Lai arī uzņēmējus ar valūtu svārstībām sen vairs nav iespējams pārsteigt, tomēr šo izmaiņu ietekme uz konkrēto uzņēmumu finansiālās darbības rādītājiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem – norēķina valūtas, konkrēto valstu īpatsvara Latvijas kompānijas kopējā ieņēmumu portfelī, piegāžu apjomiem, arī izmaksu dinamikas pašu mājās, raksta laikraksts Dienas Bizness.
Vienlaikus jāņem vērā, ka ar savu nacionālo valūtu kursu maiņu būtībā tiek bremzēts – sadārdzināts imports un stimulēti pašmāju izstrādājumi un tai skaitā arī to eksports. Jāņem gan vērā, ka valūtu kari nav nekāda pagātne, jo vienas no pasaules lielākajām ekonomikām Ķīnas juaņas vērtības samazināšanās nozīmē šajā valstī strādājošo ražotāju konkurētspējas pieaugumu, kas var ietekmēt citās valstis strādājošo ražotāju turpmāko dzīvi un pat likteni.
«Ik mēnesi aptuveni vienu kuģi ar papīrmalku piegādājam uz Zviedriju, taču šīs valsts nacionālās valūtas – kronas – svārstības tiešā veidā nejūtam, jo darījumi notiek eiro, nevis zviedru kronās,» stāsta koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka darījumu norēķini eiro valūtā pasargā no valūtas maiņas riskiem, taču ne jau visiem ir noslēgti tādi piegāžu līgumi, kas paredz norēķinus eiro. «Ne jau tikai Zviedrija un Lielbritānija koriģē savu nacionālo valūtu kursu tā, lai tas ir izdevīgāk šo valstu uzņēmējiem. Tāpat rīkojas arī daudzas citas valstis - tikai minētās ir salīdzinoši lieli Latvijas izstrādājumu patērētāji, tāpēc arī šīs svārstības vairāk redzam,» vērtē A. Apfelbaums.
Viņaprāt, izdevīgs kronas vājums ir tiem, kuri vēlas iegādāties preces no šīs valsts ražotājiem. «Britu sterliņu mārciņas vērtības kritums attiecībā pret eiro ir daudz sāpīgāks, jo Lielbritānijas tirgotāji spēj panākt sev izdevīgus nosacījumus,» tā A. Apfelbaums. Vienlaikus viņš atzīst, ka valūtu svārstībās ir brīži, kad konkrētajam uzņēmumam ir labi un kad ir slikti, tomēr šīs situācijas atrodas nemitīgā kustībā.
«Pirms dažiem gadiem eksports uz Lielbritāniju bija teju 50%, bet pēc balsojuma par Brexit un tā radītajām neskaidrībām šis īpatsvars sarucis līdz 5%. Šodien var secināt, ka tāda tirgus uzņēmumam tikpat kā vairs nav,» savukārt stāsta metālapstrādes SIA SFM Latvia valdes priekšsēdētājs Nauris Jansons. Viņš atzīst, ka šādu situāciju ir radījis vairāku apstākļu kopums – mijiedarbība. «Tad, kad tika nobalsots par Brexit, sākās metāla cenu pieaugums, un britu sterliņu mārciņas vērtība krita. Vienā brīdī britu valūtas vērtība bija sarukusi, šķiet, par 28%, bet metāla cena pieauga teju par 30%. Tā rezultātā pēkšņi uzņēma produkcija kļuva par teju 60% dārgāka Lielbritānijas tirgū salīdzinājumā ar šīs valsts vietējiem ražotājiem. Rezultāts ir loģisks – klātbūtne Lielbritānijas tirgū ir, un tas arī ir viss,» pārdzīvoto stāsta N. Jansons. Viņš atzīst, ka pārorientēšanās uz citiem pircējiem citās valstīs prasījusi laiku un resursus, lai gan rezultāts esot labs. «Lielbritānijā ir palikuši tie uzņēmuma produkcijas pircēji, kuri savus ražojumus eksportē uz Eiropu,» uz jautājumu, kādi tad klienti saglabājās Lielbritānijā, atbild N. Jansons.
Viņš atzīst, ka Lielbritānijas iekšējā tirgū strādājošie (bijuši labi un lieli) klienti ir zuduši. «Kontakti nav zuduši, bet viņu vietā ir atrasti citi klienti. Tagad gaidām, ar ko tad īsti noslēgsies Brexit sāga un skaidrību par turpmāko tirdzniecisko sadarbību,» tā N. Jansons. Viņš skaidro, ka visa šī situācija Lielbritānijas eksportētājiem devusi jaunu spēku, bet tiem, kas darbojās iekšējā tirgū un importēja, tieši pretēji – radījusi grūtības.
Visu rakstu lasiet 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
