Jaunu tirgu atvēršana pašmāju nelielo uzņēmumu produkcijai iespējama tikai ar kooperāciju – to savākšanu dūrē, turklāt ar tiešu valsts iesaisti

To intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmēju kluba Rīgas marka (nodarbojas ar pārtikas produktu reklāmu un virzīšanu ārvalstu – Krievijas, Baltkrievijas, Aizkaukāza un Viduāzijas, arī Eiropas – tirgos) valdes loceklis Normunds Štāls. Viņaprāt, patstāvīgi jaunus tirgus var atvērt tikai daži lielie uzņēmumi, bet ne katrs mazais atsevišķi. Krīze, kad uzņēmumi tiks vērti ciet, pieaugs bezdarbs un saruks nodokļu ieņēmumi, ir tas instruments, kas var piespiest valsts pārvaldi mainīt gadiem iesīkstējušas tradīcijas un sākt izmantot šeit neordinārus risinājumus, kuros no budžeta sadales jāpāriet uz naudas pelnīšanu.

Kāda ir pašreizējā situācija pusgadu pēc Krievijas embargo ieviešanas virknei pārtikas produktu un rubļa vērtības krituma?

Lai arī masu mediju telpā tiek mēģināts uzturēt daudzmaz pieklājīgu situāciju, tomēr abu minēto faktoru dēļ ir ļoti daudz cietušo gan pārtikas pārstrādes un lauksaimniecības sektorā, gan arī citos, kuru uzņēmēji eksportēja savas preces un pakalpojumus uz Krieviju. Diemžēl šo situāciju vēl pavada propaganda par to, kādi tagad izskatās veikalu plaukti Krievijā, tomēr šo Latvijas un citu Eiropas valstu ražotāju atbrīvoto tirgus nišu ir aizņēmuši Baltkrievijas, Serbijas, Argentīnas un citi ražotāji. Ja Krievijā tiks patiešām īstenoti solītie pasākumi pašapgādei (importa aizstāšanai) ar pārtiku, tad, arī atceļot sankcijas un pat pieaugot Krievijas rubļa vērtībai, šajā tirgū atgriezties būs grūti un tas aizņems ne vienu vien gadu. Arī Krievijas partneri, nezinot, kas būs rīt vai pēc mēneša, nevēlas ielaisties jebkādās darījuma attiecībās, kas pašreizējos apstākļos var būt tikai īslaicīgas. Tas nozīmē, ka noieta tirgi ir jāmeklē citur, un to aktīvi dara mūsu konkurentvalstu – Lietuvas, Polijas – ražotāji. Iekšējā tirgū valda hipertrofēta konkurence, kuras apstākļos var neizdzīvot arī ne viens vien vietējais ražotājs. Pašlaik publiskajā telpā ir ziņas par dažiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darbiniekus, kā arī dažiem, kuri izpārdod savu mantu, un kādu, kurš kļuvis maksātnespējīgs. Diemžēl tie ir tikai ziediņi, odziņas būs vēlāk. Kāpēc?! Tāpēc, ka augustā daudzi embargo skartie uzņēmumi pārgāja uz darbību tā dēvētajā gaidīšanas režīmā. Proti, daļa darbinieku tika atlaisti, bet ievērojama daļa «devās» bezalgas atvaļinājumā, samazinājās piena, gaļas, dārzeņu iepirkuma cenas. Valsts piedāvāja «atbalstu» – atlikt nodokļu samaksas termiņu, uz kuru pieteicās visai maz uzņēmumu. Ražošanas apjomi saruka, tomēr noliktavu krājumi turpināja pildīties. Šādā situācijā virknei produktu globālā līmenī nokritās cenas. Arī vairāku uzņēmumu cerība, ka Krievijas tirgum paredzētos pārtikas produktus varētu pārdot kādā citā tirgū, faktiski ir beigusies ar fiasko, jo produkcijai, kura ražota pēc receptes, kas piemērota konkrēta reģiona iedzīvotāju garšas īpatnībām, citos tirgos pārdošanas iespējas ir tuvu nullei. Lai pamainītu produktu garšu un iepakojumu, ir vajadzīgas izmaiņas tehnoloģijā, taču tas prasa investīcijas, bet uzņēmumam pašam naudas nav un bankas arī aizdot neraujas. Virkne uzņēmumu kapitāldaļu ir izliktas pārdošanā, par tām ir arī interese, it īpaši Ķīnas uzņēmējiem, kuri seko līdzi, kādus aktīvus var iegādāties par ļoti zemām cenām ES. Minēto iemeslu dēļ situācija tikai saasināsies, un tieša un netieša ietekme būs vērojama gan attiecībā uz nodarbināto skaitu, gan arī uz nodokļu ieņēmumiem, vajadzīgajām summām bezdarbnieku pabalstos utt. Reālā aina sāks pavērties pavasarī – vasarā, kad vairs nevarēs atlikt lēmumu pieņemšanu, ko tālāk darīt.

Visu interviju Jaunus tirgus mazie var atvērt tikai ar valsts iesaisti lasiet ceturtdienas, 12. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra