Iespējamās ES ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju varētu iecirst ap 4 līdz 5% no IKP lielu robu, kā arī radīt papildus bezdarbu un mazākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespējamo ainu zīmē Latvijas - Baltkrievijas Ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis. Vakar intervijā Latvijas Radio Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina, ka Latvijas uzņēmējiem, visticamāk, ir jāsāk gatavoties varbūtējiem eksporta un importa aizliegumiem no Baltkrievijas. A.Čepānis cer, ka tomēr ekonomiskās sankcijas netiks ieviestas, jo par tādām jau bijušas arī runas agrāk, tomēr tās tā arī līdz šim nav iedzīvinātas.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka sankcijas sāpīgi ietekmēs ne tikai Latvijas ražotājus, kas piegādā savas preces Baltkrievijas partneriem un arī tiem, kuri no šīs valsts importē preces, bet jo īpaši ietekmēs tranzītbiznesu. Pēc a/s Latvijas dzelzceļš datiem Baltkrievijas izcelsmes kravas 2011. gadā veidoja 21,3%, bet 2010. g. - 18,2% no kopējā pārvadāto kravu koapjoma. A/s Liepājas papīrs ES iniciētās sankcijas pret Baltkrieviju var ietekmēt ļoti negatīvi, atzīst a/s Liepājas papīrs un Baltkrievijas uzņēmuma NTS Poligrafija līdzīpašnieks Jānis Vilnītis.

«Es nevarēšu lielu daļu produkcijas pārdot Baltkrievijā, negūšu ienākumus un attiecīgi valsts budžetā neienāks nodokļi. Mans Baltkrievijas uzņēmums saņem izejvielas no Latvijas, tātad arī šis uzņēmums cietīs, bet tas nozīmē, ka zaudējumi būs arī man kā īpašniekam. Mani uztrauc ne tikai Baltkrievija šodien, bet arī Krievija rīt, » tā viņš.

Čepānis norāda, ka Latvijas eksports uz Baltkrieviju ir aptuveni 100 milj. Ls gadā, savukārt imports ap 200 - 220 milj. Ls, kas līdz ar ekonomisko sankciju ieviešanu vienkārši apstājas. «Tādai valstij kā Latvijai ES ekonomisko sankciju ieviešana pret Baltkrieviju būs ļoti sāpīga, taču politiķi un ierēdņi nespēj aizstāvēt Latvijas intereses,» tā A. Čepānis. «Ja Latvijā būtu valstsvīri, tad, ņemot vērā iespējamo ES ekonomisko sankciju ietekmi uz valsti, Briselē tām uzliktu veto vai arī no ES dabūtu kādu miljardu eiro kā kompensāciju par nodarīto kaitējumu.» Viņš norāda, ka tieši Latvija līdzās Lietuvai varētu būt vislielākā zaudētāja. «Jā, noteikti to ietekmi izjutīs arī Polija un Igaunija, taču daudz mazākā mērogā nekā Latvija, savukārt ES smagsvari — Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Zviedrija - tikpat kā neko nejutīs,» atsķirīgo ietekmi uz ES rāda A. Čepānis.

Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors arī uzskata, ka Latvijai nevajadzētu būt flagmanim sankcijās pret Baltkrieviju. Tai pašā laikā jāapzinās, ka Latvija kā ES sastāvdaļa nevar arī atrauties no pārējiem un kopējā politika ir jāatbalsta. Tomēr, pirms sankcijas tiek īstenotas, «mums jābūt tiem, kas uzrunā pārējo ES un aicina būt atturīgiem, sevišķi saistībā ar ekonomiskiem jautājumiem,» saka eksperts. Pretējā gadījumā Latvija sankciju rezultātā vairāk zaudēs nekā iegūs.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra