Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.

Izvērtējot zemo cenu lidsabiedrības visā pasaulē un reģionos, Skytrax World Airline Awards TOP 10 Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju sarakstā piekto vietu ieņem Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic.

Savukārt par pasaulē labāko zemo cenu aviokompāniju atzīta Malaizijas budžeta aviokompānija AirAsia, bet Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair nav iekļuvusi nedz pasaulē, nedz Eiropā labāko zemo cenu aviokompāniju saraksta pirmajā desmitniekā.

airBaltic Eiropā labāko zemo cenu aviosabiedrību sarakstā ierindojas piektajā vietā, apsteidzot tādas lidsabiedrības kā flyBe un Wizz Air. Par labākajām zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā atzīta Norwegian (1. vieta), easyJet (2. vieta), Germanwings (3. vieta), NIKI (4. vieta), airBaltic (5. vieta), Wizz Air (6. vieta), WOW Air (7. vieta), Pegasus Airlines (8. vieta), flyBe (9. vieta) un Onur Air (10. vieta).

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Finnair satiksme, mērīta pasažieru nolidotajos kilometros, 2005. gada jūlijā palielinājusies par 10,5%. Visas Finnair Group lidsabiedrības kopā pārvadāja 703 700 pasažieru, kas ir par 10,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Plānotajā starptautiskajā satiksmē pasažieru skaits pieaudzis par 16,1%. Salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, Finnair satiksme pieaugusi par 9,8%. Pārvadāto pasažieru skaits bija 550 000 – pieaugums par 9,7%. Tūrisma satiksme pieauga par 12,3%, bet pārvadāto tūristu skaits – par 11,7%. Finnair Tallinā bāzētais meitas uzņēmums Aero AS pārvadāja 44 700 pasažieru (+405,8%) maršrutos starp Helsinkiem, Baltijas valstu galvaspilsētām un Ziemeļsomiju. Jūlijā Stokholmā bāzētā lidsabiedrība FlyNordic turpināja iegūt tirgus daļas un pārvadāja 95 900 pasažieru (+212,6%). Aero un FlyNordic rezultāti attiecīgi iekļauti Finnair Group kopējos rezultātos. 91,6% Finnair reisu 2005. gada jūlijā veikti bez kavēšanās. Visu darbību precizitāte sasniedza 89,9%. Saskaņā ar Eiropas Lidsabiedrību asociācijas statistiku Finnair reisi ir precīzākie Eiropā. Kravas satiksme palielinājās par 9,7% pēc pārvadātajām kravas tonnām. Plānotās satiksmes pieaugums bija +6,2%. Pieaugums Āzijas satiksmē sasniedza 15,9%. Eiropas satiksmes apjoms samazinājās par 3,0%.

Turcijas aviokompānija Turkish Airlines pavēstījusi par maršruta Stambula - Tallina atklāšanu, turklāt tā nav vienīgā lidsabiedrība, kas apdomā lidojumu uz Tallinu uzsākšanu.

Lai arī sabiedriskajā telpā izskanējušās ziņas par to, ka Air Berlin plāno atklāt jaunu maršrutu Tallina – Berlīne, ir izrādījušās pāragras, tomēr Air Berlin pārstāvji norādījuši, ka šī iespēja nav izslēgta no viņu plāniem, tomēr vērtēta tiek arī Rīga, raksta BBN.

«Patlaban mēs analizējam situāciju Baltijas valstīs,» norādīja Air Berlin pārstāvis Štefans Demuts (Stefan Demuth). Viņš piebilda, ka lidsabiedrība jau ir sākusi sarunas par sadarbību ar airBaltic Rīgā un izskata maršruta atvēršanu uz Latvijas galvaspilsētas lidostu tās lielā tirgus dēļ.

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Lietuviešu lidsabiedrība Air Lithuania piedāvās jaunus maršrutus. Sākot ar 27. martu sešreiz nedēļā lidos maršrutā Hamburga – Luksemburga. Turklāt vasaras sezonā (28. maijs – 3. septembris), katru sestdienu lidsabiedrība lidos no Minhenes un Ķelnes uz Palangu. Turpretī no šī gada 27. marta tā lidos no Palangas uz Maskavu divreiz nedēļā. Līdz ar jaunā lidojumu plāna pieņemšanu, papildus lidojums uz Oslo (5 reizes nedēļā) tiks turpināts uz Gdaņsku. Tas pats attiecas lidojumam uz Bilundu (5 reizes nedēļā), kas tiks turpināts uz Varšavu. Pērn lidsabiedrība pārvadāja 54.500 pasažierus, kas ir par 24% vairāk kā 2003. gadā.

Krievijas lidsabiedrība Aeroflot plāno izveidot valsts pirmo zemo cenu lidsabiedrību. Kompānija cer, ka jau 2014. gadā zemo cenu aviokompānija nodrošinās lidojumus no Maskavas uz Sanktpēterburgu un Krievijas dienvidu pilsētām.

Paredzēts, ka lidsabiedrības operāciju bāze atradīsies Maskavas Domodedovo lidostā, vēsta Krievijas laikraksts Vedomosti. Laikam ejot, aviokompānija varētu piedāvāt arī starptautiskus lidojumus uz Kijevu, Erevānu, Stambulu un Barselonu. Topošās lidsabiedrības lidmašīnu parku iecerēts nodrošināt ar 40 Boeing 737 lidmašīnām. Krievijas zemo cenu aviokompānijas nosaukums vēl nav atklāts.

Aviācijas tirgus eksperti vērtē, ka Krievijā pieprasījums pēc zemo cenu lidojumiem prognozējams augsts. Krievijas iedzīvotājiem, lai pārvietotos starp milzīgās valsts pilsētām, daudz laika nepieciešams pavadīt vilcienos, kuriem laba alternatīva būtu lēti avioreisi. Savukārt atvaļinājumu kaimiņvalsts iedzīvotāji izvēlas pavadīt Turcijā un Vidusjūras valstu kūrortos, uz kurieni arī plāno lidot topošā lidsabiedrība.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 27. martā piedalījās 44. Air Transport World (ATW) Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā Dublinā, kurā airBaltic komanda saņēma ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis, informē aviokompānijā.

ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko lidsabiedrība vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Esmu lepns par mūsu komandu, kas veic lielisku darbu – šis apbalvojums ir kārtējais apliecinājums tam. Pagājušais gads airBaltic bija rekorda gads. Mēs esam pagodināti, ka mūsu sasniegumus ir novērtējuši ATW redaktori globālā mērogā. airBaltic izaugsme ļāvusi mums palielināt tirgus daļu Baltijas reģionā un stiprināt pozīcijas kā tirgus līderim,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«AirBaltic ir ievērojami paplašinājusi un uzlabojusi komerciālos gaisa pārvadājumus Baltijā. Šī inovatīvā lidsabiedrība nodrošina kvalitatīvu klientu apkalpošanu ar modernajām Bombardier C Series lidmašīnām un augstiem darbības standartiem. Es apsveicu Martinu Gausu un airBaltic komandu ar šo pelnīto apbalvojumu,» teic ATW galvenā redaktore Kārena Volkere.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air izsludina jaunu maršrutu no Rīgas uz Kijevu Ukrainā.

Jaunais maršruts no 2019. gada 2. marta būs pieejams trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Cena būs sākot no 24,99 eiro.

Pirmais Wizz Air lidojums no Rīgas notika 2010. gada martā, un kopš tā laika ar Wizz Air uz Latviju un no tās ir lidojuši vairāk nekā 1,9 miljoni pasažieru. 2014. gadā Wizz Air izveidoja bāzes vadību Latvijas galvaspilsētā un tagad Rīgas lidostā ir izvietotas divas Airbus A320 lidmašīnas. Wizz Air Latvijā klientu apkalpošanā nodarbina vairāk nekā 70 apkalpes locekļus. 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos, vairāk nekā 370 000 pārvadāti Latvijas pasažieri, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Rīgas lidostai jāizmanto radusies situācija ap taksometru kompāniju problēmām lidostā, lai dotu iespēju klientus apkalpot arī zemo izmaksu taksometru kompānijām, norāda taksometru dienests Freetaxi.lv.

«Esošā sistēma lidostā Rīga klientiem ir pilnīgi neizdevīga, jo zemo cenu taksometru kompānijām iespēja strādāt lidostā praktiski liegta,» sacīja taksometru dienesta Freetaxi.lv vadītāja Natālija Judina, norādot, ka, pat ja lidosta esošajā situācijā piedāvātu lidostā strādāt zemo izmaksu taksometru kompānijām, tās nespētu samaksāt augsto maksu, ko lidosta prasa par tiesībām strādāt lidostas taksometru stāvlaukumā.

Viņa aicina lidostu izveidot atsevišķu zemo izmaksu taksometru kompāniju stāvlaukumu, kas atrastos tālāk no centrālās ieejas, un līdz ar to maksa par šī stāvlaukuma izmantošanu būtu krietni zemāka.

Pēc britu uzņēmuma Skytrax veiktās aptaujas rezultātiem, kurā savu viedokli izteica 12 miljoni pasažieru no visas pasaules, par Eiropas labāko 2005.gada zemo izmaksu lidsabiedrību ir atzīta vācu zemo izmaksu lidsabiedrība Air Berlin. No Eiropas zemo izmaksu lidsabiedrībām aiz Air Berlin seko spāņu lidsabiedrība Vueling un britu lidsabiedrība Easyjet. Turpretī pasaules zemo izmaksu lidsabiedrību reitinga tabulā Air Berlin ierindojās aiz zemo izmaksu lidsabiedrības Jetblue (ASV) un atstāja aiz sevis trešajā pozīcijā Virgin Blue (Austrālija).

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Zemo cenu lidsabiedrības Ryanair lēmums ziemas sezonā samazināt lidojumu skaitu no desmit līdz trim no Tallinas, iedragājis lidostas paplašināšanās plānus, citējot laikrakstu Postimees, raksta BBN.

«Mēs plānojām pabeigt jaunā termināļa, kas paredzēts zemo cenu lidsabiedrībām, būvi līdz 2013. gada beigām, taču šis plāns tagad acīmredzot ir atlikts,» norādīja Tallinas lidostas pārstāvis Ēriks Sakovs (Erik Sakkov).

Ik gadu Tallinas lidosta apkalpo 2,2 miljonus pasažieru. «Jau tagad ir brīži, kad lidosta ir pārslogota,» norādīja E. Sakovs.

Jau vēstīts, ka šonedēļ viena no pasaules lielākajām zemo cenu lidsabiedrībām Ryanair pavēstīja, ka ziemas sezonā no Tallinas lidostas ierasto desmit galamērķu vietā tā lidos vien uz trim galamērķiem.

Hapag-Lloyd Flug (HLF) nākotnē vēlas vairāk sevi pārdot kā zemo izmaksu lidsabiedrība. Līdz ar to Eiropas lielākajam tūrisma koncernam TUI piederošā čarterlidsabiedrība ir uzsākusi jaunu mārketinga kampaņu ar mērķi piesaistīt jaunas klientu grupas. Kampaņa tiks balstīta uz lidojumu biļešu pārdošanu Eiropas lidojumu maršrutos sākot no 29 eiro. Jāatzīst, ka šāda lidsabiedrības darbība ir reakcija uz joprojām veiksmīgo zemo izmaksu lidsabiedrību darbību Vācijas tirgū. Kopumā šī vienas sēdvietas pārdošana pēc zemo izmaksu kritērijiem tiek praktizēta jau krietnu laiku, taču kā atzīst lidsabiedrības vadītājs Volfgangs Džons (Wolfgang John), tad lidsabiedrība katras sēdvietas pārdošanas daļu cer palielināt no 25 līdz 40%. Jāatzīmē, ka lidsabiedrība pamatojās uz aptaujas rezultātiem, ko tā tika veikusi pagājušajā ziemā un vasarā starp tās klientiem (kopumā 5 000 respondentu). Jaunās reklāmas kampaņas mērķis ir pārveidot klientu uzskatus par lidsabiedrību. Taču apvienošanās ar TUI zemo izmaksu lidsabiedrību HLX nav paredzēta. Papildus ir izveidota arī jauna ceļojumu interneta mājas lapa: www.hapagfly.com, kurā līdzās lidojumiem tiek piedāvātas arī atpūtas mājas.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair Norvēģijā var saskarties ar boikotu pēc tam, kad atklājušies sliktie darba apstākļi aviokompānijā.

Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs nācis klajā ar paziņojumu, ka neizmantos Ryanair pakalpojumus, kā arī aicinājis savam piemēram sekot citus valsts iedzīvotājus, vēsta International Business Times. Skandināvijas valsts premjeru saniknojušas apsūdzības, ka lidsabiedrības vadītājs Maikls O’ Līrijs pret saviem darbiniekiem izturas kā pret «vergiem» – samazinot algu un nenodrošinot atbilstošus darba apstākļus.

Pret Ryanair vērstas apsūdzības izskanēja pēc tam, kad divas lidsabiedrības stjuartes nāca klajā ar plānu piedzīt no aviokompānijas kompensācijas par nepamatotu atlaišanu no darba un nodarbinātības likumdošanas pārkāpšanu. Stjuartes, kuras bija nolīgusi Īrijas aģentūra, kurai zemo cenu lidsabiedrība uzticējusi sava personāla pārvaldīšanu, pavēstījušas, ka Ryanair darbinieku vidū dominējot «baiļu kultūra» un ka lidmašīnu apkalpēm neesot gandrīz nekādas darba aizsardzības.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic trešdien, 5.oktobrī ar Bombardier CS300 izmēģinājuma lidojumu lidaparātu devās uz Tallinu, kur atrodas viena no nozīmīgākajām lidostām lidsabiedrības mājas tirgū, informē aviokompānijā.

«Es biju patiesi priecīgs atrasties CS300 lidmašīnā tās vēsturiskajā pirmajā lidojumā uz Tallinu un dalīties šajā svarīgajā brīdī ar mūsu sadarbības lidostas vadību. airBaltic šī bija izcila vasaras sezona Igaunijā, jo tika novērots vēl nepieredzēts klientu pieprasījums pēc mūsu maršrutiem. Kad Bombardier paplašināja savus maršrutus izmēģinājuma lidojumiem, mēs izraudzījāmies Tallinu kā vienu no galvenajām lidostām, ko šai modernajai lidmašīnai būtu jāapmeklē,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Jau vēstīts, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic vēl šogad no Kanādas uzņēmuma Bombardier saņems pirmās divas jaunās CS300 lidmašīnas, septembrī, prezentējot jauno CS300 lidmašīnas modeli, atzina Bombardier viceprezidents Robs Devārs.

Skandināvijas lidsabiedrība Scandinavian Airlines (SAS) gada otro ceturksni noslēgusi ar peļņu 371 miljonu Zviedrijas kronu (55,32 miljonu ASV dolāru) apmērā, tādējādi pārtraucot deviņus mēnešus ilgo zaudējumu periodu.

Lidsabiedrības pamatdarbības peļņa, izslēdzot ienākumus no nekustamo īpašumu pārdošanas, gada otrajā ceturksnī bija 137 miljona Zviedrijas kronu (aptuveni 25 miljoni ASV dolāri) apmērā.

Lidsabiedrība, kuras daļas pieder Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas valdībām, pēdējo gadu laikā ieviesusi dažādas izdevumu samazināšanas programmas, tomēr kopš 2007. gada nav strādājusi ar gada peļņu.

Aviokompānija norāda, ka vājas pasaules ekonomiskās tendences un augstās degvielas cena ietekmējušas tās rezultātus, taču piecus miljardus Zviedrijas kronu (aptuveni 723,1 miljonu ASV dolāru) lielā taupības programma sākusi dot pozitīvus rezultātus, kas turpināsies arī gada otrajā pusē.

Aviokompānijas Ryanair prezidents Maikls O'Līrijs atklāj milzīgos plānus nākotnē un stāsta par mērķi Latvijā apsteigt airBaltic.

Kāds ir vizītes mērķis Rīgā?

Es pats sev uzdevu šo jautājumu, kad šodien piecēlos no rīta. Patiesībā man ir paredzēta tikšanās ar jūsu valsts satiksmes ministru, lai pārrunātu iespējas izveidot Rīgā Ryanair bāzi. Mēs ceram, ka šajā jautājumā panāksim kādu progresu. Mēs patiesībā vēl arvien neesam līdz galam vienojušies par bāzes izveidi Rīgā - vēl arvien viss nav skaidrs par izmaksām un nosacījumiem. Tomēr es ceru, ka pārrunās ar ministru tiks panākts progress šajā jautājumā.

Kādas perspektīvas pavērtu šādas bāze izveide Rīgai un Ryanair?

Pirmkārt, mums Rīgā bāzētos 2 līdz 4 lidmašīnas. Tādējādi visi maršruti no Rīgas tiešām arī sāktos no Rīgas un pavērtu plašas iespējas jauniem maršrutiem. Mazākā bāze, kas mums šobrīd ir, gadā apkalpo divus miljonus pasažieru. Jums bāzes atvēršana nozīmētu vismaz 2,5 līdz 3 miljonus apkalpotu Ryanair pasažieru. Tas būtu milzīgs pieaugums apkalpoto pasažieru ziņā Rīgai. Un tie nebūtu tikai latvieši, kas dodas darbā uz Eiropu. Tie būs daudzi simti tūkstošu tūristu, kas dosies uz Latviju. Tādējādi tas būtu milzīgs uzrāviens Latvijas tūrismam un ekonomikai kopumā.