Jaunieši atzinīgi vērtē iespēju vasarā strādāt un nopelnīt naudu, tā liecina pētījums par jauniešu profesijas izvēli un jauniešu iesaistīšanos skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā.

Laikā no 2006.gada 13.-25.septembrim Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi ietvaros tika veikts Pētījums par skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā iesaistīto jauniešu profesijas izvēli. Tā mērķis bija novērtēt, vai jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem ir izvēlējušies nākotnē apgūstamo profesiju, un noskaidrot, cik lielā mērā dalība Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā ietekmē jauniešu profesijas izvēli.

Pētījumu veica biedrība Jauniešu konsultācijas. Telefonintervijās tika aptaujāti 1650 jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kas šovasar un iepriekšējos divos gados piedalījās skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Tika veiktas arī 15 intervijas ar darba devējiem, kuri nodarbina aptuveni 15% pasākumā iesaistīto jauniešu.

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007. mācību gadā, kas iezīmē jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kopumā kritusies interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem. Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.

Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).

"Hansabanka kā lielākā banka Latvijā uzskata par savu atbildību sekot līdzi vidusskolas beidzēju profesionālajiem plāniem, jo skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus. Tāpēc iepriecina, ka skolēnu izvēle par savu nākotnes lomu darba tirgū kļūst aizvien pārdomātāka. Tāpat ir redzams, ka karjeras izvēle ir kļuvusi daudzveidīgāka un skolēni ieklausās sabiedriskajā diskusijā par to, kuras specialitātes būs pieprasītas nākotnē. Diemžēl ir redzams, ka puse no skolniekiem, uzsākot mācības, tās uzreiz vēlas apvienot ar darbu. Lai iegūtā izglītības kvalitāte būtu pēc iespējas augstāka, skolniekiem būtu jādod iespēja fokusēties uz mācībām," uzsver Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Oksana Sivokobiļska.

Pēdējā laikā kritusies jauniešu interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem, liecina Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pētījums. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā.

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu 12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte 2006./2007. mācību gadā. Tas liecina, ka šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.

Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

2007.gada 8.septembrī

9. septembrī Rīgā, Grīziņkalna skeitparkā, Rīgas domes rīkotā Jauniešu mēneša ietvaros notiks Latvijas galvaspilsētas festivāls "Ekstrēmā tūre '07 Rīga". Tā ietvaros īpašā ringā norisināsies Break dance V.I.P. Battle sacensības, varēs vērot Baltijas valstu čempionātu rollingā, ekstrēmajos sporta veidos un piedalīties veloturnīrā, kā arī bez maksas apgūt dažādas radošas iemaņas grafiti un foto/video darbnīcā.

Sabiedriskā organizācija "Avantis" sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu un Latvijas skeitborda federāciju 9.septembrī rīko vienas dienas ekstrēmo sporta veidu un mākslas festivālu jauniešiem "Ekstrēmā tūre '07 Rīga". Grīziņkalna skeitparkā uz noslēguma pasākumu ieradīsies labākie ekstrēmās tūres darbnīcu dalībnieki no vairākām Latvijas pilsētām, lai cīnītos par uzvarētāja titulu un vērtīgām balvām.

AB.LV Sabiedriskā labuma fonds ir atbalstījis sešus bērnu un jauniešu projektus Rīgā un Aizkrauklē, piešķirot kopā to īstenošanai 16500 latus. Šie ir pirmie fonda atbalstītie projekti šajās grantu programmās, liecina tā sniegtā informācija medijiem.

Grantu programmas Bērniem un ģimenēm draudzīgi projekti ietvaros Kokneses pagasta padome līdz 2008. gada vasarai ierīkos skeitparku pagasta jauniešiem (fonda piešķīrums LVL 7500,-). Aizkraukles bibliotēkas bērnu nodaļa gada garumā rīkos nodarbības bērniem ar īpašām vajadzībām un pilnveidos bibliotēkas darbu (fonda piešķīrums LVL 1134,02). Savukārt biedrība Grāmatas bērniem sagatavos un izdos grāmatu Люди, которые не рисовались, kura tiks dāvinātas Rīgas bibliotēkām un mazākumtautību skolu bibliotēkām; notiks grāmatas atvēršanas svētki un 10 nodarbības bērniem Rīgas skolās (fonda piešķīrums – LVL 3000,-).

