērijiem. Tādā veidā tika izvēlētas mašīnas ar vismazāko skaitu defektu un šis saraksts tika publicēts TUV Report.

Mašīnas sākumā tika iedalītas piecās grupās - mašīnas, kuru vecums ir 2-3 gadi, mašīnas, kuru vecums ir 4-5 gadi, mašīnas, kuru vecums ir 6-7 gadi, mašīnas, kuru vecums ir 8-9 gadi un mašīnas, kuru vecums ir 10-11 gadi. Visās grupās starp līderiem pārsvarā tika ierindotas Japānas un Vācijas mašīnas.

Labākās mašīnas, kuru vecums ir no 2 līdz 3 gadiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jauna, novatoriska Sennebogen kokapstrādes mašīna patērē par trešdaļu mazāk degvielas

Sadarbības materiāls, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alans Amrons dalās pieredzē, izmantojot Latvijas auto koplietošanas pakalpojumu Carguru

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autosportists, inženieris un uzņēmējs Andris Dambis Ogrē būvē pasaules klases sporta auto un ir iegādājies Mitsubishi rūpnīcu Lielbritānijā.

Ar automašīnām Andris Dambis ir cieši saistīts jau no agras bērnības, kad tētis, šoferis būdams, ņēmis mazo līdzi uz garāžu. Tehnika ieinteresējusi tik ļoti, ka ar apskatīšanu un pabraukāšanos nepietika. Neviena nemudināts, puika pats ķēries pie dažādu aparātu konstruēšanas. Aizraušanās mūža garumā sākusies ar mopēdu un automodelīšu būvēšanu.

«Man bija skaidrs, ka gribu darboties ar mašīnām. Sagadīšanās pēc togad, kad man bija jāstājas augstskolā, pirmo gadu Rīgas Tehniskajā universitātē uzņēma autotransporta specialitātē. Uz to bija liels konkurss, bet tiku iekšā.»

Otru dzīves daļu kopš padsmitnieka vecuma paņēmis autosports. «Piedalījos visās sacensībās pēc kārtas ar kādām mašīnām vien varēju. Tepat Ogrē pats sāku būvēt autokrosa mašīnu. Kolhozs piešķīra vienu norakstītu žigulīti, es to sametināju, un tā sākās manas autokrosa gaitas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažiem cilvēkiem patīk mazgāt traukus ar rokām, tomēr ir jāatzīst, ka lielākā daļa labprātāk vēlētos, lai šo darbu izpilda kāds cits. Trauku mazgājamā mašīna ir lielisks risinājums tiem, kuri grib ietaupīt gan laiku, gan arī naudu. Latvijas tirgū pieejamo tehnoloģiju klāsts ir visai plašs, tādēļ noteikti atradīsies kas piemērots jebkuram interesentam. Vēl joprojām ik pa laikam gadās sastapties ar skeptiķiem, tomēr trauku mazgājamās mašīnas lietošanai ir dažādas priekšrocības.

Lai gan tās iegāde ir uzskatāma par nozīmīgu investīciju, ir viegli saprast, kādēļ tā pavisam ātri atmaksājas. Sadzīves iekārtu piedāvājums ir liels, tāpēc pirms katras iegādes ir vērts precizēt savas prasības. Aprakstu lasīšana internetā vai saruna ar pieredzējušu klientu konsultantu var būt lieliskas pieejas ceļā uz to, lai atrastu vislabāko trauku mazgājamo mašīnu savām vajadzībām un budžetam.

Mainās laiki, un mums ir jāmainās tiem līdzi

Viena no mūsdienu attīstības priekšrocībām ir tāda, ka lielu daļu saimniecības darbu varam deleģēt iekārtām, un viens no galvenajiem faktoriem, kas minams par labu šīs konkrētās iekārtas iegādei ir iespēja taupīt arī laiku, jo, salīdzinot ar individuālu trauku mazgāšanu ar rokām, netīro trauku ievietošana trauku mašīnas tvertnē prasa ne vairāk kā 10 minūtes. Pārējo darbu ierīce paveiks pati, kamēr jūs darāt savus darbus vai izbaudāt brīvo laiku. Trauku mazgājamā mašīna ir paredzēta, lai atvieglotu tās lietotāju dzīvi – kādēļ gan neizmantot šādu iespēju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cūkmens aicina 4. klašu skolēnus aizpildīt testu

Māris Ķirsons [email protected], 18.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkmens gatavojas doties uz Latvijas skolām, lai pastāstītu bērniem par atkritumu kalniem mežos. Lai izvēlētos pašas cūcīgākās vietas un zinošākos bērnus, kurus apciemot, Cūkmens aicina skolu 4. klases izpildīt viņa testu, norādīts valsts meža apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Cūkmena jautājumi: 1. Cik % iedzīvotāju ik gadu atpūšas Latvijas mežos? Vai arī jūs atpūšaties mežā? 2. Cik m3 atkritumu pagājušajā gadā no mežiem iztīrīja AS “Latvijas valsts meži”? Cik baļķvedēju mašīnās to varētu izmērīt? 3. Cik izmaksā 1 m3 atkritumu noglabāšana izgāztuvēs un cik savākšana mežos? Kā ir izdevīgāk? 4. Kuras ir jūsu skolas apkārtnē piesārņotākās vietas mežos? Ko jūs varētu darīt, lai meži būtu tīri no atkritumiem? 5. Kāda ir Cūkmena kampaņas pilna devīze? Kādu devīzi jūs vēl varētu ieteikt? Visas 4. klases, kas līdz 2006. gada 28. aprīlim uz e-pastu: [email protected] atsūtīs atbildes uz testa jautājumiem (katrai 4. klasei savas atbildes jāapkopo elektroniski uz vienas – A4 lapas), saņems Cūkmena īpašos plakātus, bet 25 zinošākās klases apciemos pats Cūkmens, norādīts valsts meža apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mātes kompānijas uzticība īstenojas vēsturiski lielākajās investīcijās Volvo attīstībā un inovācijā, un ražošanas repatriācija uz Zviedriju notiek paralēli biznesa globalizācijai. Volvo Cars Group Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģiona importētāju vadītājs Hesus Fernandezs de Mesa (Jesus Fernandez de Mesa) sarunā ar db.lv arī droši apgalvo, ka autonomā braukšana ir netālā nākotnē.

Kā interpretēt Volvo atjaunoto autosalonu Rīgā – kā izplešanos, nostiprināšanos?

Mums gadiem ilgi Baltijā ir ļoti labi partneri, un šis mums ir tāds kā otrais medusmēnesis, jo Volvo patlaban visās darbības jomās investē tādā apjomā, kā nekad iepriekš. Bez nopietnas partnerības konkrētos tirgos tas nebūtu jēdzīgi un nenotiktu. Tas, ka šāda atjaunošanās Baltijā notiek, norāda uz to, ka mūsu partneri šeit ir ārkārtīgi labi sapratuši mūsu vēsti, un šīs investīcijas tiek liktas lietā.

Jāuzsver, ka tās nav investīcijas vienkārši fasādē. Jaunās telpas ir ļoti skaistas, tomēr lieliskākais ir iekšā, un tā ir klientu apkalpošana un klientu pieredze. Tas nozīmē personalizētās apkalpošanas (Volvo Personal Service jeb VPS) iedzīvināšanu arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietotu automašīnu tirgotājs "Longo Group" 2019. gadā Baltijā pārdevis 2350 automašīnas un sasniedzis 12,5 miljonu eiro apgrozījumu.

"Neskatoties uz to, ka tirgū esam tik īsu laiku, esam iekarojuši nopietnu pozīciju un pārdodam lielu skaitu automašīnu. Nav neviena cita tirgotāja Baltijā, kas pārdotu tik daudz. Esam izveidojuši zīmolu segmentā, kam nav pati labākā reputācija," biznesa portālam db.lv saka Edgars Cērps, AS "Longo Group" valdes loceklis.

Viņa skatījumā uzticība lietotu auto tirgotājiem esot salīdzinoši zema. Daudzām automašīnām nav pieejama to vēsture un nav zināms, vai odometra rādītāji ir pareizi. Daļa pētījumu liecina, ka otrreizējā tirgū 70% mašīnu nav verificējams odometra rādītājs.

"Mēs auto iepērkam no uzticamiem partneriem Holandē, Beļģijā un Vācijā, kur mūsu darbinieki tos pārbauda. Sadarbojamies tikai ar lieliem uzņēmumiem, kas tirgo vairumā un kad varam pārliecināties, ka auto vēsture un tehniskais stāvoklis tam atbilst," teic E. Cērps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Palīgs teritoriju uzkopšanai visa gada garumā – “Kärcher Municipal” mašīnas

Sadarbības materiāls, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālās “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas – ērts un ekonomisks palīgs jebkuram pielietojumam visu gadu, piemēram, ainavu veidošanai, ietvju, ielu un laukumu tīrīšanai, tāpat arī sniega šķūrēšanai, apūdeņošanai un ceļa segumu mazgāšanai. Iespējams izvēlēties iekārtas dažādiem darba apstākļiem, specifikai un atbilstoši kopjamās teritorijas lielumam, sākot no kompaktām mašīnām šaurām ietvēm ar viena kubikmetra gružu tvertnēm līdz lieljaudas slaucīšanas mašīnām, kas savāc līdz sešiem kubikmetriem netīrumu.

Risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē

Viena no būtiskām priekšrocībām, izvēloties “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas ielu tīrīšanai, ir daļiņu PM10 koncentrācijas samazināšana gaisā, jo iekārtas spēj uzreiz visus netīrumus no ceļiem un ietvēm iesūkt atkritumu tvertnē. Tādējādi tīrīšanas laikā neveidojas putekļu mākoņi, padarot tīrīšanas procesu draudzīgāku gan videi, gan arī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Komunālās mašīnas ir sertificētas atbilstoši augstākajiem putekļu kontroles standartiem. To dzinēji atbilst stingrām izplūdes gāzu emisiju standarta ierobežojumu prasībām, un tām ir zems CO2 izmešu līmenis. Turklāt šie transportlīdzekļi ir pietiekami klusi, tādēļ tos var izmantot naktīs un vietās, kur nedrīkst pārmērīgi trokšņot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO2 izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO2 izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO2 izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem  

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

„Latvijas valsts meži“ aicina atdot Cūkmenam plastmasas maisiņus

Māris Ķirsons [email protected], 15.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plastmasas maisiņi ir viena no Latvijas mežu cūcīgāko vietu krāšņākajām rotām, norādīts valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) kampaņās „Nemēslo mežā“ informācijā. Tie nesadalās, ieķeras koku zaros un plīvo ilgi kā skaistākais cūcību karogs. Plastmasas maisiņu klātbūtne mežos fiksēta arī lielākajā daļā fotogrāfiju, kuras iedzīvotāji aicināti sūtīt cūcīgākās vietas konkursā līdz 20. septembrim uz [email protected] uzskata, ka svarīgi, lai katrs cilvēks, neatkarīgi no vecuma, profesijas, dzīvesvietas un dzīvesveida, apzinātos personīgu atbildību par apkārtējo vidi. Arī tāds šķietami nenozīmīgs ieradums kā plastmasas maisiņu vienreizēja izmantošana var būtiski ietekmēt vides piesārņojumu,norādīts valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) kampaņās „Nemēslo mežā“ informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pret mežu piecūkošanu cīnās ar Cūkmena balvas izcīņu

