Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši - kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tieši tāpēc droša pārtika ir viena no problēmām, kam gan ES, gan pasaules līmenī pievērš uzmanību. Turklāt starptautiskās izstādes World Expo 2015 kontekstā šis jautājums tiks īpaši izcelts, jo galvenā tēma ir «Paēdināt planētu: enerģija dzīvei».

Ar pārtiku saistītu saslimšanu ir daudz vairāk, nekā par to tiek runāts, tā uzskata Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, un arī statistika neuzrāda patieso ainu, jo par visiem gadījumiem netiek ziņots. A. Rūrāne min faktus, ka, piemēram, katru gadu ES tiek reģistrētas vairāk nekā 85 000 salmonelozes saslimšanu, kopumā radot ap trīs miljardiem eiro lielus zaudējumus. Turklāt pārtikas un ūdens izraisītas slimības nogalina ap diviem miljoniem cilvēku gadā, no kuriem daudzi ir bērni. Arī ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši. Kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, uzskata Dienas aptaujātie ES Zinātnes vadības komitejas pētnieki, kuri plāno šo jautājumu loku aktualizēt starptautiskās izstādes World Expo 2015 ietvaros.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz lauksaimniekiem gūt taisnīgākus ienākumus, salīdzinājumā ar citiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, jāievieš rīki, kas ļautu noturēties tirgus svārstībās, un jāpalīdz atrast jauns eksporta tirgus produktiem, kurus importa aizlieguma dēļ vairs nevar realizēt Krievijas tirgū, saka EP deputāti divās rezolūcijās, ko pieņēma otrdien.

Viņi arī aicina dalībvalstis vairāk stimulēt lauksaimniekus uz spēku apvienošanu ražotāju organizācijās.

«ES piena nozarē ir daudz nākotnes iespēju, bet Eiropas Komisija līdz šim brīdim nav pienācīgi novērtējusi jaunās grūtības, ar kuriem jāsaskaras ražotājiem, piemēram, ar piena kvotu izbeigšanos, nesen pagarināto Krievijas embargo ES pārtikai un cenu svārstībām. ES vairāk jāpalīdz savai piena nozarei kļūt par globālo līderi, nevis sekotāju,» teica EP deputāts Džeims Nikolsons (ECR, UK), kurš sagatavoja rezolūciju par pienu un bija arī galvenais atbildīgais par piena tiesību aktu paketes virzību Parlamentā 2012.gadā. Rezolūcija, kas pēta ES piena nozares izredzes, apstiprināta ar 510 balsīm par, 154 pret un 44 atturoties.

Biedrība Zemnieku saeima (ZS) publiski izplatījusi informāciju, kurā pauž sašutumu par partijas Zaļo Zemnieku savienība (ZZS) pārstāvju 2. un 3. februārī publiski paustajiem mēģinājumiem sašķelt lauksaimniekus.

"Cita starpā dažādos veidos mēģinot iedzīt ķīli zemnieku starpā, ZZS ir izdomājusi zemnieku prasību, ka atbalsts pienāktos tikai saimniecībām ar 50 govīm un 5000 litru izslaukumu no govs. Pie tam ZZS vadītājs Augusts Brigmanis šo ideju ir piedēvējis biedrībai Zemnieku saeima, kas rīko lauksaimnieku protestus," teikts izplatītajā informācijā.

ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda: „Šobrīd ZZS cenšas izplatīt informāciju, ka protestu rīkotāji biedrība „Zemnieku saeima” rosina atbalstu piešķirt tikai lielajām saimniecībām. Tie ir nekrietni meli. Mēs neesam par to lēmuši, un tā nav mūsu prasība. Šādi partija cenšas lauksaimniekus šķelt un izvairīties no zemnieku prasīto pasākumu īstenošanas ZZS līdz šim ilgstoši un neveiksmīgi pārraudzītajā jomā.”

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Lauku atbalsta dienests (LAD) aicina lauksaimniekus, kuri 2006.gadā ir uzņēmušies saistības saskaņā ar Lauku attīstības plāna (LAP) pasākuma Agrovide apakšpasākuma Erozijas ierobežošana nosacījumiem, pieteikties atbalsta saņemšanai.

No 1. septembra reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (RLP), ņemot vērā LAD rīcībā esošo informāciju par pieteiktajiem platību maksājumiem, nodrošinās lauksaimniekus ar datiem, kuri nepieciešami iesnieguma aizpildīšanai. Lauksaimniekus, kuri pieprasīs šādu informāciju, RLP darbinieki aicinās uzrādīt LAD klienta reģistrācijas numuru.

2010.gads ir pēdējais saistību izpildes gads 2006. - 2010. gada periodā. Turpmāk šāda veida atbalsta sniegšana nav plānota. Erozijas ierobežošanas mērķis ir veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnē.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo mēnešalgu 620 eiro apmērā no nākamā gada, bet 700 eiro apmērā – no 2024. gada.

Šāds lēmums tika pieņemts sasteigti, ignorējot ierasto konsultāciju ciklu ar darba devējiem un darba ņēmējiem. Tāpat lēmuma pieņemšanas procesā netika uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl papildu slogu, norāda Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

LDDK jau vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, tomēr norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai.

Prognozējamas un plānveidīgas minimālās algas paaugstināšanā būtiski ievērot arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā noteikto. Šajā gadījumā lēmums pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu.

“Tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un katru dienu domā, kā būt sociāli atbildīgiem pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aroganci pret tiem, kuriem citkārt prasīta tolerance pret darba devējiem neizdevīgiem lēmumiem. Mēs esam snieguši ieteikumus un aprēķinus, vienmēr bijuši orientēti uz sadarbību, lai sekmētu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, tomēr tā nav iespējama, ja mūs neuzklausa,” saka LDDK prezidents Andris Bite.

LDDK norāda, ka sociālais dialogs Latvijā pierādījis savu nozīmi valstij svarīgu un izšķirīgu lēmumu pieņemšanā jau 30 gadus, tāpēc Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) ir neatņemams konsultāciju mehānisms, kur demokrātiski un atbildīgi iespējams vienoties par sociālekonomiskiem jautājumiem, arī par minimālās algas apmēru valstī, un to nepieciešams izmantot arī turpmāk.

Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām sociālie partneri un sadarbības organizācijas tikās ar teju visām politiskajām partijām, kuras atzina sociālā dialoga un konsultēšanās nozīmi un apliecināja vēlmi uzlabot šo praksi. LDDK kopā ar partneriem arī sagatavojuši rekomendācijas jaunās valdības deklarācijai, kurās iekļauti darba devējiem būtiski jautājumi, kas palīdzētu sekmēt tautsaimniecības attīstību un ilgtspējīgu izaugsmi.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Norvēģijas valdība izlietojusi ārkārtas rezerves, lai iesaistītos naftas un gāzes nozarē strādājošo streika risināšanā, kas ilga 16 dienas un radīja Norvēģijas industrijai aptuveni 2,9 miljardu Zviedrijas kronu (240 milj. Ls) zaudējumus.

Jau pirmdien vēstīts, ka naftas un dabasgāzes ieguves kompānijas pauda, ka otrdien tiks slēgta ražošana, jo uzņēmumi nevar vienoties ar strādniekiem jautājumā par agrāku pensionēšanos, saņemot pilnu pensiju. Šāds solis tika veikts cerot, ka valdība iesaistīsies problēmas risināšanā.

Norvēģijas valdība reaģējusi uz arodbiedrību un kompāniju nevienprātības izraisītām problēmām, Valsts algu padomei (National Wages Board) parūpējoties par «piespiedu šķīrējtiesu». Patlaban nav zināms, cik daudz laika šis process varētu prasīt, tomēr otrdien aptuveni 6500 strādnieku «nekavējoties» atgriezušies pie darba ierastajā režīmā.

Vērojot šā brīža ekonomisko situāciju Latvijā, sajūtas ir diezgan skumjas, jo ne uzņēmējiem, ne arī sabiedrībai kopumā nav skaidrības par to, kas notiks.

Šobrīd ir dzirdami tikai populistiski izteikumi, ka, jā — nauda ir, bet tajā pašā laikā tās nemaz nebūs. Un šī neziņa uzņēmējiem šķiet visskumjākais. Līdz šim jau diezgan ierasta prakse no valdības puses bija mainīt spēles noteikumus tās laikā, tagad klāt vēl nākusi pilnīga neziņa un prognožu neesamība. Uzņēmējs kaut ko var plānot arī tad, ja prognozes ir pesimistiskas, bet, ja to nav vispār, tad tas ir ļoti grūti.

Valdībai jau vakar bija skaidri jānodefinē, cik un kādi līdzekļi tiks novirzīti ražošanas uzlabošanai, ražošanas attīstībai, lai uzņēmēji skaidri varētu saprast, kādas investīcijas var plānot, jo šobrīd, manuprāt, katra diena ir zelta vērtē. Valdībai vajadzētu skaidri nodefinēt, kas un uz kādiem noteikumiem var saņemt finansējumu savai ražošanas attīstībai, tas ir viens. Tāpat kā to, kādā veidā tiks pastiprināta banku darbība, lai uzņēmēji varētu ar saprātīgiem nosacījumiem saņemt finanšu līdzekļus. Jo ilgāk valdība vilcināsies ar šo paziņojumu, jo situācija paliks dramatiskāka.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.