TRIĀLA komercdarbības attīstības direktors Valts Blaumanis apgalvo, ka galvenais zīmola maiņas mērķis ir izveidot viegli atpazīstamu un patērētāju atmiņā paliekošu TRIĀLS tēlu, kā arī uzsvērt tā priekšrocības un pozitīvās īpašības, Db.lv informēja SIA Triāls Mārketinga menedžere Kristīne Seņkāne. Kā liecina Dienas biznesa izdevums TOP 500, TRIĀLS ir 2005. gada Latvijas 155. lielākais uzņēmums pēc apgrozījumā ar 17,3 miljonu LVL lielu apgrozījumu.

Sākot jau no 2006. gada sākuma, gaļas pārstrādes uzņēmums TRIĀLS veica uzņēmuma tēla pētījumus. Veiktie pētījumi apliecināja to, ka uzņēmuma līdzšinējam zīmolam ir zema atpazīstamība un tas rada neskaidras asociācijas, kā arī uzņēmuma zīmols ir nepietiekami izcelts uz iepakojuma. Apsverot visus argumentus uzņēmums par nepieciešamību uzskatīja veidot jaunu uzņēmuma tēlu, kas atbilstu dinamiskajai tirgus videi un palīdzētu konkurēt tirgū.

TRIĀLS ir gaļas pārstrādes uzņēmums, kas ražo un tirgū piedāvā plaša sortimenta gaļas produkciju, proti, cīsiņus un sardeles, vārītās desas, pusžāvētās desas, gan karsti, gan augsti kūpinātus gaļas izstrādājumus, gaļas kulinārijas produktus (pastētes, augsto gaļu u.c.), gaļas konservus, marinēto gaļas produkciju un pusfabrikātus.

Saskaņā ar SIA Triāls padomes lēmumu, kopš 2007. gada 23. jūlija par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Valts Blaumanis, kurš līdz šim pildīja SIA Triāls valdes locekļa un komercdarbības attīstības direktora pienākumus, informē Triāls mārketinga menedžere Kristīne Seņkāne.

Līdz 2007.gada 23.jūlijam uzņēmumu vadīja Aigars Jakovels. Savu aiziešanu viņš skaidro ar izmaiņām personīgajā dzīvē. SIA Triāls īpašnieks Askembla Growth Fund Kommanditbolag (AGFK) un SIA Triāls padome ir apmierināti ar Aigara Jakovela paveikto uzņēmuma labā un pozitīvi vērtē viņa sasniegtos rezultātus.

"Uzņēmums turpinās iesākto darbu, balstoties uz SIA Triāls valdes izstrādāto uzņēmuma attīstības stratēģiju. Šī plānotā vadības maiņa ir tikai iekšēja rakstura un tāpēc nekādā veidā neskars SIA Triāls sadarbības partnerus un klientus", uzsver Valts Blaumanis.

Valmieras rajona tiesa šodien par maksātnespējīgu atzinusi vienu no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls.

Kā Db uzzināja tiesā, uzņēmums par maksātnespējīgu atzīts no šā gada 30. aprīļa.

Db jau vēstīja, ka maksātnespējas procesa lieta pret Triāls tika ierosināta 5. maijā pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma. Saskaņā ar VID datiem Triāla saistības pret valsti ir 1.54 miljoni Ls, ko veido aktuālais nodokļu parāds uz 29. aprīli - 674 tūkstoši Ls un nodokļu parādi 867 tūkstošu Ls apjomā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valts Blaumanis iepriekš izteica cerību par kompānijas sanāciju.

Laikraksts Liesma vēsta, ka patlaban ražošana uzņēmumā pārtraukta, jo pēc maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas uzņēmuma konti tika bloķēti un banka slēgusi kredītlīniju.

Kopš šā gada 28. jūnija vienīgais Triāls īpašnieks ir Askembla Growth Fund Kommanditbolag AGFK un Triāls vairs netiek minēts, kā ALTRI 9,62% akciju īpašnieks, Db.lv informēja AGFK pārstāvis Latvijā J. Rībens.

Līdz šim SIA Triāls daļas piederēja diviem akciju turētājiem - 90% stratēģiskajam investoram AGFK un 10% Ludvigam Tribockim.

Jau ziņots, ka 2005. gada sākumā AGFK nolēma veikt investīcijas gaļas pārstrādes uzņēmuma Triāls pamatkapitālā. Līdz ar stratēģiskā investora piesaisti, sākās restrukturizācija. 2006. gada sākumā uzņēmumā tika izveidota jauna valde un restrukturizācijas process pieņēma vēl vērienīgākus apmērus. Restrukturizācijas laikā, kas ilga kopš 2005. gada sākumā, kopā tika ieguldīti 3,5 miljoni EUR.

Restrukturizācijas ietvaros uzņēmums ir, gan slēdzis nerentablas darbības nozares, piemēram, kautuvi Valmierā un loģistikas bāzi Daugavpilī, slēdzis ražotni Lielvārdē, pārvietojis Lielvārdē slēgtās ražotnes cehus uz Valmieru, kā rezultātā investējis līdzekļus telpu uzlabošanā, gan veicis uzlabojumus pasūtījumu pieņemšanā, distribūcijā, gan modernizējis esošās un iegādājies jaunas ražošanas iekārtas.

Biznesa portāls Db.lv turpina apkopot uzņēmumu atbildes par to, kā un kam radusies ideja par to nosaukumu. Uzzini, kā radušies uzņēmumu Laima, Triāls, Zaļās gaismas investīcijas, RBSSKALS, Grindeks, LANGO, Citrus Solutions, ELVI un Rietumu banka nosaukumi.

Jautājumi:

1. Kad un kādā veidā radies Jūsu uzņēmuma nosaukums (ideja) un kurš ir tā autors?

2. Ko, ņemot vērā pieredzi biznesā, Jūs ieteiktu topošajiem uzņēmējiem, izvēloties sava uzņēmuma nosaukumu?

Laima pārstāvis Ingars Rudzītis:

1. 1870. gadā vācu uzņēmējs Teodors Rigerts Rīgā nodibināja pirmo saldumu fabriku, kuru nosauca savā vārdā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas, uzņēmums 1925. gadā mainīja nosaukumu uz AS Laima. Vārda izvēlei varētu būt divi pamatojumi. Protams, ka tas ir ļoti latvisks, folklorā balstīts vārds, kas jaunajā Latvijas valstī bija daudz piemērotāks. Vienlaikus, tas saistīts ar to, ka šokolāde mūsu smadzenēs aktivizē hormonus, kas rada laimes un labsajūtas sajūtu.

SIA Triāls atbrīvotajiem darbiniekiem izmaksās visas kompensācijas, kas paredzētas likumdošanā. Laika posmā no 2005. līdz 2006. gadam tika veikta ražošanas centralizācija pārvietojot visas uzņēmuma struktūrvienības uz Valmieru, tika slēgta nerentablā kautuve, db.lv informēja Inese Ozola, SIA Triāls mārketinga vadītāja.

Kopš 2006. gada maija uzņēmumā ir ieviesta vadības uzskaites sistēma, kas būtiski ļauj uzlabot uzņēmuma efektivitāti. No 2007. gada rudens SIA Triāls ar panākumiem darbojas automatizēta ražošanas uzskaites sistēma.

SIA Triāls vadība ir pieņēmusi lēmumu veikt ražošanas reorganizāciju, lai paaugstinātu darba ražīgumu, kā rezultātā esošie preču pārdošanas apjomi un turpmākā uzņēmuma izaugsme tiks nodrošināta nodarbinot par deviņdesmit darbiniekiem mazāk kā līdz šim. Ražošanas reorganizāciju pilnībā tiek plānots pabeigt līdz šī gada augustam.

Tālākā perspektīvā uzņēmuma vadība paredz iespēju atkal pakāpeniski palielināt darbinieku skaitu.

Latvijā patlaban nopērkamas trīs veidu hibrīdautomašīnas - Toyota, Lexus un Honda, liecina autotirgotāju sniegtā informācija. Par to, cik maksā šādas automašīnas, ar ko tās atšķiras no parastajām automašīnām un kuri Latvijas uzņēmēji jau iegādājušies hibrīdautomašīnas darba vajadzībām, lasiet Db.lv sagatavotajā apskatā.

Papildināts ar uzņēmuma TRIĀLS komentāru.

(Video, kurā Wess Motors Automašīnu pārdevējs Raimonds Buls stāsta par hibrīdautomašīnu darbības tehnoloģiju un skaidro, kādas ir šo automašīnu priekšrocības - raksta beigās.)

Uz jautājumiem atbild WESS Motors (Toyota un Lexus pārdevējs) Reklāmas nodaļas vadītāja Jana Šilvane:

- Vai Latvijā ir iespējams iegādāties Lexus un Toyota hibrīdautomašīnas?

Jā, Latvijā var iegādāties gan Toyota, gan Lexus hibrīdauto: Toyota Prius, Lexus RX400h, Lexus GS450h un jūlijā vai augustā Latvijā būs nopērkams vēl viens Lexus hibrīdauto - lielais sedans LS600h.

Maksātnespējīgā SIA Triāls Lielvārdes ražotni bez iekārtām ir plānots izsolīt 25.februārī. Sākuma cena ražotnei noteikta 20 tūkstoši latu, Db pastāstīja uzņēmuma administrators Alvi Marga.

Savukārt 25.martā tiks izsolīta Valmieras ražotne ar visām iekārtām. Valmieras ražotnes sākuma cena ir noteikta 1.2 miljoni latu. A.Marga arī norādīja, ja Valmieras ražotni neizdosies nosolīt, viņš plāno sasaukt kreditoru sapulci, kurā piedāvās mainīt pārdošanas kārtību un izsolīt atsevišķi iekārtās un nekustamo īpašumu.

Administrators Db arī norādīja, ka interese par izsolāmajiem Triāls objektiem esot. Cilvēki nākot, runājot un interesējoties, taču pagaidām A.Marga vēl nejūtot, ka kāds būtu gatavs izteikt konkrētu piedāvājumu iegādāties vienu vai otru īpašumu un kustamo mantu. Ja veikšoties labi un abas izsoles noslēgsies veiksmīgi, vairāk neko izsolīt neesot plānots, piebilst A.Marga.

SIA "Talsu zivju kombināts" nav varējis pierādīt zivju konservu izcelsmi, turklāt daļai produkcijas, uzņēmumā konstatēto pārkāpumu dēļ, bija jābūt iznīcinātai jau martā, tāpēc Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicinājis tirdzniecības tīklus visā Latvijā izņemt no tirdzniecības uzņēmuma ražotos zivju konservus.

Pavasarī, pārbaudot sūdzību par mežā izgāztiem neaizvākotiem zivju konserviem, PVD veica pārbaudi uzņēmumā SIA "Talsu zivju kombināts", kuras laikā konstatēja, ka uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības un tehnoloģiskais process, nav veikti produkcijas laboratoriskie izmeklējumi, kas apliecinātu produkcijas nekaitīgumu, kā arī produkcija nav izsekojama - nav informācijas par izejvielas izcelsmi, sterilizācijas procesu, izejvielas atlaidināšanu, uzglabāšanu u.tml.

Ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, PVD no apgrozības izņēma visu uzņēmumā saražoto produkciju - kopā aptuveni 130 000 sterilizētus zvejas produktu konservus un apturēja uzņēmuma darbību, par konstatētajiem pārkāpumiem uzsākot administratīvo lietvedību.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas jautājumā iespējamie scenāriji ir gan elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana, gan kompensācijas mazturīgajiem atvērtā tirgū, šodien pēc Vienotības, Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

Frakcijas sēdē secināts, ka tirgus atvēršanai un tarifu pieaugumam nav kopsakarību, pauda frakcijas priekšsēdētājs. Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss politiķiem paskaidrojis, ka gan tirgus atvēršanas, gan neatvēršanas gadījumā tiks «sniegts tarifu pieaugums» un tarifi ies uz augšu, skaidroja frakcijas priekšsēdētājs.

Taujāts, kamdēļ tad viņš nepaziņo, ka izslēdz iespēju par tirgus liberalizācijas atlikšanu, Zaķis atbildēja, ka bija iespējami vairāki scenāriji. Viens no iespējamajiem scenārijiem ir tirgus atvēršanas atlikšana jeb «pārlikšana uz priekšu». Bet ir arī otrs scenārijs, kas ņem vērā budžetā paredzētos 2,5 miljonus latu (3,6 miljonus eiro), kas domāti, lai mazturīgajiem cilvēkiem kompensētu iespējamo tarifu pieaugumu.

Kompensāciju izmaksāšana maznodrošinātajiem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, tāpēc risinot šo jautājumu ir jādomā ilgtermiņā, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš piekrīt, ka mēs esam nonākuši diezgan smagā situācijā, lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana būs arī Latvijas politiskās stabilitātes jautājums.

«Tirgus atvēršana varētu palīdzēt regulēt elektrības cenu, bet paralēli ir jāatceras, ka mums tas dārgi maksās. Ir jārēķinās, ka šis jautājums ir komplekss un ietekmēs daudzus,» sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.

Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Saistībā ar eiro ieviešanas procesu Latvijas Pasts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksājamās pensijas un pabalstus saviem klientiem šā gada decembrī piegādās agrāk nekā parasti.

Maksājumi ar Latvijas Pasta starpniecību nākamajā mēnesī dzīvesvietās tiks piegādāti jau līdz 13.decembrim, informē VSAA.

Savukārt tiem pensionāriem, kuri pensijas saņem Pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontos un banku kontos, nekas nemainīsies – pensijas arī decembrī kontos tiks ieskaitītas tajos pašos datumos, kā līdz šim.

Līdz ar novembra pensiju, ko Latvijas Pasts piegādā mājās, ikviens pensionārs saņems arī VSAA sagatavotu informatīvo materiālu par konkrētiem pensiju piegādes datumiem decembrī. Tajā norādīts, kurā datumā, balstoties uz ierasto katra pensionāra ikmēneša pensijas piegādes datumu, Latvijas Pasts piegādās klientam pensiju decembrī.

Bankrotējušais gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Triāls likvidēts, un reģistrēta tā izslēgšana no Komercreģistra.

Par to liecina ieraksts Lursoft datu bāzē. Jāatgādina, ka viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem SIA Triāls par maksātnespējīgu tika pasludināts no 2009. gada 30. aprīļa. Maksātnespējas procesa lieta pret Triālu tika ierosināta pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) pieteikuma.

Tā paša gada novembrī uzņēmuma kreditori nolēma sākt bankrota procedūru. Uzņēmumam kopumā bija 272 kreditori un kopējā prasījumu summa bija 5,276 miljoni latu. Lielākie nodrošinātie kreditori bija SEB banka, VID, SIA Agro Baltic, Valmieras pilsētas dome un citi. Aprīļa sākumā Valmieras gaļas kombinātu, kurā iepriekš atradās SIA Triāls ražotne, iegādājās Krievijas korporācija GazEnergoStroi, kas paredz atjaunot ražotni un izveidot tehnoloģisko parku vairāku projektu attīstīšanai.

Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus nodokļu un nodevu likumā, paredzot iespēju tiem zivrūpniecības uzņēmumiem, kuri cietuši no aizlieguma Krievijā ievest zivju konservus, pieteikties nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumam, informē Saeimas Preses dienests.

Saeimā pieņemtie grozījumi noteic, ka arī tie uzņēmumi, kas ražo zivju konservus Krievijas tirgum, nokavētos nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai arī atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tāpat ar šodien grozīto nodevu un nodokļu likumu Saeima par vienu gadu pagarināja termiņu, kādā uzņēmumi var pieteikties valsts atbalstam. Tādējādi arī nākamgad uzņēmumi, kuri nonākuši finansiālās grūtībās saistībā ar Krievijas noteiktajiem ierobežojumiem, nokavētos nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai arī atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem.

Aizliegumu Krievijā ievest Latvijā ražotus zivju konservus Krievija noteikusi papildus jau pagājušajā gadā pieņemtajam lēmumam par pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm, tai skaitā zivju produkcijai – svaigām, atvēsinātām, saldētām, sālītām un kūpinātām zivīm.

Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību pārtikas inspektori kontroles laikā no 25.jūnija līdz 2.jūlijam veikuši 530 mazumtirdzniecības uzņēmumos, t.sk. 303 tirdzniecības uzņēmumos un 227 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, Db.lv informēja Pārtikas un veterinārā dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Kontroles laikā 39 tirdzniecības un 26 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos atklātas neatbilstības higiēnas prasībām, t.sk. augsta riska pārtikas uzglabāšanas temperatūras režīmu ievērošanā – atbilstoši 15 un 26 uzņēmumos, derīguma termiņu ievērošanā – 7 un 6 uzņēmumos.

Augsta riska pārtika (potenciāli bīstama pārtika) ir produkti, kuri ātri bojājas, tas ir, lietošanai uzturā gatavi ēdieni/produkti, kuros labvēlīgos apstākļos var notikt patogēno un nosacīti - patogēno mikroorganismu- vairošanās un kuri paredzēti patēriņam cilvēku uzturā bez papildus apstrādes, kas varētu iznīcināt šos mikroorganismus. Pie augsta riska pārtikas pieder: gatavie gaļas un putnu gaļas izstrādājumi un ēdieni (t.sk. pastētes, zilcgaļa, galerti, desas, gaļas kulinārija u.c., izņemot konservus); gatavie zivju izstrādājumi un ēdieni (t.sk. preservi, mazkonservētā produkcija-zivju kulinārija, izņemot konservus); gatavie olu produkti vai ēdieni no olām, vai kuru izgatavošanā izmantotas jēlas olas bez termiskās apstrādes (t.sk. krēmi, buberti, pudiņi u.c.); piens un piena produkti (izņemot konservus un piena pulveri); diedzēti graudi; gatavi lietošanai uzturā jūras produkti (t.sk. garneles, moluski, krabji un līdzīgi produkti); vārīti rīsi, putraimi, makaroni, biezeņi un salāti ar majonēzi vai krējumu un, protams, konditorejas izstrādājumi ar krēmu u.t.ml.

Izskatās, ka recesijas laikā cilvēki vismazāk vēlas bērnus. Kompānijas Nielsen Co dati liecina, ka prezervatīvu un citu kontracepcijas līdzekļu pārdošanas apjomi ASV naudas izteiksmē šī gada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir palielinājušies par 10.2%.

Vienību izteiksmē kontracepcijas līdzekļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par 1.5%, kas norāda, ka cilvēki ir gatavi maksāt vairāk tagad, lai viņu budžets neciestu vēlāk, raksta žurnāls Time.

Šo fenomenu var skaidrot arī savādāk. Cilvēki krīzes apstākļos izvēlas vairāk laika pavadīt mājās, nekā doties uz krogiem vai apmeklēt kādus pasākumus. Tādējādi, pavadot laiku mājās, cilvēki citu izklaidu vietā izvēlas pilnveidot savu seksuālo dzīvi.

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Noslēgušies vairāki SIA Gaļas nams - Ādaži izsludinātie iepirkumi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 116 tūkstošiem eiro iegādāsies horizontālo iepakošanas iekārtu. To piegādās Lietuvas uzņēmums UAB Riela Servisas.

Par 34 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādāsies palešu pacēlāju, ko piegādās SIA Repa.

Tāpat SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies vertikālo iepakošanas iekārtu, ko par 155,3 tūkstošiem eiro piegādās SIA UB Food Tech.

Savukārt par 69 tūkstošiem eiro SIA Gaļas nams - Ādaži iegādāsies gaļas un gaļas produktu analizatoru. To piegādās SIA Parico.

SIA Gaļas nams - Ādaži divus iepirkumus nolēmis pārtraukt - fritēšanas iekārtas produkta apcepšanai eļļā iegādei, tāpat pārtraukts produkcijas šķēlīšu griezēja iegādes konkurss.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 8,026 miljonus eiro, bet peļņa - 634 tūkstošus eiro. Kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma nodokļu parāds 26.novembrī sasniedza 123 tūkstošus eiro.

Noslēgušies vairāki mēbeļu ražošanas uzņēmuma SIA Rauko izsludināti iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 89,5 tūkstošiem eiro iegādāsies plākšņu zāģēšanas iekārtu. To piegādās SIA Lintera Rīga.

Par 33 tūkstošiem eiro kompānija pirks formātripzāģi, ko piegādās UAB Infleks.

Tāpat SIA Rauko pirks frēzmašīnu ar sagāžamu vārpstu. To par 15,6 tūkstošiem eiro piegādās UAB Infleks.

Savukārt 32,6 tūkstošus eiro izmaksās hidrauliskā karstā prese, ko piegādās SIA Lintera Rīga.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Rauko ir dibināts 2007.gadā. Uzņēmums ir realizējis vairāk nekā 250 dažādus projektus Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Nīderlandē un Šveicē.

Zivju produktu izplatītājs «Salas zivis» tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 094 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tostarp kompānija plāno ieguldīt 214,997 eiro (177 684 eiro bez PVN) sešos kravas furgonos - refrižeratorā, kurus kompānijai piegādās SIA «Mūsa Motors Rīga». Tāpat uzņēmums plāno iegādāties vienu elektrisko autoiekrāvēju par 23 529 eiro (19 446 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «Baltexim LV», divas produkcijas svēršanas-marķēšanas iekārtas par 19 481 eiro (16 100 eiro bez PVN) un divu kameru vakuuma pakošanas iekārtu par 17 466 eiro (14 435 eiro bez PVN), ko uzņēmumam piegādās SIA «Dayton», kā arī vienus elektriskos palešu ratus par 9619 (7950 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «ITR».

«Salas zivis» investīciju projektus plāno īstenot līdz 2019.gada 15.februārim, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde».

Noslēgušies vairāki AS Rīgas dzirnavnieks izsludinātie iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 115 tūkstošiem iegādāsies automātisku maisīšanas iekārtu auzu pārslām, ko piegādās SIA Profipak SL.

Tāpat uzņēmums iegādāsies automātiskos bunkuru svarus un diferencējošos dozēšanas svarus – par 73 tūkstošiem eiro, un tos piegādās uzņēmums Buhler GmbH.

Uzņēmums par 40,54 tūkstošiem eiro iegādājies saspiesta gaisa skrūves kompresoru ar maināmu ražību. To piegādās SIA Bellik Baltic.

Savukārt par 37,78 tūkstošiem AS Rīgas dzirnavnieks iepirks elevatora graudu noriju. To piegādās SIA Preco.

Tāpat kompānija iegādāsies caurbraucamos noliktavu plauktus, dūmgāžu cirkulācijas ventilatoru, signalizāciju, metāldetektoru un citas iekārtas.

Noslēgušies vairāki uzņēmuma Cesvaines piens izsludinātie konkursi par iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija par 16,76 tūkstošiem eiro iegādāsies sālsūdens tvertnes no SIA AISIS. Par 82,39 tūkstošiem uzņēmums iegādāsies automātisku horizontālu iesaiņotāju spilvenveida pakās, ko piegādās SIA Faro packing. SIA AISIS par 25,9 tūkstošiem eiro uzņēmumam piegādās siera ruliņu koncentrāta uzglabāšanas tvertnes. Savukārt par 16,7 tūkstošiem eiro kompānija pirks katlu kazas siera izgatavošanai, ko piegādās SIA ETC Service.

Kompānija par 174,2 tūkstošiem eiro pirks piena separācijas un standartizācijas iekārtas, ko piegādās Reda S.p.a.

Iepirkumi tiek īstenoti ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.