Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstījuši likumprojektu ar mērķi ierobežot biodegvielas ražošanu no šim nolūkam īpaši audzētiem kultūraugiem, kas paātrinās pāreju uz alternatīvām biodegvielas ražošanas metodēm, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Likuma mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko netieši rada tas, ka arvien vairāk lauksaimniecības platību atvēl biodegvielas graudaugu audzēšanai.

«Mums izdevās dabūt cauri ārkārtīgi tehnisku, tehnoloģisku un ideoloģiski piesātinātu tiesību aktu,» norādīja par noteikumu izstrādi no EP puses atbildīgais deputāts Nils Torvalds (ALDE, FI), pēc tam, kad Parlaments bija atbalstījis viņa ierosinājumu.
Tomēr Torvalds arī izteica šaubas, vai noteikumu redakcija, kurai atbalstu izdevies panākt no dalībvalstīm, patiešām ir pietiekami stingra. «Mūsu mērķi bija daudz vērienīgāki - gan attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, gan uz tehnoloģisko progresu. Ja Eiropa nesper vērienīgus soļus uz priekšu, tā tiks atstāta aizmugurē. Turklāt ES pastāv sistēmiska problēma ar bloķējošo mazākumu ES Padomē, kas dažreiz pieļauj mazākuma diktatūru, uzvarot dalībvalstīm, kas baidās no nākotnes,» viņš piebilda.

Pašreizējie tiesību akti prasa ES dalībvalstīs līdz 2020.gadam nodrošināt, lai vismaz 10% no transporta patēriņam izmantotās enerģijas būtu ražota no atjaunīgajiem resursiem. Jaunie noteikumi paredz, ka pirmās paaudzes (ražotas no kultūraugiem, kas audzēti uz lauksaimniecības zemes) biodegvielas īpatsvars no 2020.gada nedrīkstēs pārsniegt 7% no transportā izmantotās degvielas; degvielas piegādātājiem ir jāziņo dalībvalstīm un Komisijai par siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, ko radījusi ar attiecīgās degvielas ražošanu saistītā netieša zemes izmantošanas maiņa", proti, jaunu lauksaimniecības platību radīšana, lai audzētu pārtikas kultūraugus un kompensētu par platībām, ko tagad aizņem biodegvielas kultūraugi.

Savukārt EK jāpublicē dati par siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu, ko radījusi netieša zemes izmantošanas maiņa.
ES dalībvalstīm ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc ES direktīvas stāšanās spēkā būs jānosaka nacionālie mērķi attiecībā uz jaunās paaudzes biodegvielas, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem, vai jūraszālēm, īpatsvaru transporta patēriņā. Dalībvalstīm šie tiesību akti jāpiemēro līdz 2017.gadam.

Lauksaimniecības zemes lietošana biodegvielas kultūraugu audzēšanai samazina platības, kas pieejama pārtikas kultūraugu ražošanai. Tas rada vajadzību atbrīvot vairāk zemes, piemēram, izcērtot mežu, lai audzētu pārtiku - šis process pazīstams kā netieša zemes izmantošanas maiņa. Mežu izciršana palielina siltumnīcefekta gāzu izmešus, kas var mazināt vai pat pavisam dzēst ieguvumus videi, kas rodas no biodegvielas izmantošanas.

Eiropas Parlaments kopš 2008.gada ES biodegvielas politikā aicinājis ņemt vērā netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra