SIA Cido grupa Liepājas Lāčplēša alus darītavas zīmols Lielvārdes alus aldari turpina senās amatnieku alus tradīcijas un pēc īpašas receptūras radījuši ekskluzīvu ķiršu alu Lielvārdes Kriek, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajam alum par godu un sadarbībā ar vietējiem ogu audzētājiem, radīta speciāla sērija Limited Edition no Latvijā audzētiem ķiršiem, kas tiek brūvēta nelielā daudzumā – 10 000 pudeles - un katra no tām ir īpaši numurēta.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis norāda, ka šī ir pirmā sadarbība ar vietējiem ogu audzētājiem.

Viena no zemnieku saimniecībām, ar kurām uzsākta sadarbība un iepirkti ķirši, ir Tukuma novada Dambīši, kas savā plašajā saimniecībā ar dārzkopību nodarbojas jau trīs paaudzēs.

Lielvārdes alus darīšana tika uzsākta pērn, alus meistariem radot jaunu alus zīmolu. Lielvārdes Gaišo, Lielvārdes Tumšo, Lielvārdes Kviešu šogad alus meistari ir papildinājuši ar jaunām garšām – Lielvārdes Kriek, Ozolu nefiltrēto un Lielvārdes Citra.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Tā dēvētajā Lielvārdes 200 miljonu eiro lielā vekseļa lietā Valsts policija pagājušā nedēļā par aizdomās turētajām atzinusi sešas personas, kurām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizturēti ir trīs sievietes un trīs vīrieši aizdomās par krāpšanas mēģinājumu lielā apmērā. Sievietes dzimušas 1960., 1972., 1959.gadā, bet vīrieši dzimuši 1976., 1959. un 1977.gadā.

Aizturēšana veikta šogad martā sāktā kriminālprocesā par to, ka 2015.gada novembrī Lielvārdes domes priekšsēdētājs iesniedza Valsts kasē iesniegumu ar lūgumu izsniegt vēstuli aizdevumam 200 miljonu eiro vērtībā Lielvārdes novada pašvaldības darījumam, kas nav noticis.

Izmeklēšanas laikā veiktas 15 sankcionētas kratīšanas, kurās izņemta datortehnika, datu nesēji un dokumenti. Aizturētās personas 9.jūnijā atzītas par aizdomās turētām.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad toreizējais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) 2015.gada 24.novembrī vienpersoniski Lielvārdes novada pašvaldības vārdā parakstīja "parādzīmi" par 200 miljoniem eiro, pašvaldība 2015.gada nogalē vērsās tiesībsargājošās iestādēs ar prasību izvērtēt Āboliņa rīcības tiesiskumu.

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes alus radījis jaunu alu tradicionāli darīto eilu klāstam – Lielvārdes Zelta Laikmeta alu. Lielvārdes Zelta Laikmeta alus tapis, izmantojot Latvijā ražotu iesalu, un darīts ierobežotos apjomos – 20 000 pudeles, pastāstīja uzņēmumā.

Jaunais Lielvārdes alus Zelta Laikmeta radīts, izmantojot Latvijas miežu iesalu no LATRAPS, kas atrodas Jelgavas novada Elejā. LATRAPS iesalnīca tirgū darbību uzsāka 2014. gadā un šobrīd ir lielākā komerciālā iesalnīca valstī.

Lielvārdes alus meistars Uldis Vērsis stāsta: «Pēc Lielvārdes Ķiršu Kriek panākumiem, kas būtiskā mērā saistāmi ar vietējo – Tukuma novada – ķiršu izmantošanu, nākošais lielais solis bija vietējā miežu iesala izmantošana.»

Lielvārdes Zelta Laikmeta alus ir nefiltrēts rubīna eils, pusgadu noturēts ozolkoka mucās pirms pudeļošanas.

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Lai gan auditoru ziņojums par bijušā Lielvārdes novada domes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa (Vidzemes partija) aizvadītā gada novembrī parakstītā 200 miljonu eiro vekseļa juridisko spēku ir saņemts, pagaidām informācija tajā ir konfidenciāla, informēja pašvaldības pārstāve Maruta Ruskule.

Ruskule skaidroja, ka pašvaldība vēlas satikties un izrunāt neskaidros jautājumus ar auditoriem, kas bijuši atbildīgi par vekseļa jautājumu, lai varētu sniegt detalizētus komentārus.

Viņa solīja, ka šīs nedēļas laikā tiks sagatavota informācija, kurā būs skaidrojums arī par to, kas minēts auditoru atzinumā.

Kā ziņots, pērn decembra sākumā tapa zināms, ka bijušais Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Āboliņš Valsts kasē iesniedzis iesniegumu, kam pievienots vekselis par 200 miljoniem eiro. Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte (RA) aģentūrai LETA toreiz apgalvoja, ka par to iepriekš neesot ticis informēts neviens domes darbinieks vai deputāts.

Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Valdība plāno izvērtēt Lielvārdes lidlauka tālāko attīstību ar mērķi uzlabot lidlauka iespējas atbalstīt plašāka spektra militārās mācības un vingrinājumus, kā arī gaisa kuģu un bezpilota lidaparātu uzņemšanu, liecina Ministru kabineta apstiprinātais valdības rīcības plāns nākamajiem četriem gadiem, vēsta reģionālais portāls Daugavas balss.

Plāns paredz izstrādāt militārā lidlauka Lielvārde sertifikācijai nepieciešamo dokumentāciju un sertifikācijas kritēriju kontrolsarakstu. Tāpat iecerēts sagatavot izvērtējumu par Lielvārdes lidlauka turpmāko attīstību un pielietojumu, balstoties uz kuru turpinātos tā attīstība.

Saskaņā ar plānu iecerēts izstrādāt procedūras arī gaisa kuģu un bezpilota lidaparātu uzņemšanai.

Aizvadītā gada nogalē Lielvārdes aviācijas bāzē tika uzsākta sakaru iekārtu un programmatūru uzstādīšana, kas nodrošinās NATO dalībvalstu vienotas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidi un atbalsta sniegšanu gaisa operāciju veikšanai, ziņo Daugavas balss.

Otrdien, 10.maijā, Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokās nodota īpaši prezidentam veltītā Lielvārdes josta, kas tapusi, pateicoties vairāk kā 3000 iedzīvotāju laba vēlējumiem vietnē www.turiesprezident.lv laikā, kad prezidents slimoja.

Ar katru pievienoto vēlējumu vietnē turiesprezident.lv tika nodrošināta viena rindiņa īpaši Valsts prezidentam veltītajā Lielvārdes jostā, kas prezidentam Raimondam Vējonim palīdzēs būt stipram miesā, garā un lēmumos.

Pateicībā par Latvijas tautas vēlējumu-Lielvārdes jostu Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka augstu vērtē to, ka šajā jostā ir ieausti ne tikai spēcinoši simboli, bet arī laba vēlējumi no tautas. Valsts prezidents ir priecīgs, ka šo Lielvārdes jostas ideju īstenoja jaunieši un parādīja, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties labas idejas īstenošanā.

«Liels prieks, ka grūtos brīžos cilvēki spēj radīt tik lielu atbalstu, kā mazi tā lieli, ģimenes, klases un pat latvieši pasaulē. Ar pagodinājumu apkopojām visus vēlējumus un vadījām īpašās jostas aušanas procesu, lai to atbalstītāju vārdā pasniegtu Valsts prezidentam,» saka projekta koordinatore Zane Šneidere.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Lai uzlabotu drošību Lielvārdes pilsētas teritorijā tiek veikti video novērošanas sistēmas uzstādīšanas darbi, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kopumā paredzēts uzstādīt 10 kameras vairākās sabiedriskajās vietās pilsētā - tirgus laukuma, lielveikala Elvi, Lielvārdes novada Sporta centra, Pašvaldības administrācijas ēkas un Lielvārdes dzelzceļa stacijas apkārtnē, informējusi novada dome.

Videonovērošanas sistēma palīdzēs Pašvaldības un Valsts policijai efektīvāk reaģēt, lai novērstu kārtības pārkāpumus Lielvārdes pilsētā, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriski aktīvākajām zonām.

Plānots, ka video novērošanas iekārtas varētu sākt darboties martā pēc visu uzstādīšanas un saskaņošanas darbu pabeigšanas.

Šīs sistēmas projektēšanas un ieviešanas izmaksas ir 21 000 eiro.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Maksātnespējīgā SIA Triāls kreditori nolēma sākt bankrota procedūru. Šāds lēmums pieņemts pirmajā kreditoru sēdē, kas notika otrdien.

Uzņēmumam ir 272 kreditori un kopējā prasījumu summa ir 5.276 miljoni Ls. Maksātnespējas administrācijā iesniegtie darbinieku prasījumi ir par kopējo summu 81.86 tūkstoši latu, kas ir nesamaksātās darba algas kopā ar nodokļiem.

Pēc aptuveni diviem trim mēnešiem plānots rīkot izsoli, kurā atsevišķi pārdos Lielvārdes ražotni, kas šobrīd ir tukša, un Valmieras ražotni ar visām iekārtām. Objektu sākumcena tiks saskaņota ar SEB banku, informēja Alvis Marga.

Jau ziņots, ka Triāls par maksātnespējīgu tika pasludināts no šā gada 30. aprīļa.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Maijā notiks likvidējamās AS Trasta komercbanka īpašumu izsoles, liecina bankas paziņojums.

Sākotnēji tiks izsolīti pieci īpašumi.

16.maijā izsolīs īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 73, kura sākumcena ir 287 tūkstoši eiro. 23. maijā izsolīs bankas īpašumu Garkalnes novada Sunīšos, kura sākumcena ir 18 tūkstoši eiro. Tāpat 23.maijā izsolīs bankas īpašumu, kas atrodas Jūrmalā, Matrožu ielā 4. Izsoles sākumcena ir 52,4 tūkstoši eiro.

23,maijā notiks vēl divu īpašumu izsoles – Zlēgu pagastā ar sākumcenu 8800 eiro un 3,3 hektāru zemesgabalu Saulkrastu novadā ar sākumcenu 91 tūkstotis eiro.

Izsole, kurā bija plānots pārdot maksātnespējīgā SIA Triāls Valmieras ražotni, nav notikusi, jo nebija pieteicies neviens pretendents, DB pastāstīja maksātnespējas administrators Alvis Marga.

Viņš arī norādīja, ka nākamā nedēļā tiks sludināta jauna izsole ar pazeminātu sākuma cenu. Savukārt pati izsole varētu notikt maija sākumā. Valmieras ražotnes sākumcena bija noteikta 1,2 miljoni latu.

Jāatgādina, ka šā gada februārī tika nosolīta Lielvārdes ražotne bez iekārtām par 69 tūkstošiem latu un to iegādājās ir iegādājies SIA Latectus, kas ir SEB bankas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums. SEB banka ir arī viens no lielākajiem nodrošinātajiem kreditoriem.

Iepriekš SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda norādīja: «Latectus kā jebkurš cits uzņēmums vai privātpersona var piedalīties izsolē, lai iegādātos īpašumu. Tā tas ir noticis arī attiecībā uz Triālu. Pēc tiesas lēmuma par maksātnespēju vai nu tiesas izpildītājs vai maksātnespējas administrators iniciē īpašumu tālāku realizāciju, lai apmierinātu dažādu kreditoru prasības. Šī ir viena no tādām izsolēm. Šobrīd netiek plānota tā tālāka pārdošana.»

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

Bankrotējušais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls likvidēts, un reģistrēta tā izslēgšana no Komercreģistra.

Par to liecina ieraksts Lursoft datu bāzē. Jāatgādina, ka viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls par maksātnespējīgu tika pasludināts no 2009. gada 30. aprīļa. Maksātnespējas procesa lieta pret Triālu tika ierosināta pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma.

Tā paša gada novembrī uzņēmuma kreditori nolēma sākt bankrota procedūru. Uzņēmumam kopumā bija 272 kreditori un kopējā prasījumu summa bija 5,276 miljoni latu. Lielākie nodrošinātie kreditori bija SEB banka, VID, SIA Agro Baltic, Valmieras pilsētas dome un citi. Aprīļa sākumā Valmieras gaļas kombinātu, kurā iepriekš atradās SIA Triāls ražotne, iegādājās Krievijas korporācija GazEnergoStroi, kas paredz atjaunot ražotni un izveidot tehnoloģisko parku vairāku projektu attīstīšanai.

Šajā piektdienā par godu Latvijas svētkiem portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavotas Lielvārdes jostas.

«Par aušanu sāku interesēties jau 10 gadu vecumā, kad sāku iet aušanas pulciņā,» stāsta Lielvārdes jostu izgatavotāja Dace Grīnberga.

«Mana mamma tajā laikā gāja uz aušanas studiju. Tad likām kopā savas zināšanas un par savām izvēlējāmies jostu stelles. Arī mana mamma auž Lielvārdes jostas, bet vīrs ir apmācīts aust ziedainās jostas. Jostas aust iemācījām arī mūsu vecmāmiņai. Parasti šķiet, ka aušanas māka ir pārmantota no vecmāmiņas, bet mums bija otrādi, sākumā iemācījāmies mēs ar mammu un tad iemācījām omītei,» stāsta D. Grīnberga.

«Tas ir absolūts sirds darbs un katru dienu to daru ar prieku, viņa uzsver. Ar katru dienu šis darbs arvien vairāk iepatīkas, un jo sarežģītāks aužamais un ilgāk sanāk aust, jo interesantāk,» viņa piebilst.

Dīvainā Rīgas Ieriķu ielas krustojuma pārbūve nav paredzēta, noskaidrojis laikraksts Diena.

Tuvi un tāli Rīgas viesi, kas galvaspilsētā iebraukuši no ziemeļaustrumu puses, tautas valodā dēvētās Pleskavas šosejas, sūdzējušies, ka pēc nogurdinoša ceļa sarežģīti veicama ir triju krustojumu plejāde, kas sākas ar Biķernieku un Ieriķu ielas krustcelēm, turpinās ar Ieriķu un Lielvārdes ielas tikšanās vietu un noslēdzas Ieriķu un Stirnu ielas šķērsojumā, norāda laikraksts.

Tas atzīmē, ka šie krustojumi radušies stihiska pilsētplānojuma rezultātā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad radās nepieciešamība, pagarinot austrumu virzienā toreizējo 11. maršrutu, radīt jaunu trolejbusa līniju.

Ceturtdien Lielvārdē notika Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām - tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas, informē Aizsatrdzības ministrija.

Pēc lidlauka atklāšanas pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu skāra četras kaujas lidmašīnas - divas Portugāles F-16 un divas Kanādas CF-188.

«Šī ir liela diena bruņotajiem spēkiem, Gaisa spēku aviācijas bāzei, Latvijai un visai Aliansei – Lielvārdes lidlauks ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzībai un ko mums ir noteikusi dalība Aliansē,» ar šādiem vārdiem Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauku atklāja NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Komandieris atgādināja, ka lidlauks jau ir pārbaudīts pirms trim nedēļām - septembra sākumā te notika mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā Lielvārdē nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas no Ramšteinas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas. «Tas ir svarīgākais pierādījums mūsu un Alianses spējām nodrošināt strauju sabiedroto spēku ienākšanu Latvijas teritorijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Kā mums māca Ukrainas krīze - laiks šādās situācijās ir izšķirošs - un iespēja uzņemt sabiedrotos pēc iespējas ātrāk ir ļoti nozīmīga aizsardzības spēja,» sacīja ģenerālleitnants R.Graube.