Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2030.gadam jāsamazina oglekļa dioksīda izmeši par 40%, trešdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

EK izstrādātie ierosinājumi klimata izmaiņu ierobežošanai arī paredz, ka līdz 2030.gadam bloka dalībvalstīm jāpanāk, ka 27% no kopējā enerģijas daudzuma nodrošina atjaunojamie energoresursi.

Iepriekšējais plāns, kuru aizstās jaunais EK priekšlikums, paredzēja, ka līdz 2020.gadam oglekļa dioksīda izmešu apjoms jāsamazina par 20%, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.

Visām 28 ES dalībvalstīm būs jāapstiprina EK izstrādātais plāns, kas nosaka rīcību līdz 2030.gadam, lai tas varētu stāties spēkā.

Tomēr pašu dalībvalstu vidū valda asas domstarpības par prioritātēm laikā, kad ES cenšas atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Atjaunojamie energoresursi varētu nodrošināt 80% no pasaules enerģijas vajadzībām jau šī gadsimta vidū, izriet no Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC) analītiķu grupas ziņojuma.

Tomēr atjaunojamu energoresursu izmantošanas pieauguma nodrošināšana ir tehniski un politiski ļoti sarežģīta. «Ar nemainīgu klimata un enerģijas politikas atbalstu enerģijas resursi var ievērojami atbalstīt cilvēku labklājību un stabilizēt klimatu,» norāda IPCC.

Turpmāku šīs jomas izaugsmi nodrošinās pareiza politika – valdībām vajadzētu vairāk uzmanības pievērst investīcijām atjaunojamos energoresursos. Pašlaik aptuveni 12,9% no pasaulē saražotās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem.

IPCC ir analītiķu grupa, kas nodarbojas ar klimata jautājumu izpēti un tās lēmumus ņem vērā pasaules valdības.

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka darbu tā sāks 2020.gadā, informē Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

Viņš atzina, ka par AES celtniecības izmaksām gan ir pāragri runāt, jo vēl notiek sarunas ar investoru, kā arī tiek gatavots koncesijas līgums. «Katrā ziņā stratēģiskie investori mums jau ir iesnieguši savus piedāvājumus. Viens ir no Hitachi, bet otrs – Westinghouse. Šie priekšlikumi ir salīdzināmi, tajā pašā laikā piedāvājumi paredz ražot elektroenerģiju par tirgus cenu. Patlaban mēs gatavojam projektu un runājam ar stratēģisko investoru, lai noskaidrotu, kādas būs šā projekta izmaksas mūsu lokālajā līmenī – tā, lai šis projekts būtu komerciāli izdevīgs. Pašlaik sarunas notiek gan ar stratēģisko investoru, gan arī ar mūsu reģionālajiem partneriem – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju - par AES īpašuma tiesību jautājumiem. Katrā ziņā šim projektam ir jābūt ekonomiski izdevīgam un jādod iespēja elektroenerģiju ražot lētāk, nekā izmantojot gāzi. Tāda ir mūsu pieeja, un mēs ceram, ka sarunas par akcionāru un koncesijas līgumu mēs pabeigsim jau šogad,» klāstīja ministrs.

Ukrainas un Eiropas konflikts ar Krieviju, kas ļaunākajā gadījumā varētu novest pie dabasgāzes piegāžu pārtraukuma, ļautu no jauna pārdalīt pasaules gāzes tirgu, dodot labas izredzes ASV.

Jau labu laiku mēs lasām par enerģētikas revolūciju, ko Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) dažu gadu laikā izdevies panākt ar savu slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstību. Jaunākie Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka 2013. gadā ASV enerģijas neto imports sasniedzis zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, par ko jāpateicas tieši vietējās slānekļa gāzes un naftas ieguvei. Turklāt maksimums šajā ziņā vēl nav sasniegts. ASV līdz pilnībai noslīpētās tehnoloģijas arī vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Polijai, Francijai, Vācijai un Ukrainai ļāvušas sapņot par savas slānekļa gāzes industrijas attīstību, tikai... Tirgus jau ir sadalīts.

Kopš 2010.gada pieprasījums pēc dabasgāzes sarucis par vairāk nekā 25%, bet no 2016.gada tas ir stabilizējies, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» stāstīja uzņēmuma «Latvijas Gāze» valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs.

2018.gadā bijis neliels pieaugums, taču nevar runāt par faktu, ka tendence ir mainījusies. Iemesli ir plaši zināmi - daudzi ražotāji savā darbībā ievieš prasību būt energoefektīvākiem, skaidro eksperts.

«Patlaban lielais jautājums - vai pieprasījums mainīsies, vai saglabāsies krītošais lāču tirgus?» jautā Grēblinghofs. Gāzes patēriņu lielā mērā tieši virza elektrības un siltuma ražošana – 69% no kopējā dabasgāzes patēriņa. 12% izmanto industriālie uzņēmumi, 10% - uzņēmumi un 9% - mājsaimniecības.

Mājsaimniecības segmentā uzņēmums necer uz pieaugumu, pēdējo gadu laikā tirgum pievienojušās vien dažas mājsaimniecības.

«Esam situācijā, kad gāzes pieprasījums ir svārstīgs. Lielu proporciju veido atjaunojamie energoresursi, taču svārstības var ietekmēt to ražošanas apjomus. 2018.gads bija sauss un hidrostacijas nevarēja darboties tik aktīvi pirms gada; gāze šos apjomus aizstāja. Līdz ar to gāzes ražotājiem jābūt elastīgiem, jo pieprasījums var ievērojami mainīties.»

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Atjaunojamie energoresursi – koksnes granulas – iekaro stabilu tirgus nišu.

Novembrī Roterdamā sākusi darboties koksnes granulu birža. Tā nodibināta, lai biomasas tirdzniecību padarītu efektīvāku un likvīdāku ilgtermiņā, kā arī radītu caurspīdīgāku biomasas granulu cenu. Pašlaik Eiropas koksnes granulas tirgus patēriņš sasniedzis 10 milj. t gadā un līdz 2020. gadam pēc Eiropas Biomasas asociācijas prognozēm tas var pat seškāršoties. Arī Latvijas granulu ražotāji būvē jaunas rūpnīcas un attīsta savas ražošanas jaudas, līdz ar to 2011. gadā Latvijā saražoto granulu apjomi var pieaugt pat par 20%, salīdzinot ar 2010. gadā saražotajām aptuveni 580 tūkst. t. Latvijā pārsvarā ražo industriālās granulas, ko izmanto termoelektrocentrāles Skandināvijā un Rietumeiropā.

Ekonomikas ministrija turpina stiept gumiju ar Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnēm – to izstrādei vajag arvien vairāk laika

Par Latvijas energoneatkarības veicināšanu pēdējos 20 gadus ir paticis izteikties ļoti daudziem premjeriem un ekonomikas ministriem. Ir tapuši dažādi, skaistu frāžu pilni politikas plānošanas dokumenti ar labskanīgiem nosaukumiem – stratēģijas, pamatno- stādnes un vīzijas, kuras tobrīd aktuālais nozares ministrs ar neslēptu lepnumu ir demon- strējis konferencēs, valdības sēdēs un dažādās publiskās saiešanās. Jau Valda Birkava valdības deklarācijā 1993. gadā bija ierakstīts, ka tuvāko gadu mērķis ir energopiegāžu diversifikācija un energopatēriņa samazināšana. Teju katra nākamā valdība ir turpinājusi vilkt to pašu meldiņu tālāk, pie viena pieražojot klāt arī kādu jaunu vīziju, vēlams, uz daudzumdaudzām lappusēm, no kurām praktiska labuma gan bijis maz, jo no energoneatkarības un energoresursu piegāžu diversifikācijas viedokļa Latvija šodien atrodas principā tādā pašā situācijā kā pirms 20 gadiem.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Lai gan atjaunojamie energoresursi kļūst arvien aktuālāki un pieejamāki, Latvijas uzņēmēji daudz pasīvāk iegulda “zaļajā” enerģijā un retāk to lieto, salīdzinot ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Kamēr Igaunijā ilgtspējīgus energoresursus izmanto 19%, Lietuvā – 18%, Latvijā tikai 8% uzņēmēju, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*.

Daļa plāno investēt tuvāko gadu laikāKatrs septītais aptaujātais Latvijas mazais un vidējais uzņēmums plāno ieguldīt vai sākt izmantot alternatīvus energoresursus, piemēram, saules paneļus vai vēja ģeneratorus, tuvāko 5 gadu laikā. 6% Latvijas uzņēmēju to plāno darīt tuvāko divu gadu laikā, bet 8% - trīs līdz piecu gadu periodā.

“Zaļās enerģijas projektiem ir nākotne, un tas tiek ņemts vērā, izvērtējot uzņēmēju biznesa attīstības plānus, kuriem nepieciešams finansējums. Pagājušajā gadā pieprasījumu pēc investīcijām atjaunojamo energoresursu projektiem bija lielāks, šogad interese ir samazinājusies, lai gan banka nodrošina labus finansējuma risinājumus. Neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, uzņēmējiem iesakām rūpīgi izvērtēt savu darbību ilgtermiņā un lūkoties pēc ilgtspējīgiem risinājumiem savai biznesa jomai, jo tie atmaksāsies,” saka Luminor mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas.

Pasaulē pieaug pieredze saules enerģijas izmantošanā, turklāt pēdējo gadu laikā ir samazinājušās saules paneļu cenas, bet ir palielinājusies paneļu efektivitāte, tā Dienas Bizness konferencē Atjaunojamā enerģija 2012 norādīja SIA Eko Osta konsultants enerģētikas un atjaunojamo resursu jautājumos Mihails Pavlovs.

Saules enerģiju galvenokārt izmanto siltuma un elektrības iegūšanai, turklāt aiz vien plašākas perspektīvas ir tieši saules paneļu jomā. Saules enerģiju plaši izmanto Vācijā, kur to izmanto kā drošu un ekoloģisku kodolenerģijas alternatīvu.

Turklāt M.Pavlovs atzīmēja, ka Vācijā saules radiācija vidēji nav lielāka kā Latvijā, taču valsts saules enerģiju izmanto daudz aktīvāk.

Latvijā šobrīd aptuveni 70% energoresursu tiek importēti, bet atjaunojamie energoresursi mūsu valstī ir saule, vējš un bioresursi. Tāpēc nākotnē saules enerģijas jomai vajadzētu pievērst daudz lielāku vērību, rosināja M. Pavlovs. Kā mīnusus saules enerģijas jomā viņš minēja ekonomisko pamatu un atbalsta mehānisma trūkumu.

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Mūsdienās enerģētiku var salīdzināt ar tautsaimniecības asinsriti, un tā lielā mērā atspoguļo valsts ekonomikas attīstības un sabiedrības labklājības līmeni.

Par enerģētikas nozari un tās politikas veidošanu mūsu valstī atbild Ekonomikas ministrija, kura turpina iepriekšējās valdības iesāktos darbus, tajā skaitā izstrādā nozīmīgo likumprojektu par enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. Jāatzīst, ka līdz šim enerģētikas politikas attīstību Latvijā lielā mērā noteica vēsturiski ietekmīgākie nozares monopoluzņēmumi, nevis politiķi, kuriem būtu jāaizstāv enerģijas lietotāju intereses. Tādēļ ministrijas darba kārtībā pašlaik atrodas sarežģīts uzdevums - sagatavot un nodot valdībai apstiprināšanai tādu enerģētikas stratēģiju, kuras prioritāte būtu valsts tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība, tai pakārtojot ES direktīvas un mūsu enerģijas ražotāju, ieskaitot atjaunojamās (zaļās) enerģijas dažādo tehnoloģijupārstāvju, intereses. Risinot šo komplicēto uzdevumu, nedrīkstam pienācīgi nenovērtēt to, ka mums nav daudz tādu jomu, kurās Latvija starp citām valstīm joprojām ir līderpozīcijās pozitīvā nozīmē. Viena no šādām jomām ir atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur Latvija ES ir otrajā vietā aiz Zviedrijas.