Māris Ķirsons [email protected], 02.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Nemēslo mežā!” Cūkmens – kampaņas ietvaros īpaši radīts tēls, kas personificē atkritumu problēmu un mežu piesārņotājus, viesojās skautu nometnē Džūkstē, kurā piedalījās ap 400 bērnu no visas Latvijas,norādīts valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži informācijā. Nometnē Cūkmens meklēja cūcīgākos bērnus un teltis, spēlēja ar bērniem cūcīgas spēles un paslēpes, kā arī stāstīja par mežu piesārņojumu. Cūkmens atgādināja bērniem arī par Cūkmena balvas izcīņu. Par balvu var cīnīties, iesūtot fotogrāfijas, kurās attēlotas vissušķīgākās un cūcīgākās vietas mežā un pie mežiem - nelegālas izgāztuves, atkritumi atpūtas vietās, kas atstāti pēc piknikiem un pasākumiem brīvā dabā. Balvu konkursa noslēgumā piešķirs pats Cūkmens - tā būs īpaša atzinības zīme, ko Cūkmens izgatavojis īpaši šim konkursam. Uzvarētājs saņems arī ģimenes piknika piederumu komplektu no LVM. Ikvienu vietu, ko kampaņas ietvaros būs pieteikuši Latvijas iedzīvotāji, sakops „L&T Hoetika ātrās reaģēšanas vienība”,norādīts valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži informācijā.Fotogrāfijas jāsūta: pa e-pastu: [email protected] vai pa pastu uz AS „Latvijas valsts meži“ Fotogrāfijas var iesūtī līdz 20. septembrim.Vērtēšanas kritēriji: balva tiks piešķirta fotogrāfijas autoram, kuram vislabāk būs izdevies attēlot mežu piesārņošanas problēmu. Noslēdzoties konkursam, AS „Latvijas valsts meži” organizēs fotoizstādi, kuras laikā vides ekspertu žūrija izvēlēsies uzvarētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apkopo iedzīvotāju uzrādītās cūcības mežos

Māris Ķirsons [email protected], 26.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Latvijas valsts meži (LVM)” kampaņas „Nemēslo mežā!” ietvaros pa operatīvo telefonu, pastu un e-pastu ir saņēmuši vairāk kā 100 ziņojumus no iedzīvotājiem par piecūkotām vietām Latvijā, tai skaitā arī vairāk kā 70 fotogrāfijas ar atkritumiem, kas pieteiktas lielajai Cūkmena balvai, nordīts LVM informācijā. Kā jau iepriekš ziņots, tad AS „Latvijas valsts meži” aicināja Latvijas iedzīvotājus līdz 20. septembrim ziņot par nelegālām atkritumu izgāztuvēm valsts mežā un sūtīt fotogrāfijas, kur fiksētas Cūkmena pēdas mežos. Tā rezultātā Cūkmena balvai ir pieteiktas vairāk kā 70 fotogrāfijas no dažādiem Latvijas reģioniem, kuras varēs apskatīt un izvērtēt izstādē „Mežs un veselība” P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā no 29. septembra līdz 20. oktobrim,, nordīts LVM informācijā. Cilvēki ir aktīvi zvanījuši arī uz operatīvo telefonu 8000CUKA jeb 8002852, bet tikai 30 no visiem 114 zvaniem ir bijuši par atkritumu kaudzēm mežos, nevis pilsētu vai dažādu dārzkopību teritorijās Pierīgā - Garkalnē, Carnikavā, Ropažos, Olainē, Babītē, Salaspilī un Tumšupē. Taču satraukušies par piedrazotām vietām mežos ir arī rajonu iedzīvotāji – šādi signāli saņemti no Kuldīgas, Valmieras, Jelgavas, Tukuma, Limbažu, Rēzeknes, Bauskas, Krāslavas, Gulbenes, Aizkraukles un Madonas rajoniem. Daudzi ziņotāji norādījuši uz to, ka atkritumu kaudzes radušās, „pateicoties” vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem,, nordīts LVM informācijā. Cūcīgākās vietas Inciema un Tukuma valsts mežos jau sakopuši AS „Latvijas valsts meži” kopā ar „LT&Hoetika” un vietējiem atkritumu apsaimniekotājiem. Oktobra sākumā tiks sakopta arī nelegāla izgāztuve Madonas pusē. Tomēr, kā atgādina „Latvijas valsts meži” komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, „akcijas mērķis nav savākt visus atkritumus Latvijas mežos, bet gan rosināt sabiedrībā diskusijas par šo problēmu. Mūsu uzdevums ir mainīt cilvēku attieksmi pret apkārtējo vidi, tā kā situācija uzlabosies vien tad, kad cīnīsimies pret problēmas iemesliem, nevis sekām.” , nordīts LVM informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk darboties cūkmena mājas lapa un speciālais telefons

Māris Ķirsons [email protected], 11.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu” organizētās kampaņas „Nemēslo mežā!” ietvaros šodien sācis darboties operatīvais telefons 800CUKA jeb 8002852 un kampaņas mājas lapa www.cukmens.lv.,norādīts LVM Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Kampaņas mājas lapā ir atrodama izsmeļoša informācija par kampaņu un atkritumu problēmu mežos, bet operatīvais kampaņas telefons ir radīts, lai cilvēki varētu ziņot par sušķīgākajām un cūcīgākajām vietām mežā un pie mežiem – par nelegālām izgāztuvēm, atkritumiem atpūtas vietās, kas atstāti pēc piknikiem un pasākumiem valsts mežos. Šīs vietas cilvēki var pieteikt arī Cūkmena balvai, nosūtot to fotogrāfijas līdz 20. septembrim uz e-pastu: [email protected]. Balvu konkursa noslēgumā piešķirs pats Cūkmens - tā būs īpaša atzinības zīme, ko Cūkmens izgatavojis īpaši šim konkursam. Uzvarētājs saņems arī videi draudzīgu ģimenes piknika piederumu komplektu no AS „Latvijas valsts meži”. Cūcīgākās vietas, ko kampaņas ietvaros būs pieteikuši Latvijas iedzīvotāji, sakops „L&T Hoetika ātrās reaģēšanas vienība”,norādīts LVM Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Balva tiks piešķirta fotogrāfijas autoram, kuram vislabāk būs izdevies attēlot mežu piesārņošanas problēmu. Noslēdzoties konkursam, AS „Latvijas valsts meži” organizēs fotoizstādi, kuras laikā vides ekspertu žūrija izvēlēsies uzvarētāju,norādīts LVM Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēneša laikā saņemti 50 ziņojumi par piecūkotām vietām mežos

Māris Ķirsons [email protected], 08.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts meži (LVM) kampaņas „Nemēslo mežā!” ietvaros saņēmuši mēneša laikā vairāk kā 50 ziņojumus no iedzīvotājiem par piecūkotām vietām mežos, norādīts LVM Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācij.. Aktīvākie zvanītāji uz operatīvo telefonu 800CUKA jeb 8002852 bijuši rīdzinieki, kas sūdzējušies par sadzīves un būvgružu atkritumu kaudzēm pierīgas mežos. Kā jau iepriekš ziņots, tad augustā AS „Latvijas valsts meži” uzsāka kampaņu „Nemēslo mežā!” un aicināja Latvijas iedzīvotājus līdz 20. septembrim ziņot par nelegālām atkritumu izgāztuvēm valsts mežā.Līdz 1. septembrim ir saņemti vairāk kā 60 iedzīvotāju zvani un vēstules ar norādēm, kur mežos ir atrodami atkritumi. Cūkmena balvai šobrīd ir iesūtītas ap 60 cūcīgu vietu fotogrāfijas un tās var apskatīt Interneta mājas lapā www.cukmens.lv sadaļā Galerija. Augustā cilvēki ar operatīvā telefona palīdzību visvairāk ir vēstījuši par nelegālām atkritumu izgāztuvēm pierīgas mežos - Garkalnē, Carnikavā, Ropažos, Olainē, Babītē, Salaspilī, Jaunjelgavā un Tumšupē. Daudz netīrību atklāts arī vairākos dārziņu kooperatīvos Rīgas rajonā. Tostarp, zvanījuši un rakstījuši „Latvijas valsts mežiem” ir arī iedzīvotāji no dažādiem Latvijas rajoniem – Tukuma, Bauskas, Jelgavas, Krāslavas, Gulbenes un Preiļiem. Daudzi ziņotāji norādījuši uz to, ka atkritumu kaudzes radušās, „pateicoties” vietējiem iedzīvotājiem,LVM Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Apkopojot iesūtītās ziņas, tika konstatēts, ka viena daļa no uzrādītajām vietām atrodas pašvaldības, nevis „Latvijas valsts mežu” apsaimniekojamā teritorijā, tāpēc informācija par šīm nelegālajām izgāztuvēm tiks nodota attiecīgajām pašvaldībām. Savukārt, cūcīgākās vietas valsts mežos sakops „L&T Hoetika ātrās reaģēšanas vienība”,LVM Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Ilmārs Osmanis ir ne vien izveidojis divas modernas elektronikas ražotnes Latvijā, bet arī nopircis līdzīga profila uzņēmumu Zviedrijā.

Laikam nav daudz cilvēku, kas dzimšanas dienas dāvanā saņemtu rūpnīcu, bet Ilmārs Osmanis ir viens no retajiem — viņš to pats sev «uzdāvināja» 40 gadu jubilejā. 2001. gada 25. maijā Ogrē piebrauca mašīna ar pirmajām iekārtām topošajai elektronikas rūpnīcai. Tobrīd uzņēmumā bija septiņi darbinieki un skaidrs biznesa plāns pieciem gadiem.

2006. gadā šis plāns arī tika īstenots. «Mans partneris, «biznesa eņģelis» no Zviedrijas, teica, ka šis ir pirmais tāds gadījums viņa pieredzē,» atceras uzņēmējs. Tagad pirmās iekārtas stāv stūrī piemiņai, rūpnīcā Ogrē tehnoloģijās vien investēti aptuveni seši miljoni eiro un strādā 90 cilvēki. Ir atvērta ražotne Ventspilī un 2007. gadā nopirkta rūpnīca Zviedrijā. Hanzas Elektronika ražo komponentes dažādām elektroniskām ierīcēm, un klientu vidū ir tādas pazīstamas kompānijas kā Ericsson un General Electric. Kompānijas konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 37 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izrādas, ka problēmas ar apkalpošanu ir ne tikai lielveikalos, bet arī kempingos, kur "atkritumi uz izgāztuvi jāved pašiem" un "jūriņa pieder kempingam".

Pēc pagājušās nedēļasstāsta par KandavasMaximu, kurai klientu pietiek un vispriecīgākais personāls būtu, ja mēs tītos tālēs zilajās un savu kāju tur nespertu, ļaudis padalījās ar vienu citu tajā nedēļas nogalē piedzīvotu stāstu.

Tālāk seko Jeļenas Sverčukovas stāsts

Kontekstā ar tieši pirms nedēļas lasāmo blogu par klientu apkalpošanu Kandavas veikalos dziļā nožēlā jāsecina, ka problēmas ar nelaipnu apkalpošanu pastāv ne vien tirdzniecībā, bet arī pakalpojumu sniegšanā.

Stāsts ir atkal par došanos Kurzemes virzienā. Lai jauki izbaudītu pāris no šogad tik ļoti retajām saulainajām nedēļas nogalēm, aptuveni 15 cilvēku kompānija piektdienas vakarā braucām uz Jūrkalni, kur jau pirmdien bijām pieteikuši sev 5 līdz 6 telšu vietas zemnieku/ zvejnieku sētā „Zītari”. Lūgums bija , lai varam ne tikai celt teltis, bet arī kurināt ugunskuru. „Protams, protams, to visu varēs darīt- brauciet vien droši!” zvanot man laipni tika atbildēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina pašmāju auto aizsardzības sistēmu uzstādītāja Autonams veiktie aprēķini, Latvijā šogad nozagti transportlīdzekļi aptuveni 5,7 miljonu eiro vērtībā. Pērn visa gada garumā tika nozagtas automašīnas par aptuveni 11 miljonu latu, Db.lv informēja SIA Autonams pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Edvīns Panders.

Saskaņā ar Autonams un LR Iekšlietu ministrijas datiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā kopumā nozagti 820 vieglie transportlīdzekļi. Zagļu vērtējumā vēl joprojām populārākās automašīnu markas ir VW un AUDI. Arvien biežāk tiek zagti jauni transportlīdzekļi, no kuriem šogad absolūtais līderis ir BMW X5.

Ja pērn visvairāk tika zagtas trīspadsmit līdz piecpadsmit gadus vecas automašīnas, tad šogad autozagļi pievērsušies nedaudz jaunākām mašīnām - pārsvarā 1998. un 1999. gada izlaiduma.

Edvīns Panders, Autonams pārdošanas daļas vadītājs: "Statistika liecina, ka tiek zagtas arvien vairāk tādas automašīnas, kuru vērtība pārsniedz 30 un 40 tūkstošus eiro. Šogad septiņos mēnešos ir nozagtas jau divdesmit divas 2006. un 2007.gada izlaiduma automašīnas. Līdz ar to zaudējumi īpašniekam un apdrošinātājiem kļūst ievērojami lielāki."

Komentāri

Pievienot komentāru