Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lietuvā "Uber Lithuania Software and Development" slēdz savu informācijas tehnoloģiju centru Viļņā, informēja uzņēmumā.

Paziņojumu par atlaišanu saņēmuši 39 darbinieki. Kompānija par plāniem informējusi arī Nodarbinātības dienestu.

Nodarbinātības dienestā apliecināja, ka kolektīvās atlaišanas iemesls ir kompānijas darbības izbeigšana un uzņēmuma likvidācija pēc vienīgā īpašnieka lēmuma. Darbu cita starpā zaudēs 16 inženieri un 12 vecākie programmētāji.

Pašlaik "Uber Lithuania Software and Development" ir 49 darbinieki, liecina Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "SoDra" dati.

Par plāniem slēgt programmēšanas biroju Viļņā "Uber" paziņoja septembrī, uzsverot, ka tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka uzņēmums apņēmies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

Kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber pasažieri ASV ievietojuši sūdzības vietnē Twitter, jo kādas kļūmes dēļ viņu rēķini bijuši simts reizes lielāki nekā reklamētās cenas, ziņo BBC.

Tā, piemēram, viens brauciens, kuram vajadzēja izmaksāt 96,72 ASV dolārus, maksājis 9672 ASV dolārus, bet daži maksājumi bijuši tik lieli, ka izsaukuši brīdinājumus par krāpšanu.

Šī maksājumu problēma, iespējams, skārusi braucējus Sandjego un Vašingtonā.

Uber informē, ka šis problēmjautājums esot ātri atrisināts, bet atsakās izpaust informāciju, cik daudz pasažierus tas skāris.

Kāda Uber lietotāja vēsta, ka 1905 ASV dolāru rēķins 19.05 ASV dolāru vietā novedis pie tā, ka viņas vīrs palicis bez naudas līdzekļiem savā dzimšanas dienā. Turklāt klienti sūdzējušies, ka nav bijis tieša veida, kā paziņot par šo problēmu Uber.

Uber atzinis, ka saprot, cik šokējoša šī kļūme bijusi pasažieriem, bet pēc tās novēršanas visiem ir piemērotas reklamētās cenas.

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

Eiropas ēdienu piegādes uzņēmums "Just Eat Takeaway.com" paziņojis, ka ir noslēdzis vienošanos par ASV konkurenta "Grubhub Inc" iegādi. Pēc darījuma īstenošanas, jaunizveidotais uzņēmums kļūs par lielāko ēdienu piegādes uzņēmumu pasaulē ārpus Ķīnas.

Uzņēmuma pamata darbības lauks būs četri lielākie ēdienu piegādes tirgi - ASV, Lielbritānija, Nīderlande un Vācija.

Darījums uzņēmumam "Grubhub" paver iespēju pārtraukt sarunas ar konkurējošo uzņēmumu "Uber Technologies". Maijā "Uber" uzsāka sarunas ar "Grubhub" par visu uzņēmuma akciju iegādi, kas tika pārtrauktas pagājušajā nedēļā.

Savukārt "Just Eat" iegādājās "Takeaway" tikai šā gada janvārī, darījumam sasniedzot 6,8 miljardu eiro vērtību.

Eksperti pauž viedokli, ka šāda konsolidācija ASV ēdienu piegādes sektorā ilgi ir bijusi nepieciešama, it sevišķi tagad, kad liela daļa cilvēku koronvīrusa ietekmē izvēlas maltītes ieturēt mājās.

Uzņēmumi pauž, ka, pateicoties cilvēku paradumu maiņai, to darījumu skaits aprīlī un maijā galvenajos darbības tirgos esot audzis par 41%.

"Riga Kayaking" komanda cer, ka ar laiku šī platforma atpūtas ūdens transporta cienītājiem būs tikpat zināma kā "Bolt" un "Uber", lai pārvietotos pilsētā.

"Riga Kayaking" piedāvā platformu "rigakayaking.com", kas apvieno laivu īpašniekus un piedāvā maršrutus, pa kuriem bez gida rīdzinieki un tūristi var iepazīt Rīgu, izmantojot laivas. "Esam radījuši platformu, kur katrs, kurš vien vēlas, Rīgā var ātri tikt pie laivas, izvēlēties maršrutu, kas sakārtoti pēc grūtības pakāpes un garuma, un uzreiz doties izbraucienā. Mūsu misija ir noņemt visus ierobežojumus, lai nokļūtu līdz laivai - neziņu par cenu, maršrutu, drošības jautājumiem, lai kļūtu par ūdens atpūtas transporta "Bolt" vai "Uber"," stāsta "Riga Kayaking" līdzdibinātājs Matijs Babris, kurš šo ideju attīsta kopā ar Andru Martu Babri un Emīlu Krauci.

Šā gada pirmajā pusē pasaulē noticis par 28% mazāk sākotnējo publisko piedāvājumu darījumu nekā pērnā gada pirmajā pusē, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) pētījums Global IPO Trends: Q2 2019.

Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos 507 IPO darījumos pasaulē investori ieguldījuši 71,9 miljardus ASV dolāru, kas arī ir par 28% mazāk kā līdzīgā periodā 2018. gadā.

Eiropā sākotnējo piedāvājumu skaits šī gada pirmajā pusē ir krities par 44%, bet piesaistīto investīciju apjoms ir par 48% mazāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi.

«Šogad turpinājās pērnā gada tendence, kad tirgū nonāca liels skaits tā saucamo «vienradžu», jeb privātu kompāniju, kuru vērtējums pārsniedz miljardu ASV dolāru. Uber un Lyft IPO darījumi šī gada pavasarī piesaistīja milzīgu tirgus uzmanību un joprojām tirgū tiek gaidīta citu populāru jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju zīmolu ienākšana, taču vispārējais ekonomikas noskaņojums paliek piesardzīgs. Tirdzniecības tarifu konflikti un ģeopolitisks saspīlējums atstāj negatīvu iespaidu arī uz sākotnējo piedāvājumu tirgu, kurā lielu nozīmi ierasti spēlē finanšu tirgu izaugsme un stabilitāte, kā arī uzņēmumu ieņēmumu un peļņas gaidas. Jūtīgā vidē nākotnes perspektīva neizbēgami tiek vērtēta piesardzīgāk,» saka Guntars Krols, EY Partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 5,24 miljardu dolāru (4,6 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir tās visu laiku lielākie ceturkšņa zaudējumi, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Zaudējumi skaidrojami ar kompensācijām un izmaksām, kas veikti pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO).

Tikmēr «Uber» apgrozījums pagājušajā ceturksnī palielinājies par 14% un sasniedzis 3,17 miljardus dolāru.

Tāpat uzņēmums norāda, ka pagājušajā ceturksnī par 71% pieauguši tirdzniecības un marketinga izdevumi, tiem sasniedzot 1,22 miljardus dolāru.

Igaunijā reģistrētās kopbraukšanas platformas «Bolt» zaudējumi pērn sasniedza 61 miljonu eiro, bet tas saistīts ar investīcijām un atbilst kompānijas biznesa plānam, turklāt uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru (900 miljonus eiro).

«Bolt» ieņēmumi pērn bija 79,7 miljoni eiro salīdzinājumā ar 21,1 miljonu eiro 2017.gadā.

Kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Martins Villigs norādīja, ka rezultāti atbilst kompānijas prognozēm.

«Pērn mēs sākām pakalpojumu sniegšanu vairāk nekā 50 jaunās pilsētās un veiksmīgi ieviesām elektrisko skrejriteņu nomu. Vienlaikus esam guvuši peļņu vairākos stabilos tirgos, nezaudējot izaugsmi,» viņš paziņoja.

2018.gada maijā uzņēmums piesaistīja 175 miljonu ASV dolāru (158 miljonu eiro) investīcijas no kompānijām «Daimler», «Didi Chuxing» un citiem investoriem, kā rezultātā uzņēmuma vērtība pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru. Tas «Bolt» ļāvis pievienoties citām kopbraukšanas kompānijām, piemēram, «Lyft», «Uber», «Careem», tā dēvēto vienradžu kompāniju sarakstā.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, jo investoru pārliecību veicināja jaunas cerības uz progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās un paziņojumi par vairāku lielu kompāniju apvienošanos.

Tirgi pozitīvi reaģēja uz Ķīnas nedēļas nogalē pavēstīto, ka tā palielinās sodus par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kā arī plāno samazināt slieksni kriminālsodu piespriešanai tiem, kas zog datoru IP adreses. Tas ir "pozitīvs paziņojums, kas virza lietas saspīlējuma atslābuma virzienā", sacīja "IG France" analītiķis Aleksandrs Baradess.

Kāpumu globālajos tirgos pēdējās nedēļās bija uzturējušas cerības, ka Vašingtona un Pekina parakstīs minilīgumu kā pirmo daļu no plašākas tirdzniecības vienošanās.

Akciju cenu pieaugumu veicināja arī uzņēmumu apvienošanās, īpaši Francijas luksusa preču grupas LVMH paziņojums, ka tā piekritusi iegādāties ASV juvelierizstrādājumu kompāniju "Tiffany" par 16,2 miljardiem ASV dolāru (14,7 miljardiem eiro). LVMH akcijas cena kāpa par 2%, bet "Tiffany" akcijas cena pieauga par 6,2%. "TD Ameritrade" akcijas cena pieauga par 7,6% pēc paziņojuma, ka to nopirks "Charles Shwab", kura akcijas cena kāpa par 2,3%.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Daudzi cilvēki ir zaudējuši uzticību bankām un lielām kompānijām, tāpēc vajadzīga holistiski jauna pieeja finanšu pakalpojumiem, sniedzot cilvēkiem jauna veida lietotāja pieredzi.

Tā šodien Viļņā notiekošajā finanšu tehnoloģiju konferencē "Fintech Inn" izteicās digitālās bankas "N26" vadītājs 18 valstīs Šarūns Legecks (Šarūnas Legeckas).

