Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Savukārt, jautāta par potenciālo pircēju interesi par Trikāta KS kā Jelgavas rūpnīcas lielākā akcionāra 53,66% kontrolpaketes pirkšanu, viņa atbildēja izvairīgi.

«Pie manis pagaidām neviens nav nācis. Nav piedāvājumu, kas būtu konkrēti,» sacīja administratore.

Tāpat viņa norādīja, ka kooperatīvs, lai gan neveic saimniecisko darbību, ir atmaksājis zemniekiem visus parādus par iepriekš piegādāto pienu.

Tikmēr Latvijas piena padomes loceklis Edgars Ruža aģentūrai LETA sacīja, ka rūpnīca visus resursus patlaban koncentrē uz eksporta tirgiem, taču parāda daļa esot nedaudz samazināta.

«Latvijas piens, neskatoties uz krīzi nozarē, samazinājis parādsaistības pret Trikātu līdz 2,8 miljoniem eiro, turpinot norēķināties par veco parādu, kas uzkrāts līdz 2014.gada vidum. Otrs faktors, kas jāuzsver, ir spēja iegūt eksporta tirgiem nepieciešamo sertifikāciju gan rietumu, gan austrumu virzienā. Tādēļ resursi tiek ieguldīti eksporta attīstībā, jo tikai no rentablas darbības var segt uzņēmuma saistības,» sacīja Ruža.

Kā ziņots, kooperatīvam Trikāta KS 6.augustā pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam ir parādā 3 036 600 eiro.

Lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojās pārdot rūpnīcas daļas, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica pārējie rūpnīcas akcionāri - graudkopības kooperatīvi Latraps un VAKS, kuru piedāvājums ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ Neoficiālā informācija liecina, ka potenciālie pircēji varētu būt no Skandināvijas, Lietuvas vai Ukrainas.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju Trikātas KS apgrozījums pērn bija 20,85 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,90 miljoniem iepriekšējā gadā, bet zaudējumi - 638 260 eiro salīdzinājumā ar 15 228 eiro zaudējumiem 2013.gadā.

Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās Latvijas piena rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat Latvijas piens ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

Latvijas piena dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse, kā arī Piena partneri KS, apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā Piena partneri KS izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī Latrapam, kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju patlaban Latvijas piena īpašnieki ir kooperatīvi Trikāta KS ar 53,66% kapitāldaļu, Dzēse ar 20,94% kapitāldaļu, Latraps ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī VAKS ar 5,87% kapitāldaļu.

Latvijas piena apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra