Vaiņodnieks Uldis Pūpols kopā ar dēlu Kristapu uz savas zemes Vaiņodē atjaunojuši mototrasi. Klusums tajā bija astoņu gadu garumā, bet savulaik trasē meistarību slīpēja braucēji no visas Latvijas, pamatus motokrosā apguva arī viens no šābrīža pasaules čempionāta favorītiem MX2 klasē Pauls Jonass, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uldis un Kristaps Pūpoli mototrasi Vaiņodē atjaunoja jūlijā, kad viņiem piezvanīja grobiņnieks Lauris Freibergs, apjautājoties, vai ir iespēja trasi sagatavot treniņiem. Nedēļas laikā tā tika sakopta tā, lai tajā atkal varētu braukt. U. Pūpols ar savu koku un krūmu kniebējgalvu atbrīvoja trasi no kokiem. Viss bija ļoti aizaudzis, zāle bija tāda, ka varēja tajā pazust.

Trase Vaiņodē tika izveidota 2000. gadā un darbojās septiņus gadus. Līdz brīdim, kad U. Pūpols devās uz Rīgu. Tā bija treniņu vieta sportistiem no visas Latvijas. Toreiz trenera Normunda Jansona vadībā vismaz divas reizes nedēļā tajā trenējās kalvenieks Pauls Jonass, kurš toreiz bija sešu, septiņu gadu vecumā. Trasē toreiz brauca arī viņa brālēns Elgars Jonass, kurš uz treniņiem Vaiņodē bija atbraucis arī tagad. «Kā Elgars brauca toreiz un kā viņš brauc tagad – nu ir diena kā pret nakti, kā viņš tagad lido. Ja Pauls tagad te atbrauktu, es noteikti pieliktu bikses. Mēs ar Kristapu šad tad domājam: ja jau Elgars tagad te tā lido, kā tad Pauls lidotu,» smejas U. Pūpols.

Šā gada janvārī dibinātā SIA Vaiņode Agro Holding reģistrējusi piecus miljonus latu lielu komercķīlu.

SIA Vaiņode Agro Holding devusi a/s ABLV Bank ķīlu par 5,06 miljoniem latu. Tikpat lielu ķīlu bankai devusi a/s Taka-G par Vaiņode Agro Holding, kā arī ABLV Private Equity Fund 2010 par Vaiņode Agro Holding.

Uzņēmuma plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā, Db.lv informēja uzņēmumā. SIA Vaiņode Agro Holding reģistrēta šā gada 23.janvārī ar 700 tūkst. latu lielu pamatkapitālu. Valdes priekšsēdētājs ir Agris Grīnbergs, valdes loceklis – Māris Kannenieks, liecina publiski pieejamā informācija.

Olu un olu produktu ražotājs “Balticovo” uzsācis ražot biometānu nesen pabeigtajā biometāna rūpnīcā “Bovogas”, kurā biogāze tiek attīrīta līdz biometānam – dabasgāzes ekvivalentam. Turklāt sadarbībā ar dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Latvijā AS “Conexus Baltic Grid” un dabasgāzes sadales sistēmas operatoru “GASO” ir izveidots pirmais pieslēgums Latvijā, pa kuru “Bovogas” saražotais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā.

“Balticovo” vistu novietnēs Iecavā mīt apmēram 3,5 miljoni putnu. Ik gadus kā blakusprodukts izveidojas apmēram 80 000 tonnu kūtsmēslu, kas tiek izmantoti kā izejviela biogāzes ražošanai.

“Līdz šim biogāzi pašpatēriņam ražoja “Balticovo” meitas uzņēmums “EggEnergy”, taču, ņemot vērā pieejamos apjomus, kā arī izejvielas videi draudzīgo izcelsmi, 2023. gadā tika uzsākta biometāna ražošanas rūpnīcas “Bovogas” būvniecība, kas nu ir pabeigta. Biogāze tiek saražota “EggEnergy”, tad novadīta līdz “Bovogas”, kur tiek attīrīta līdz biometānam. Iekārtas un attīrīšanas tehnoloģijas pārbaudītas, un attīrītais biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā,” par jauno biometāna ražošanas rūpnīcu stāsta “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladmirs Mkhitarjans.

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Četru gadu laikā joprojām nav uzvilkta brauktuvi sadalošā baltā līnija remontētajā ceļa Priekule – Vaiņode posmā. Iedzīvotāji vēršas ar rosinājumu – varbūt atvērt ziedojumu kontu un pašiem samest naudu krāsas spainim? Arī Pāvilostas novadā līdzīga problēma, vēsta portāls ReKurZeme.

2008. gadā SIA Ceļu, tiltu būvnieks (CTB) remontēja 3,7 kilometrus garu posmu praktiski gandrīz sabrukušajā ceļā Priekule – Vaiņode. Uzņēmuma tehniskais direktors Jānis Zvirbulis toreiz reģionālo mediju Kursas Laiks informējis, ka paredzēts novilkt jaunas līnijas. Neliels ceļa gabaliņš pēc remonta kļuvis gluds un līdzens, taču līniju kā nav, tā nav.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampane esot strikta – naudas nav. Uz jautājumu, cik tad maksātu līnijas uzvilkšana nepilnu četru kilometru garumā, amatpersona gan atbildējusi, ka to konkrēti nezinot.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

«Rīcība, kad biogāzes ražošanai lauku speciāli apsēj un tad tur izaugušos augus sapūdē, lai ražotu salīdzinoši dārgu elektrību, atmirs.»

Tā, skaidrojot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam laikrakstam Dienas bizness sacīja EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Tāpēc enerģētikas stratēģijā rakstīts, ka biogāze ražojama no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, enerģētikā izmantojama arī atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radusies gāze, taču jāaizmirst par lauku apsēšanu ar kukurūzu vai citiem pārtikas produktiem, ko pēc tam vienkārši sapūdē biogāzes reaktoros. EM arī uzskata, ka biogāzes izmantošanai daudz lielāka nākotne ir transportā, nevis elektroenerģijas ražošanā. «Biogāze, jo īpaši tā, kas ir ražota no mēsliem un atkritumiem, ir salīdzinoši lēts energoresurss. Ražot elektroenerģiju no biogāzes ir dārgi, sevišķi, ja efektīvi netiek izmantots arī siltums, tāpēc šādam biznesam nav nākotnes. Potenciāls ir arī biogāzes attīrīšanai līdz dabasgāzes kvalitātei un tās ieplūdināšanai dabasgāzes tīklos, to var arī sašķidrināt un izmantot balonos mājsaimniecības vajadzībām,» skaidro J. Pūce.

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Liepājas Universitātes Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūta zinātnieki pērnā gada nogalē iesniedza Latvijas un Eiropas patenta pieteikumus sistēmas izgudrojumam optimālas anaerobās vides uzturēšanai biogāzes ražošanā.

Liepājas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši automātisku sistēmu, kas ļauj nodrošināt biogāzes ražošanā izmantojamo anaerobisko baktēriju uzturēšanu vajadzīgajā temperatūras diapazonā, izmantojot speciālas palīgvielas un/vai ūdeni kontrolētā laistīšanas nodrošinājumā.

Patlaban ir izveidots matemātiskais modelis, kas nosaka šķidruma spiedienu, mitrumu un temperatūru ar rūpniecisku sensoru palīdzību, tādējādi novērtējot biogāzes komponenšu – metāna un ogļskābās gāzes daudzumu.

Zinātnieki Liepājā ir matemātiski pamatotojuši sistēmas sensoru izvēli un optimālo izvietojumu atkritumu poligonā. Risinājuma formulējums ļauj noteikt mitruma avotu un biogāzes noteču optimālo izvietojumu, minimizēt biogāzes (oglekļa dioksīda) noplūdi atmosfērā.

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Vaiņodes novadu jau vairākas dienas klāj līdz pat 45 cm bieza sniega sega, tieši tāpēc, līdzīgi kā pērn, Vaiņodē ir izveidota distanču slēpošanas trase, kurā var doties ikviens, kurš vēlas kārtīgi izslēpoties un izbaudīt Vaiņodes skaisto dabu, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Trase paredzēta klasiskā soļa slēpotājiem.

Pagaidām trases garums ir 2,4km, bet ar laiku tā tikšot pagarināta, lai esošo trasi savienotu ar Volsbaha kalnu.

Lielākā trases daļa ir klajumā, tomēr distanču slēpošanas trases veidotāji aicina slēpotājus būt uzmanīgiem meža tuvumā, jo uz zariem lielā daudzumā sakrājies sniegs, līdz ar to, koki var lūzt.

Distanču slēpošanas aktualitātēm Vaiņodē var sekot sociālajā vietnē Twitter: https://twitter.com/Vainode_Skiing

Aizvadītajā nedēļā ievērojamas komercķīlas reģistrējuši vairāki elektroenerģijas ražotāji, kas pretendē uz valsts atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros.

10,82 miljonus latu lielu ķīlu devusi a/s Taka-G, bet pieņēmusi SIA Vaiņode Agro Holding. DB rakstīja, ka 2012.gada janvārī tika reģistrēta SIA Vaiņode Agro Holding, kura saistīta ar ABLV Bank. Šā gada februārī Vaiņode Agro Holding reģistrēja vairāk nekā piecus miljonus latu vērtu komercķīlu, norādot, ka plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā. Šīs darbības apliecināja, ka ABLV Bank ietekmē nonākusi nozīmīgākā uzņēmēja Andra Griģa izveidotā biznesa daļa - biogāzes rūpnīca un cūkkopības komplekss.

Savukārt SMP Bank ņēmusi 2,7 miljonus latu lielu komercķīlu, ko devis Oļegs Savickis, Edgars Cers un Priekules bioenerģija, kā parādnieku norādot Priekules bioenerģiju. Db.lv rakstīja, ka darbu sākusi SIA Priekules bioenerģija biogāzes rūpnīca, kuras elektroenerģijas jauda ir viens megavats elektrības un aptuveni tikpat daudz siltumenerģijas. Jau saņemtas atļaujas un sagatavots būvlaukums, lai stacijas jaudu dubultotu, atbilstoši saņemtajai licencei. Tiek solīts izveidot arī industriālo parku.

SIA Vaiņodes bekons valdē uzņēmēju Andri Griģi nomainījis Agris Grīnbergs, grozīti arī uzņēmuma statūti.

Agris Grīnbergs tagad ieņem valdes locekļa amatu, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, liecina publiski pieejamā informācija.

Db.lv rakstīja, ka 2011.gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums. 2010. gada decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēma lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank. Tiesiskās aizsardzības process pērn paglāba cūkkopības kompleksu no izsoles.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Ar cūkkopības uzņēmumu SIA Vaiņodes bekons saistītajā SIA Vaiņode Agro Holding vadībā notikušas izmaiņas, par vienīgo valdes locekli kļūstot Kārlim Kavasam, liecina jaunākie Lursoft dati.

Viņš valdes locekļa amatā iecelts šā gada 2. janvārī, un tajā pašā laikā darbu valdē pametuši Agris Grīnbergs un Māris Kannenieks, kas turpinās darboties uzņēmuma padomē attiecīgi padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatā. Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Kaspars Zeme.

Uzņēmums, kura pamatkapitāls ir viens miljons latu, dibināts pērnā gada janvārī, un tā juridiskā adrese ir Elizabetes iela 23, Rīga.

Db.lv rakstīja, ka pagājušajā nedēļā SIA Vaiņode Agro Holding kļuvusi par parādnieci aptuveni piecus miljonus latu apjomīgai komercķīlai, kuras devējs ir cūkkopības uzņēmums SIA Vaiņodes bekons, bet ņēmējs – a/s ABLV Bank.

Uz konkursa Start Jerusalem finālu Izraēlā no 5. līdz 11. novembrim dosies Latvijas jaunuzņēmums Drone Plan. Tas sīvā finālcīņā nacionālās atlases finālā pieveica četrus citus jaunuzņēmumus.

Uzņēmums ražo bezpilota lidaparātu programmas grūti sasniedzamu objektu apsekošanai. Izveidotā programma lidojuma plānošanai radīta sarežģītu uzdevumu izpildei ar minimālu laika patēriņu un piepūli.

«Mēs, tāpat kā lielākā daļa startapu, meklējam jebkuru iespēju, kā attīstīt savu biznesu maksimāli ātri,» motivāciju piedalīties konkursā skaidro Drone Plan vadītājs Viktors Bikovs. «Tāpat meklējam mūsu produkta izplatītājus un esam skatījušies Izraēlas virzienā. Meklējam arī investīcijas. Ja būsim gatavi produktu testēt, tad, iespējams, organizēsim testēšanu arī tur.»

Finālā vēl iekļuva šādi uzņēmumi:

Recolo – veicina bioatkritumu pārvēršanu biogāzē, nodrošinot ražotājiem ātru un pilnīgu komplekso organisko vielu pārveidi. Tehnoloģija uzlabo organisko atkritumu izmantošanu, ražošanas procesu laikā samazina tehniskās problēmas un uzlabo kontroli pār biogāzes ražošanu. Tādējādi ražošanas apjoma pieaugums ir vismaz 40%;

Jau šogad Latvijā pirmās automašīnas varētu braukt ar biogāzi, jo Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) strādā pie biogāzes degvielas uzpildes stacijas projekta, vēsta Dienas bizness.

Investīcijas jaunajā projektā lēstas apjomīgas – ap 600 milj. eiro izmaksā biogāzes attīrīšanas iekārta, no 100 – 150 milj. eiro, biogāzes uzpildes iekārta automašīnām, savenerģ ZAAO projektu vadītājs Mārtiņš Niklass.

Pirmajā etapā, kas varētu realizēties šogad, ar biogāzi varētu sākt braukt ZAAO autoparks, kurā cita starpā ietilpt 25 atkritumu savākšanas un pārvadāšanas mašīnas.

Vēlāk projekts varētu tikt paplašināts, lai biogāze varētu tikt tirgota arī citiem, piemēram, sabiedriskā autotransporta parkiem.

«Biogāzes izmantošana transporta degvielā nav nekas jauns. Daudzās Zviedrijas pilsētās jau kopš 1994. gada autobusi brauc ar biogāzi,» skaidrojis M. Niklass.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Dažu mēnešu laikā Jūrmalā autobusus plāno sākt darbināt ar Latvijā ražotu biogāzi, lai gan pagaidām tie brauc ar dabasgāzi.

Jūrmalā a/s Amo Plant Jelgavā ražotie autobusi pielāgoti Latvijā ražotās biogāzes izmantošanai, kas ļaus samazināt fosilās degvielas importu. Šim piemēram gan Latvijā, gan citās valstīs varot būt sekotāji. Pagaidām gan testa režīmā autobusos izmanto dabasgāzi, ko pēc pāris mēnešiem sola nomainīt ar pašmāju biogāzi, liecina DB rīcībā esošā informācija.

«Sākotnēji par ideju uzstādīt duālo sistēmu – biogāze (60%) un dīzeļdegviela (40%) – bija vērojama skepse, taču šobrīd situācija ir mainījusies un pat Latvijas lielākais pasažieru pārvadātājs 1,5 mēnešus uz līnijas testēja ar šādu sistēmu aprīkota autobusa darbu,» stāsta SIA Jūrmala – SV valdes loceklis Artūrs Oškalns. Viņš uzsver, ka savā ziņā izmantotā duālā tehnoloģija esot unikāla, jo citviet, piemēram, Stokholmā izmantojot tikai gāzi.

Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (AER) Latvijā 2013. gadā bija 68 gigadžouli (GJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu AER patēriņš samazinājās par 2,5%. Tas ir saistīts ar elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu hidroelektrostacijās. 2013. gadā saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās bija 2912 gigavatstundas (GWh), kas ir par 21,9% mazāk nekā 2012. gadā.

Latvijas energobilancē AER ir nozīmīga vieta. Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne un hidroresursi, kas 2013. gadā aizņēma 34,2% no kopējā energoresursu patēriņa. Mazākā mērā tiek izmantota vēja enerģija, biogāze, biodegviela, salmi un cita biomasa. Saules enerģija šobrīd tiek izmantota tikai ļoti nelielos apjomos.

Kurināmās koksnes īpatsvars Latvijas energoresursu izmantošanā tradicionāli ir bijis ievērojams, pateicoties tās pieejamībai, līdz ar to kurināmā koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā. Jau vairākus gadus kurināmā koksne stabili aizņem ceturto daļu (2010. gadā – 25,6%, 2011. un 2012. gadā – 25,4%, 2013. gadā – 28%) no kopējā energoresursu patēriņa. Savukārt tās īpatsvars starp AER 2013. gadā bija 78%.

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Jaunbūvējamā Hallertauas ražotnē biogāze tiks attīrīta līdz dabasgāzes kvalitātei un iepludināta Stadtwerke München dabasgāzes tīklā, nodrošinot 5000 mājsaimniecību energopatēriņu.

Par to informē Bioerdgas Hallertau GmbH. Iekārta ekspluatācijā varētu tikt nodota 2012. gadā un plānotā būvniecība ilgs aptuveni 12 mēnešus. Jaunajā iekārtā biogāzes ražošanai pirmo reizi tiks izmantoti apiņu audzēšanas stādu pārpalikumi. Jaunā iekārta ik stundu saražos 1000 nanokubikmetrus biogāzes un līdz ar to ar videi draudzīgu enerģiju apgādās ap 5000 četru cilvēku lielas mājsaimniecības. Bioerdgas Hallertau GmbH lielākais līdzīpašnieks ir vācu dabasgāzes gigants E.ON – E.ON Bioerdgas GmbH pieder 64,9% uzņēmuma akciju. Šis uzņēmums pēdējā laikā sevi aktīvi pozicionējis biodabasgāzes ražošanas biznesā. Vācijā plānots ar biodabasgāzi tuvāko gadu laikā nosegt pat 10% no kopējā valsts dabasgāzes patēriņa. E.ON Ruhrgas ir arī a/s Latvijas Gāze lielākais akcionārs.

Pašmāju degvielas un alternatīvo enerģijas avotu tirgotājs “Virši” (AS “Virši-A” un ar to saistītie grupas uzņēmumi) noslēdz 2022. gada 6 mēnešu periodu un sasniedz 155 miljonus eiro lielu apgrozījumu.

Tas ir par 59,8% jeb 57,9 milj. eiro vairāk, salīdzinot ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem. Savukārt uzņēmuma neto peļņa sasniedza 5,6 milj. eiro.

“Virši” EBITDA rādītājs sasniedza 6,6 milj. eiro, kas ir 47,6% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gada 6 mēnešu rezultātiem.

Uzņēmuma kopējie ieguldījumi 2022. gada pirmajā pusgadā ir pieauguši par 117.2% jeb vairāk kā 4.8 milj. eiro salīdzinājumā ar 2021. gada salīdzināmo periodu un sasniedza aptuveni 9 milj. eiro.

Būtiska daļa no ieguldījumiem virzīti uz tālāku uzņēmuma degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla paplašināšanu un modernizēšanu. 2022. gada pirmajos 6 mēnešos tīkls paplašinājies vēl par 3 uzpildes stacijām, kas atrodas Rīgā - Ulmaņa gatvē, Torņkalnā un Satekles ielā.

Ekonomikas ministrija (EM) nevēlas turpināt diskutēt par tiešās valsts budžeta subsīdijas atjaunošanu atsevišķiem biodegvielu ražošanas uzņēmumiem, norādot, ka, pēc ministrijas domām, tiešās subsīdijas nav ilgtermiņā risinājums nozares dzīvotspējai Latvijā.

Daudz mērķtiecīgāk būtu nozari atbalstīt ar biodegvielu patēriņu veicinošiem instrumentiem, norādīts ministrijas paziņojumā.

Saistībā ar biodegvielas izmantošanas iespējām Latvijā pētījumu ir veikusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektronikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Šajā pētījumā iezīmētais scenārijs paredz tiešās subsīdijas un valsts atbalstu biodegvielas nozarei visos biznesa posmos – gan izejvielu audzēšanā, gan biodegvielas ražošanas, tirdzniecības un arī patēriņa posmā, kam ministrija gan krasi nepiekrīt.

«Šāda tirgu un kopējo uzņēmējdarbības vidi kropļojoša situācija nav vērojama nevienā citā nozarē Latvijā un Ekonomikas ministrijas skatījumā nav arī skaidru argumentu, kāpēc šai nozare un atsevišķiem to pārstāvošajiem uzņēmumiem būtu jāparedz īpašs stāvoklis attiecībā pret citām nozarēm un uzņēmējiem,» norādīts EM paziņojumā.