Viņš uzskata, ka tehnoloģijas maina dažādas nozares un kā ievērojamākos piemērus min "Spotify", "Uber", "Airbnb" un "Netflix". Līdzīga mēroga ietekme tehnoloģijām būšot pār finanšu pakalpojumiem. Septiņi no desmit jaunākās paaudzes pārstāvjiem – tā dēvētās tūkstošgades paaudzes – drīzāk būšot ar mieru iet pie zobārsta nekā uz bankas filiāli, norāda Š. Legecks, atsaucoties uz kādu ASV pētījumu. Viņam nešķiet pieņemami, ka ir bankas, kas prasa trīs eiro par PIN koda maiņu vai 50 centus par konta atlikuma apskati. Tāpēc Š. Legecks lepojas, ka cilvēkiem patīk izmantot "N26" pakalpojumus.

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

No šā gada janvāra transporta pakalpojumu platforma "Bolt" aptur darbību Somijā

Uzņēmuma pārstāvji apstiprina, ka "Bolt" ir nolēmis apturēt darbību Somijā, sākot no šā gada 12. janvāra. Tas esot skaidrojams ar to, ka esošais regulējums un tirgus apstākļi ierobežo uzņēmuma plānoto izaugsmi paredzamā nākotnē.

"Kā strauji augošam un uz efektivitāti vērstam uzņēmumam, mums ir jāapzinās, kur tiek investēti resursi un kur mēs klientiem varam sniegt vislielāko vērtību. Ja situācija mainīsies, nākotnē esam atvērti pārskatīt savu lēmumu," informē uzņēmumā.

Db.lv jau rakstīja, ka šonedēļ Rīgā sāka darboties ēdienu piegādes platforma "Bolt Food" un šobrīd ir iespēja pasūtīt maltīti no vairāk nekā 170 restorāniem. Nākotnē plānots šo biznesa virzienu paplašināt un piedāvāt pakalpojumu arī citās Latvijas pilsētās.

Izvēloties jaunus tirgus, kur strādāt, Stripe izvēlas valstis, kur ir tehnoloģiski attīstīti uzņēmumi, daudz jaunuzņēmumu, inovācijas un ekonomiskā aktivitāte

Tā intervijā Dienas Biznesam teic globālās maksājumu platformas Stripe vadītājs Centrāleiropā, Austrumeiropā, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā Fēlikss Hubers (Felix Huber).

Kompānija tiek dēvēta par vienu no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem. Tās vērtība tiek lēsta 22,5 miljardu dolāru apmērā, un tā līdz šim ir piesaistījusi aptuveni 785 miljonus dolāru investīcijas. Investoru vidū ir Sequoia Capital, Andreessen Horowitz, General Catalyst, Capital G u.c. Stripe galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, un tajā kopumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmums sadarbojas ar miljoniem uzņēmumu – gan jaunuzņēmumiem, gan lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Google, Amazon, Uber un Shopify. Latvijā Stripe jau lieto Datazenit, Atom, ZoomCharts u.c.

"Lovat" piedāvā platformu e-komercijas kompānijām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) aprēķināšanai un deklarēšanai ES valstīs.

"Risinājums programmatūra samazina nodokļu uzskaites procesu vairāk nekā 20 reizes," apgalvo Olga Maksimova, "Lovat" dibinātāja.

Šobrīd uzņēmumam ir gandrīz simt maksājoši klienti un aptuveni tikpat to izmēģina. "Pērn gada pēdējā ceturksnī gandrīz 20 kompānijas, kas to izmēģināja, kļuva par maksājošiem klientiem," viņa teic. Iecerēts, ka nākotnē uzņēmuma lielākais tirgus būs Amerika, jo tur ir daudz e-komercijas kompāniju, kas pārdod savas preces pircējiem citās valstīs.

Nākamgad Eiropas Savienībā stāsies spēkā nodokļu reforma zemas vērtības precēm, kā rezultātā e-komercijas kompānijām būs jāaprēķina un jāmaksā PVN arī par zemas cenas precēm visās valstīs, kur ir to pircēji. "Mēs izmantojam tehnoloģijas, lai palīdzētu automatizēt šo procesu un globāliem tirgotājiem palīdzētu samazināt laiku un izdevumus, lai pielāgotos jaunajām prasībām," saka O. Maksimova.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ir pieņēmušas regulu par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, radot jaunu nosacījumus tiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri sniedz savus pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes platformas, informē Ekonomikas ministrija.

Regulas izpratnē «tiešsaistes platformas» ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem (piemēram, Google Play, Apple App Store, Facebook, Instagram, Uber, Youtube, Amazon, eBay, Taxify, City24, PērkamKopā, u.c.).

Tiešsaistes platformas ir galvenās digitālās tirdzniecības veicinātājas un tās kļūst arvien populārākas ES. Eiropas Komisija, konstatējot problēmas ES tiešsaistes platformu darbībā, kas saistītas ar negodīgu tirdzniecības metožu izmantošanu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu platformu lietotājiem, izstrādāja Regulu, kas tagad būs juridiskais ietvars, lai šīs problēmas risinātu.