Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Šā gada 10.aprīlī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks «Platību maksājumu iesniegumu 2012.gadā» pieņemšanu.

Tiem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes Klientu apkalpošanas daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība, vai jebkurā citā LAD Klientu apkalpošanas daļā. RLP ir pieejamas iesniegumu veidlapas un Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2012.gadā.

Savukārt konkrētajam pretendentam sagatavotas lauku bloku kartes var saņemt tajā RLP, kurā 2011.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums. Aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012.gada 15.maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām.

Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā.

Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Zemkopības ministrija ir sniegusi informāciju par ieņēmumu samazinājuma apmēriem noteiktās lopkopības nozarēs, tādēļ šīs nozares saņems atbalsta maksājumus, liecina Lauku atbalsta dienesta informācija.

Nozares ražotāju kopējie ieņēmumi 2020. gadā no aprīļa līdz jūnijam samazinājās.

Piena ražošanā tie samazinājušies par 9,1% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laikposmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados; liellopu audzēšanā tie samazinājušies par 26,8% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam vidēji iepriekšējos trijos gados.

Savukārt cūkkopībā ienākumi šajā periodā bija samazinājušies par 11,2% salīdzinājumā ar nozares ražotāju kopējiem ieņēmumiem 2019. gadā no aprīļa līdz jūnijam.

Līdz ar to Lauku atbalsta dienests sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, dienests pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam – vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās.

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu situācija cūkkopības sektorā šogad vērtējama kā laba, savukārt jau tuvākajos gados nozarē tiek prognozēts uzplaukums, kas skaidrojams ar jau patlaban veiktajām investīcijām un pieprasījuma pieaugumu tirgos.

Šādas prognozes izskanēja ES lauksaimnieku organizācijas Copa/Cogeca cūkgaļas ražotāju darba grupā, kurā kā eksperts no Latvijas ar Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Lauku tīkla atbalstu piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvis Dzintars Veide.

Viņš norāda - neraugoties uz sarežģītajām tirgus attiecībām ar Krieviju un Ķīnu, kas skar tieši cūkgaļas sektoru, situācija cūkkopības sektorā vērtējama kā laba.

Vidējā cena par cūkas kautsvaru ES septembrī bija 1,90 eiro par vienu kilogramu, un tā bija augstākā kopš 1997.gada. Savukārt decembrī cena par cūkas kautsvaru ir vidēji 1,70-1,75 eiro, kas arī vērtējama kā laba. Tiek prognozēts, ka šāda cena varētu saglabāties arī līdz gada beigām.

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem - Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē un Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā - par kopējo summu 41 miljons eiro, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē notiks no 6.jūlija līdz 4.augustam, pieejamais publiskais finansējums ir 11 miljoni eiro.

Arī projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām notiks no 6. jūlija līdz 4.augustam.

Šajā apakšpasākumā pieejamais publiskais finansējums ir 15 miljoni eiro.

Fiziskām vai juridiskām personām, kas šajā apakšpasākumā iesniegs projektus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanā, pieteikšanās laiks ir no 6.jūlija līdz 30 decembrim vai arī līdz izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.

Aizvadītais gads Latvijas lauksaimniekiem nesa ļoti bagātīgu ražu, un, pateicoties tam, daudziem zemniekiem izdevies gūt ienākumus investīcijām saimniecību attīstībai – gan lauksaimniecības tehnikas, gan zemes iegādei. Vienlaikus lauksaimniekiem rada bažas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanas kārtībā. Reaģējot uz to, kā arī ņemot vērā nozares attīstību un lauksaimniecības finanšu plūsmas specifiku, DNB līzings ir izstrādājis Latvijas lauksaimnieku aktuālajām vajadzībām piemērotu finanšu pakalpojumu – līzinga aizdevumu.

«Pēdējā laikā daudzus Latvijas lauksaimniekus ir satraukušas likumdošanas izmaiņas, kas saistās ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) investīciju projektu atmaksas kārtību gadījumos, ja tiek izmantots finanšu līzinga produkts. Mūsu klienti nereti ir pauduši bažas par finansējuma pieejamības samazināšanos, kā arī uzdevuši jautājumus par ES līdzfinansējuma saņemšanas kārtību,» skaidro DNB Līzinga centra vadītājs Krišjānis Znotiņš.

Finanšu līzinga konkurētspēja pēc šīm ES likumdošanas izmaiņām saistībā ar ELFLA investīcijas projektiem samazināsies. Ja lauksaimnieks sev nepieciešamo finansējumu iegūs, izmantojot finanšu līzingu, jaunā likumdošana paredz, ka zemniekam jānoslēdz līgums ar līzinga kompāniju un jāiesniedz investīciju projekts Lauku atbalsta dienestā (LAD). Kad LAD ir izvērtējis un apstiprinājis šo investīciju projektu, lauksaimnieks iesniedz LAD līzinga līgumu un maksājumu grafiku, un LAD visā līzinga termiņa laikā pārskaita lauksaimniekam finansējumu par izmaksām, kas jau ir radušās (faktiski samaksātajiem pamatsummas maksājumiem). Tātad – LAD līdzfinansējums tiek apgūts pakāpeniski (reizi ceturksnī) visa līzinga termiņa garumā (līdz pieciem gadiem). Piecu gadu uzraudzības periods, kura laikā īpašumtiesības nedrīkst tikt mainītas, tiek noteikts, sākot no brīža, kad pilnā apmērā segtas finanšu līzinga saistības.

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Aktivizējot klātienes pārbaudes un apsekojot valsts un Eiropas Savienības atbalstam pieteiktās bioloģiskās lauksaimniecības platības, Lauku atbalsta dienests (LAD) novērsis potenciālus atbalsta izkrāpšanas gadījumus vairāku simtu tūkstošu eiro apjomā.

Par to šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sēdē informēja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka krāpšanas gadījumi saistīti ar atbalsta pieprasīšanu par platībām, kur 90% zemes nav apstrādāta un ir papuve.

«Šogad LAD ir 900 jauni bioloģiskās saimniekošanas klienti ar kopumā 41 800 hektāriem zemes. Starp šiem klientiem ir vairākas fiziskas personas Ludzas un Rēzeknes novadā, kas pieteikušas atbalstam zemes līdz pat 500 hektāriem, kur 90% platību nekas netiek darīts. Summējot visus atbalsta veidus, šādos gadījumos atbalsts sasniegtu no 100 000 līdz 300 000 eiro. LAD ieskatā tā ir naudas izkrāpšana, un šie saimnieki ir lauksaimnieciskās darbības imitētāji,» sacīja LAD direktore.

Pirmdien Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks pieņemt iesniegumus platību maksājumiem 2013.gadam.

Lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem, informē dienestā. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes Klientu apkalpošanas un administratīvajā daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība. No 15.aprīļa pārvaldēs būs pieejamas iesniegumu veidlapas un informatīvie materiāli. Savukārt lauku bloku kartes varēs saņemt tajā pārvaldē, kurā 2012.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums.

LAD informē, ka aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2013.gada 15.maijam.