Šīs grantu programmas mērķis ir veicināt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos Latvijā, atbalstot aktivitātes un pasākumus, kas palīdz rast risinājumus aktuālām problēmām un mazina to cēloņus. Pieejamais finansējums 2007. un 2008. gadā ir LVL 90 000. Viena granta apjoms var sasniegt LVL 7500. Pieteikumus var iesniegt biedrības un nodibinājumi, pašvaldības un to iestādes, kuru darbība ir vērsta uz atbalstu bērniem un ģimenēm Rīgā, Jūrmalā, Rīgas rajonā un Aizkraukles rajonā.

Sestdien, 11.oktobrī, Aizputes lielā gadatirgus laikā jauniešu centra IDEA House jaunieši, līdzās vietējiem uzņēmējiem, māksliniekiem un tirgotājiem, izveidos savu tirgus placi, kur pilsētas iedzīvotājam un viesim ļaus novērtēt BodyArt darbnīcā iegūtās prasmes.

Ikvienam gadatirgus apmeklētājam jauniešu vadībā būs iespējams pašam izmēģināt ķermeņa apgleznošanas tehniku. Projektu IDEA House īsteno biedrība NEXT sadarbībā ar Aizputes pilsētas domi, Sorosa fondu – Latvija un Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā.

Aizputes IDEA House ķermeņa apgleznošanas darbnīcu vada BodyArt māksliniece Inga Gedoviusa.

„Veicot Aizputes jauniešu aptauju, secinājām, ka vēlmju, interešu un ideju ir ļoti daudz, taču ne vienmēr tās ir tik vienkārši realizējamas dzīvē. Nolēmām īstenot dažus no jauniešu minētajiem sapņiem. Aizputes IDEA House izveidojām darbnīcu, kuras ietvaros iespējams iepazīties ar BodyArt mākslas pamatprincipiem. Ķermeņa apgleznošana Latvijā ir samērā jauns pašizteiksmes veids un, iespējams, tieši tādēļ ieguvis tik lielu jauniešu uzmanību. Šonedēļ nolēmām padižoties ar padarīto un arī pārējos pilsētas iedzīvotājus un gadatirgus apmeklētājus iepazīstināt ar saviem darbiem un ķermeņa apgleznošanas mākslu," stāsta IDEA House vadītāja Ance Zemžāne.

Tikai aptuveni viena sestā daļa jauniešu (16%) vislabprātāk veidotu paši savu biznesu vai strādātu ģimenes uzņēmumā, liecina «Swedbank» veiktā jauniešu aptauja.

Šādu izvēli biežāk minējuši jaunieši pēc 24 gadu vecumā (23% no aptaujātajiem), bet salīdzinoši retāk tie, kuri tikko beiguši vidusskolu vai uzsākuši studijas (10%),

No datiem izriet, ka stabilitāte un ienākumu prognozējamība Latvijas jauniešiem šobrīd ir būtiskākās vērtības, domājot par savu nākotnes darba vietu. Lai gan uzņēmējdarbības gars pieaug, vairums izvēlētos darbu stabilā uzņēmumā - vairāk nekā puse no studiju vecuma jauniešiem (53%) vislabprātāk uzsāktu darba gaitas kādā jau sevi apliecinājušā uzņēmumā. No aptaujātajiem jauniešiem trešdaļa vēlētos strādāt nelielā vai vidējā uzņēmumā, bet ceturtdaļa – kādā no lielajiem uzņēmumiem. Interesanti, ka jaunuzņēmumos jeb start-up uzņēmumos darba gaitas uzsākt būtu gatavi vien 6% jauniešu.

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TietoEVRY" sadarbībā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centru izstrādā virtuālās terapijas laboratoriju.

Pilotprojekta mērķis paredz nodrošināt pacientiem psihoterapijas seansus ar virtuālās paplašinātās realitātes palīdzību.

Virtuālās terapijas laboratorija, izmantojot nākamās paaudzes tehnoloģijas, uzlabos pusaudžu un jauniešu garīgo veselību. Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā jāievēro fiziskā distance, valstī noteiktie ierobežojumi un jāmazina inficēšanās risks, pilotprojekts sniegs priekšrocību - apgūt svarīgas emociju kontroles prasmes attālinātā saskarsmē ar speciālistu.

"Tā ir veiksmīga sadarbība starp garīgās veselības profesionāļiem un informācijas tehnoloģiju ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Somijā. No tās ieguvēji būs galalietotāji - bērni, pusaudži un viņu ģimenes. Virtuālās terapijas laboratorija ir inovāciju solījums padarīt šādus pakalpojumus cilvēkiem pieejamākus, tāpēc nākotnes ambīcija ir terapijas metodi izmantot arī reģionos," pauž informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas filiāles vadītāja Valērija Vārna.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi konkursu par būvdarbu veikšanu pilsētas atpūtas parka un jauniešu mājas izveidei Kauguros, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena bez PVN ir 7,5 miljoni eiro.

Kā skaidro Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite, Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā – Kauguros, pašvaldība veidos atpūtas parku un izbūvēs jauniešu māju. 24.aprīlī ir izsludināts būvdarbu iepirkums, piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 29.maijs. Darbus iecerēts veikt divās kārtās, vispirms labiekārtojot parka teritoriju un otrajā kārtā izbūvējot jauniešu māju. Darbi būs jāpabeidz 14 mēnešu laikā no darbu uzsākšanas.

Atpūtas parku 3,8 hektāru platībā veidos Kauguru apkaimē, teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu, izbūvējot šajā teritorijā ēkas, kas būs piemērotas komersantiem saimnieciskās darbības veikšanai, un pilsētas atpūtas parka teritoriju – kā drošu, vizuāli Jūrmalas pilsētas ainaviskajai videi raksturīgu teritoriju, kas piemērota daudzfunkcionālām sabiedriskām aktivitātēm - pilsētas kultūras un atpūtas pasākumu organizēšanai, tirdzniecības vietu nodrošināšanai, sporta un aktīvās atpūtas aktivitātēm, jauniešu interešu un profesionālās ievirzes apmācību organizēšanai un citām funkcijām, skaidro Z. Leite.

Izaugsmes vārdā finansējuma palielinājums ir jāatrod, vienlaikus jārūpējas par to, lai tas nestu praktisku atdevi

Vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez naudas celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams, intervijā DB uzsver a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un a/s Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova.

Kādas ir farmācijas nozares un arī biofarmācijas attīstības iespējas? Vai Grindeks un Olainfarm veiksmes stāsti apliecina nozares potenciālu kopumā?

K.L.: Viennozīmīgi Grindeks veiksmes stāsts, attīstības ceļš un konkurētspēja pasaules līmenī liecina par nozares potenciālu. Es to raksturotu kā labu. Farmācija tāpat kā citas nozares ir cieši saistīta ar sabiedrību. Es atļaušos apgalvot – jo izglītotāka un zinošāka būs sabiedrība, jo lielākas būs šīs jomas izaugsmes iespējas.

Sākoties jaunajam mācību gadam, Parex banka ievieš īpaši jauniešu auditorijai izveidotu produktu līniju ar zīmolu Parex Play, tādējādi radot interaktīvu vidi www.parexplay.lv ar šai auditorijai pievilcīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu. Ieviešot Parex Play banka pamatojas uz popularitāti, ko bankas produkti ir ieguvuši jauniešu vidū pēdējā gada laikā.

Parex Play apvieno tādus produktus kā ISIC maksājumu karti, studentu un studējošā kredītu, MasterCard un American Express BLUE kredītkarti, pensiju sistēmas 2.līmeņa ieguldījumu plānus un naudas uzkrāšanu Maxi kontā. "Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tādēļ esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien," par Parex Play produktiem stāsta Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis.

Līdz ar jaunā zīmola Parex Play izveidi, Parex banka plāno aktīvāk pievērsties jauniešu auditorijas uzrunāšanai, tādējādi palielinot savu tirgus daļu jauniešu produktu segmentā. Tā, piemēram, studentu kredīta iegūšanu nereti sarežģī galvotāju nepieciešamība. Parex banka ir atvieglojusi šo procedūru strādājošajiem studentiem, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī - šiem studentiem galvotājs nav nepieciešams. Studiju kredīta summa, ko piedāvā Parex banka, sasniedz 10 000 latu visam studiju periodam. Paralēli tam studenti var saņemt arī studējošā kredītu 150 latu apmērā mēnesī.

Sociālās jomas aktīviste Tatjana Tarasova Liepājā plāno attīstīt sociālo uzņēmumu, atverot īpašu kafijas kiosku Youth Cafe

Nelielais kiosks Rīgas ielā blakus Liepājas dzelzceļa stacijai ir savests kārtībā, apmēbelēts un ir apmācīti arī pirmie darbinieki, vēl atlicis tikai sagaidīt aprīkojumu, lai kafijas tirgotava liepājniekiem varētu sākt piedāvāt karsto dzērienu. Tatjana cer, ka pēc skata necilais kiosks sniegs lielu ieguldījumu to Liepājas jauniešu dzīvē, kuriem grūti atsperties darba tirgū bez pirmās darba pieredzes.

Būtisks ieraksts CV

Tirgojot kafiju, uzkodas un suvenīrus, jaunieši iegūs praktiskās iemaņas un tik svarīgo ierakstu CV par pirmo darba pieredzi. Jauniešiem būs iespēja kioskā darboties no mācībām brīvajā laikā, strādāt šeit varēs arī jaunās māmiņas, kurām vēl nav darba pieredzes vai nav, kur atgriezties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Kiosks kā sociālā biznesa projekts darbosies līdzās jauniešu centram House of Hope. Abi projekti ir saistīti arī gluži fiziski, jo kiosks atrodas blakus vēsturiskajai ēkai, kur tagad apmeties no Karostas pārceltais jauniešu centrs – ēkas iekārtošana pabeigta tikai pērn novembrī. Jau desmit jauniešu izgājuši apmācības, lai spētu darboties ar kases aparātu, tāpēc Tatjana ir gatava drīzumā dot starta šāvienu kafijas kioska atvēršanai. Viņa ar šo projektu vēlas aizpildīt robu jauniešu nodarbinātības ceļā – bez pirmās pieredzes vai rekomendācijām atrast darbu ir sarežģīti, viņa vērtē no jauniešu stāstītā. Ar jauniešiem Tatjana sarunājas bieži, tā ir viņas ikdiena jau vairākus gadus, kopš caur dziļi personīgu pieredzi Tatjana izveidoja jauniešu centru Karosta Kids.

Šodien, Ministru prezidents Ivars Godmanis un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns tikās ar biedrības Jauniešu konsultācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu konkrētus turpmākos uzdevumus, kurus būtu jāveic biedrībai, sagatavojot priekšlikumus Latvijas izaugsmei ilgtermiņā, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Jau 9.maijā Jauniešu foruma dalībnieki un Ministru prezidenta vadītās Nacionālās attīstības padomes locekļi un citi interesenti tika iepazīstināti ar jauniešu redzējumu par to, kā veicināt ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi. Ministru prezidents atzinīgi novērtēja jauniešu sagatavotos priekšlikumus, kā arī norādīja uz nepieciešamību turpmākajā darba procesā sniegt tiem savu redzējumu jau šaurākā jomā – izglītībā.

Sarunas laikā galvenā uzmanība tika vērsta uz jauniešu pieredzi ar esošo Latvijas izglītības sistēmu. Jaunieši iepazīstināja Ministru prezidentu ar savu praksi gan iegūstot vidējo izglītību, gan augstāko, kā arī norādīja uz tiem viņuprāt būtiskākajiem trūkumiem esošajā izglītības sistēmā, kas neļauj jaunietim iegūt konkurētspējīgu izglītību.

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Kauguru parkā Jūrmalā uzsākta jauniešu mājas izbūve, kurā būs telpas jauniešu aktivitātēm, multifunkcionāla zāle pasākumiem, jumta terase ar āra kino vietu.

Jauniešu māja atrodas topošajā Kauguru parkā, kas tiek izbūvēts 3,8 hektāru platībā Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā. Plānots, ka jauniešu mājas darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Daļa no jauniešu mājas tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Parka izbūves darbi sākti šā gada aprīlī, un tos plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Kauguru parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēs skeitparku 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem izbūvēs rotaļu laukumus kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.