Lai mudinātu uzņēmējus pievērsties zaļām idejām un to ieviešanai ražošanā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākusi projektu pieņemšanu programmā Inovācijas zaļajā ražošanā, kam ir Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsts, piektdien raksta laikraksts Diena.

Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā nu jau pāris gadu aktuāls kļuvis zaļās ekonomikas jēdziens. Proti, tā ir ekonomika, kuras uzstādījums ir ražošana ar iespējami mazāku dabas resursu patēriņu, radot pēc iespējas mazāk oglekļa dioksīda (CO2) izmešu. Zaļā ekonomika ietver gan atjaunojamos energoresursus, gan atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pie šādas ekonomikas produktiem pieder, piemēram, videi draudzīgas automašīnas un elektromobiļi, LED apgaismojums un zaļie jeb videi draudzīgie būvmateriāli.

Zaļā ekonomika lielā mērā saistīta tieši ar inovācijām, jo tās pamatā ir idejas un jauninājumi, kā ražot, izmantojot pēc iespējas mazāk resursu. Lai mudinātu uzņēmējus pievērsties zaļām idejām un to ieviešanai ražošanā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākusi projektu pieņemšanu programmā Inovācijas zaļajā ražošanā, kam ir Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsts. Jāpiebilst, ka minētajā programmā tā ir jau trešā kārta.

Kā stāsta LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta nodaļas vadītāja Inese Sārtaputne, programmas mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmējiem tehnoloģiski un zinātniski ietilpīgu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā. Programmas ietvaros tiek atbalstīta inovatīva uzņēmējdarbība šādās jomās: videi draudzīgu un energoefektīvu materiālu un produktu radīšana ēkām un būvēm, tīra transportēšana ar samazinātu izmešu apjomu, ūdens resursu vadība, atkritumu apsaimniekošana un ekodizains. Atbalsts vienam projektam ir no 10 000 līdz 140 000 eiro. Paša uzņēmēja līdzfinansējums ir 20% no kopējās projekta summas. Kopumā trešajā kārtā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 550 000 eiro.
I. Sārtaputne stāsta, ka programmas pirmajā kārtā finansējums piešķirts četriem, otrajā – sešiem uzņēmumiem.

«Programmas otrajā kārtā saņēmām 19 pieteikumu. Kopumā jāatzīst, ka par šo programmu uzņēmēju interese ir zemāka nekā par citām programmām, jo zaļā ražošana Latvijā ir samērā jauna un daudziem uzņēmējiem vēl nav īstas skaidrības, ko tā nozīmē. Jāteic, ka daudzi projekti iepriekšējās kārtās tika noraidīti, jo bija slikti izstrādāti biznesa plāni. Taču domāju, ka drīzumā jau būs daudz vairāk atbalstīto projektu un lielāka būs arī uzņēmēju interese.» I. Sārtaputne uzsver, ka zaļā ekonomika ir ekonomiskās attīstības virziens visā Eiropas Savienībā un daudzkas zaļajai ekonomikai piemītošs ir iestrādāts direktīvās un regulās. Kā vienu no būtiskiem piemēriem var minēt izmešu samazināšanu jeb tā sauktās oglekļa dioksīda emisiju kvotas.

Plašāk lasiet rakstā Atbalsta zaļo ražošanu piektdienas, 10.aprīļa laikrakstā Diena (13.lpp.)!
 

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra