Liepājā pēdējo mēnešu laikā reģistrēti vairāki ugunsgrēki mazajos veļas šūšanas uzņēmumos. Tiek pieļauta ļaunprātīga dedzināšana.

Naktī uz 27.martu ugunsgrēks bija izcēlies SIA Lokis šūšanas darbnīcā Liepājā, Krūmu ielā, kur dega pirmais stāvs. Aizvadītajā naktī degušas vēl viena šūšanas uzņēmuma administratīvās telpas pirmajā stāvā, bet aptuveni pirms pāris mēnešiem bijis vēl kāds ugunsgrēks citā veļas šūšanas uzņēmumā. Latvijas veļas ražotāju asociācija (LATVERA), tāpat kā Db.lv aptaujātie uzņēmēji, pagaidām komentēt situāciju atsakās. Taču to, ka tā ir mērķtiecīga rīcība, apliecina policijas pieļautā versija par ļaunprātīgu dedzināšanu. Lai apspriestu radušos situāciju un lemtu par profilaktisku rīcību, šodien uz kopēju apspriedi pulcēsies LATVERA dalībnieki, aicināti arī pašvaldības un Valsts policijas pārstāvji, liecina Db.lv rīcībā esošā informācija. Neoficiāli tiek pieļauts, ka degšana saistīta ar negodīgu konkurenci, kā arī ar iespējamām nodokļu shēmām.

Par veļas ražotņu degšanas faktu, pieļaujot ļaunprātīgi dedzināšanu, Liepājā sākts kriminālprocess.

«Apstiprinām, ka Kurzemes reģionā, policijā, konkrēti Liepājā, reģistrēti trīs gadījumi par šūšanas firmu darbnīcu degšanu marta mēneša laikā,» Db.lv informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze

Jolanta Knīse. Pēc notikuma vietu apskates secināts, ka, iespējams, notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Policija veiks izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.

Neoficiāla informācija liecina, ka divas no cietušajām firmām ir SIA Novella un SIA Lokis, turklāt SIA Lokis bijis ugunsgrēks arī pirms policijas minētā perioda.

Db.lv rakstīja, ka biežie ugunsgrēki mazajās šūšanas ražotnēs izsaukuši satraukumu gan Latvijas veļas ražotāju asociācijā (LATVERA), gan pašvaldībā. Par pastiprinātu ēku apsardzi vienojušies vairāki lielie veļas ražotāji. Ne uzņēmēji, ne LATVERA pārstāvji notikušo nekomentē, tomēr uzņēmumu darbinieki pieļauj, ka dedzināšanai ir kāds sakars ar nodokļu shēmām un skaidras naudas darījumiem.

Latvijas Veļas ražotāju asociācija (LATVERA) aicina pieteikties bezdarbniekus trīs mēnešu šūšanas iekārtu operatoru apmācību kursiem, garantējot pēc tam darbu.

Bezdarbnieku apmācību veic Liepājas Valsts Tehnikums (LVT) sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts Aģentūra (NVA), atbilstoši tekstilrūpniecības uzņēmumu vajadzībām, liecina LATVERA sludinājumi reģionālajā presē.

Mācības ilgs trīs mēnešus, no kuriem pusotru mēnesi būs jāapgūst teorija, bet otra puse būs prakse kādā konkrētā uzņēmumā. Pirmā grupa mācības sāks 2012.g.oktobrī.

DB rakstīja, ka viena no akūtākajām šūšanas uzņēmumu problēmām ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Profesionālās izglītības piedāvātie kursi paredz vairākus gadus ilgas mācības, taču šūšanas operatoriem pietiek ar pāris mācību moduļiem, iepriekš pauda uzņēmēji. Tekstilrūpniecības uzņēmumos pastāvīgi ir šuvēju vakances, jo pieprasījuma pēc Latvijā ražotās produkcijas pasaulē netrūkst. Šuvēji un šūšanas iekārtu operatori, saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem šā gada sākumā, ir attiecīgi astotā un devītā pieprasītākā profesija Latvijā.

Tekstilrūpniecības eksperti 2013.gadā paredz nelielu apjoma kāpumu, taču būtisku kvalitatīvu izaugsmi.

Kopējais nozares apgrozījuma pieaugums nepārsniegs 3-4%, lēš eksperti.

Apjomu audzēt nav iespējams darbaroku trūkuma dēļ, atzīst Latvijas Vieglās rūpniecības asociācijas (VRUA) vadītājs Guntis Strazds. Viņam piekrīt vairāki lielo tekstilražošanas uzņēmumu vadītāji. Vienlaikus nozarē īstenotie attīstības projekti ir vērsti uz inovatīvu produktu ražošanu un izmaksu minimizēšanu.

Veļas materiālu un veļas šūšanas apgrozījums paliks 2012.gada līmenī, jo sasniegti jaudas griesti, uzskata G. Strazds. «Esam gatavi arī tam, ka kopējais apjoms varētu nedaudz kristies,» skeptiskāk prognozē Latvijas Veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vdītājs Jurijs Hadarovičs. Tirgu ietekmēs eiro un dolāra stabilitāte, kā arī ekonomiskā situācija lielākajās noieta valstīs – galvenokārt austrumu virzienā, norāda J.Hadarovičs. Savukārt darbaspēka problēmu Liepājā, kur koncentrēti veļas šūšanas uzņēmumi, daļēji atrisinājis bezdarbnieku pārkvalifikācijas projekts. No 60 vakancēm 36 jau ir aizpildītas, liecina LATVERA dati. «Nākamgad plānojam apgrozījuma pieaugumu vien 5% robežās, jo tirgū ir ļoti sīva konkurence ar Turcijas, Ķīnas un citu valstu tekstilražotājiem, kas nozīmē, ka cenas celt nevaram,» informē SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Ap 10% lielu apgrozījuma pieaugumu nākošajā gadā plāno veļas šūšanas SIA V.O.V.A., taču galvenokārt paplašinot ražošanu Krievijas filiālē un attīstot firmas veikalu tīklu Baltijas valstīs un NVS. Labi attīstās arī uzņēmuma Daugavpils filiāle, apgalvo SIA V.O.V.A. finanšu direktore Viktorija Zozuļa. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, janvāri nolemts veltīt jauna produkta ieviešanai ražošanā. «Gada sākumā tirgus ir mazaktīvs, tāpēc varēsim koncentrēties produkcijas dažādošanai – sāksim šūt peldkostīmus,» stāsta V. Zozuļa. Funkcionālās veļas virzienā strādā a/s Lauma Lingerie, atklāj valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Tāpat uzņēmums izvērš firmas veikalu tīklu. 42 veikaliem septiņās valstīs 2013.gadā pievienosies jauni veikali, tostarp jaunos tirgos, piemēram, Saūda Arābijā.

Neatkarīgi no tā, vai jums bijusi nogurdinoša diena darbā vai esat devies garā ceļojumā, labs miegs ir svarīgs dažādu iemeslu dēļ. Tas ne tikai ļauj atgūt produktivitāti un saglabāt labu garastāvokli, bet arī veicina vispārējo labsajūtu. Jums pilnīgi noteikti ir nepieciešams tāds matracis, kas spēj nodrošināt augstu komforta līmeni. Lai pienācīgi sagatavotos nākamās dienas izaicinājumiem, ir ļoti svarīgi uzturēt labvēlīgu gulēšanas vidi. Laba miega pamatā ir jūsu individuālajām vajadzībām piemērots matracis.

Miega kvalitāti lielā mērā ietekmē ārējie faktori, un viens no būtiskākajiem ir jūsu īpašajām prasībām atbilstošs matracis. Pareiza matrača izvēle palīdzēs jūsu muskuļiem atslābināties un garantēs, ka nākamajā rītā jutīsieties atpūties un enerģijas pilns. Mēs esam izveidojuši noderīgu ceļvedi, lai palīdzētu jums izvēlēties ideālu matraci. Šajā rakstā ir sniegti vērtīgi padomi un ieteikumi par to, kādi faktori jāņem vērā, izvēloties savu guļamvietu. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošinās, ka izdarāt apzinātu izvēli sava komforta un labsajūtas labā.

Temperatūra

Meklējot jaunu matraci, daudzi cilvēki par prioritāti izvirza temperatūras neitralitāti. Tas nozīmē, ka viņi vēlas matraci, kas spēj regulēt un uzturēt komfortablu temperatūru visas nakts garumā. Lai novērstu svīšanu naktī, ieteicams izvēlēties matraci, kas ir gaisa caurlaidīgs un nodrošina pareizu gaisa plūsmu, lai karstās vasaras dienās saglabātu vēsumu. Turklāt izvēlieties matraci, kas pielāgojas jūsu ķermeņa temperatūrai un nodrošina izolāciju aukstākajos gadalaikos. Tas var palīdzēt nodrošināt ērtu gulēšanu bez svīšanas visa gada garumā. Aplūkojot matračus šajā konkrētajā kategorijā, ir vērts apsvērt atsperu vai putu poliuretāna matraču veidus. Abiem šiem veidiem ir unikālas īpašības, kas var atbilst jūsu vēlmēm un komforta prasībām.

Lai līdzsvarotu pieprasījumu visa gada laikā, zīmola Fl*sh you&me radītāji papildina sortimentu

DB ar apakšveļas zīmola Fl*sh you&me dizaineri Līvu Šteinu iepriekš tikās pirms diviem gadiem, piedāvājumā toreiz bija radīta pāru apakšveļa no kokvilnas, pati Līva strādāja kā pašnodarbinātā. Redzot pieprasījumu, viņai radās doma projektu pacelt nākamajā līmenī. Iesaistījās Līvas vīrs Raimonds, tika nodibināts uzņēmums. Tagad Fl*sh you&me apakšveļas sortimentu paplašina smalkā veļa. «Būtībā bija doma radīt papildu produktus peļņai vasarā. Gribējās radīt kaut ko ērtu, komplektiņu, turklāt tas varētu nebūt tikai no kokvilnas, bet varētu būt arī ar mežģīnēm un tillu. Tapa arī aksesuāri un pāreja izvērtās organiska, secinājām, ka pieprasījums pēc smalkās veļas ir visu gadu. Trikotāžas biksītes vairāk bija ierindojams dāvanu kategorijā, kuras pirka sezonāli. Gribējām, lai apgrozījums izlīdzinātos. Līdz ar smalko veļu tas kļuva iespējams,» stāsta Līva. Sākumā piedāvājumā bija biksītes un topiņi, kam ar laiku pievienojās krūšturi, zeķturi, aksesuāri.

Ar Liepājas domes 25.jūlija sēdes lēmumu Ministru kabinetam ieteikts nomainīt SEZ valdē līdz šim esošo a/s Liepājas metalurgs valdes priekšsēdētāju Valēriju Terentjevu ar Juriju Hadaroviču (SC).

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likuma 9.pantu un izskatot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa Valērija Terentjeva iesniegumu, kā arī izskatot Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka tūrisma un investīciju jautājumos Jurija Hadaroviča iesniegumu.

Liepājas SEZ valdi veido pašvaldības, uzņēmēju un valsts pārstāvji. Jurijs Hadarovičs pārstāv gan pašvaldību, kur ievēlēts no Saskaņas centra, gan uzņēmējus, jo pārstāv Latvijas Veļas ražotāju asociāciju (LATVERA).

V.Terentjevs Liepājas SEZ valdē 2012.gada janvārī nomainīja Liepājas metalurga akcionāru Kirovu Lipmanu.

Tekstila nozarei gada sākumā izteiktās drūmās prognozes sāk lēnām skaidroties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī problemātiskākais tekstila rūpniecības segments – veļas šūšana – pamazām atjauno ražošanas jaudu, tomēr paredz šogad aptuveni par 20% mazāku kopējo apgrozījumu nekā pērn. Vairākos nozares uzņēmumos tiek ieviestas modernākas tehnoloģijas un zinātnes sasniegumi gan ražošanas procesā, gan sortimenta dažādošanā. Arvien lielāka nozīme ir radošajam potenciālam uzņēmumā, kas ļauj veiksmīgi strādāt arī nelieliem ražotājiem.

Lēnām mostas

Veļas nozares situācijas indikators ir materiālu ražotāja SIA Lauma Fabrics. Tās atkarība no mazaktīvajiem NVS tirgiem ir aptuveni 65%. Krievijas rubļa vērtības kritums un Krievijas ekonomikas straujā pasliktināšanās Lauma Fabrics realizāciju šā gada pirmajā ceturksnī samazināja gandrīz uz pusi. Visu pirmo ceturksni uzņēmums strādāja vien trīs dienas nedēļā, taču no aprīļa tās ir jau četras dienas. Samazināts arī darbinieku skaits (no 525 līdz 445), taču tālākas personāla izmaiņas nav plānotas. Vienlaikus ļoti stabila ir realizācija Polijā un Rietumeiropā, lai arī tā nespēj kompensēt Krievijas kritumu. Situācija, sākot ar otro ceturksni, varētu lēnām uzlaboties, tomēr gads kopumā draud ar 25–30% kritumu pret pagājušo gadu, lēš Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar 38,2 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 4% zemāks nekā 2013. gadā, un kritums notika tieši gada beigās kā Krievijas krīzes sekas. Lielas cerības ražotājs saista ar pabeigto ERAF projektu, par pieciem milj. eiro rekonstruējot apdares cehu un uzstādot modernas krāsošanas iekārtas. Daudziem uzņēmumiem gada sākums bija kritisks, taču neviens nav apturējis ražošanu pilnībā, zina teikt Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Ducis puskailu sieviešu kabinetā ir a/s Lauma Lingerie vadītājas Lindas Matisones ikdiena. Veļa mūsdienās top pat no kafijas biezumiem un spēj aizstāt plastisko ķirurģiju. Laumas zīmola lidojumam pasaulē nav radošu šķēršļu, taču to apgrūtina Latvijas biznesa vides purvs.

Kā nokļuvāt uzņēmuma vadībā? Tā bija nejaušība vai likumsakarība?

Šogad, 3. janvārī, kolēģi atgādināja, ka ir 15 gadu, kopš strādāju šajā uzņēmumā. Sāku kā tirgus pētījumu analītiķe, un man bija diezgan straujš karjeras kāpums. Pēc gada kļuvu par vadošo analītiķi, vēl pēc kāda laiciņa – par pārdošanas un mārketinga direktora vietnieci. Acīmredzot vadība saskatīja manī potenciālu. Tad aizgāju atvaļinājumā ar pirmo bērnu. Pa to laiku nomainījās īpašnieki, arī direktors – sāka strādāt Edgars Štelmahers. Viņš mainīja uzņēmuma struktūru un izveidoja produktu attīstības grupu. Mani aicināja atpakaļ, lai es vadītu šo jauno struktūrvienību. Tas bija ļoti interesanti – darbs kopā ar dizaineriem, konstruktoriem. Tolaik pie mums bija uzaicināts franču dizainers Ēriks Leruā, un mēs strādājām cieši kopā. Tad īpašnieki izlēma uzņēmumu sadalīt – materiālu ražošanu atsevišķi no veļas šūšanas. Štelmahers bija nostrādājis gadu un atklāti pateica, ka nevēlas vairs Liepājā uzkavēties. Tika izsludinātas divas vakances – gan uz Lauma Fabrics, gan Lauma Lingerie direktora amatu. Mani iedrošināja piedalīties konkursā gan Štelmahers, gan bijušais Laumas līdzīpašnieks Viktors Aišpurs. Konkurss bija starptautisks, izvērtēšanai tika izveidota vesela komisija. Beigās, izsverot visus «par» un «pret», es biju uzvarējusi konkursā un kopš tā laika vadu a/s Lauma Lingerie, kam rudenī būs desmit gadu. Deviņus no tiem esmu valdes locekle.

Ar kaķīšiem apdrukāta sieviešu veļa Lickstarter kļuvusi par veiksmīgu Liegas Zelgalves biznesa ideju. Ieskatoties kuponu portālos, biznesa portāls Db.lv secināja, ka no šīs veiksmes «savu kumosu cenšas nokost arī citi».

Tā, piemēram, kuponu vietnē perkamkopa.lv tiek tirgotas biksītes ar kaķu vai kucēnu attēliem, kas dizainiski ļoti līdzinās L. Zelgalves ražotajam produktam. «Oriģinālās biksītes ar kaķa vai suņa attēlu būs mazs prieciņš sev un jauks pārsteigums otrajai pusītei! Kičīgā veļa noderēs arī kā asprātīga dzimšanas dienas vai vecmeitu ballītes dāvana kādai draudzenei, kurai patīk suņi vai kaķi,» vēsta pārdevējs.

Iegādājoties kuponu, veļas cena ir 2,49 eiro. Savukārt, Lickstarter veļa etsy.com tiek tirgota par 15 eiro.

Lūgta komentēt Db.lv novērojumus, L. Zelgalve norāda: «Tas jau bija paredzams, ka kāds aizdomāsies iepirkt preci no Aliexpress un pārdot šeit. Nebrīnos, ja Centrāltirgū jau sen tādas pārdod.»

Vīriešu apakšveļas zīmola tom àdam ambīcijas ir mainīt vīriešu veļas tirgu, rādot piemēru, ka ir iespējams virzīties uz ētiskāku produkciju

Cilvēki gadiem ilgi ir valkājuši apģērbu, ko šodien mēdz saukt par neētisku. Zīmola tom àdam (SIA Tom Adam) īpašnieks Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka Rietumos mainās sociālā apziņa par to, kas ir labs un slikts, it īpaši jautājumos, kas skar vides piesārņojumu.

Toms Ādams uzsver, ka zīmola veļa atšķiras ar ētiskām ražošanas metodēm, kas šī brīža vīriešu veļas tirgū nav plaši izplatīta prakse. «Izmantojam ekskluzīvus un īpaši izmeklētus itāļu audumus, kurus citi zīmoli veļas nozarē neizmanto. Bokseršorti ērti pieguļ miesai, un tie «nesabrauc» uz augšu kā liela daļa šo izstrādājumu. Mēs investējam laiku veļas testēšanā, meklējot labākos risinājumus, lai tā būtu pēc iespējas ērtāka. Peldšorti vizuāli izskatās kā uzvalka bikšu šortu versija, tādēļ ir iespējams ar tiem nopeldēties un nepārģērbjoties doties uz kādu tikšanos. Uz apakšveļas nav redzami logotipi vai uzraksti, tādā veidā ļaujot cilvēkam šo veļu asociēt vairāk ar savām sajūtām, ne zīmolu,» viņš stāsta.

Veļas šūšanas SIA V.O.V.A. pēdējos trīs gados ražošanā ieguldījusi vairāk nekā pusmiljons latu.

Šogad uzņēmumā notikusi mārketinga stratēģijas maiņa jeb rebrendings, kas ietver jauna zīmola izstrādi un jaunas koncepcijas ieviešanu firmas veikalu tīklā, kā arī franšīzes izstrādi. Kopš jūnija zīmols V.O.V.A ieguvis jaunu dizainu un pārtapis par VOVA Lingerie, savukārt septembrī darbu sāka pirmais veikals Queen Lingerie, kas līdzās VOVA Lingerie ražojumiem piedāvā arī citu zīmolu preces. Paplašinot eksporta ģeogrāfiju un aktivizējot vietējo tirgu, pēdējos trīs gados ieguldīti aptuveni 555 tūkstoši latu jaunu iekārtu iegādē, tehnoloģisko procesu pilnveidošanā, dizaina un konstruktoru programmu iegādē, darbinieku apmācībā. Rezultātā pilnveidoti tehnoloģiskie procesi, uzlabota produkcijas kvalitāte un darba ražīgums, apgalvo uzņēmuma direktore Natālija Martiņišina. 2013.gadā V.O.V.A. plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu par 7,5%, salīdzinot ar 2012.gadu. Uzņēmums šogad investēs 70 tūkstošus latu jaunu iekārtu iegādē, 25 tūkstošus latu tehnikas un datorprogrammu iegādē, kā arī 35 tūkstošus latu Daugavpils filiāles paplašināšanā.

T/C GALLERIA RIGA norisinājās Gints BUDE RIGA – pirmā vīriešu veļas veikala Latvijā – atklāšana.

Modes dizainers Gints Bude skaidro: «Ilgus gadus ģērbjot klientus, dažādu TV šovu dalībniekus un pārzinot veikalu piedāvājumu, sapratu, ka «melnais caurums» ir kvalitatīva vīriešu veļa. Divarpus gados paveiktais iepriecina, jo visatzinīgāk to novērtē tieši ārzemnieki.»

Sadarbības partneris un jaunā produkta reklāmas «seja» ir aktieris Andris Bulis.

Veidojot šīs līnijas modeļus, daudzi vīrieši ilgstoši testējuši veļas paraugu tūkstošus, stāsta G. Bude. Līnijas modeļi izgatavoti no organiskās kokvilnas.

1994. gadā Gints Bude prezentēja pirmo vīriešu veļas kolekciju Latvijā, kas bija trikotāžas izstrādājumu ražotāja A/S Rita pasūtījums. 2012. gadā sadarbībā ar A/S Rita RIGA FASHION WEEK ietvaros G. Bude prezentēja plaša patēriņa trikotāžas izstrādājumu kolekciju sievietēm un vīriešiem. Interesi izraisīja vīriešu veļa un G. Bude tika uzaicināts dalībai Austrumeiropas reģiona apģērbu izstādē gadatirgū - CMP Collection Première Moscow.

Veļas ražotājs Lauma Lingerie šo gadu ir uzsācis ar jauna franšīzes veikala atvēršanu Kosovas galvaspilsētā Pristinā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

50m2 plašais veikals atvērts 7.februārī tirdzniecības centrā GRAND STORE, galvaspilsētas rajonā Veternik.

«Strādājot ar veikaliem Albānijā, esam pamanījuši, ka ļoti daudz cilvēku ierodas atvaļinājumā no kaimiņvalsts Kosovas un iepērkas Lauma Lingerie veikalos. Bieži tika jautāts, kāpēc Kosovā nav pieejama Lauma Lingerie veļa,» stāsta Albānijas uzņēmējs Rubins Lami.

«Mūsu franšīzes veikalu tīkls izplešas un Lauma Lingerie veļa - ar šī veikala atvēršanu Kosovā - ir pieejama 10 pasaules valstīs. Šis mums ir jauns, neapgūts un interesants tirgus,» teic AS Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius). Viņš atzīst, ka perspektīvā būtisks izaicinājums būs Zaļais kurss, kura nosacījumi pēc Nīderlandes institūta aplēsēm Eiropā pārtikas ražošanas apjomus samazinās par 20-25% un Eiropas Savienība no pārtikas produktu eksportētājas kļūs par tās importētāju.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā un Lietuvā?

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vienas un tas pašas problēmas, kas rada galvassāpes, un arī vieni un tie paši gaišie cerību stariņi. Pašlaik galvenais izaicinājums ir ļoti augstās cenas putnu barībai, kuras pamatā ir graudi. Putnu barības cenas salīdzinoši strauji sāka augt pērnā gada vēlā rudenī, un arī līdz šim tās nav piedzīvojušas kritumu. Putnkopība ir energoietilpīga sfēra, jo ikvienā ēkā, kurā tiek audzēti putni, gaisa temperatūra pirmajās putnu dzīvības dienās ir 34 grādi, kas palēnām, putnam augot, tiek samazināta līdz 19-20 grādiem, bet ne zemāk. Un šāda temperatūras dinamika ir visu gadu – vienalga, vai ārā ir karstums vai sals. Broileru šķirne, lai tā optimāli augtu, ir jāaudzē noteiktā veidā, ievērojot gan ēdināšanas, gan temperatūras, gan mitruma un citu nozīmīgu parametru balansu. Tiklīdz no tā atkāpjamies – cieš plānotie rādītāji.

Izrādās, ka sievietes nav vienīgās, kurām tīk seksīga apakšveļa. To atklājis kāds Austrālijas zīmols un tā ražojumus jau lieto vairāku desmitu valstu iedzīvotāji, vēsta The Independent.

Austrālijas zīmola Homme Mystere pirmsākumi meklējami 2008. gadā, taču tikai nesen tas uzsācis tirdzniecību internetā. Un kopš šī brīža piesaistījis pircējus no 30 valstīm, ieskaitot Krieviju, Kanādu un Ameriku.

Galvenā motivācija uzsākt biznesu esot bijusi vēlme radīt abiem dzimumiem līdzvērtīgu piedāvājumu, jo līdz šim sieviešu apakšveļas klāsts bijis krietni plašāks nekā vīriešiem domātais.

Mazumtirgotāja produktu piedāvājums ir diezgan plašs un ietver pat speciāli vīriešiem izstrādātus krūšturus. Visi apģērba gabali izskatās kā sieviešu apakšveļa, bet īpaši pielāgota vīrieša ķermenim.

Līva Šteina Fl*sh you&me apakšveļu redz plašākā mērogā, ne tikai Latvijā – arī citi grib smukas biksītes.

Fl*sh you&me pamatideja ir pāru biksītes. Pašlaik ir divi virzieni – apakšbikses no vienāda auduma un apakšbikses ar izšūtiem humoristiskiem saukļiem. «Vīriešu un sieviešu apakšbiksēm ir atšķirīgi teksti, kas ir saprotami paši par sevi, taču, saliekot tos kopā, teksts viens otru papildina, veido dialogu,» stāsta Līva.

Ideja par pāru apakšbiksēm viņai radās pavisam nejauši mājas apstākļos. Līvai ir ekstravagants vīrs, kam vienmēr patīk kaut kas interesants. Tāpēc kā dzimšanas dienas dāvanu viņa vīram uzšuva apakšveļu. Un no pāri palikušā auduma uzšuva apakšbikses arī sev. «Un vienu dienu, dzerot rīta kafiju, skatāmies spogulī – cik fantastiski izskatās! Tā arī dzima šī ideja par pāru biksītēm,» saka Līva.

Ar nacionālo stendu nozīmīgākajā apakšveļas nozares izstādē Parīzē (Francijā) sevi pieteiks Latvijas ražotāji. Starptautiskā izstāde Mode City 2012 notiks no 7. līdz 9.jūlijam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Veļas ražotāju asociāciju organizētajā Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi: Gracija-RIM, Orhideja, Stefi L, Novella, Roksa, Glora, Nikol Djumon.

Izstāde Mode City ir viena no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 27 tūkstoši iepircēju, no kuriem 75% ir ārvalstu iepircēji, bet 25% pārstāv Franciju.

Šogad izstādē piedalās aptuveni 500 apakšveļas zīmolu no visas pasaules, kas tiek pārstāvēti 4 izstādes specializētajās sadaļās: augstākās klases zīmolu korsetes un apakšveļa; dizaina un sporta apģērbu zīmoli; luksusa apakšveļa un peldkostīmu zīmoli; jaunie ražotāji un pludmales apģērba dizaineri.

Zīmola Three Souls radītāja Kristīne Ķēniņa ar sevis radīto apakšveļu lauž stereotipus, ka tai jābūt garlaicīgai, un iekaro aizokeānu tirgus

FOTOGRĀFIJAS SKATIES RAKSTA GALERIJĀ!

«Maza pieredze, kā pārdot produktu, man jau bija, un, laikam ejot, es eksperimentēju, kas ir tas īstais un citādais, ar ko es varu «izlēkt» ar roku šūtās apakšveļas jomā, jo pārdodu savu produkciju platformā Etsy – kā jau daudzi mazie ražotāji. Pirms aptuveni četriem gadiem, kad tikai sāku šūt apakšveļu, piedāvājums tieši ar rokām izgatavotai apakšveļai bija ļoti mazs un bija ļoti viegli izsisties, bet tagad, kad atsāku, konkurence ir ļoti saasinājusies. Cenas bija tādas, ka es nevarēju konkurēt. Piemēram, ukraiņi piedāvā ļoti zemas cenas, pat zemākas nekā Lauma vai Rosme, kas ir vairumražotāji. Tas mani šokēja, un es sāku domāt, ar ko varu izcelties,» stāsta Kristīne.

Tā kā laikapstākļi pēdējo dienu laikā kļūst aizvien piemērotāki lauksaimniecības darbiem, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvos sākusies aktīva gatavošanās sējai.

«Vidzemē šobrīd ļoti strauji kūst sniegs, un izskatās, ka, neraugoties uz garo ziemu, lielākā daļa ziemāju būs pārziemojuši. Ņemot vērā mitro rudeni un vēlo ražas novākšanu, vasarāju sējplatības būs lielas, tādēļ šobrīd mūs bažīgus dara tas, ka vēlā pavasara dēļ varētu būt ļoti īss sējas laiks. Zemniekiem ir jābūt īstā kaujas gatavībā – pie pirmajiem piemērotajiem laikapstākļiem ir jābrauc uz lauka. Šobrīd mūsu pusē plānojam lauku darbus uzsākt jaunnedēļ,» stāsta LPKS Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Zemgalē saimniekojošais LPKS LATRAPS valdes loceklis Arnis Burmistris norāda, ka šobrīd laikapstākļi joprojām ir nestabili, jo tuvākajās dienās naktīs jau atkal sola mīnusus, uz laukiem stāv milzīgas peļķes, pārplūdušas upes un grāvji, un daļēji pie lauku pārplūšanas vainojamas nesakārtotās meliorācijas problēmas. «Ja pieņemam, ka, ar labiem laikapstākļiem, lauki savlaicīgi nožūs un neuznāks stipras lietavas, tad kopumā izskatās cerīgi - kvieši šobrīd izskatās diezgan labi pārziemojuši, ar rapsi vēl skaidrības nav. Tomēr jau šobrīd ir redzams, ka rekordražas šogad nebūs, prognozējami virs vidējā līmeņa. No kooperatīva puses mūsu zemniekiem viss ir sagatavots un sagādāts, minerālmēsli izvesti, tagad tikai jāgaida piemēroti laikapstākļi, domāju, ka pie mums tas varētu būt nākamās nedēļas sākums,» uzsver A. Burmistris.

Papildinot sporta apģērbu kolekciju, latviešu modes zīmola ZIB* dizaineres ir izveidojušas jaunu produktu - polsterētas riteņbraukšanas biksītes sievietēm Uguns lapsa un Izveicīgais zaķis, informē uzņēmumā.

Tās paredzētas valkāšanai zem ikdienas apģērba - īsākiem un garākiem izbraucieniem ar velosipēdu, kā arī noderēs sporta treniņos telpās ar body-bike un ārā - izjādēs ar zirgu.

ZIB* polsterētās biksītes ir profesionāli dizainēta sieviešu apakšveļa riteņbraukšanai, kas radīta un ražota Latvijā. Biksītēs iestrādāts augstas kvalitātes Itālijā ražots polsteris, kas ir īpaši mīksts un piemērots sieviešu anatomijai.

Atšķirībā no tradicionālajām velo biksēm- šortiem, šī speciālā veļa ir daudz nemanāmāka, elastīgāka un piemērota ikdienas valkāšanai. Apdarei izmantots mīksts DRY-CLIM audums, kam pievienotas orģinālās ZIB* apdrukas ar lapsu un zaķi.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.