Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. 

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Plātņu iespēja

«Jaunas celulozes rūpnīcas sapnis jau sen ir izsapņots, kur papīrmalku būtu varēts izmantot kā izejvielu celulozes un papīra ražošanai, taču šo resursu var sekmīgi ieguldīt plātņu ražošanā,» saka ilggadējais asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Šo izejvielu bāze ir pietiekama, lai Latvijā taptu nevis viena, bet varbūt pat vairākas plātņu ražotnes. «Savulaik jau bija kokšķiedru plātņu ražotne, un no izejvielu bāzes neredzu problēmu, lai Latvijā atkal šāda ražotne tiktu izveidota,» secina A. Plezers. DB.lv jau ziņoja, ka SIA J Kokšķiedra izsludinājusi iepirkumu par kokšķiedru plātņu ražošanas līnijas iegādi. Savulaik DB arī rakstījis par vairāku potenciālo investoru interesi Latgalē būvēt MDF vai OSB ražotnes. Līdz šim gan neviena no idejām nav materializējusies. «Latvijā pašlaik sekmīgi darbojas gan SIA Kronospan Riga OSB un kokskaidu plātņu rūpnīca Rīgā, gan arī SIA Jeld Wen MDF rūpnīca Aizkrauklē, taču tas nenozīmē, ka nevarētu Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā tapt vidējas jaudas MDF un OSB plātņu ražotne,» spriež A. Plezers. Viņaprāt, investīciju summa, kas būtu vajadzīga šādu ražotņu izveidei, ir vairāk nekā 50 milj. eiro.

2006. gadā DB rakstīja, ka Spanogroup plātņu rūpnīcas izveidē bija gatavs ieguldīt 250 milj. eiro, bet pēc «apcirptā» varianta — 135 milj. Taču arī šis projekts palika ieceru līmenī, jo valsts nespēja piedāvāt investoram pievilcīgu atbalstu – 34% apmērā no projekta izmaksām. Ja toreiz Latvijas valdība būtu atradusi «iespējas» šo projektu atbalstīt, tad šobrīd šī rūpnīca jau strādātu un dotu savu artavu gan nodarbinātības, gan eksporta, gan nodokļu ieņēmumos. Kopš tā brīža situācija Latvijā ir mainījusies, jo Kronospan Group, investējot vairāk nekā 200 milj. eiro, ir uzbūvējis jaunu OSB plātņu ražotni, kā arī modernizējis kokskaidu plātņu ražotni.

Visu rakstu Vēl ir vieta pārstrādes produkcijas ražotājiem lasiet 1. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra